Jaunākais izdevums

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

"Šī pusgada laikā mēs esam strauji attīstījušies pasaules kontekstā, jo ir būtiski palielinājies pieprasījums pēc mūsu produktiem. Pateicoties mērķtiecīgam komandas darbam un veiksmīgai sadarbībai ar klientiem un partneriem, esam sasnieguši rekordlielu apgrozījumu un peļņu. Tādējādi vēl vairāk esam nostiprinājuši Baltijas valstu zāļu ražotāja līderpozīcijas. Aizvadītajā pusgadā mēs turpinājām uzlabot darba efektivitāti, turklāt izaugsmi panācām, nekāpinot izmaksas un darbinieku skaitu," komentē AS Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis.

Koncerna gatavo zāļu pārdošanas apjoms 2021. gada pirmajā pusgadā kopumā bija 109,5 milj. eiro un ir palielinājies, salīdzinot ar 2020. gada pirmo pusgadu, par 21,9 milj. eiro vai par 25%. Eiropas Savienības un pārējās valstīs gatavo zāļu pārdošanas apjoms 2021. gada pirmajā pusgadā sasniedza 59,6 milj. eiro, kas ir par 14,8 milj. eiro vai par 33% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. Pārdošanas apjoms 2021. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2020. gada pirmo pusgadu, Portugālē palielinājās 66 reizes, Nīderlandē 12 reizes, Austrijā 5 reizes, Polijā 4 reizes, Lielbritānijā par 79%, Ungārijā par 68%, Slovākijā par 21%, bet Čehijā par 15%.Pārdošanas apjoms Krievijā, pārējās NVS valstīs un Gruzijā 2021. gada pirmajā pusgadā veidoja 49,9 milj. eiro, kas ir par 7,2 milj. eiro vai par 17% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā.

Salīdzinot ar 2020. gada pirmo pusgadu, 2021. gada pirmajā pusgadā Kirgizstānā pārdošanas apjoms palielinājās par 42%, Moldovā par 39%, Azerbaidžānā un Gruzijā par 35% un Baltkrievijā par 33%.

Izstrādē šobrīd ir 63 jauni “Grindeks” un 42 jauni “Kalceks” medikamenti. “Grindeks” koncernam nozīmīga ir arī aktīvo farmaceitisko vielu ražošana, kas ir arī viena no koncerna būtiskām priekšrocībām farmācijas nozarē. Pašreiz uzņēmums ražo 25 aktīvās farmaceitiskās vielas. Šis segments palielina neatkarību no izejvielu ražotājiem, tādēļ uzņēmums izstrādā 26 jaunas aktīvās farmaceitiskās vielas. Aktīvo farmaceitisko vielu pieejamība nozīmē iespēju efektīvāk ražot gatavo zāļu formas koncerna ietvaros.

Lielākais “Grindeks” aktīvo farmaceitisko vielu eksports tiek veikts uz Eiropas Savienības valstīm, ASV, Japānu un Kanādu. 2021. gada pirmajos sešos mēnešos AS “Kalceks” pārdošanas apjoms strauji pieauga, palielinot gan eksporta valstu skaitu, gan paplašinot savu produktu klāstu. “Kalceks” produkti 2021. gada pirmajā pusgadā tika pārdoti 36,3 milj. eiro apjomā, kas ir par 11,7 milj. eiro vai par 48% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. “Kalceks” medikamenti 2021. gada pirmajā pusgadā tika eksportēti uz 67 valstīm, un galvenās no tām bija Meksika, Nīderlande, Lielbritānija, Portugāle un Polija.

"Man ir gandarījums par to, ko esam sasnieguši 2021. gada pirmajos sešos mēnešos. Ražošana ir mana sirdslieta, es vienmēr skatos uz priekšu un redzu attīstības iespējas, lai nodrošinātu pacientus ar nepieciešamajiem medikamentiem. Domājot par koncerna attīstību, vienmēr jāveic pārdomātas investīcijas, kas uzlabo infrastruktūru, rada vēl modernāku darba vidi un palielina uzņēmuma ražošanas kapacitāti. Šādi ieguldījumi ir nepieciešami, lai mēs sekmīgi varētu konkurēt pasaulē un mūsu attīstības temps būtu augstāks par vidējo farmācijas nozarē," komentē AS “Grindeks” padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

Lai turpinātu koncerna izaugsmi, “Grindeks” pirmajā pusgadā pievērsis īpašu uzmanību ražošanas infrastruktūras uzlabošanai, kas sevī ietver arī jaunu ražošanas iekārtu iegādi, tāpat šobrīd notiek jaunas gatavo zāļu formu ražošanas laboratorijas modernizācijas darbi. Pirmā pusgada laikā noslēgts jaunās rūpnīcas projektēšanas līgums un veikti teritorijas labiekārtošanas darbi. Jaunā rūpnīca tiks būvēta Latvijā, Rīgā, Asotes ielā 12, vairākos posmos un ietvers komplicētus aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas procesus un mūsdienīgas tehnoloģiskās iekārtas.

“Grindeks” koncernu veido AS “Grindeks” un tā sabiedrības: AS “Kalceks” Latvijā, AS “Tallinas Farmaceitiskā rūpnīca” Igaunijā, “HBM Pharma” s.r.o. Slovākijā, “Grindeks Rus” Krievijā un SIA “Namu Apsaimniekošanas projekti” Latvijā. Pārstāvniecības ir atvērtas 11 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Grindeks” koncerns 2020.gadā sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu - konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka koncerna apgrozījums sasniedza 187,0 milj. eiro, kas ir par 45,6 milj. eiro vai 32% vairāk nekā 2019. gadā. 2020. gada koncerna peļņa bija 19 milj. eiro, kas ir par 5,6 milj. eiro vai par 42% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns stiprināja savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportēja uz 93 valstīm kopā par 176,1 milj. eiro. Savus produktus koncerns farmācijas tirgū piedāvā ar diviem zīmoliem – “Grindeks” un “Kalceks”.

AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis pērno gadu raksturo kā nozīmīgu pārmaiņu un sasniegumu gadu: “2020. gadā mēs sākām ieviest jaunu Biznesa stratēģiju līdz 2025. gadam un spērām ļoti svarīgus soļus, lai mainītu biznesa organizāciju, darba kultūru un “Grindeks” zīmolu. Turklāt viss notika sarežģītajā, globālajā situācijā, ko ietekmēja Covid-19 pandēmija. Koncerna komandas saliedētais darbs un spēja pielāgoties negaidītiem apstākļiem palīdzēja sasniegt līdz šim augstākos apgrozījuma un peļņas rādītājus. Mūsu mērķi 2021. gadam arī ir ambiciozi, un līdz šim paveiktais dod drošu pārliecību par “Grindeks” koncerna nākotnes iespējām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Grindeks” Rīgas apgabaltiesas lēmumu par 1,9 miljonu eiro piedzīšanu no uzņēmuma lielākajiem akcionāriem uzskata par nepamatotu, šādu lēmumu nosoda un vērtē to kā uzņēmuma tiešu prestiža graušanu, teikts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

Saistībā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu AS “Grindeks” vadība uzrunās Ekonomikas ministriju, lai aicinātu to iesaistīties tālākās situācijas risināšanā, un atbalstītu uzņēmumu kā vienu no nozīmīgākajām komponentēm Latvijas tautsaimniecībā.

Atgādinām, ka Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Apelācijas tiesa no Lipmaniem par labu valstij piedzen 1,9 miljonus eiro 

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor",...

"Grindeks uzņēmuma darbība veicina valsts ekonomikas izaugsmi un prestižu kopumā. Lēmumu par 1,9 milj. eiro piedzīšanu no uzņēmuma lielākajiem akcionāriem vērtēju kā nepamatotu. Jau iepriekš divos tiesas lēmumos šāda prasība pret Grindeks akcionāriem tika noraidīta. Vēlos uzsvērt, ka Grindeks akcionāri vienmēr ir rūpējušies par uzņēmuma izaugsmi un Latvijas farmācijas industrijas attīstību. Lai situācijā ieviestu skaidrību un veicinātu labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi valstī, rosināšu Ekonomikas ministriju uz dialogu. Šī situācija ir jāšķetina un jārod labākais risinājums farmācijas industrijas attīstībai. Katrs valdības solis attiecībā pret uzņēmumu akcionāriem ir izšķirošs, jo tas ietekmē arī uzņēmumu pašu. Mēs sagaidām, ka valdība rīkojas stratēģiski un tās rīcība vienmēr ir pārdomāta, pieņemot svarīgus ekonomiskus lēmumus," norāda AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr.chem. Juris Hmeļņickis.

Lipmans pārsūdzēs Rīgas apgabaltiesas spriedumu  

Rīgas apgabaltiesas trešdien paziņotais spriedums, ar kuru apmierināta šīs pašas tiesas iepriekš...

“Grindeks” vadība nosoda 2016. gadā valdības nesaimniecisko lēmumu pārdot valstij piederošās “Grindeks” akcijas par izteikti zemu cenu. "Viens no ievērojamākajiem pasaules uzņēmējiem un filantropiem Vorens Bafets reiz teicis: “Mūsu iecienītākais investīciju periods ir mūžība.” Valdība, acīmredzami, ir rīkojusies pilnīgi pretēji sen zināmām un pārbaudītām uzņēmējdarbības nostādnēm," norāda uzņēmuma vadība.

Rīgas apgalbaltiesas š.g. 19. maija lēmums attiecībā pret “Grindeks” lielākajiem akcionāriem uzņēmuma ieskatā ir nepamatots, un to apstiprina 2015. gada 21. oktobra Laimdotas Straujumas tobrīd vadītās valdības pieņemtais MK rīkojums nr. 642, kas paredzēja “Grindeks” un vēl virknes uzņēmumu valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanu.

Lipmans: Vislabākais risinājums jaunai rūpnīcai būtu valsts garantijas 

Ekonomiskā izaugsme, kas balstīta nevis uz globālo inflāciju, bet gan reālo ražošanu,...

"Tādējādi Rīgas apgabaltiesas 19. maija lēmums piedzīt 1,9 milj. eiro no “Grindeks” lielākajiem akcionāriem Kirova un Filipa Lipmaniem, kas balstās uz faktu, ka 2014. gadā nav izteikts piedāvājums valstij izpirkt “Grindeks” akcijas, ir neizprotams. AS “Grindeks” vadība neatbalsta negodīgu praksi uzņēmējdarbībā un aicina valdību rūpēties par uzņēmējdarbības un nodokļus maksājošo uzņēmumu attīstību, kā arī vēlas uzsvērt, ka neviens no uzņēmuma lielākajiem akcionāriem 2016. gada 8. novembra izsolē, kurā valstij piederošās akcijas tika pārdotas par nepamatoti zemu, nav iegādājies nevienu akciju. Uzņēmuma vadība vērš uzmanību, ka jau 2019. gadā tieši Rīgas apgabaltiesa, kura š.g. 19. maijā ir pieņēmusi lēmumu par 1,9 milj. eiro piedziņu no AS “Grindeks” lielākajiem akcionāriem, identisku prasību noraidīja. AS “Grindeks” aicina pievērst plašāku ierēdņu un politiķu uzmanību uzņēmumiem, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas un ievērojamu nodokļu iemaksu valsts budžetā," teikts paziņojumā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu, stiprinot savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportējot uz 93 valstīm par kopā 187,1 milj. eiro. 2021. gadā uzņēmums plāno saražoto produkciju eksportēt uz 100 valstīm.

“Grindeks” koncernu veido AS “Grindeks” un tā sabiedrības: AS “Kalceks” Latvijā, AS “Tallinas Farmaceitiskā rūpnīca” Igaunijā, “HBM Pharma” s.r.o. Slovākijā, “Grindeks Rus” Krievijā un SIA “Namu Apsaimniekošanas projekti” Latvijā. Pārstāvniecības ir atvērtas 11 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā (AT).

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība “Grindeks” aktīvo farmaceitisko vielu (AFV) ražotnē ir investējusi 800 tūkstošus eiro un uzstādījusi jaunas, mūsdienīgas laboratorijas un rūpnieciskās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, kas iecirknim ļāvis kļūt multifunkcionālam.

Pēc veiktajām investīcijām iecirkni varēs izmantot gan jaunu aktīvo farmaceitisko vielu AFV izstrādes procesiem, gan šo vielu ražošanai savām vajadzībām – gatavo zāļu ražošanai, kā arī eksportam. Iecirknī ir iespēja strādāt ar iekārtām, kuru tilpums ir no 100ml līdz 20l, kas atļauj ražot dažādas aktīvās vielas no miligramiem līdz pat kilogramiem.

Lai rūpētos par darbinieku drošību un vides aizsardzību, uzstādīts ražošanas specifikai atbilstošs pazemināta spiediena izolators ar filtrēšanas sistēmām, kas neļauj augsti efektīvām AFV nokļūt saskarē ar cilvēkiem un apkārtējo vidi. Šī ir pirmā šāda veida iekārta “Grindeks” AFV ražotnē. Telpā uzstādīta arī mūsdienīga uzraudzības un komunikācijas sistēma ātrai reaģēšanai nestandarta situāciju gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesas trešdien paziņotais spriedums, ar kuru apmierināta šīs pašas tiesas iepriekš noraidītā SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasība saistībā ar valsts nesaimnieciski pārdotajām AS "Grindeks" akcijām, ir nepamatots, absurds un netaisnīgs un noteikti tiks pārsūdzēts, aģentūrai LETA pavēstīja "Grindeks" akcionārs Kirovs Lipmans.

Viņš paziņoja, ka 2019.gadā tieši Rīgas apgabaltiesa identisku prasību noraidīja. "Tas, ka viena un tā pati tiesa vienā un tajā pašā lietā ar vieniem un tiem pašiem pierādījumiem ar divu gadu starpību pieņem divus diametrāli pretējus spriedumus, jau pats par sevi rada pamatotas un smagas aizdomas par iespējamu tiesas un tiesnešu sastāva ietekmēšanu un varbūt pat koruptīvu motivēšanu," pauda Lipmans.

Apelācijas tiesa no Lipmaniem par labu valstij piedzen 1,9 miljonus eiro 

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor",...

Uzņēmējs norādīja, ka tiesa, kas bija paziņojusi, ka trešdien rakstveida procesā izskatīs šo lietu, ir burtiski pāris stundu laikā spējusi sagatavot spriedumu uz 20 lappusēm. Pēc Lipmana minētā, šis fakts pastiprina aizdomas, ka iznākums bija saskaņots un zināms jau iepriekš.

"Šāda "ekspressprieduma taisīšana" liecina par politisku vai cita veida pasūtījumu, kuru tiesa, iespējams, ir īstenojusi. Šādi vismaz dīvaini spriedumi, kas faktiski vēršas pret labticīgiem uzņēmējiem un ar kuriem tiek piesegta valsts institūciju un amatpersonu krimināla nolaidība, neizdarība vai ļaunprātīga rīcība, grauj Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Nav brīnums, ka tā rezultātā ārvalstu uzņēmēji ļoti bieži nolemj neuzsākt biznesu Latvijā, bet mūsu valsts uzņēmēji reģistrē savus uzņēmumus ārzemēs un arī nodokļus maksā citu valstu budžetos," klāstīja Lipmans.

Pēc viņa minētā, tikai Latvijā ir iespējams tāds absurds, kad vispirms valsts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) personā oficiālā vēstulē paziņo, ka Filipu Lipmanu [Kirova Lipmana dēlu] neuzskata par Kirova Lipmana ģimenes locekli, bet pēc tam mēģina sodīt par to, ka viņš rīkojies tā, kā to oficiālā vēstulē atļāva FKTK.

"Tikai Latvijā tiek mēģināts sodīt uzņēmējus, kas paļāvās uz oficiālā valsts institūcijas vēstulē rakstīto, nevis tiek sauktas pie atbildības amatpersonas, kas neticami lēti pārdeva valstij piederošās "Grindeks" akcijas, radot aizdomas par iespaidīgas "dāvanas" pasniegšanu "savējiem"," uzsvēra Lipmans.

Tāpat viņš pauda viedokli, ka Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība uz notiekošo vienkārši noskatās vai pat "bezkompromisu tiesiskuma" apstākļos atbalsta šādu negodīgu praksi un nerūpējas par uzņēmējdarbības un nodokļus maksājošo uzņēmumu attīstību, tā vietā graujot tautsaimniecību un aizņemoties aizvien jaunus miljonus, kas kādreiz būs jāatdod Latvijas iedzīvotājiem.

"Šādos apstākļos sprieduma pārsūdzēšana ir vienīgais iespējamais risinājums. Cerams, Augstākā tiesa (Senāts) nebūs tik viegli ietekmējama," piebilda Lipmans.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa trešdien apmierināja "Possessor" prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā.

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja "Possessor" jeb tobrīd Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Rīgas apgabaltiesa 2019.gada 3.aprīlī noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret zāļu ražotāja "Grindeks" akcionāriem Lipmaniem par zaudējumu piedziņu 1 903 294 eiro apmērā. Privatizācijas aģentūra par šo tiesas lēmumu iesniedza kasācijas sūdzību.

Tāpat ziņots, ka FKTK veica "Grindeks" akcionāru līdzdalības apmēra pārbaudi, konstatējot, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Kirovs Lipmans rīkojas saskaņoti ar Filipu Lipmanu un kopā ir ieguvuši līdzdalību "Grindeks" 50,02% apmērā. Pretēji Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajam Kirovs Lipmans un Filips Lipmans nav izteikuši "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ar 2016.gada 5.septembra spriedumu noraidīja Kirova Lipmana un Filipa Lipmana kasācijas sūdzības, atstājot Administratīvās apgabaltiesas spriedumu negrozītu. Līdz ar to ir stājies likumīgā spēkā lēmums, saskaņā ar kuru FKTK atzina, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Kirovs Lipmans un Filips Lipmans rīkojas saskaņoti un nav izteikuši akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66.panta pirmās daļas noteikumiem, par ko Kirovam Lipmanam un Filipam Lipmanam tika piemērotas soda naudas.

Atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 21.februāra sēdē pieņemtajam lēmumam Privatizācijas aģentūra ir pilnvarota Latvijas valsts vārdā celt prasību tiesā pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par zaudējumu atlīdzināšanu valsts pensiju budžetam saistībā ar to, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajā kārtībā neizteica "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lipmans: Vislabākais risinājums jaunai rūpnīcai būtu valsts garantijas

Māris Ķirsons, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā izaugsme, kas balstīta nevis uz globālo inflāciju, bet gan reālo ražošanu, jaunu produktu ieviešanu ražotāju portfeļos un esošo ražotņu paplašināšanos, nav iespējama bez Latvijas valdības proaktīva atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans. Viņš uzsver, ka Latvijas valdībai attiecībā uz visu valsti kā uz ekonomisko aktīvu ir jābūt tieši tāpat kā privātuzņēmējam – rūpīgam sava uzņēmuma apsaimniekotājam, nevis tādam, kurš vienā dienā dara vienu, bet citā – pilnīgi pretējo, tādējādi iedragājot Latvijas kā investīcijām pievilcīgas valsts tēlu.

Fragments no intervijas

Kādā stadijā ir jaunās ražotnes projekts?

Par teju miljonu eiro ir nopirkta zeme līdzās esošajai Grindeks ražotnei. Pašlaik šī teritorija tiek sagatavota potenciālās ražotnes izvietošanai – tiek veidota nepieciešamā infrastruktūra. Tapšanas stadijā ir arī jaunas farmaceitiskās rūpnīcas projekts. Iecerēts, ka tā būs lielākā farmaceitiskā ražotne Baltijas reģionā ar automatizētiem un energoefektīviem tehniskajiem risinājumiem. Jaunajā rūpnīcā tiks ietverti komplicēti aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas procesi un daudzveidīgas tehnoloģiskās iekārtas. Ražošanā tiks ieviestas zāļu formas, kuras šobrīd Latvijā Grindeks neražo: ampulas, flakoni, liofilizēti flakoni, acu pilieni un antibiotikas. Jaunajā ražotnē tiks izveidotas 800–1000 jaunas darbavietas. Ja ražotnes būvniecību izdosies uzsākt jau 2022. gadā, tad tā varētu sākt strādāt jau 2024. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Grindeks" teritorijā Krustpils ielā 53 - vienā no Aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas iecirkņiem 3.jūnija rītā noticis sprādziens, kas izraisīja aizdegšanos.

Veicot destilācijas procesu, kā ietvaros tika izmantota viegli uzliesmojoša ķīmiska viela, 1,4 - dioksāns. Veicot šo darbību notika neprognozēts sprādziens ar aizdegšanos. Ugunsgrēks sākotnējā stadijā tika likvidēts, izmantojot esošos ugunsdrošības līdzekļus.

Notikuma vietā bija viens cietušais, kam nekavējoties sniedza medicīnisko palīdzību un nogādāja slimnīcā. Notikuma vieta ir lokalizēta un negadījuma cēloņi pašreiz tiek skaidroti.

Lipmans: Vislabākais risinājums jaunai rūpnīcai būtu valsts garantijas 

Ekonomiskā izaugsme, kas balstīta nevis uz globālo inflāciju, bet gan reālo ražošanu,...

"Grindeks" ir starptautisks farmācijas koncerns, un tā galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana.

"Grindeks" koncernu veido AS "Grindeks" un tā sabiedrības: AS "Kalceks" Latvijā, AS "Tallinas Farmaceitiskā rūpnīca" Igaunijā, "HBM Pharma" s.r.o. Slovākijā, "Grindeks Rus" Krievijā un SIA "Namu Apsaimniekošanas projekti" Latvijā. Pārstāvniecības ir atvērtas 11 valstīs.

2020.gadā koncerns produkciju eksportēja uz 93 valstīm. Nozīmīgākie "Grindeks" tirgi ir Eiropas Savienības valstis, Krievija un pārējās NVS valstis, Izraēla, Austrālija un ASV.

"Grindeks" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 187 miljonu eiro apmērā, kas ir par 32% vairāk nekā 2019.gadā, bet koncerna peļņa palielinājās par 42%, sasniedzot 19 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 7.maijā, miris bijušais zāļu ražotāja AS "Grindeks" valdes priekšsēdētājs Valdis Jākobsons, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmumā.

Jākobsons dzimis 1938.gada 4.jūnijā, liecina aģentūras LETA arhīvs.

Jākobsons 1995.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un kļuvis par Latvijas Medicīnas akadēmijas Farmācijas goda doktoru. 1996.gadā Jākobsons kļuvis par Latvijas Farmaceitu biedrības goda biedru un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekli, bet 2005.gadā saņēmis Paula Stradiņa balvu par Latvijas farmācijas tradīciju turpināšanu un mecenātismu zinātnei.

Karjeras laikā Jākobsons no 1965. līdz 1985.gadam bija Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks, bet līdz 1991.gadam bija Organiskās sintēzes institūta Eksperimentālās rūpnīcas direktors.

1991.gadā Jākobsons kļuvis par Latvijas valsts medicīnisko preparātu ražošanas firmas "Grindeks" direktoru, 1997.gadā - par "Grindeks" prezidentu, bet 1998.gadā - par "Grindeks" padomes priekšsēdētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Demontāža” uzsācis Šķirotavas cietuma ēku kompleksa demontāžu. Kopējā nojaucamo būvobjektu platība ir 15138,3 kvadrātmetri, kopējais apbūves laukums 16131,5 kvadrātmetri.

Nojaukšanas darbu pasūtītājs ir Baltijas lielākais farmācijas uzņēmums "Grindeks", kas bijušā Šķirotavas cietuma teritorijā plāno jaunas rūpnīcas celtniecību.

Plānots, ka dažādas nozīmes būvju objekta (uzraudzības dienesta un administratīvā ēka, katlu māja, noliktava, nojume, kopmītņu ēkas, klubs-ēdnīca, uzraudzības dienesta ēka, pirts, auto darbnīca, soda izolators, cehs, garāža, ūdenstornis, sūkņu stacija, artēziskā aka un citas neklasificētas būves) demontāžas darbi ilgs četrus mēnešus.

Grindeks būvēs jaunu ražotni  

Zāļu ražotāja AS "Grindeks" koncerna attīstības stratēģija līdz 2025.gadam paredz ievērojamu...

Šķirotavas cietuma, Krustpils ielā 63, teritorija aizņem 92 584 kvadrātmetrus, tā izbūve veikta 20. gs. otrajā pusē. Kopumā ir saglabājies viss Šķirotavas cietuma sākotnējais būvju apjoms, kas laika gaitā papildināts ar mazāka mēroga būvēm un konstrukcijām (sargu posteņi, akas, transformatoru apakšstacijas utml.).

“Pamatā ēku fasādes veidotas ar silikātķieģeļu apdari. Mitruma iedarbības rezultātā konstrukcijās ir daudz plaisu un citu bojājumu, būtiski bojāts jumtu norobežojošais segums. Ņemot vērā objekta specifiku, piemēram, logu metāla drošības režģus lielākajā daļā ēku, demontāžas darbos iesaistītas vairākas tehnikas vienības, kas aprīkotas ar speciālu demontāžas aprīkojumu - demontāžas šķērēm, hidrauliskajiem āmuriem. Tāpat objektā strādā īpašs 60 tonnas smags ķēžu ekskavators- demolātors ar 26 m garu strēli,” stāsta “Demontāža” valdes loceklis Rihards Muižnieks.

Grindeks peļņa pieaugusi par 42%, sasniedzot 19 miljonus eiro 

“Grindeks” koncerns 2020.gadā sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu...

Db.lv jau ziņosjis, ka zāļu ražotāja AS "Grindeks" koncerna attīstības stratēģija līdz 2025.gadam paredz ievērojamu jaunu aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu formu klāsta paplašināšanu, kā arī jaunas ražotnes būvniecību.

"Mūsu projekts paredz izveidot jaunu pasaules līmeņa farmaceitisko ražotni, kas nesīs lielu atdevi arī Latvijas ekonomikai un veicinās valsts eksporta pieaugumu," skaidroja "Grindeks" padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 16,3 tūkstošiem uzņēmumu, kas tika reģistrēti 1991. gadā, šobrīd aizvien aktīvi ir 4,4 tūkstoši, liecina Lursoft apkopotie dati par uzņēmumiem, kuriem šogad aprit 30 gadi.

Vairākums no tiem ir individuālie uzņēmumi (41,86%), zemnieku saimniecības (24,32%) un sabiedrības ar ierobežotu atbildību (29,60%).

Šo 30 gadu laikā kopš reģistrēšanas uzņēmumi pārdzīvojuši vairākas krīzes, tostarp gan Krievijas finanšu krīzi 1998.gadā, gan globālo ekonomisko finanšu krīzi 2007. – 2010.gadā, uzņēmumus pamatīgi norūdot un pieprasot no to īpašniekiem un vadītājiem spēju reaģēt un pārorientēt darbu. Arī šobrīd jau gadu dzīvojam krīzes apstākļos, ko radījusi Covid-19 izraisītā pandēmija. Kamēr vieniem uzņēmumiem šo krīzi izdodas izmantot savā labā un pat sasniegt jaunus finanšu rādītāju rekordus, daudzas nozares pandēmija ir būtiski ietekmējusi. Atšķirībā no iepriekš piedzīvotām krīzēm, šoreiz uzņēmējiem pieejami dažādi atbalsta pasākumi no valsts. Tos, kā parāda Lursoft pētījums, izmantojuši arī vairāki pirms 30 gadiem dibinātie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas uzņēmumi ar valsts atbalstu vēlas uzbūvēt rūpnīcu vakcīnu ražošanai

LETA, 10.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latvijas farmaceitiskie uzņēmumi - AS "Olainfarm", AS "Grindeks" un SIA "Pharmidea" - ar valsts atbalstu vēlas uzbūvēt rūpnīcu vakcīnu pret Covid-19 ražošanai, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē atklāja Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs un "Pharmidea" līdzīpašnieks Vitālijs Skrīvelis.

Pēc viņa paustā, Covid-19 ierobežojumu dēļ sabremzēta Latvijas tautsaimniecība, kas gan darīts, lai nepārslogotu slimnīcas. Taču, skatoties uz priekšu, pandēmija var atkārtoties, un "būtu noteikti gudri un svarīgi sagatavoties laikus".

"Vakcinācijas ziņā mēs, salīdzinot ar pārējām Eiropas valstīm, esam astē, jo mums vienkārši trūkst šo vakcīnu. Trīs Latvijas vadošie uzņēmumi "Grindex", "Olainfarm" un "Pharmidea" izteikuši priekšlikumu Ekonomikas ministrijai, ka īstenībā pienācis laiks, lai nākamajos piecos gados Latvijā uzceltu industriālo laboratoriju un arī rūpnīcu, kas būtu spējīga ražot vakcīnas te uz vietas ar iepirkto tehnoloģiju," skaidroja Skrīvelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā visus ap Olainfarm notikušos procesus, skandālus un uzraugošo institūciju dīvaino pasīvo attieksmi pret tiem, daļa Olainfarm akcionāru apsver iespēju lemt par uzņēmuma akciju izslēgšanu no Rīgas biržas sarakstiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Neskatoties uz gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iniciatīvu ar tā saukto desmit soļu programmu aktivizēt uz Eiropas un pat Baltijas valstu fona krietni panīkušo Latvijas kapitāla tirgu un sekmēt jaunu uzņēmumu interesi savas akcijas tirgot publiskajā regulētajā tirgū jeb biržā, izskatās, ka šī iniciatīva vismaz pagaidām nav devusi cerēto rezultātu, jo pat jau biržā kotēto uzņēmumu īpašnieki lemj par savu uzņēmumu akciju izslēgšanu no fondu tirgus.

Turpina aiziet no biržas

Diena jau rakstīja, ka no biržas savulaik nolēma aiziet tādi uzņēmumi kā a/s Grindeks, a/s Rīgas Farmaceitiskā fabrika, a/s Brīvais vilnis, a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, un tie ir tikai daži no uzņēmumiem, kas pēdējos gados ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Nenoliedzami, ir arī zināms sava veida veiksmes stāsts a/s Madara Cosmetics, taču kopumā gan tirgoto akciju apgrozījuma, gan arī biržas dalībnieku statistika nerada nekādu pamatu optimismam par Rīgas biržas dzīvīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē un pētniecībā beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki

Rolands Pētersons, Diena, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vitenbergs: Latvijai ir potenciāls uzsākt vakcīnu ražošanu

Db.lv, 15.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs šodien attālinātās tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas iekšējā tirgus komisāru Tjerī Bretonu pārrunāja vakcīnu ražošanas iespējas Latvijā. Tikšanās laikā Vitenbergs norādīja, ka atbalsta Eiropas Savienības (ES) mērķi apvienot spēkus Covid -19 vakcīnu ražošanā, un apliecināja Latvijas gatavību iesaistīties šajā procesā.

"Latvija ir gatava uzsākt Covid-19 vakcīnu ražošanu. Mums ir gadu desmitiem attīstītas farmācijas tradīcijas, augsta kompetence un atbilstoša infrastruktūra. Iesaistot Latvijas biomedicīnas nozari, Latvijas zinātnieku potenciālu un mūsu farmācijas nozares milžu kompetenci, esam gatavi nākotnē uzsākt ne tikai Covid 19, bet arī citu vakcīnu ražošanu," uzsvēra J. Vitenbergs

Apņemšanos iesaistīties vakcīnu ražošanā jau ir pauduši lielākie Latvijas medikamentu ražotāji - JSC "Grindeks", JSC "Olainfarm" un "Pharmidea", kas ir gatavi attīstīt Covid-19 vakcīnu ražošanu, pamatojoties uz biotehnoloģijām un gēnu terapijas tehnoloģijām attiecībā uz visu vakcīnu veidiem. Potenciāli ir paredzama arī citu ieinteresēto pušu iesaistīšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izaugsmei farmācijā nepieciešama ilgtermiņa stratēģija un skaidras prioritātes

Jānis Goldbergs, 06.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raugoties no visdažādākajiem aspektiem, ir skaidrs, ka veselības un farmācijas nozarei ir nepieciešams stratēģisks, valstisks skatījums, lai panāktu nozares attīstību un izaugsmi, Dienas Biznesam intervijā atklāj AS Olainfarm jaunais padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Nupat esat kļuvis par AS Olainfarm padomes priekšsēdētāju, esat bijis AS Grindeks valdes priekšsēdētājs, ilgus gadus bijis valsts ierēdnis – Farmācijas departamenta direktors un valsts sekretāra vietnieks Veselības ministrijā. Kāda šobrīd ir farmācijas un veselības nozares kopējā aina?

Redzējums no abām pusēm man dod zināmas priekšrocības, jo esmu redzējis nozari gan no valsts skatupunkta, gan arī no privātā biznesa pozīcijām. Personīgi uzskatu, ka Latvijas farmācijas nozare ir tā, ar kuru pamatoti var lepoties. Arī šajā kritiskajā laikā, kad bija jārisina Covid-19 pandēmijas izraisītas sarežģītas situācijas, tieši privātais sektors bija tas, kas spēja uzņemties atbildību un arī finanšu riskus un palīdzēja valstij risināt dažādas sarežģītas situācijas. Pat nakts laikā tika atrisinātas nepieciešamās piegādes, dažādi ar vakcīnu loģistiku saistīti jautājumi. Viss uzreiz un īsā laikā nebija vienkārši, bet tas tika paveikts. Krīzes situācijās ir būtiski, lai cilvēkiem nesāktos panika, un vieni no pirmajiem, kas nomierināja cilvēkus, tieši bija farmaceiti aptiekās. Gribu uzsvērt, ka viņi, protams, sadarbībā ar citiem nozares profesionāļiem, paveica milzīgu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Kurbads un Ko ir transporta un loģistikas uzņēmums, kas nodarbojas ar automašīnu transportēšanu jau 25 gadus. Aptuveni pirms gada, pašā Covid krīzes karstumā, kad transporta nozarē bija pamatīgs kritums, uzņēmums izšķīrās par meitasuzņēmuma atvēršanu Vācijā, un šogad ir saņemta pārvadājumu licence šajā valstī.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 18. maija numurā:

  • Intervija - Andis Pikāns, SIA KURBADS un Ko valdes priekšsēdētājs.
  • Tēma - ostu reforma ar pretēju efektu. Attīstās avio pārvadājumi.
  • Portrets - Jānis Vība, akciju sabiedrības VIRŠI -A valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.
  • Finanšu tirgi - maijam sava aura arī finanšu tirgos.
  • Enerģētika - elektrība būs dārgāka.
  • Ražošana - intervija ar AS Grindeks padomes priekšsēdētāju Kirovu Lipmanu.
  • Investīcijas - BIB eksperts: var ieguldīt, bet reizē – jāvērtē riski.
  • Spēles noteikumi - strīdi kūrortpilsētā uzkarst.
  • Tendences - jautājums, vai vīrusu vispār uzvarēs arī citi.
  • Brīvdienu ceļvedis - Rolands Legzdiņš, AS Expobank valdes priekšsēdētājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" patlaban nesaskata izdevīgumu kļūt par vakcīnu līgumražotāju, lai gan izpēte par iespējamo vakcīnas rūpnīcas projektu tiek turpināta, sacīja "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Viņš uzsvēra, ka "Olainfarm" vakcīnu ražotnes projekts ir dzīvs, un uzņēmumā joprojām tiek analizēti šī projekta potenciālie ieguvumi un negatīvie aspekti.

Jautāts, vai šī analīze tiek veikta kopā ar citiem Latvijas farmācijas uzņēmumiem, Buks atbildēja noliedzoši, piebilstot, ka "Olainfarm" pašlaik vairāk fokusējas uz darbu uzņēmuma iekšienē.

"Ja mums būtu jākļūst tikai par vakcīnu līgumražotāju, kas vienkārši izpilda "Pfizer" vai "AstraZeneca" pasūtījumu, tad tas mums nav izdevīgi un interesanti. Pašlaik mēs skatāmies plašāk un vērtējam savas iespējas arī citos segmentos, piemēram, biotehnoloģiju segmentā. Protams, tas ir daudzu gadu process, tas ir projekts uz sešiem astoņiem gadiem, bet tā ir nākotne," teica Buks.

Komentāri

Pievienot komentāru