Jaunākais izdevums

Mūsdienās sava mājaslapa un e-pasta adrese ir teju ikvienam uzņēmumam, un katrs birojs ir aprīkots ar interneta pieslēgumu. Bet vai tas ir pietiekami, lai sauktu biznesu par digitāli veiksmīgu? Nepavisam, jo digitalizācija ir ne tikai pieeja dažādām IT sistēmām, bet arī pareiza resursu izmantošana un to pielāgošana konkrētām biznesa vajadzībām. Kā Latvijas uzņēmumiem sokas ar digitalizāciju, un kā uzsākt ceļu uz digitālo uzņēmējdarbību – par to šajā rakstā.

Latvijas bizness un digitālās prasmes: ko protam un ko vēl ne?

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, tehnoloģiju attīstība Latvijā ir labā līmenī. Mūsu iedzīvotāji ir pieraduši pie maksājumiem ar norēķinu kartēm, bezkontakta maksājumiem, plaša Wi-Fi tīkla un jaudīga optiskā internetā gan darbā, gan mājās. Taču vai tiešām esam Eiropas IT avangardā visās jomās? Statistika sniedz skaudrāku redzējumu – DESI-2020 (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) dati liecina par to, ka Latvijā digitālās prasmes nesasniedz vidējo Eiropas līmeni. Mūsu valstī šis rādītājs ir 75%, Eiropas vidējais – 80%, bet, salīdzinājumam, Lietuvā – jau 93%.

Un kā ar digitālo prasmju apguvi sokas vietējam biznesam? Vairāk nekā puse uzņēmumu, kas piedalījās Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) aptaujā, atzina, ka nav labi pazīstami ar mūsdienu IT iespējām – 41% lieto tikai dažus digitālos risinājumus, bet veseli 15% neizmanto tos vispār. No kurienes aug kājas šādai neieinteresētībai?

Māris Sperga, tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma Tet datu centru biznesa attīstības direktors, skaidro to ar nevēlēšanos riskēt ar jauniem, mazpazīstamiem risinājumiem. Latvijas uzņēmējiem ir raksturīga gaidīšanas pieeja – lai sākumā jaunas iespējas izmēģina kāds cits. Lai gan šādai pozīcijai ir nepārprotamas priekšrocības, tehnoloģiju pasaulē ilga gaidīšana nav veiksmīgākā stratēģija. Pārāk liela piesardzība un izvairīšanās no modernizācijas traucē Latvijas uzņēmumu izaugsmei un var arī kaitēt biznesa dzīvotspējai – iekāpt tehnoloģiju “vilcienā” būs grūtāk, ja darbiniekiem un vadītājiem nav izveidojušies tehnoloģiju lietošanas paradumi.

Digitalizācija pandēmijas laikā: kā mainās biznesa vide?

Par spīti vietēja biznesa atturīgai attieksmei pret IT iespējām, sarežģītais Covid-19 pandēmijas laiks tomēr veicināja biznesa lēcienu digitālo prasmju jomā. Viens no uzskatāmākajiem pierādījumiem tam, ka Latvijas uzņēmēji sākuši intensīvi apgūt digitālo vidi, ir palielinājusies domēnu reģistrācija – 2020. gada martā Latvijā reģistrēja par 30% domēnu vairāk nekā parasti.

Pērn augusi arī uzticība ārpakalpojumu sniedzējiem. Pēc Tet aptaujas datiem, gandrīz divās reizēs ir pieeaudzis to uzņēmumu skaits, kas uztic savu IT sistēmu pārvaldi outsource datu centriem. Ja 2018. gadā tādu bija tikai 23,8%, 2020. gadā ārpakalpojumus izmanto jau 45% uzņēmumu. Pāreja uz IT ārpakalpojumiem ir vienkāršākais digitalizācijas veids, jo ļauj uzticēt visu jautājumu risināšanu profesionāļiem ar lielu pieredzi un apjomīgiem resursiem. Bet ko tieši plašajā IT ārpakalpojumu spektrā izvēlēties? Par to raksta turpinājumā.

Ar ko sākt uzņēmuma digitalizāciju?

Dati ir uzņēmuma dvēsele, un tieši datu aizsardzībai jākļūst par biznesa prioritāti digitālajā laikmetā. Par spīti tam, ka par kiberdrošību runā arvien vairāk, vēl joprojām vairāk nekā trešdaļa Latvijas uzņēmumu glabā informāciju biroja datoros, nevis ārējos serveros. Ierīču bojājumu vai zaudēšanas gadījumā dati gandrīz vienmēr tiek neatgriezeniski zaudēti – un kopā ar tiem bizness pazaudē arī klientu lojalitāti. Iespējamais risinājums ir failu glabāšana mākonī jeb virtuālajā serverī.

Mākonis ir elastīgs pakalpojums, ko var viegli pielāgot uzņēmuma vajadzībām. Mākonī var glabāt datubāzes, datu rezerves kopijas un interneta vietnes, turklāt mākoni, atšķirībā no IT iekārtām uzņēmuma birojā, nav jāuztur pašu spēkiem. Fiziski mākonis atrodas datu centra serveros, ko apsaimnieko IT ārpakalpojumu uzņēmums.

Profesionāli aprīkots datu centrs nodrošina ideālu vidi IT iekārtu darbībai, kā arī garantē datu drošību. Bet, ja mākoņtehnoloģijām ir tik daudz priekšrocību, kāpēc tie vēl nav universāli izplatīti? Atbilde, kā parasti, slēpjas zināšanu trūkumā.

Digitalizācijas TOP kļūdas

IT nozarē attīstās tik strauji, ka izsekot līdzi visiem jauniem risinājumiem ir ļoti grūti – uzņēmumu priekšā ir informācijas kaleidoskops, kur visi piedāvājumi izskatās vienlīdz atraktīvi un vienlīdz nesaprotami. Arī mākoņtehnoloģijas ir apvītas ar mītiem, lielākais no kuriem ir mākoņa lielas izmaksas.

Sertifikācijas jautājumi – izvēlieties piemērotāko, nevis dārgāko

Datu centri, kuros “dzīvo” mākoņi, izskatās vienādi, taču katram ir savas funkcijas un izmantošanas robežas. Datu centrus iedala četrās grupās pēc infrastruktūras drošības pakāpes: TIERI, TIERII, TIERIII un TIERIV. Pakāpes cipars apzīmē datu centra drošību – jo lielāks tas ir, jo drošāka ir glabātuve. Ir arī citi sertifikāti: PCI DSS apzīmē, ka datu centrs ir piemērots e-komercijas uzņēmumiem, ISO 27001 apliecina informācijas drošības standartu un ISO14001 garantē, ka datu centrs ir draudzīgs apkārtējai videi.

Informācijai par sertifikātiem jābūt atrodamai pakalpojuma sniedzēja mājaslapā. Ņemiet vērā, ka daudziem sertifikātiem ir vairāki līmeņi, kas ietekmē gan pakalpojuma līmeni, gan cenu. Ne vienmēr labākais datu centrs konkrētam biznesam ir visdārgākais – izmaksas pirmām kārtam nosaka uzņēmuma specifika.

IT jaudas – īrējiet, nevis pērciet

Viena no izplatītākajām biznesa IT kļūdām ir preču, piemēram, serveru, pirkšana. Bet kāpēc pirkt jaunas iekārtas, ja mākoņpakalpojumi nodrošina iespēju pasūtīt virtuālos serverus uz noteiktu laiku? Papildu mākonis ir labs risinājums e-komercijas uzņēmumiem, kas rīko “melnās piektdienas” izpārdošanas kampaņas, Ziemassvētku un Lieldienu akcijas u.tml. Mākoņserverus izmanto arī uzņēmumi ar sezonālu darbību un tie, kam grūti prognozēt nepieciešamo IT resursu apjomu.

Licencēšanas iespējas – nepārmaksājiet par nevajadzīgo

Pakalpojumu īre strādā arī licenču nozarē. Datorprogrammatūras licences ir dārgas, un daudzi uzņēmumi tērē milzīgas summas, lai nodrošinātu savus darbiniekus ar nepieciešamajām programmām. Taču gudra digitalizācija nav izšķērdības sinonīms, jo vadošo ražotāju programmas var izīrēt bez ilgtermiņa saistībām. Pirms slēgt jebkāda veida līgumus, noteikti noskaidrojiet, vai IT ārpakalpojumu uzņēmums piedāvā licenču īri – tā palīdzēs ietaupīt vairākus tūkstošus eiro gadā.

Interesanti, ka pakalpojumu īrē (piemēram, operatīvais auto līzings) ir labi pazīstama Latvijas iedzīvotājiem privātajā dzīvē, taču uzņēmumi vēl joprojām neizmanto visas IT īres priekšrocības. Pretēji mītiem, mākonis ļauj uzņēmumiem ietaupīt naudu – ja īrēsiet virtuālos IT resursus, vienmēr varēsiet tos pielāgot savām vajadzībām un rocībai.

Latvijas digitālā nākotne – atkarīga arī no Jūsu lēmumiem

Pēc IT uzņēmumu datiem, Latvijas biznesa vidē interese par digitalizācijas iespējām palielinās. Lielā mērā to ir sekmējis attālināta darba un e-komerces uzplaukums 2020. gadā, taču arī pēc Covid-19 pandēmijas beigām digitalizācija visdrīzāk turpināsies straujā tempā.

Uzņēmumi, kas jau praksē ir pārbaudījuši mākoņpakalpojumu un citas digitalizācijas priekšrocības, vairs neatgriezies pie novecojušām IT sistēmām, bet tie biznesi, kas vēl apsver pāreju uz IT ārpakalpojumiem, vairs ilgi nesvārstīsies. Tieši pareizi veiktā digitalizācija lielā mērā noteiks, kādi uzņēmumi pastāvēs, un kādi būs spiesti vērt ciet durvis un mājaslapas.

Ikviena uzņēmuma lēmumi ietekmē arī biznesa vidi kopumā – jo vairāk uzņēmumu modernizēs savas IT sistēmas, jo konkurētspējīgāka būs arī valsts starptautiskajā līmenī. Attīstīta infrastruktūra, progresīva IT nozare un zinoši speciālisti jau ir Latvijas priekšrocība, ko arī Jūs varat izmantot to par labu savam biznesam. Piesakieties konsultācijai ar Tet speciālistiem un uzziniet, kā pārcelt savu biznesu jaunā līmenī!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes.

Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, t.sk. Covid-19 izplatības otrā viļņa ietekmi un straujāku, nekā gaidīts, tautsaimniecības atveseļošanos 3. ceturksnī, Latvijas Banka nav mainījusi 2020. gada izaugsmes prognozi, bet 2021. gadā tiek gaidīta lēnāka tautsaimniecības atveseļošanās salīdzinājumā ar septembrī prognozēto.

Saskaņā ar Latvijas Bankas decembra prognozēm Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 4.7%, bet 2021. gadā pieaugs par 2.8% (septembra prognoze – 2020. gadā IKP kritums par 4.7%, bet 2021. gadā IKP kāpums par 5.1%).

Savukārt inflācijas prognoze ir nedaudz samazināta (līdz 0.1% 2020. gadā un 1.1% 2021. gadā; septembra inflācijas prognoze – 0.2% 2020. gadā un 1.4% 2021. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarbs šā gada beigās Latvijā varētu veidot 7,3-8%, prognozēja banku analītiķi.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka darba meklētāju īpatsvars 2021.gada beigās jeb ceturtajā ceturksnī varētu būt 7,3% apmērā pretstatā apmēram 8% pagājušā gada nogalē. "Tātad gaidāma situācijas uzlabošanās, bet ne gluži pilna nodarbinātība," viņš teica.

Tostarp Strautiņš prognozēja, ka šogad strauji augs nodarbināto skaits nozarēs, kurās 2020.gadā tas samazinājās.

"Izmaiņu virziens darba tirgū 2021.gadā, protams, būs pretējs 2020.gada dinamikai, samazinoties bezdarbam un augot nodarbinātībai, taču gada vidējie skaitļi daudz neatšķirsies," viņš piebilda.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka spēcīgais Covid-19 otrais vilnis situāciju darba tirgū atkal pasliktinās un tuvākajā laikā bezdarbs pieaugs, tostarp novembrī darba tirgus vēl bija stabilitāte, bet, visticamāk, decembrī situācija mainījās, taču augstākā bezdarba virsotne varētu tikt sasniegta 2021.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas 2021. gada janvārī nemainījās, tomēr notika vien nelielas cenu svārstības lielākajā daļā mikrorajonu. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena saglabājās 807 EUR/m².

Kopumā pērn sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājās par 1,5 %, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākais sērijveida dzīvokļu tirgus pārskats.

Lai arī 2020. gadā tika novērota sērijveida dzīvokļu cenu lejupslīde, gadu mijā notika nelielas pozitīvas cenu svārstības. Tās, visticamāk, izraisīja nepietiekamais piedāvājums, un līdz ar to daudzviet Rīgas lielākajos mikrorajonos dzīvokļu cenas palielinājās.

Pēc 2020. gada beigās novērotā straujā piedāvājuma samazinājuma, 2021. gada sākumā tika novērots mērens piedāvājuma kāpums. Lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājumu skaits janvārī nedaudz palielinājās (7 %), savukārt kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā saglabājās nemainīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Auto nodokļu vingrojumi un klimats

Andris Kulbergs, Auto Asociācijas prezidents, 19.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējais gads, kārtējās auto nodokļu izmaiņas. Šogad, pāršķirstot arhīva materiālus nācās fiksēt visai bezcerīgu ainu.

Jau no 2011. gada Auto Asociācija katru gadu ir vērsusi uzmanību uz to, ka auto nodokļu sistēmu ir jābeidz izmantot kā brutālu budžeta piepildīšanas rīku, bet to nepieciešams veidot kā stimulējošu mehānismu videi draudzīgu auto izvēlei, citādi mūsu auto parks neglābjami noveco, un ar katru gadu šo “izlieto ūdeni” savākt kļūs ar vien grūtāk. Diemžēl šis gads nav izņēmums.

2021. gada budžetā tika iekļautas, un arī pieņemtas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos. Uz transporta līdzekļiem tiek attiecināti divu veidu nodokļi. Transporta ekspluatācijas nodoklis (TEN), kuru reizi gadā maksā katrs reģistrētā transporta līdzekļa īpašnieks. Līdz 2009. gadam ražotiem auto šis nodoklis ir atkarīgs no masas vai masas, jaudas un tilpuma attiecības, pēc 2009. gada ražotajiem auto tas atkarīgs no CO2 izmešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija nākamajā gadā gaidāma 1-1,8% apmērā, prognozēja banku analītiķi, vienlaikus atzīmējot, ja patēriņš augs straujāk, nekā gaidīts, inflācija varētu būt arī lielāka.

Tostarp bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmēja, ka nākamajā gadā Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt apmēram 1%.

"Patēriņa cenu deflācija pēdējos mēnešos ir tiešā veidā saistīta ar situāciju ekonomikā un Covid-19 krīzes ietekmi, gan Latvijā, gan pasaulē kopumā. Ekonomiskā aktivitāte ir sarukusi, bezdarba līmenis pieaudzis un ienākumi aug lēnāk nekā iepriekšējos gados. Līdzīgi procesi šobrīd notiek arī citās valstīs un novembrī arī eirozonā kopumā patēriņa cenas saruka par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu," minēja Āboliņš.

Tāpat viņš atzīmēja, lai gan Latvijas ekonomikā kritums šobrīd ir būtiski mazāks nekā pavasarī, novembrī un decembrī bezdarbs ir nedaudz pieaudzis, un daudzu nozaru darbība ir jūtami ierobežota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājušās par 1,3 %, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate apkopotie dati.

Šā gada martā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas nedaudz palielinājās – tās mēneša laikā pieauga par 0,5 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena pakāpās līdz 817 EUR/m².

Visos Rīgas lielākajos mikrorajonos 2021. gada martā tika novērota sērijveida dzīvokļu cenu palielināšanās. Cenu pieauguma pamatā bija nepietiekamais piedāvājums, kāds raksturīgs gada nogalēs. Dzīvokļu cenām bija tendence palielināties arī Rīgas apkārtnē - cenas visvairāk palielinājās Salaspilī.

Pēc 2020.gada beigās novērotā straujā piedāvājuma samazinājuma, 2021. gada pirmajā ceturksnī netika novērots piedāvājuma palielinājums. Tieši pretēji – lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājumu skaits martā samazinājās vēl vairāk (- 6 %). Turpretī kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā gan palielinājās būtiski - par 15 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan ziema šogad bija visai gara, pavasaris ir klāt, un pienācis laiks meklēt vasaras riepas. Izvēles iespēju ir daudz un dažādas, tāpēc šajā rakstā atradīsi noderīgu apkopojumu ar septiņiem riepu modeļiem, kurus augstu vērtē gan autovadītāji, gan eksperti!

Hankook Ventus Prime 3 K125 (biznesa klase)

Šīs vasaras riepas nodrošina lielisku sniegumu, pārvietojoties pa sausu ceļa segumu, savukārt slapjā laikā par ūdens novadīšanu parūpēsies plati drenāžas kanāli, bremzēšanas distanci samazinot par aptuveni astoņiem procentiem. Par saķeri bremzēšanas laikā rūpējas rievu šķautņu forma, kas palīdz izlīdzināt spiedienu kontakta vietā. VAI jeb vizuālo indikatoru sistēma, savukārt, ļauj redzēt nodiluma pakāpi, kā arī to, vai riepa nodilst vienmērīgi. Hankook Ventus Prime 3 K125 ir augsta Silica koncentrācija gumijas sastāvā, ka palīdz samazināt rites pretestību uz jebkādas ceļa virsmas, tajā pašā laikā uzlabojot rites īpašības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta sastādīšana ir saistīta ar iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi, no kā izriet nodokļu ieņēmumu gaidas. 2021. gada IKP prognozes svārstās visu 2020. gada otro pusi, un, visticamāk, neviena no tām nav pilnīgi pareiza, tomēr no patiesās ainas būs atkarīgas gan valsts iecerētās reformas, gan tas, cik naudas vēl jāaizņemas to realizācijai.

Finanšu ministrija par pamatu budžeta izstrādei pieņēma pērnā gada septembra IKP izaugsmes prognozi – 5,1%. Budžetu saplānoja ar 1,2 miljardu eiro lielu deficītu, paredzot, ka vidējā inflācija gadā nepārsniegs 1,2%. Latvijas Banka pērn decembrī IKP izaugsmes prognozi 2021. gadam koriģēja līdz 2,8%. Jau šogad Ekonomikas ministrija nāca klajā ar optimistisku paziņojumu, ka 2021. gadā IKP izaugsme varētu sasniegt 3,7%, ja vien ar vakcinēšanu Latvijā un pasaulē viss noritēs labi.

IKP izaugsme, kas ļauj sapņot

Faktiski septembra IKP prognoze deva iespēju Finanšu ministrijai, virzot budžeta plānu, operēt ar 2019. gadam tuviem skaitļiem, jo 2020. gadā jau bija reģistrēts aptuveni 4,7% liels IKP sarukums. Praktiski, 2020. gada IKP palielinot par 5,1%, iznāk, ka 2021. gada budžets absolūtajos skaitļos no 2019. gada atšķiras vien par desmitiem miljonu, nevis simtiem miljonu vai pusmiljardu. Arī pie šādas plānošanas valsts izdevumi tika paredzēti lielāki, jau iepriekš plānojot 1,2 miljardus lielu budžeta deficītu pie zemas inflācijas un minimālās algas palielināšanas, kas rezultātā nes lielāku darbaspēka nodokļu slogu uzņēmējdarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus, vīns, degvīns un cigaretes kļūs dārgāks – to raisīs ieplānotais akcīzes nodokļa palielinājums, kas stājas spēkā no 1. marta; ir bažas par «točku» uzplaukumu.

Šis akcīzes nodokļa palielinājums nav pārsteigums, jo savulaik pirms vairākiem gadiem tiek nolemts ik gadu pakāpeniski palielināt akcīzes nodokļa likmes alkoholam un tabakai.

Vairāki uzņēmēji jau iepriekš norādīja, ka šāda nodokļu likmju pacelšana var nenest gaidītos miljonus eiro valsts makā, bet gan veicināt ēnu ekonomiku un graut legālo nodokļu maksātāju konkurētspēju tirgū, kā arī vienlaikus samazināt iedzīvotāju pirktspēju, ko izraisīs cenu kāpums.

Pieaugumu prognozē centu līmenī

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta aprēķiniem, alus 0,5 litru ar 5% stiprumu cena veikalā pieaugtu par 1 centu, 0,75 l vīna - par 5 centiem, savukārt 0,5 l degvīna ar stiprumu 40 grādi - par 20 centiem, savukārt cigarešu paciņas (kura maksā 3,6 eiro) cena varētu pieaugt par 12 centiem. Vairāki DB aptaujātie tirgotāji atzina, ka juridiski aprēķins ir korekts, taču tas veikts, balstoties tikai uz akcīzes nodokļa izmaiņām komplektā ar pievienotās vērtības nodokli. Realitātē cenas pieaugums varot būt pat lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad termometra stabiņš aiz loga rāda krietni zem nulles, svarīgi parūpēties par savu auto, it īpaši – ja esi lietotas automašīnas īpašnieks. Par to, kā jauni un lietoti auto jāaprūpē bargajos ziemas mēnešos, lasi šajā rakstā!

Viens no galvenajiem parametriem – redzamība

Lai pārvietotos droši, tev vienmēr jāredz tas, kas notiek uz ceļa. Ziemā redzamību ievērojami apgrūtina gan sniegs, gan lietus, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš vējstikla slotiņām. Pārlieku nolietotas slotiņas ne tikai nespēj efektīvi notīrīt vējstiklu, bet var to sašvīkāt. Ja vējstikla slotiņas ir bojātas, pienācis laiks tās nomainīt.

Redzamībai nepieciešams vējstiklu, logus un lampas notīrīt no sniega un ledus. Šo uzdevumu paveikšanai tev būs nepieciešama slotiņa un ledus skrāpis. Notīrīt vajag arī automašīnas jumtu – straujas bremzēšanas vai paātrināšanās gadījumā uz tā esošais sniegs var nonākt vai nu uz tava, vai aizmugurē braucošā transportlīdzekļa vējstikla.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 16,3 tūkstošiem uzņēmumu, kas tika reģistrēti 1991. gadā, šobrīd aizvien aktīvi ir 4,4 tūkstoši, liecina Lursoft apkopotie dati par uzņēmumiem, kuriem šogad aprit 30 gadi.

Vairākums no tiem ir individuālie uzņēmumi (41,86%), zemnieku saimniecības (24,32%) un sabiedrības ar ierobežotu atbildību (29,60%).

Šo 30 gadu laikā kopš reģistrēšanas uzņēmumi pārdzīvojuši vairākas krīzes, tostarp gan Krievijas finanšu krīzi 1998.gadā, gan globālo ekonomisko finanšu krīzi 2007. – 2010.gadā, uzņēmumus pamatīgi norūdot un pieprasot no to īpašniekiem un vadītājiem spēju reaģēt un pārorientēt darbu. Arī šobrīd jau gadu dzīvojam krīzes apstākļos, ko radījusi Covid-19 izraisītā pandēmija. Kamēr vieniem uzņēmumiem šo krīzi izdodas izmantot savā labā un pat sasniegt jaunus finanšu rādītāju rekordus, daudzas nozares pandēmija ir būtiski ietekmējusi. Atšķirībā no iepriekš piedzīvotām krīzēm, šoreiz uzņēmējiem pieejami dažādi atbalsta pasākumi no valsts. Tos, kā parāda Lursoft pētījums, izmantojuši arī vairāki pirms 30 gadiem dibinātie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot attīstību, finanšu tehnoloģiju uzņēmums "SME Finance" ir saņēmis finansējumu 80 miljonu eiro apmērā no Eiropas Investīciju bankas (EIB), kas paredzēts Baltijas uzņēmumu atbalstam.

Tiek plānots, ka pirmā EIB finansējuma daļa uzņēmējiem būs pieejama jau 2021. gada pirmajā pusgadā.

"SME Finance", kas ir lielākā nebanku finansēšanas sabiedrība Baltijas valstīs, 2020. fiskālā gadā guvis ieņēmumus 7,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 57% vairāk nekā pērn.

"Neskatoties uz Covid-19 izraisītajiem satricinājumiem Lietuvas un Latvijas finanšu tirgos, 2020. gads uzņēmuma "SME Finance" darbībā izceļas finanšu rādītāju un inovāciju jomā. Tā kā bankas ierobežoja kreditēšanas iespējas un pieauga pieprasījums pēc alternatīvā finansējuma, mūsu lēmums pievienot ilgtermiņa aizdevumu pakalpojumu mūsu alternatīvo finanšu instrumentu klāstam ne tikai ievērojami palielināja mūsu kopējo finansēšanas portfeli salīdzinājumā ar 2019. gadu, bet arī mazināja finanšu riska draudus, kas saistīti ar apdrošināšanas uzņēmumu sektora pastiprināto piesardzību uzņemties risku, apslāpējot faktoringa jeb rēķinu kreditēšanas sektoru. 2019. gadā "SME Finance" finansēšanas portfelī dominēja faktoringa pakalpojumi, savukārt 2020. gadā faktoringa īpatsvars samazinājās līdz 27,5%, bet aizdevumi uzņēmumiem veidoja 71,3%," skaidro "SME Finance" vadītājs Mindaugs Mikalajūns (Mindaugas Mikalajūnas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lidl vēlēsies iekarot vietu tirgū, tāpēc svarīga būs arī tirgotāju lojalitāte

Db.lv, 11.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"2021. gada kontekstā ir svarīgs jautājums, kā uzvedīsies tirgotāji un jaunās ķēdes. Tirgū ienākot jaunam spēlētājam, varam sagaidīt kādas pārmaiņas. Ir skaidrs, ka vietējie ražotāji spēs nodrošināt Latvijā ražoto pārtikas produkciju, taču daudz kas būs atkarīgs no tirgotājiem un viņu izvēlētās politikas".

Tā, prognozējot 2021.gadu pārtikas nozarē, žurnālam Dienas Bizness norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Ja fokuss patērētāju piesaistei būs tikai un vienīgi zemākā cena, tā būtu bīstama tendence pārtikas nozarei un mūsu tautsaimniecībai. Cenas ziņā mūsu ražotājiem ir grūti konkurēt ar lēto importu un citu valstu ražotājiem, kuru vietējais tirgus ir mērāms miljonos. Konkurence būs sīva, lietuvieši ir agresīvi, Lidl vēlēsies iekarot savu vietu tirgū. Šādos apstākļos Latvijas pārtikas ražotājiem būs svarīga ne vien patērētāju, bet arī tirgotāju lojalitāte. Un patērētāji ir tie, kas var ietekmēt, kādas preces veikali izliek savos plauktos. No ražotāju puses varu teikt, ka mēs darīsim visu iespējamo, lai būtu konkurētspējīgi, ražosim kvalitatīvus produktus, bet sagaidām valdības atbalstu, lai citu valstu ražotājiem nav papildu priekšrocību," norāda I.Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu konkurētspējas jaunie pavērsieni Latvijā un kaimiņvalstīs

Māris Ķirsons, 12.01.2021

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Koronavīrusa zīmē iesācies 2021. gads ir atnesis arī vairākas būtiskas izmaiņas dažādu valstu nodokļu sistēmā, tās ir vērstas gan uz pandēmijas seku pārvarēšanu un investoru pievilināšanu, gan arī uz papildu nodokļu iekasēšanu.

Vismazāk izmaiņu nodokļu jomā no 2021. gada būs Igaunijā, visbūtiskākās izmaiņas būs Latvijā un Lietuvā, savukārt Polijā grozījumi visvairāk skar tieši uzņēmumu maksājamos nodokļus, rāda BDO pētījums par nodokļu izmaiņām Baltijas valstīs, Polijā un Vācijā 2021. gadā.

Vairāki izmaiņu vektori

“Visas pārmaiņas var klasificēt divās lielās grupās: labās un sliktās ziņas nodokļu maksātājiem – gan uzņēmējiem, gan lielo un mazo algu saņēmējiem,” kopējo nodokļu izmaiņu virzienu raksturo AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš gan piebilst, ka vairums no visām pārmaiņām nodokļu jomā nodokļu maksātājiem ir sliktas ziņas, jo būs jāmaksā lielāki nodokļi. “Tādu ziņu, ka jāmaksā mazāki nodokļi, ir tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi jaunumi, arī Latvijā,” uzsver J. Zelmenis. Viņš norāda, ka otra nodokļu izmaiņu klasifikācija ir, vadoties pēc tā, vai tās atspoguļo koronavīrusa aspektu un ir vērstas uz tā ietekmes mazināšanu un ekonomikas stimulēšanu, vairojot pirktspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2021. gada ekonomikas prognozēm pandēmijas zīmogs

Māris Ķirsons, Monta Glumane, Jānis Goldbergs, 05.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads daudziem uzņēmumiem būs izaicinājumu pilns laiks – kā uzdevums ar daudziem nezināmajiem, kura risināšanā būs jāspēj ātri reaģēt uz radušos situāciju.

Vairākām nozarēm — tūrismam, viesnīcām, sabiedriskajai ēdināšanai, sabiedriskajam transportam – 2021. gads būs ļoti sarežģīts, tā laikā var būt arī iespaidīgs kritušo apmērs. Ir nozares, kuru uzņēmumi uz 2021. gadu raugās kā uz iespēju laiku un prognozē izaugsmes gadu, piemēram, kūdras nozare.

Ļoti neprognozējams laiks, jo pārmaiņas jebkurā virzienā var īstenoties ikvienā brīdī, tā 2021. gada prognozi iezīmē bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka 2020. gada pēdējās nedēļas un 2021. gada pirmās nedēļas būs identiskas. Situācija varot mainīties, plašumā vēršoties vakcinēšanai pret Covid-19 gan Latvijā, gan Eiropā, gan visā pasaulē. “Ne jau tikai Eiropā, bet arī pašmāju politiķu lemtais, piemēram, par nodokļiem,” uz jautājumu par to, kas ietekmēs mazo biznesu, atbild A. Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink Grupp šodien biržā sniegusi ziņas par pasažieru un kravu pārvadājumu rezultātiem 2021.gada 1. ceturksnī. Saskaņā ar publicētajiem datiem, Tallink Grupp 2021. finanšu gada 1. ceturksnī (janvārī-martā) pārvadāja 267 224 pasažieru, kas ir par 82,9% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. 2021.gada 1. ceturksnī samazinājās arī pārvadāto transportlīdzekļu skaits: minētajā periodā tika pārvadāti 75 815 transportlīdzekļu, kas ir par 60,2% mazāk, salīdzinot ar 2020.gada 1. ceturksni.

Kritums ir novērojams arī kravu pārvadājumu segmentā - 2021.gada pirmajos trīs mēnešos tika pārvadātas 85 156 kravas vienību, kas ir par 14,5% mazāk, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā.

Ierobežotā satiksme, kas saglabājās visu 1. ceturksni, turpināja atstāt milzīgu ietekmi uz pasažieru un kravu pārvadājumiem maršrutā starp Igauniju un Somiju - 2021.gada 1. ceturksnī šajā maršrutā tika pārvadāti 201 446 pasažieru un 57 595 kravas vienību, kas, salīdzinot ar 2020.gada 1. ceturksni ir samazinājies par 76,2% un 11,0% attiecīgi.

"Šis ir bijis viens no vissmagākajiem ceturkšņiem uzņēmuma vēsturē, jo mūsu darbība ir bijusi ierobežota visa šī perioda laikā noteikto ceļošanas ierobežojumu dēļ reģionā. Salīdzinot ar 2020.gada 1. ceturkšņa janvāra un februāra mēnešiem, kad pasažieru plūsma un skaits bija ierastajā apjomā, šī gada 1. ceturksnī mums nav bijis neviena mēneša bez ievērojamiem ceļojumu ierobežojumiem visos mūsu maršrutos. Tikai puse no mūsu flotes (kuģi Star, Megastar, Sea Wind, Regal Star, Sailor, Baltic Princess un Galaxy) turpina darbību, taču pārējo kuģu darbība ir apturēta, gaidot vīrusa epidēmijas beigas. Šobrīd maksimāli veltam enerģiju un pūles, lai nodrošinātu cilvēku pārvietošanos, kam tas šajos apstākļos nenovēršamu iemeslu dēļ ir nepieciešams, kā arī sekmējam vitāli svarīgu preču pārvadājumus pēc iespējas ātrāk, efektīvāk un drošāk. Šajos tik ārkārtīgi sarežģītajos apstākļos tas prasa daudz pūļu no visu kuģu apkalpēm un personāla," komentē Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozes Stabilitātes programmas izstrādei 2021. - 2024.gadam, novērtējot tās kā pieņemamas augstas nenoteiktības un lejupvērstu risku apstākļos, vienlaikus vēršot uzmanību uz vairākiem riskiem.

FM makroekonomikas prognozes paredz mērenu IKP izaugsmes atsākšanos 2021.gadā 3% apmērā un augstāku IKP sniegumu 2022.gadā 4,5% apmērā. IKP izaugsme 2023.gadā prognozēta 3,2% un 2024.gadā - 2,8% apmērā.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija izstrādātas Vidēja termiņa budžeta ietvara likumam un pieņemtas 2020.gada jūnijā, reālā IKP izaugsmes prognoze 2021.gadam ir samazināta par -2,1 procentpunktiem, tādējādi atspoguļojot ekonomikas atlabšanas aizkavēšanos līdz 2022.gadam, kuram prognoze ir uzlabota par 1,4 procentpunktiem.

FDP apstiprinājusi atjaunotās prognozes, izprotot pastāvošo augsto nenoteiktību gan Latvijas, gan globālajā ekonomikā. Padome aicinājusi FM pielietot elastīgu pieeju ekonomikas prognozēšanā, vērojot aktuālās norises ekonomikā un nepieciešamības gadījumā koriģējot prognozes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdība janvārī lēma ieguldīt papildu trīs miljonus eiro Latvijas Olimpiskā sporta centra pielāgošanai, lai Rīga varētu viena pati uzņemt 2021.gada pasaules čempionātu hokejā, trešdien preses konferencē atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš stāstīja, ka 21.janvāra valdības sēdē tika uzklausīts Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ziņojums par visa čempionāta uzņemšanu un tam nepieciešamo otru arēnu. "Mūsu vājā puse bija otras spējīgas arēnas neesamība. Lai šo sacensību arēnu pielāgotu un spēles norisinātos Latvijā, valdība noteica līdzdalību līdz trim miljoniem eiro," teica Severs.

Pēc viņa paustā, šie līdzekļi tiks ieguldīti arēnas sagatavošanai, aprīkošanai, ledus laukuma iekārtošanai futbola arēnas vietā un ar nomu saistīto izmaksu segšanai. Vienlaikus Severs atgādināja, ka Latvija jau 2017.gadā uzņēmās saistības rīkot vienu čempionāta posmu Rīgā, līdz ar to jau iepriekš hokeja čempionāta vajadzībām tika iezīmēti 700 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu un tiltu nozare Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB), pārstāvot lielākos ceļu un tiltu būves uzņēmumus Latvijā, uzskata, ka 2021. gadā aktuālākais ir jautājums par nozares nākotni.

2020. gadā visi valsts pasūtījumi ļāva nozarei izbalansēt Eiropas Savienības fondu finansējuma iztrūkumu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Pērn Covid-19 seku pārvarēšanai papildu piešķirtie 75 miljoni eiro deva ceļu nozarei darbu arī gada otrajā pusē. Pretējā gadījumā ceļu nozare būtu bijusi spiesta zvilnēt bezdarbībā, audzēt bezdarbnieku skaitu un prasīt no valsts ilgstošus sociālos pabalstus, norāda LCB.

“Diemžēl arī 2021. gads nebūs tas rožainākais. Ar vienu roku samazinot par 50 miljoniem nozares bāzes finansējumu, ar otru iedodot 100 miljonus anti-Covid naudas, valdība un Saeima nav nodemonstrējusi stratēģiski skaidru rīcību, redzams, kā tā stieg taktiskos kompromisu meklējumos. Faktiski 2021. gadā nozarei pasūtīto kapitālieguldījumu apjoms pret šo gadu ir samazināts par 35–40% no 265 miljoniem eiro (ieskaitot Covid naudu) uz 173 miljoniem eiro! Nav par ko gavilēt. Nav skaidrības arī par to, kas vispār būs ar Eiropas Savienības resursiem ceļu un tiltu būvei Latvijā nākamajā plānošanas periodā, vai tie vispār būs. Viens ir skaidrs – 2021. gadā ceļu un tiltu būvniecības darbiem to nav un nebūs,” pauž LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdībai draud iespēja krist otrā galējībā, atbalstot tos, kas krīzē necieš

Db.lv, 05.03.2021

Finansiālais atbalsts krīzes pārvarēšanai ir jāsniedz tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, taču tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam tas tiešām ir vitāli svarīgs, uzskata Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību ļoti uzmanīgi izvērtēt jaunu atbalsta instrumentu ieviešanu un finansiālo atbalstu novirzīt tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas ir cietuši Covid-19 krīzē.

“Finansiālais atbalsts krīzes pārvarēšanai ir jāsniedz tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, taču tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam tas tiešām ir vitāli svarīgs. Šāda precīzi mērķēta pieeja atbalsta sniegšanā palīdzēs mazināt krīzes radīto slogu un noturēt valsts parādu saprātīgā līmenī,” saka Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju padome kopumā pozitīvi vērtē valdības darbu pie ekonomikas atbalsta pasākumu izveidošanas, it sevišķi centienus uzturēt dialogu ar uzņēmējiem un sociālajiem partneriem, lai atbalsts būtu mērķtiecīgāks un efektīvāks. Padomes ieskatā ir sasniegts mērķis atbalsta apjoma palielināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2021. gadā plāno veikt 38 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošinātu ieguldītāju interešu aizsardzību.

"Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir rūpīgi strādājusi pie uzraudzības darba plānošanas un kvalitātes pilnveidošanas, lai 2021. gadā vēl efektīvāk stiprinātu finanšu sektora reputāciju, noturību pret dažādiem ietekmes faktoriem un nodrošinātu finanšu iestāžu klientu interešu aizsardzību. Sektoram, sabiedrībai un visiem interesentiem šogad nodrošinām publiski pieejamu informāciju par plānotajām pārbaudēm, ar mērķi vairot izpratni par uzrauga darbu un uzraudzības procesu, kā arī veicināt caurskatāmību un atklātību," komentē FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Plānā atspoguļotas gaidāmās klātienes pārbaudes, taču tas var tikt mainīts atbilstoši ikdienas uzraudzībā aktualizētajam risku izvērtējamam. Papildus plānotajām pārbaudēm FKTK nodrošina ikdienas uzraudzības darbu, kā arī, reaģējot uz sūdzībām vai citu FKTK rīcībā esošu informāciju, kas rada aizdomas par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darba neatbilstību normatīvo aktu prasībām, FKTK veic iepriekš neplānotas pārbaudes vai piemēro citus uzraudzības pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav šaubu, ka pūļa finansējums ir viens no modernākajiem veidiem, kā piesaistīt kapitālu savam biznesam vai nekustamā īpašuma attīstībai un EstateGuru tic, ka kopā varam sasniegt vairāk. Tāpēc platformā šobrīd pieejama vēl nebijusi kampaņa nekustamā īpašuma attīstītājiem un uzņēmējiem Latvijā.

Līdz ar Rīgas pašvaldības izsludināto konkursu par līdzfinansējuma piešķiršanu dzīvojamo ēku un kultūrvēsturisko namu atjaunošanai, arī EstateGuru vēlas padarīt pilsētas namu atjaunošanu pēc iespējas izdevīgāku, piemērojot 1.5% atlaidi aizdevuma procentu likmei visiem aizņēmējiem*, kas papildus šim līdzfinansējumam, platformā piesaistīs finansējumu īpašuma attīstībai.

“Līdzfinansējuma piešķiršana ir lieliska iniciatīva no Rīgas pašvaldības, un arī mūsu klientu vidū esam novērojuši atsaucību šim projektu konkursam. Tieši tāpēc vēlamies padarīt projektam atbilstoša, izdevīga un ērta finansējuma saņemšanu vēl pieejamāku nekustamo īpašumu attīstītājiem! Vienmēr priecājamies ne tikai par veiksmīgi realizētiem projektiem platformā, bet arī par sakārtotāku pilsētvidi mums apkārt - renovētiem īpašumiem, kas papildina tirgu ar kvalitatīvu piedāvājumu, kas atbilst mūsdienīgu pircēju vēlmēm,” komentē EstateGuru vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļu koplietošanas mobilā lietotne un datorprogramma, kuru izstrādājis uzņēmums SIA Fleet Complete, veiksmīgi izmantota koncerna Latvenergo meitasuzņēmumā AS Sadales tīkls, ļaujot īsā laikā veikt ievērojamu līdzekļu ietaupījumu un samazinot izmantojamo transportlīdzekļu skaitu par aptuveni 30%, informēja SIA Fleet Complete Latvija pārdošanas daļas vadītājs Toms Grundšteins.

No atslēgu skapja līdz viedtālrunim

Ideja par koplietošanas transportu AS Sadales tīkls bijusi jau sen, tomēr tehniskie risinājumi iesākumā bijuši nepietiekami efektīvam darbam. Pirmsākumos uzņēmums lietojis kodētus automašīnu atslēgu skapjus un vienkāršotu datorprogrammu braucienu rezervēšanai, kas summāri nav devis plānoto efektu vairāku iemeslu dēļ.Pirmkārt, pie atslēgu skapja bijusi nepieciešamība pēc administratora. Nereti radušās jukas, kad atslēgas skapī sajauktas vietām vai izņemtas, neievērojot reģistrācijas kārtību. Otrkārt, bija iespējams steigas gadījumā mašīnu paņemt bez reģistrācijas, kas radīja nesaprašanos brīdī, ja kāds auto bija reģistrējis braucienam iepriekš. Rezultātā uzņēmums bija ieguvis grūti administrējamu rīku ar salīdzinoši augstām izmaksām. Gan kodēti atslēgu skapji, gan administrators tā uzraudzībai ir sistēmas izmaksas. SIA Fleet Complete piedāvātā mobilā lietotne, kas kombinēta ar atbilstošu datorprogrammu, administrēšanu vienkāršoja, papildus dodot iespējas sekot noteiktā braukšanas ātruma ierobežojumu pārkāpumiem un darbinieku braucienu maršrutiem. T. Grundšteins atklāja, ka AS Sadales tīkls, uzsākot sadarbību, pieņēmis izaicinošu lēmumu samazināt autoparku no 1066 līdz 659 transporta vienībām, kas pagaidām realizēts daļēji – uzņēmumā ir par 316 mašīnām mazāk, tomēr optimizācija turpinās, un ir cerība, ka, pareizi plānojot un administrējot procesu, būs iespējams sasniegt mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomika varētu atgūties piecu gadu laikā

Rosita Zvirgzdiņa, Biznesa augstskolas Turība profesore, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, saglabājoties iepriekšējā mēneša līmenī.

Būtiskākās izmaiņas gaidāmas 2021. gadā, kad bezdarba līkne būs augšupejoša. Ziema un pavasaris daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs gana grūts periods, tāpēc varam prognozēt arī pieaugošu likvidēto uzņēmumu skaitu. Viņa norāda, ka vienlaikus būs arī jomas, kas saglabās stabilitāti, piemēram, būvniecība un pārtikas ražotāji.

2021. gadā pieaugs bezdarbs

Reģistrētā bezdarba līmenis novembrī minimāli samazinājies Rīgā un Rīgas reģionā, kamēr pārējos Latvijas reģionos bezdarba līmenis palielinājies. 2021. gada pirmajā pusgadā tas varētu pieaugt arī Rīgā, jo virkne uzņēmumu pēc ziemas perioda būs spiesti atlaist daļu darbinieku. Latvijā ir 105 000 uzņēmumu, bet 64% no tiem apgrozījums ir mazāks par 50 000 eiro, tāpēc nav iespējams pretendēt uz aizdevumu un, ja nav uzkrājumu, nevar arī ilgstoši noturēt komandu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā “Coface” Baltijas TOP 50 reitingā ir iekļauti 10 uzņēmumi no Latvijas - par trim uzņēmumiem vairāk nekā pērn.

Sarakstā iekļauts arī 31 uzņēmums no Lietuvas un 9 uzņēmumi no Igaunijas. Neraugoties uz ārējās ekonomikas lejupslīdi, kopumā pagājušajā gadā Baltijas valstu ekonomikā bija vērojama strauja izaugsme, ko apliecināja gan spēcīgs iekšējais pieprasījums, gan dinamiskais eksports.

Patēriņu noteica labvēlīgā situācija darba tirgū un nodokļu samazināšana. Tāpat Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums pozitīvi ietekmēja investīcijas. 2019. gada beigās Baltija sāka ciest no ārējās tirdzniecības vājināšanās. Šī joprojām ir nozīmīga ekonomiskās aktivitātes sastāvdaļa, jo preču un pakalpojumu eksporta īpatsvars procentuāli no nominālā IKP pērn bija 78% Lietuvā, 73% Igaunijā un 60% Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru