Jaunākais izdevums

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

Tikmēr visstraujākais ieguldījumu kāpums 2021.gadā reģistrēts kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanā, kur 2020.gada beigās uzņēmumu pamatkapitālos bija uzkrāti 0,42 milj. EUR lieli ārvalstu ieguldījumi, bet aizvadītajā gadā to apjoms teju desmitkāršojies. Jānorāda, ka šīs izmaiņas notikušas uz 2014.gadā reģistrētā SIA “Apollo Kino” pamatkapitāla palielināšanas rēķina, jo pērn sarucis gan nozarē strādājošo ārvalstu kapitāla uzņēmumu, gan arī pašu ieguldītāju skaits. Lursoft dati rāda, ka SIA “Apollo Kino”, kam šobrīd reģistrēti trīs kinoteātri, igauņu Apollo Kino OU aizvadītajā gadā palielinājis pamatkapitālu no 2,8 tūkst. EUR līdz 3,8 milj. EUR. Pagājušā gada rudenī, neskatoties uz sarežģīto situāciju izklaides jomā, uzņēmums atklāja jaunu kinoteātri modes un izklaides centrā “Rīga Plaza” ar astoņām kinozālēm un 962 sēdvietām. Uzņēmums paredzējis atvērt jaunu kinoteātri arī tirdzniecības centrā “Domina”.

Pretstats ir iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozare, kur ārvalstu ieguldījumu apjoms, salīdzinot ar 2020.gadu, pērn sarucis uz pusi. Lursoft izpētījis, ka no visiem šajā nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem, ar ārvalstu kapitālu ir nepilni 11%. Aizvadītā gada laikā nozarē strādājošo uzņēmumu skaits ar ārvalstu kapitālu sarucis par 8,72%, bet ieguldītāju – par 9,36%. Salīdzinot ar 2020.gadu, kad iekārtu ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki bija ieguldījuši 3,10 milj. EUR, pagājušā gada beigās uzkrāto ieguldījumu apjoms bija sarucis līdz 1,53 milj. EUR.

Kritumu ietekmējusi AS “Tosmares kuģubūvētava” likvidācija. Pēc pēdējās pieejamās informācijas, uzņēmuma pamatkapitālā 1,41 milj. EUR bija ieguldījis Lielbritānijā reģistrētais Seletrade Impex LLP. Pēdējo pārskatu AS “Tosmares kuģubūvētava” bija iesniegusi 2017.gadā. Tolaik uzņēmums strādājis ar 681,55 tūkst. EUR zaudējumiem. No 2018. gada līdz 2021.gadam ilga uzņēmuma maksātnespējas process.

Vēl straujāks uzkrātā ārvalstu ieguldījumu apjoma kritums 2021.gadā reģistrēts ūdens transporta nozarē. Ja 2020.gada beigās nozares uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki bija ieguldījuši 7,44 milj. EUR, tad aizvadītā gada beigās tie bijuši vairs tikai 1,94 milj. EUR, kas gada laikā ir kritums par 73,95%. Ārvalstnieku ieguldījuma apjomu šajā nozarē pērn ievērojami ietekmēja SIA “LSC” pamatkapitāla samazināšana. Pēc Lursoft rīcībā esošās informācijas, uzņēmuma pamatkapitālu tā vienīgais dalībnieks, Nīderlandē reģistrētais Vitol B.V. pagājušajā gadā samazināja par 5 milj. EUR, tam tagad esot 400 tūkst. EUR lielam. SIA “LSC” nodarbojas ar kuģu tehnisko un ekipāžu menedžmentu un kuģu drošības ekspluatācijas nodrošināšanu. Aizpagājušajā gadā uzņēmums apgrozīja 9,5 milj. EUR un guva 1,4 milj. EUR lielu peļņu.

Lielākie ārvalstu ieguldījumi 2021.gada beigās bija uzkrāti finanšu pakalpojumu nozares uzņēmumu pamatkapitālos. Pēc Lursoft apkopotajiem datiem, ārvalstu ieguldījumi reģistrēti teju trešdaļā no visiem finanšu pakalpojumu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Kopējais ārvalstu ieguldījumu apjoms šīs nozares uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gada beigās sasniedza jau 4,6 miljardus eiro, kas veido 40,63% no kopējās ārvalstnieku ieguldījumu summas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos pagājušā gada izskaņā.

Otra nozare, kurā ārvalstnieku ieguldījumu apjoms uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gada beigās pārsniedza 1 miljardu eiro, ir operācijas ar nekustamo īpašumu. Pēdējā gada laikā uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoms šīs nozares uzņēmumu pamatkapitālos palielinājies par 3,6%, neskatoties uz to, ka gan uzņēmumu, kuros ieguldīti ārvalstnieku līdzekļi, gan arī pašu ieguldītāju skaits ir sarucis.

Lursoft izpētījis, ka aizvadītajā gadā viens no lielākajiem ārvalstu ieguldījumiem nozarē, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, bijis SIA “Linstow” pamatkapitāla palielināšana. Norvēģu AS “Linstow” Latvijā reģistrētā uzņēmuma pamatkapitālu palielinājis no 25,9 milj. EUR līdz 68,15 milj. EUR. Jānorāda, ka SIA “Linstow” attīstītais tirdzniecības centrs “Origo” atzīts par labāko tirdzniecības centru Baltijas valstīs 2020.gadā. Ārvalstu kapitāla pieaugumu nozarē veicinājušas arī izmaiņas SIA “Omnium Invest” dalībniekos. Ja līdz 2021.gada maijam SIA “Omnium Invest” vienīgais dalībnieks bija Justs Nikolajs Karlsons, tad pagājušā gada pavasarī 51,86% uzņēmuma kapitāldaļu nonākuši ASV reģistrētā “Omnium Holdings USA Trust” rokās. ASV kompānijas ieguldījums Latvijā reģistrētā uzņēmuma pamatkapitālā veido 28,64 milj. EUR. Neskatoties uz izmaiņām dalībniekos, SIA “Omnium Invest” kopējā pamatkapitāla apjoms palicis nemainīgs. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, SIA “Omnium Invest” 100% apmērā pieder SIA “Omnium Apsardze”. Vienlaikus jānorāda, ka izmaiņas SIA “Omnium Invest” dalībniekos nav ieviesušas izmaiņas tā patieso labuma guvēju sarakstā, jo SIA “Omnium Invest” caur ASV reģistrēto kompāniju turpina piederēt Karlsonu ģimenei.

TOP 10 nozares, kuru uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gada beigās bija uzkrāti lielākie ārvalstu ieguldījumi:

  1. Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu: 4596,17 milj. EUR;
  2. Operācijas ar nekustamo īpašumu: 1515,69 milj. EUR;
  3. Vairumtirdzniecība: 483,07 milj. EUR;
  4. Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana: 383,48 milj. EUR;
  5. Mežsaimniecība un mežizstrāde: 369,16 milj. EUR;
  6. Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības: 251,00 milj. EUR;
  7. Telekomunikācija: 243,82 milj. EUR;
  8. Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības: 200,90 milj. EUR;
  9. Pārtikas produktu ražošana: 191,92 milj. EUR;
  10. Ēku būvniecība: 188,06 milj. EUR.

TOP 10 nozares, kurās ir lielākais ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvars (%):

  1. Gaisa transports: 50,00% no visiem nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem;
  2. Koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana: 43,75%;
  3. Azartspēles un derības: 37,14%;
  4. Apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana: 32,65%;
  5. Ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības: 31,82%;
  6. Metālu ražošana: 31,25%;
  7. Finanšu pakalpojumu darbības: 30,81%;
  8. Darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu: 28,52%;
  9. Ūdens transports: 28,38%;
  10. Vairumtirdzniecība: 25,01%.

Pētījumā izmantoti dati uz 31.12.2021

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā mēnesī reģistrēti 669 jauni uzņēmumi, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Tas ir mazāk nekā šī gada jūlijā, kad reģistrēti 724 jauni uzņēmumi, kā arī mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Gandrīz puse no visiem jaunajiem uzņēmumiem augustā reģistrēti Rīgā, savukārt mazākais skaits – Zemgalē un Latgalē.

Neskatoties uz mazāku jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu augustā, kopējais šī gada pirmajos astoņos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits ir lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā. Lursoft aprēķinājis, ka šogad laika periodā no janvāra līdz augusta beigām reģistrēti 6230 jauni uzņēmumi, kamēr 2020.gadā šajā pašā periodā – 5973.

Šogad ne tikai reģistrēts lielāks jauno uzņēmumu skaits nekā pērn, bet arī to kopējais pamatkapitāls bijis teju divas reizes lielāks. Lursoft izpētījis, ka šogad reģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedzis 89,79 milj. EUR, no tiem 27,73 milj. EUR veido augustā reģistrētie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu uzņēmumu un privātpersonu ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos pērn sasniedzis 11,29 miljardus eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Straujo kāpumu sekmējusi holdingkompānijas AS "Swedbank Baltics" reģistrācija 2021.gada februārī.

Uzņēmumam sākotnēji reģistrēts 35 000 pamatkapitāls, kas oktobrī palielināts līdz 3,88 miljardiem eiro. Jaunreģistrētais holdings arī kļuvis par AS "Swedbank" akcionāru.

Vienlaikus "Lursoft" secinājis, ka 2021.gada izskaņā ārvalstu ieguldījumi bija reģistrēti 18 300 uzņēmumu pamatkapitālos, kas ir mazāk nekā 2020.gada beigās, kad ārvalstu ieguldījumus bija piesaistījuši 19 800 Latvijas uzņēmumu.

Visievērojamāk ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits pērn sarucis Krāslavas novadā, kur 2020.gada beigās bija 102 uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, taču 2021.gada beigās - vairs tikai 64. Ieguldītāju skaits gan krities nedaudz lēnāk, gada laikā samazinoties par 26,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ventspils ostas termināļi noliedz saistību ar Krievijas dīzeļdegvielas jaukšanu

LETA, 13.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tūroperatora TUI padomi pamet ES sankcijām pakļautais Krievijas miljardieris Mordašovs

LETA--AFP, 03.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas miljardieris Aleksejs Mordašovs atkāpies no Vācijas tūrisma operatora TUI, kuras franšīzes turētāja Baltijā ir SIA "TT Baltics", padomes locekļa amata, jo Eiropas Savienība (ES) pret viņu noteikusi sankcijas saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

Mordašovs, kuram pieder Krievijas otrā lielākā tēraudrūpniecības uzņēmuma "Severstaļ" akciju kontrolpakete, ir nozīmīgs TUI akcionārs, jo viņa netieši kontrolētajam uzņēmumam "Unifirm Ltd." pieder 34% TUI akciju. Vienlaikus, pēc "Firmas.lv" datiem, Mordašovs ir vienīgais "TT Baltics" patiesais labuma guvējs.

Papildināta - Severstaļ aptur eksportu uz ES valstīm 

Krievijas tērauda kompānija "Severstaļ" pilnībā pārtraukusi tērauda produkcijas eksportu uz Eiropas...

"ES sankciju nolūks ir nepieļaut, lai Mordašovs atbrīvojas no savām TUI akcijām" vai gūst peļņu no investīcijām šajā uzņēmumā," norādīts TUI paziņojumā.

Mordašovs TUI akcionārs ir 15 gadus. Piederošo akciju daļu viņš palielināja pērn, kad TUI īstenoja rekapitalizāciju, lai censtos atgūties no koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes.

Tikmēr TUI mēģina distancēties no sankcijām, kas piemērotas Mordašovam.

"ES sankcijas attiecas uz Mordašovu kā personu, nevis uz "TUI AG", kurā viņš ir akcionārs. Tādējādi šīs sankcijas akcionāram neietekmē uzņēmumu, kurā viņam pieder akcijas," skaidro kompānija.

Jau ziņots, ka pirmdien, 28.februārī, līdz ar publicēšanu ES oficiālajā vēstnesī stājās spēkā sankcijas Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātiem oligarhiem un propagandistiem, kas noteiktas saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Starp šīm personām ir iekļauts arī Mordašovs.

Pirmdien publiskotajā paziņojumā Mordašovs apgalvoja, ka viņam neesot "pilnīgi nekādas saistības ar pašreizējās ģeopolitiskās spriedzes rašanos" un neesot saprotams, kāpēc ES viņam noteikusi sankcijas.

Vienlaikus, pēc "Kommersant" vēstītā, "Severstaļ" pilnībā pārtraukusi tērauda produkcijas eksportu uz ES valstīm. "Severstaļ" vadība šo informāciju komentēt atteikusies, taču norādījusi, ka uzņēmums aplūko dažādus variantus, lai pārorientētu Eiropas tirgum paredzēto produkciju uz citiem eksporta tirgiem, tostarp Āzijas, Ziemeļamerikas un Tuvo Austrumu valstīm.

Latvijā darbojas metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmums "Severstal Distribution", kura 100% kapitāldaļu īpašniece ir "Severstaļ".

Atbilstoši informācijai uzņēmumu mājaslapā "Severstal Distribution" un arī "TT Baltics" ir konts bankā "Citadele".

Bankas "Citadele" valdes loceklis atbilstības jautājumos Uldis Upenieks iepriekš informēja, ka, sniedzot finanšu pakalpojumus, banka pilnībā ievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas normatīvos noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka banka nevar komentēt konkrēta klienta attiecības ar banku.

"Nodrošinot atbalstu un finanšu pakalpojumus mūsu klientiem Baltijā, mēs rūpīgi sekojam līdzi situācijas attīstībai Ukrainā, sankciju aktualitātēm un rīkojamies saskaņā ar atbildīgo iestāžu norādījumiem," piebilda Upenieks.

"Severstal Distribution" konsolidētais apgrozījums 2020.gadā bija 719,556 miljoni eiro, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa pieauga par 45,5% un bija 29,1 miljons eiro. Savukārt pati "Severstal Distribution" 2020.gadā strādāja ar 719,556 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 17,9% un bija 28,811 miljoni eiro.

Vienlaikus "TT Baltics" 2020.gadā strādāja ar 8,101 miljona eiro apgrozījumu, kas ir 4,6 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi palielinājās par 5,8% un bija 2,204 miljoni eiro.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pirms 2020.gada "TT Baltics" strauji attīstījās, bet 2020.gadā uzņēmuma darbību negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmija. "TT Baltics" samazināts darbinieku skaits un citi izdevumi, kā arī saņemti maksājumu samaksas termiņu pagarinājumi. 2020.gadā uzņēmumā strādāja 20 darbinieku, kas ir par 10 darbiniekiem mazāk nekā gadu iepriekš.

"TT Baltics" darbību Baltijā sāka 2018.gada rudenī. Kompānija "TT Baltics" reģistrēta 2018.gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 282 800 eiro. Uzņēmums pieder Krievijā reģistrētajai "KN-Holding", bet tās patiesais labuma guvējs ir Mordašovs.

Komentāri

Pievienot komentāru