Ekonomika

Lipmans gatavojas vērsties tiesā Eiropā saistībā ar spriedumu Grindeks akciju lietā

LETA, 14.01.2022

Jaunākais izdevums

Medikamentu ražotāja AS "Grindeks" padomes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Kirovs Lipmans gatavojas meklēt taisnību tiesā Eiropā saistībā ar Latvijas tiesas spriedumu pēc SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") prasības piedzīt no "Grindeks" akcionāriem Kirova un Filipa Lipmaniem zaudējumus par valsts pensiju speciālajam budžetam nodarītajiem zaudējumiem.

"Tas ir noziegums valsts līmenī! Noziegums!" sacīja Lipmans, komentējot spēkā stājušos spriedumu, kas paredz, ka abiem Lipmaniem solidāri būs valstij jāatmaksā vairāk nekā 1,9 miljoni eiro.

Lipmaniem būs valstij jāatmaksā 1,9 miljoni eiro 

Spēkā stājies spriedums SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" prasībā pret AS "Grindeks"...

Viņš uzsvēra, ka "divi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšnieki" esot parakstījuši dokumentu, kas apliecina, ka viņa dēlam Filipam ir tiesības pirkt "Grindeks" akcijas, un tas neradīs nekādas problēmas attiecībā uz viņam piederošo akciju daudzumu.

"Tur ir skaidri un gaiši rakstīts - nē, jums [Filipam Lipmanam] ir sava ģimene, savi bērni, jūs nekādi neesat saistīts ar veco Lipmanu ģimeni, jūs varat pirkt. Un pēdējā rindiņa vēl bija rakstīts, ka tās ir beztermiņa tiesības," apgalvoja Lipmans.

Pašreiz viņa juristi gatavojot pieteikumu, lai ar sūdzību vērstos tiesā Eiropā, tomēr viņš neprecizēja, vai tā varētu būt Eiropas Cilvēktiesību tiesa vai Eiropas Savienības tiesa.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa no tēva un dēla Lipmaniem piedzina vairāk nekā 1,9 miljonus eiro, kas viņiem tagad būs jāsamaksā Valsts kasē.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā jeb kopā 1 942 160 eiro.

Lipmani bija iesnieguši kasācijas sūdzību, bet Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments nolēmis neierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar ko apgabaltiesas spriedums stājies spēkā, informēja tiesā.

Lietas pamatā ir FKTK konstatētais, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Lipmani rīkojas saskaņoti un kopā bija ieguvuši līdzdalību "Grindeks" kapitālā 50,02% apmērā, bet pretēji Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajam neizteica "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Par to Lipmaniem tika piemērotas soda naudas, bet Ministru kabineta 2017.gada 21.februārī pilnvaroja Privatizācijas aģentūru (tagad "Possessor") Latvijas valsts vārdā celt prasību tiesā pret viņiem par zaudējumu atlīdzināšanu valsts pensiju budžetam.

Zaudējumi nodarīti, neizsakot akciju atpirkšanas piedāvājumu. 2016.gada 8.novembrī izsolē biržā "Nasdaq Riga" tika pārdotas visas valstij piederošās "Grindeks" akcijas par 3,85 eiro katra. Tādējādi valsts tai piederošos 2,29% "Grindeks" akciju pārdeva par 846 153 eiro. Savukārt, ja Lipmanu ģimene izteiktu akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu, vienas akcijas cenai vajadzēja būt 12,51 eiro. Līdz ar to valstij nodarīt 1 903 294 eiro zaudējumi.

"Possessor" iepriekš pauda uzskatu, ka tiesas spriedumiem šajā lietā ir būtiska nozīme tiesu prakses nodrošināšanā un tiesību tālākveidošanas veicināšanai akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu gadījumos, kā arī sabiedrības un investoru izpratnes vairošanai par mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības nostiprināšanu.

"Possessor" pārstāvji pirms prasības celšanas tiesā esot vairākkārt tikušies ar Lipmaniem un viņu pārstāvjiem, lai strīdu atrisinātu sarunu ceļā, taču nesekmīgi. "Possessor" arī pauda, ka tā augsti novērtē "Grindeks" padomes un valdes ieguldījumu uzņēmuma attīstībā, taču uzņēmuma vairākuma akcionāru rīcība, neizpildot pienākumu izteikt mazākuma akcionāriem akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, nedrīkst aizskart biržā kotēta uzņēmuma mazākuma akcionāru tiesiskās intereses, kuru aizsardzība ir nostiprināta Finanšu instrumentu tirgus likumā.

2019.gadā FKTK Lipmaniem atkal piemērojusi soda naudu 131 250 eiro apmērā par Finanšu instrumentu tirgus likuma pārkāpumu un vienojās par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu. Tas arī notika, un patlaban uzņēmumam "Liplat Holding", kuras īpašnieki ir Kirovs, Anna un Filips Lipmani, pieder 96,78% no "Grindeks" kapitāla. SIA "Liplat Holding" kapitālā Kirovam Lipmanam pieder 43,3%, viņa sievai Annai Lipmanei - 21,7%, bet dēlam Filipam Lipmanam - 35% daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz gada laikā kopš tiesa lika bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim valstij atmaksāt 124,3 miljonus eiro, no viņiem ir izdevies atgūt vien 540 000 eiro.

SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" aģentūru LETA informē, ka naudas līdzekļi ir atgūti, realizējot "Possessor" hipotekārā kreditora tiesības. Parādnieku aktīvi ir nodrošināti ar hipotēkām par labu "Possessor" un tā meitas sabiedrībai SIA "Reap".

Sprieduma izpilde atlikušajā daļā tiks nodrošināta, ievērojot normatīvo aktu, tostarp Civilprocesa likuma, prasības un pašlaik noteiktās darbības atlikušā parāda atgūšanai.

Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa (AT) pērnā gada maijā lēma neierosināt kasācijas tiesvedību pēc Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzībām, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 20201.gada 25.janvāra spriedumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēkā stājies spriedums SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" prasībā pret AS "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem atlīdzināt zaudējumus par valsts pensiju speciālajam budžetam nodarītajiem zaudējumiem.

Rīgas apgabaltiesa no tēva un dēla Lipmaniem piedzina vairāk nekā 1,9 miljonus eiro, kas viņiem tagad būs jāsamaksā Valsts kasē.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā jeb kopā 1 942 160 eiro.

Lipmani bija iesnieguši kasācijas sūdzību, bet Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments nolēmis neierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar ko apgabaltiesas spriedums stājies spēkā.

Izvērtējot Lipmanu kasācijas sūdzībās minētos argumentus, AT nebija acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. AT lēmums nav pārsūdzams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Possessor valsts un pašvaldību budžetos šogad iemaksājis divus miljonus eiro

Db.lv, 27.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor"), izpildot deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, šogad pirmajos sešos mēnešos valsts un pašvaldību budžetos iemaksājis 2,17 miljonus eiro.

2021.gada pirmajā pusgadā "Possessor" turpināja izstrādāt turējumā esošo valsts aktīvu, piemēram, zemesgabalu, nekustamā īpašuma objektu, dzīvojamo māju, dzīvokļu īpašumu un kapitāldaļu, portfeli, noslēdzot 154 pirkuma līgumus.

Tostarp noslēgti 55 zemesgabalu un nedzīvojamo ēku pirkuma līgumi un 99 dzīvokļu īpašumu, dzīvojamo māju vai to domājamo daļu atsavināšanas pirkuma līgumi. Noslēgto pirkuma līgumu vērtība bija 1,05 miljoni eiro.

Turējumā esošā valsts aktīvu portfeļa izstrādē šogad pirmajā pusgadā "Possessor" pārskaitīja valsts un pašvaldību budžetos ieņēmumus no valsts īpašumu privatizācijas, atsavināšanas, zemes izpirkuma līgumiem, kā arī no valsts īpašumu iznomāšanas 2,17 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zāļu ražotāji meklē izdzīvošanas ceļus

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 10.03.2022

Ja pirms tam uzņēmuma produkcijas Eiropas tirgū (izņemot Latviju) tikpat kā nebija, tad tagad pārdošanas apjomi Eiropā ir lielāki nekā Krievijā,” uz lūgumu skaidrot tirgus nomaiņu atbild AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Situācija ir sarežģīta, realizācijas apjomi ir samazināti teju uz pusi, nopietni strādājam ar zāļu cenu politiku Krievijā un piegādes pārorientējām no lidmašīnām uz kravas auto,” stāsta AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

Viņš atzīst, ka tiek īstenots nopietns darbs Eiropas tirgū, lai tādējādi arvien mazāks kļūtu Krievijas tirgus īpatsvars. “Šāda tirgus pārorientācija sākās jau pirms pieciem gadiem. Ja pirms tam uzņēmuma produkcijas Eiropas tirgū (izņemot Latviju) tikpat kā nebija, tad tagad pārdošanas apjomi Eiropā ir lielāki nekā Krievijā,” uz lūgumu skaidrot tirgus nomaiņu atbild K. Lipmans.

Viņš atzīst, ka Baltkrievijā labi strādā pārstāvniecība, taču piegādes uz šo valsti kļuvušas sarežģītākas tieši transporta kontekstā. “Ukrainā notiek karš, tomēr zāles bija un būs pieprasītas neatkarīgi no tā, kas notiek,” uz jautājumu par Ukrainas tirgu atbild K. Lipmans. Viņš ir pārliecināts, ka arī šādā sarežģītā situācijā tiks sasniegti maksimāli iespējami labākie rezultāti. “Neviens no valdības nav interesējies par to, kā dzīvojam šajos laikos, par to, kāpēc ir tādas cenas zālēm aptiekās un kā tās rodas,” piezīmē K. Lipmans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība “Grindeks” aktīvo farmaceitisko vielu (AFV) ražotnē ir investējusi 800 tūkstošus eiro un uzstādījusi jaunas, mūsdienīgas laboratorijas un rūpnieciskās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, kas iecirknim ļāvis kļūt multifunkcionālam.

Pēc veiktajām investīcijām iecirkni varēs izmantot gan jaunu aktīvo farmaceitisko vielu AFV izstrādes procesiem, gan šo vielu ražošanai savām vajadzībām – gatavo zāļu ražošanai, kā arī eksportam. Iecirknī ir iespēja strādāt ar iekārtām, kuru tilpums ir no 100ml līdz 20l, kas atļauj ražot dažādas aktīvās vielas no miligramiem līdz pat kilogramiem.

Lai rūpētos par darbinieku drošību un vides aizsardzību, uzstādīts ražošanas specifikai atbilstošs pazemināta spiediena izolators ar filtrēšanas sistēmām, kas neļauj augsti efektīvām AFV nokļūt saskarē ar cilvēkiem un apkārtējo vidi. Šī ir pirmā šāda veida iekārta “Grindeks” AFV ražotnē. Telpā uzstādīta arī mūsdienīga uzraudzības un komunikācijas sistēma ātrai reaģēšanai nestandarta situāciju gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas uzņēmuma “Grindeks” koncerna konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada deviņos mēnešos koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 168,9 milj. eiro, kas ir par 31,8 milj. eiro vai 23% vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos. 2021. gada deviņos mēnešos koncerna peļņa bija 27,6 milj. eiro, kas ir par 15,5 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos.

2021. gada deviņos mēnešos lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”. 2021. gada deviņos mēnešos koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 97 valstīm par kopējo summu 160,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas koncerna Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gadu koncerns noslēdzis ar rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā Grindeks koncerna apgrozījums sasniedza 231,1 milj. eiro, kas ir par 44,0 milj. eiro vai 24% vairāk nekā 2020. gadā. 2021. gadā koncerna peļņa bija 41,0 milj. eiro, kas ir par 22,1 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gadā.

2021. gadā lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā Grindeks meitas uzņēmums Kalceks.

2021. gadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 103 valstīm par kopējo summu 218,7 milj. eiro.

“2021. gads Grindeks koncernam ir bijis pārmaiņu gads, kas ir parādījis, ka izcila komanda var sasniegt ļoti daudz. Zāļu klāsta paplašināšana, pacientu vajadzību izzināšana, jaunu tirgu apguve, zāļās domāšanas kurss un vēl daudzas nozīmīgas iniciatīvas ir neapturams dzinulis attīstībai. Pagājušā gada laikā es pārliecinājos, ka dažādi izaicinājumi ir pārvarāmi, pateicoties pastāvīgai transfomācijai, kur katrs komandas dalībnieks apzinās savu nozīmīgo lomu kopēju ideju un mērķu sasniegšanā. 231,1 milj. eiro apgrozījums ir vēsturiski augstākais Grindeks sasniegums, un es vēlos pateikt paldies komandai,” komentē Grindeks valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators un tehnoloģiju inovāciju uzņēmums LMT līdz 2021. gada beigām plāno visā Latvijas teritorijā uzstādīt 100 5G bāzes staciju.

“Strauji augot datu patēriņam, tīkla kvalitāte arvien vairāk ietekmē sabiedrības funkciju nodrošināšanu un veselu tautsaimniecības nozaru spēju izdzīvot. Tāpēc visaptverošs, jaudīgs 5G datu pārraides tīkls, kas paver jaunas iespējas mākslīgā intelekta, lietu interneta (IoT), dronu un citu risinājumu izmantošanai ikdienā, ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem mūsu valsts un sabiedrības attīstībai ilgtermiņā,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Šobrīd vairāki desmiti 5G bāzes staciju jau uzstādītas Rīgā, Kuldīgā, Ventspilī, Ogrē, Ikšķilē, Siguldā, Skrīveros, kā arī daudzās citās Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās. Šajās vietās ar atbilstošu 5G tīkla pārklājumu un kapacitāti klienti savās mājās un birojos varēs izmantot visas tīkla priekšrocības, izmantojot 5G rūteri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļāvusi tehnoloģiju uzņēmumam SIA "Tet" iegādāties tā līdzīpašniekam Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmumam "Telia Company" piederošo SIA "Telia Latvija", informē KP.

Padome lēma par apvienošanās atļaušanu, secinot, ka apvienošanās rezultātā nenostiprināsies "Tet" dominējošais stāvoklis, kā arī netiks būtiski samazināta konkurence nevienā no ietekmētajiem tirgiem.

"Tet" ir Latvijas telekomunikāciju operators, kas sniedz elektronisko sakaru un televīzijas pakalpojumus mājsaimniecībām, uzņēmumiem un valsts un pašvaldības iestādēm Latvijā. Uzņēmuma galvenā darbības joma ir fiksētā tīkla elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas kā balss telefonijas pakalpojumi, interneta un datu pārraides pakalpojumi. Tāpat "Tet" sniedz arī datu centra un mākoņa pakalpojumus, kā arī elektroenerģijas pakalpojumus.

Tet iegādājas telekomunikāciju uzņēmumu Telia Latvija 

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet un viens no vadošajiem telekomunikāciju uzņēmumiem Ziemeļvalstīs...

"Tet" realizē izšķirošu ietekmi arī citos uzņēmumos - SIA "Helio Media", kas īsteno interaktīvās televīzijas pakalpojumus, SIA "Citrus Solutions", kas nodarbojas ar inženiertīklu projektēšanu un būvniecību, SIA "Baltijas datoru akadēmija", kas sniedz mācību risinājumus un konsultācijas, kā arī SIA "Data Experts", kas nodrošina tehnisko atbalstu un informācijas tehnoloģiju (IT) drošības risinājumus.

Savukārt "Telia Latvija" ir telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs, kas piedāvā dažādus IT ārpakalpojumus, tostarp, interneta piekļuvi, datu pārraidi, datu centra pakalpojumus, mākoņa pakalpojumus, kā arī mediju risinājumu pakalpojumus.

Tādējādi apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas balss telefonijas fiksētajā elektronisko sakaru tīklā, interneta un datu pārraides un nomāto līniju pakalpojumu tirgos. Apvienošanās dalībnieki darbojas arī IT ārpakalpojumu tirgū, tai skaitā, sniedzot datu centra un mākoņa pakalpojumus un nodrošinot "web hostinga" un IT drošības pakalpojumus.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un iestādes rīcībā esošo informāciju, KP secināja, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ietekmētajos tirgos Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki. Līdz ar to apvienošanās ir atļaujama.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 4.janvārī tika parakstīts "Telia Latvija" kapitāldaļu iegādes līgums. "Telia Latvija" iegādes darījuma summa veido 10,75 miljonus eiro, ieskaitot "Telia Company" aizdevuma pārfinansējumu.

"Tet" pārstāvji iepriekš norādīja, ka "Telia Latvija" pievienošana "Tet" grupas uzņēmumiem veicinās konkurētspēju globālās konkurences apstākļos.

Kompānija "Telia Latvija" reģistrēta 1992.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 35,35 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. 2020.gadā uzņēmums strādāja ar 7,687 miljonu eiro apgrozījumu un 83 726 eiro zaudējumiem.

Savukārt "Tet" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 253,253 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 5,1% - līdz 28,852 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Tet" pieder valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" personā (51%) un telekomunikāciju kompānijas Zviedrijas "Telia Company" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" (49%). "Tet" pieder arī 23% SIA "Latvijas mobilais telefons" kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mobilo sakaru operators un tehnoloģiju inovāciju uzņēmums LMT jau no septembra vidus nodrošina 5G internetu ne tikai rūteros, bet arī jaunākajos vairāku ražotāju viedtālruņos un viedierīcēs, kas atbalsta 5G.

“5G, kas vēl pirms dažiem gadiem bija pieejama galvenokārt izpētei un risinājumu radīšanai, nu kļuvusi par visaptverošu, jaudīgu realitāti, kas plašam klientu lokam viņu mobilajās ierīcēs pavērs jaunas iespējas un nebijušu datu pārraides ātrumu, būtiski uzlabojot gan profesionālās, gan izklaides un atpūtas iespējas,” uzsver LMT prezidents Juris Binde.

LMT jau informēja, ka līdz 2021. gada beigām plāno visā Latvijas teritorijā uzstādīt 100 5G bāzes stacijas. Šobrīd vairāki desmiti 5G bāzes staciju uzstādītas Rīgā, Kuldīgā, Ventspilī, Ogrē, Ikšķilē, Siguldā, Skrīveros, kā arī daudzās citās Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās.

LMT reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir 817 000 eiro. Kompānijas kapitālā pa 24,5% akciju pieder "Sonera Holding" un "Telia Company", pa 23% akciju pieder "Tet" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, bet 5% - valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" personā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Dienas Biznesa vērtējuma 3. vietu otro personu TOP 5 ieņēmusi Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece Evija Mugina. Viņas gadījumā ir daudz vairāk anonīmu norāžu, un uzņēmēju anonīmajā balsojumā amatpersona saņēmusi nedalītu uzmanību.

Evija Mugina darbu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) uzreiz sāka no atbildīga amata kā Juridiskā departamenta direktore 2002. gadā ar algu aptuveni 5000 latu gadā, līdzīgu summu viņa togad nopelnīja arī AS Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor. Uzsākot darba attiecības ar IUB, E. Muginas īpašumā bija vairāki zemes gabali, kā arī dzīvoklis Rīgā.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

E. Mugina 20 gadu laikā ir gan pārdevusi, gan iegādājusies zemi, ēkas, mašīnas, piepelnījusies dažādos veidos. 2020. gada deklarācija parāda, ka juriste paralēli 39 tūkstošu lielai gada algai IUB saņem atlīdzību vēl arī Valsts administrācijas skolā, SIA Lietišķās informācijas dienests, kas ir izdevniecība, kā arī viņai ir ienākumi no saimnieciskās darbības darījumos ar privātpersonām.

Kopumā E. Muginas aktivitāti darījumos var vērtēt kā daudz augstāku nekā Otro personu TOP 5 pirmo divu vietu ieguvējiem. Papildu ieņēmumu summa 2020. gadā paralēli algai – aptuveni 6000 eiro, neskaitot pabalstu, – ir samērīga. Nošķirot lietas, var teikt, ka E. Muginas ietekme nav attiecināma uz viņas pašas saimniecisko darbību, tomēr uz citu, tostarp radinieku, saimniecisko darbību, iespējams, ir gan.

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis  

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra...

Jāpiemin, ka E. Muginas vīrs Ainārs Mugins ir bijis SIA Feas īpašnieks, savukārt meita Viktorija ir 50% daļu īpašniece SIA Tiltu būve. SIA Tiltu būve ir SIA Feas mantiniece, proti, SIA Tiltu būve vēsturiskais nosaukums līdz 2016. gada 2. jūnijam bija SIA Feas. Uzņēmums darbojas no 2005. gada. A. Mugins uzņēmumu atstāja, un V. Mugina tajā ienāca ar 50% daļu uzņēmuma nosaukuma maiņas laikā.

Otrā persona Nr.2 Latvijā – Māris Spička 

Turpinām iepriekšējā nedēļā iesākto rakstu sēriju par Latvijas iestāžu otro personu ietekmi....

Ģimenes uzņēmuma neticamā veiksme pārsūdzībās

SIA Feas un vēlāk SIA Tiltu būve piedalās publiskos iepirkumos, un saprotams, ka iepirkumu rezultātus šad un tad kāds no konkursantiem pārsūdz IUB, kas ir sūdzību izskatītājs. Var novērot īpatnības pārsūdzību izskatīšanā konkrētam uzņēmumam: gadījumos, kad iepirkumu uzvar SIA Feas un konkurents sniedz sūdzību, IUB vairumā gadījumu sūdzību noraida un atļauj slēgt līgumu, bet, ja sūdzību iesniedz SIA Feas pret konkurentu, tad IUB lēmums ir neatļaut slēgt līgumu. Līdz ar gadiem konsekvence par labu SIA Feas un vēlāk SIA Tiltu būve palikusi nemainīga.

Visu rakstu lasiet 19.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums "Tet" nākamnedēļ, 11.augustā, atklās sesto uzņēmuma datu centru, informē uzņēmumā.

Plānots, ka datu centra "Dattum" atklāšanā Rīgā piedalīsies ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietnieks investīciju jautājumos Reinis Āzis.

Pēc uzņēmumā sniegtās informācijas, "Tet" ir lielākais datu centru pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kā arī viens no vadošajiem spēlētājiem eksporta tirgū Ukrainā.

Koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 222,644 miljoni eiro, kas ir par 1,6% mazāk nekā 2019.gadā, kamēr koncerna peļņa saruka par 16,1% un bija 30,389 miljoni eiro. Savukārt "Tet" pērn strādāja ar 178,293 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,2% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 8,5% un bija 30,078 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā datu centru un mākoņpakalpojumu tirgus straujo attīstību, tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet atklāj jaunāko, jau sesto datu centru, tā būvniecībā investējot 1,4 miljonus eiro un paplašinot datu centru jaudas par vēl 60 statnēm.

Pēdējo gadu laikā strauji pieaug datu centru pakalpojumu pieprasījums, turklāt tirgus prognozes liecina par šīs tendences saglabāšanos arī nākotnē. Vairāk nekā 20% no Latvijas uzņēmumiem, kuri šobrīd vēl neizmanto datu centru pakalpojumus, plāno to sākt darīt , savukārt saskaņā ar Gartner prognozēm pieprasītākie mākoņpakalpojumi pasaulē IaaS (Infrastructure as a Service) šogad augs par 27%.

Pašlaik Tet eksportē 75% no datu centru pakalpojumiem un tuvākajos gados plāno audzēt datu centra biznesa apgrozījumu par vidēji 15% gadā.

"Pēdējo 10 gadu laikā IKT ir kļuvusi par vienu no Latvijas TOP eksporta nozarēm, un tā arī ir viena no visstraujāk augošajām Latvijā. Tāpat nemitīgi attīstās datu centru pakalpojumu joma, par ko liecina arī mākoņpakalpojumu lietošanas pieaugums Latvijas uzņēmēju vidū – kopš 2018. gada tas ir pieaudzis divas reizes – un šobrīd jau 45% uzņēmumu izmanto mākoņpakalpojumus," saka Tet izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru