Jaunākais izdevums

Rīgas pašvaldība dibinās aģentūru, kuras pamatmērķi būs ārvalstu investīciju piesaiste Latvijas galvaspilsētai un Rīgas popularizēšana tūristiem.

Jauno aģentūru pašvaldība plāno veidot uz Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) bāzes. RTAB valdes un dibinātāju sapulcē ceturtdien, 10.decembrī, nolemts sākt nodibinājuma likvidāciju.

Nodibinājums pastāvēs līdz jaunās aģentūras izveidei, lai nodrošinātu funkciju nepārtrauktību.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis norāda, ka viens no Rīgas galvenajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā būs starptautisko investīciju piesaiste. Vienlaikus Rīgā pašlaik nav iestādes, kuras pamatmērķis ir Rīgas atvēršana starptautiskajam biznesam.

"Šis ir pirmais solis, lai Rīgā panāktu izrāvienu starptautisko investīciju piesaistē, kā to solījām pirms vēlēšanām. Jaunā aģentūra strādās tiešā Rīgas mēra pakļautībā, tādējādi vēl vairāk uzsverot šīs jomas nozīmi. Mums pasaules biznesam ir jāpiedāvā nevis tikai tikpat labs, bet labāks serviss nekā salīdzināma lieluma pilsētās mūsu reģionā," uzsver M.Staķis.

Vienlaikus Rīgas domes priekšsēdētājs norāda, ka RTAB ir galvaspilsētai svarīgas iestrādnes jomās, kas saistās ar tūrismu un Rīgas popularizēšanu starptautiski. Tāpēc ir būtiski, ka jaunā aģentūra daļēji veidotos uz RTAB bāzes, pārņemot šīs biroja kompetences sfēras. Vienlaikus lemts jauno iestādi veidot kā aģentūru, jo šī juridiskā forma nodrošina caurspīdīgāku un saprotamāku lēmumu pieņemšanu un projektu īstenošanu.

Staķis ceturtdien izteica lielu pateicību līdzšinējam RTAB valdes priekšsēdētājam Jānim Jenzim par paveikto Rīgas atpazīstamības vairošanā. Ņemot vērā RTAB reorganizācijas laiku un administratīvā sloga samazināšanos, līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jenzis atstās amatu.

J.Jenzis atzīst, ka saistībā ar Covid-19 pandēmiju, 2020.gads Rīgas tūrisma nozarei bija viens no grūtākajiem: "RTAB kā prioritāti izvirzīja Rīgas tūrisma nozares un katra tās uzņēmuma glābšanu, spēkus un līdzekļus novirzot pandēmijas radīto seku mazināšanai. Tika izstrādāts un realizēts krīzes vadības rīcības plāns, kas nozares uzņēmējiem bija vērā ņemams atbalsts, jo tūristu skaits no kaimiņvalstīm šovasar pat pārsniedza apjomu, kas bija pirms pandēmijas, bet Rīgas Restorānu nedēļas pulcēja par 20% vairāk apmeklētāju nekā pērn. Esmu pateicīgs RTAB komandai un katram nozares profesionālim, ar ko bijis gods strādāt kopā. Ceru, ka jaunās aģentūras darbība nodrošinās Rīgas tūrisma nozares atgūšanos no smagās krīzes, kā arī ļaus veiksmīgi piesaistīt darījumu, kultūras un atpūtas tūristus nākotnē!".

RTAB dibinātāji ir Rīgas dome, aviosabiedrība "airBaltic", Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija un Latvijas Tūrisma Aģentu asociācija. RTAB dibinātāju balsu sadalījumā 70% pieder Rīgas domei, bet pārējiem partneriem - katram 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No investīciju aģentūras sagaida Rīgas kļūšanu par Baltijas biznesa metropoli

Db.lv, 11.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apņemšanās izveidot investīciju un tūrisma piesaistes aģentūru ir tikai pirmais solis, kas iezīmē darba sākumu pie Rīgas tēla un investoru attiecību pilnveidošanas un nākotnē var palīdzēt Rīgai kļūt konkurētspējīgākai pret kaimiņvalstu galvaspilsētām.

Tā uzskata Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) un Biznesa pakalpojumu nozares asociācijas (ABSL Latvia) pārstāvji.

Rīgā veidos investīciju un tūrisma piesaistes aģentūru 

Rīgas pašvaldība dibinās aģentūru, kuras pamatmērķi būs ārvalstu investīciju piesaiste Latvijas...

Viņi atgādina, ka jau augustā, norisinoties NĪAA un ABSL Latvia organizētajai Rīgas mēra kandidātu diskusijai par atšķirībām Rīgas un Viļņas attīstībā pēdējo 10 gadu laikā un mēra darbiem situācijas uzlabošanai, tika aktualizēta nepieciešamība izveidot investīciju piesaistes komandu. Rīgā līdz šim nav bijis pilnvērtīgas struktūrvienības, kas aktīvi rūpētos par ārvalstu investoru ienākšanu mūsu galvaspilsētā. Tieši šobrīd, kad strauji aug pakalpojumu ekonomika, ir īstais brīdis situāciju mainīt un rīkoties, lai Rīgu padarītu par pievilcīgu vietu starptautisku biznesa pakalpojumu centru izveidei.

“Šobrīd tieši par 10 gadiem atpaliekam no Viļņas gan nekustamā īpašuma nozares kontekstā, būvējot daudz mazāk jaunu biroju un dzīvokļu, gan starptautisko biznesa pakalpojumu centru (SBPC) piesaistē. Investīciju aģentūra var kļūt par efektīvu rīku nozares atbalstam Rīgas pašvaldības līmenī, palīdzot daudz veiksmīgāk piesaistīt investorus. Jaunu SBPC ienākšana Rīgā var izveidot līdz pat 15 tūkstošiem jaunu darbavietu, piesaistot Rīgas pašvaldības budžetā vēl papildus 42 milj. eiro gadā. Ceram, ka topošajā investīciju un tūrisma aģentūrā izdosies izveidot profesionālu komandu, kas mērķtiecīgi un proaktīvi strādās ar investoru piesaisti, ļaujot Rīgai kļūt par Baltijas biznesa metropoli,” komentē NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

“Pēdējos gados tieši intelektuālie pakalpojumi ir bijis Latvijas ekonomikas dzinējspēks, kas turpina attīstīties visā pasaulē arī Covid-19 pandēmijas laikā. Ir apsveicami, ka Rīgas pašvaldība iesaistīsies globālajā cīņā par investīcijām pakalpojumu nozarē, kurā konkurējošās galvaspilsētas jau aktīvi darbojas, piemēram, Viļņā jau ir izveidots Baltijas SBPC un informācijas tehnoloģiju uzņēmumu centrs. Investīciju un tūrisma piesaistes aģentūras izveide Rīgā ir labs pirmais solis pareizajā virzienā, bet turpmākajā darbā būs svarīgi fokusēties uz augsti kvalificētu speciālistu komandas izveidi, lai nodrošinātu profesionālu darbu un labus rezultātus. Aģentūrai jākļūst par efektīvu organizāciju, kas prot veidot sarunas ar ārvalstu investoriem un radīt interesi par Rīgu kā vietu investīcijām. Liela nozīme būs arī mēra līdzdalībai – aģentūra darbosies viņa pakļautībā, un mēra iesaiste dos skaidru signālu investoriem par jomas nozīmi Rīgā, uzlabojot pilsētas tēlu viņu acīs,” uzsver Biznesa pakalpojumu nozares asociācijas (ABSL Latvia) valdes priekšsēdētājs Fredis Bikovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Riska kapitāla un izaugsmes fondu investīcijas sarukušas par 17 miljoniem eiro

LETA, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā reģistrētie riska kapitāla un izaugsmes fondi veikuši investīcijas 6,3 miljonu eiro apmērā, ceturtdien konkursa "Gada investors 2020" apbalvošanas pasākumā sacīja Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Pērn investīciju apjoms ir sarucis, jo, piemēram, 2019.gadā tika veiktas investīcijas 23,9 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā - 18 miljonu eiro apmērā.

Tomēr Bērziņa atzina, ka lielo atšķirību kopējā summā veido viena vai divas lielas investīcijas, tāpēc nebūtu jāuztraucas par it kā lielo kritumu. Pērn investīcijas veiktas 36 projektos un tas ir tikai nedaudz mazāk nekā 2019.gadā veiktās investīcijas 45 projektos, bet 2018.gadā - 24 projektos.

"Protams, bija jūtama arī Covid-19 ietekme, jo, piemēram, pavasarī visi fondi uz mēnesi vai diviem apturēja visas investīcijas. Latvijas uzņēmumos investē arī citi Baltijas un citu ārvalstu fondi, tāpēc nav problēmu piesaistīt investīcijas," sacīja Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvniecībā vajadzīgas vismaz 1,5 miljardu eiro lielas publiskās investīcijas

Db.lv, 28.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība kopā ar piecpadsmit nevalstiskajām nozares organizācijām uzskata, ka valsts budžeta projektā 2021.gadam plānotās investīcijas publiskās infrastruktūras attīstībai ir nepietiekamas ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Nozares nevalstiskās organizācijas, kas apvienotas Latvijas Būvniecības padomē, ir nosūtījušas atklātu vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kā arī Saeimas frakciju vadītājiem par plānotajām investīcijām publiskās infrastruktūras attīstībai 2021.gada valsts budžetā.

Kopš pandēmijas sākuma būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas ir atkārtoti uzrunājušas valsts pārvaldes institūcijas ar mērķi palielināt un paātrināt publiskā sektora infrastruktūras investīcijas, lai noturētu būvniecības nozari darboties spējīgu un radītu priekšnosacījumus gan nozares, gan visas tautsaimniecības attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas 172 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem.

Savukārt, skatoties plašāk Baltijas mērogā - tie ir papildu vismaz 300 miljoni eiro, ko uzņēmumi var izmantot straujākai izaugsmei, tā diskusijā “Riska kapitāls - neizmantota iespēja Latvijas uzņēmumu izaugsmei” informēja Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Šobrīd izaugsmes kapitāla investīcijas ir pieejamas lielā apmērā un mēs aicinām uzņēmējus ar ambiciozām un drosmīgām idejām sadarboties ar investoriem, lai ātrāk īstenotu savas idejas un iekarotu jaunus tirgus,” norādīja LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Kapitālam nav robežu, un Baltijas tirgus ir nonācis jau daudz lielāku investoru redzeslokā, ko apliecina virkne lielu ieguldījumu Baltijas uzņēmumos pēdējo gadu laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 295 miljonu eiro apmērā, informē Satiksmes ministrijā.

Par reformas portfelī iekļaujamiem pasākumiem Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformai vienojusies darba grupa, kurā kopā strādāja Satiksmes ministrija, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji un transporta nozares speciālisti.

Reformas ietvaros līdz 2023. gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023. gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.

Līdz 2026. gadam infrastruktūras uzlabojumi ir plānoti piecos no 13 multimodālajiem transporta koridoriem Rīgas metropoles areālā: Rīga–Carnikava–Saulkrasti, Rīga–Dreiliņi, Rīga–Ogre–Jēkabpils, Rīga–Jelgava un Rīga–Bolderāja. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāatver "zaļais koridors" stratēģiskas nozīmes investīcijām

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Strādā pie pirmā īres namu investīciju fonda izveides Baltijā

Zane Atlāce-Bistere, 27.11.2020

Uzņēmējs Armands Broks (no labās) un nekustamā īpašuma nozares eksperts Edgars Ivanovs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums VILIA, kurā apvienojušies finanšu tehnoloģijas uzņēmējs Armands Broks un nekustamā īpašuma nozares eksperts Edgars Ivanovs, nākamajā gadā plāno dubultot investīciju portfeli nekustamo īpašumu attīstības projektos līdz 80 miljoniem eiro, kā arī strādā pie pirmā īres namu investīciju fonda izveides Baltijā.

“Neskatoties uz Covid-19 krīzes radītajiem izaicinājumiem, VILIA turpina realizēt iesākto investīciju stratēģiju, pēdējo 12 mēnešu laikā uzsākot nekustamo īpašumu attīstības projektus, ar kopējo investīciju apmēru vairāk kā 40 miljoni eiro”, norāda VILIA vadītājs un līdzdibinātājs Edgars Ivanovs.

“2021. gadā VILIA plāno dubultot investīciju portfeli nekustamo īpašumu attīstības projektos, iegādājoties jaunus zemes gabalus dzīvokļu namu un “stock office” kompleksu būvniecībai Rīgā,” norāda, viens no VILIA dibinātājiem Armands Broks, piebilstot, ka “pandēmijas radītā krīze nav ietekmējusi VILIA vērienīgos plānus nekustamā īpašuma attīstības jomā, jo jau sākotnēji nekustamo īpašumu attīstības projekti plānoti aktīvu klasēs ar augstu likviditāti, kuras pandēmijas radītā krīze nav skārusi un pat atsevišķos gadījumos ir veicinājusi lielāku pieprasījumu pēc tiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai ražotnes paplašināšana ir pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Toms Auškāps, "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holivudas filmas mums ir iemācījušas just līdzi galvenajam varonim, kurš ar visiem spēkiem cīnās pret kāda uzņēmuma vai korporācijas paplašināšanās plāniem, un diemžēl lielākoties šie stāsti ir radušies no reāliem piemēriem, kad uzņēmums ir gājis pāri dabai, cilvēkiem un kopienām, lai attīstītos un iegūtu lielāku peļņu.

Taču ārpus filmām nonākam pie nopietna jautājuma, kas aktuāls jebkuram Latvijas uzņēmumam. Attīstība – vai nu tā ir ražotnes paplašināšana vai jaunu pakalpojumu radīšana – ir nepieciešama, lai izceltos uz pasaules skatuves, vairotu eksportu un rezultātā paaugstinātu dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. Kāds ir pareizais ceļš, lai nenonāktu pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Sākas pārmaiņu dekāde

Paplašināšanās nedrīkst pastāvēt bez apsvērumiem par to, kā tiek ietekmēta apkārtējā vide un kopiena. Uzskatu, ka uzņēmums nedrīkst domāt tikai par to, kā šodien gūt peļņu uz iedzīvotāju un vides nākotnes rēķina.

2020. gads oficiāli uzsāk izmaiņu dekādi, kuras kopējais mērķis ir samazināt cilvēku atstāto nospiedumu dabā. Jau šobrīd izjūtam vides izmaiņas, ko radījuši cilvēki. Laikapstākļi paliek arvien neparedzamāki, dabas katastrofas notiek biežāk un ir postošākas. Un tiešu ietekmi jūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī mēs – uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešās ārvalstu investīcijas Krievijā pērn veidojušas 1,4 miljardus dolāru (1,2 miljardus eiro), kas ir zemākais līmenis kopš 1994.gada, liecina valsts centrālās bankas apkopotā informācija.

Ārvalstu investīcijas Krievijā 2020.gadā nokritušās par 95%, ņemot vērā koronavīrusa pandēmiju un zemās enerģijas cenas.

Tiešās ārvalstu investīcijas Krievijā pakāpeniski samazinājušās jau vairākus pēdējos gadus, kas skaidrojams arī ar rietumvalstu noteiktajām sankcijām.

Analītiķi prognozē, ka ārvalstu investīcijas Krievijā šogad varētu palielināties, taču, visticamāk, nesasniegs 2019.gadā reģistrēto līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") apgrozījums 2020.gadā sarucis par 9,2% un bija 53,9 miljonu eiro apmērā iepretim 59,5 miljoniem eiro gadu iepriekš. Savukārt kompānijas peļņa bija 13,112 miljoni eiro, kas ir par 26,9% mazāk nekā 2019.gadā, kad peļņa bija 17,9 miljoni eiro.

Savukārt EBITDA sasniedza 30 miljonus eiro. Kā norāda Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss, lai gan pērn uzņēmuma apgrozījums ir nedaudz samazinājies, ko ietekmējuši vairāki faktori, tostarp ziemai neraksturīgi siltie laikapstākļi, svarīgākais uzņēmuma stabilitātes rādītājs ir tieši pārvadītās un uzglabātās dabasgāzes apjoms.

Conexus kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms pērn sasniedzis 37.4 TWh, kas salīdzinājumā ar 2019. gadu ir pieaudzis par 10%, norāda uzņēmumā. Vienlaikus pērn Conexus ieguldījis vienas no lielākajām investīcijām dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas modernizācijā pēdējo gadu laikā, tām sasniedzot 21,9 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu preču piegādi un sūtījumu loģistiku arvien pieaugoša pieprasījuma apstākļos, Omniva Latvija 2021. gada laikā plānojusi vērienīgas investīcijas sava pakomātu tīkla paplašināšanā - ieguldot 1,8 miljonus eiro, uzņēmums līdz gada beigām uzstādīs 51 jaunu pakomātu.

Tādējādi kopējās investīcijas attīstībā, loģistikas kapacitātes paaugstināšanā un jaunu darbavietu radīšanā 2020. gada nogalē un 2021. gadā kopumā sasniegs 2,5 miljonus eiro.

“Pieprasījums pēc Omniva Latvija pakalpojumiem 2021. gada sākumā pieaudzis par 163 %, kas, protams, radījis virkni izaicinājumu loģistikas un citiem procesiem. Tādēļ jau šobrīd esam veikuši vērienīgas investīcijas savas kapacitātes paaugstināšanā, kā arī esam sākuši saskaņošanas procesus par vēl 51 jauna pakomāta izvietošanu visā Latvijas teritorijā,” norāda Omniva Latvija vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Pakomātu skaita palielināšanas projekts papildinās jau decembrī un janvārī veiktās investīcijas uzņēmuma turpmākajā attīstībā, kad 42 pakomāti visā Latvijā papildināti ar 1744 skapīšiem. Šobrīd Omniva Latvija kopējo skapīšu skaits sasniedz 26 133, kas ir plašākais pakomātu tīkls Latvijā skapīšu skaita ziņā. Pēc paplašināšanās projekta noslēgšanas, Omniva nodrošinās plašāko pakomātu ģeogrāfisko pārklājumu ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada kūdras ieguves sezonā viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā “Laflora” ieguvis lielāko kūdras ieguves apjomu pastāvēšanas vēsturē – 120 tūkstošus tonnu kūdras.

Uzņēmums arī kāpinājis eksportu un apgrozījumu par 15%.

“Neskatoties uz pandēmiju, kura parādījās drīz pēc šiem paziņojumiem, kas bija un ir liels izaicinājums, gribu teikt paldies visiem mūsu sadarbības partneriem un darbiniekiem, ka mēs varējām šogad iegūt rekordražu – 120 tūkstošus tonnu kūdras, kas ir 10% no kopējā kūdras ieguves apjoma valstī,” komentē “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

Šī gada ieguves apjoms ir par 15% lielāks nekā pērn. No kopējā ieguves apjoma 68% iegūtās kūdras bija frēzkūdra, savukārt 32% – grieztā sūnu kūdra. Eksporta apjoms šogad, neskatoties uz sarežģīto pandēmijas laiku – salīdzinājumā ar pērnā gada 11 mēnešiem pat palielinājies par 15%. Pavasarī, nemainoties līdzšinējiem ierastajiem eksporta apjomiem, pandēmija mainīja eksporta struktūru – uz laiku apsīka eksports uz Rietumeiropu, bet to kompensēja eksporta pieaugums uz Āzijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Medicīnas kvartāla izveidē ieguldīs 35 miljonus eiro

Kristīne Stepiņa, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārstam un uzņēmējam, SIA Veselības centrs 4 (VC4) valdes priekšsēdētājam Mārim Rēvaldam ir visnotaļ ambiciozi nākotnes plāni – intervijā Dienas Biznesa izdotajā žurnālā Miljonārs viņš atzīst, ka četru gadu laikā plāno Rīgā uzbūvēt medicīnas kvartālu, tajā ieguldot 35 miljonus eiro.

Fragments no intervijas

Kādas investīcijas ir iecerētas tuvākajā nākotnē?

Pats lielākais izaicinājums ir liela daudzprofilu medicīnas centra izveidošana Kr.Barona ielā 17 000 kvadrātmetru platībā. Tas atradīsies blakus Kr. Barona ielas poliklīnikai un Baltijas vēnu klīnikai, veidojot medicīnas kvartālu, un būs pirmais šāda mēroga projekts privāto medicīnas iestāžu vēsturē Latvijā. Šogad tiek plānots pabeigt projektēšanas darbus, pats kvartāls varētu tikt uzbūvēts četru gadu laikā. Kopējās investīcijas varētu sasniegt 35 miljonus eiro. Pašiem mums tik lielas naudas nav, tāpēc sadarbojamies ar SEB banku un finanšu institūciju Altum.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpinātu palielināt kravu apjomu, viens no Rīgas Brīvostas vadošajiem termināļiem kokmateriālu kravu apstrādē, uzglabāšanā un transportēšanā "WT Terminal" bankas "Citadele" finansējumu 888 000 eiro apmērā izmantos termināla darbības efektivitātes celšanā, tai skaitā smagās tehnikas un aprīkojuma iegādei. Kopā ar pašu finansējumu kopējās investīcijas veido vienu miljonu eiro.

Kopējās "WT Terminal" investīcijas pēdējo divu gadu laikā pārsniegušas 3 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā 2 miljoni eiro ir bankas "Citadele" finansējums.

Mērķtiecīgi veiktās investīcijas ļāvušas dubultot apgrozījumu un vairāk nekā divas reizes palielināt apkalpoto kravu apjomu, sasniedzot 700 tūkstošus tonnu gadā un kļūstot par vienu no 10 lielākajām stividorkompānijām Rīgas ostā pēc pārkrauto kravu apjoma.

"Mēs arī šogad turpinām investīcijas gan ostas tehnikā, gan infrastruktūrā, gan ar darba ražīguma un efektivitātes celšanu saistītos projektos. Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi biznesu, bet mūsu klienti darbojas dažādos tirgos visā pasaulē - ja kāda preču grupa uz brīdi sabremzējas, tad citai ir atkal pieaudzis pieprasījums. Rezultātā mēs esam noslogoti visa gada garumā. Turklāt arī šajā gadā esam pārkrāvuši par 7% vairāk nekā pērn. To iespējams sasniegt tikai pateicoties saliedētam un profesionālam kolektīvam," komentē "WT Terminal" padomes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #44

DB, 10.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas izaugsme cieši saistīta ar investīcijām, taču tās mēdz būt dažādas. Ir investīcijas, kuras radīsies jebkurā vietā, kur būs atbilstoša iedzīvotāju pirktspēja.

Visvērtīgākās investīcijas rada ne tikai tiešās darba vietas, par tām ir konkurence. Šīsnedēļas žurnālā Dienas Bizness ir publicētas 100 lielākās ārvalstu investīcijas Latvijā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 10. novembra numurā:

  • viedokļi - kāda ir ārvalstu investīciju vide Latvijā?
  • tēma - ārvalstu investīcijās dominē finanšu starpniecība
  • enerģētika - vēja enerģiju Latvija joprojām nespēj pienācīgi izmantot
  • meža nozare - 54% visu mežu platību Latvijā ir sertificēti
  • tirdzniecības centri - lielākie tirdzniecības centru projekti Baltijā
  • darba tirgus - kas sagaida darba tirgu
  • izklaides bizness - jāsaredz pandēmijas beigas
  • brīvdienu ceļvedis - Igors Miezis, SIA Rūjienas saldējums valdes priekšsēdētājs
  • sadarbības materiāls - kadastrālās vērtības var mainīt ainavu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iemūrējot kapsulu ēkas pamatos, Latvijas olu un olu produktu ražotājs AS "Balticovo" uzsāk jauna ražošanas kompleksa būvniecību, kurā paredzētais olu šķirošanas centrs un olu vārīšanas līnija ļaus ievērojami palielināt uzņēmuma ražošanas jaudas.

Kopējās projekta investīcijas sasniedz 13 miljonus eiro un kompleksa kopējā platība paredzēta 8500 kvadrātmetri.

Kompleksu veidos olu šķirošanas cehs, olu vārīšanas cehs un produktu iepakojuma noliktava. Projekts paredz esošās ēkas pārveidi un jauna spārna būvniecību atbilstoši augstākā līmeņa pārtikas drošības BRC kvalitātes sistēmas A kategorijai. Ražošanas kompleksu plānots atklāt 2021.gadā.

Kompleksā paredzēta olu šķirotava ar kapacitāti vienā stundā pārbaudīt un sašķirot 190 000 olu. Ražošanas jaudas palielināsies līdz 4 000 000 olu pārstrādei vienā diennaktī. Šķirotavā ar modernāko tehnoloģiju palīdzību tiek automātiski identificētas un atlasītas bojātas olas, lai tās nenonāk gatavā produkcijā, kā arī tās tiek sašķirotas pēc izmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid-19 izraisīto krīzi, visticamāk, ārvalstu investīcijas Latvijā šogad būtiski nepieaugs, taču krass samazinājums arī nav gaidāms, pauž Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Viņa norādīja, ka ārvalstu investori, līdzīgi kā visa sabiedrība kopumā, šobrīd ir neziņā, kā Covid-19 situācija attīstīsies turpmāk, taču ļoti atzinīgi vērtē to, ko valdība ir paveikusi pēdējos mēnešos.

"Mēs nezinām, ko mums nesīs rudens, mēs nezinām, kad būs izstrādāta vakcīna pret Covid-19, investori šobrīd ir gana piesardzīgi ar savām investīcijām. Investoru sentimenta pētījums, ko veicām pagājušajā gadā, liecināja, ka aptuveni puse investoru neplānoja palielināt investīcijas. Interesanti būs redzēt, ko atklās šā gada pētījums. Lai arī ir daļa investoru, kas plāno palielināt investīcijas nākamajos gados, ir ļoti daudz jāstrādā pie tā, lai noturētu jau esošos investorus, paralēli domājot par jaunu piesaisti. Īpaši jau šajā situācijā, kad investoriem un arī vietējiem uzņēmumiem Covid-19 laikā apgrozījums ir samazinājies," teic Jēkabsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ZGI-4 investē mikrobioloģiskā mēslojuma ražotāja Bio Investments kapitālā

Db.lv, 11.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka "ZGI Capital" izaugsmes kapitāla fonds "ZGI-4" investējis mikrobioloģiskā mēslojuma ražotāja SIA "Bio Investments" kapitālā, informē "ZGI Capital" pārstāvji.

Darījums apliecina, ka izaugsmes fonda investīcijas ir būtisks instruments zaļās ekonomikas atbalstam un ilgtspējīgo nozaru izaugsmes nodrošināšanai. Šobrīd aktualizējušies jautājumi par veselīgas ražas ieguvi, brīvu no ķīmisko vielu piesārņojuma un par šīs ražas sekmīgu pārdošanu eksporta tirgos. Jaunās investīcijas ļaus apmierināt augošo pieprasījumu pēc uzņēmumā ražotajiem produktiem – mikrobioloģiskajiem mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļiem.

Fonda finansējums tiks izmantots ražotnes modernizācijai, iegādājoties jaudīgas bioreaktoru līnijas, tāpat fonds izsniedzis arī apgrozāmo līdzekļu finansējumu. Šādi tiek atbalstīta uzņēmuma izaugsmes stratēģija – automatizēti procesi un produktu līnijas paplašināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu Latvijā uzsācis pirmais uz ilgdzīves medicīnas uzņēmumu atbalstu vērstais riska kapitāla fonds "LongeVC" un izziņojis pirmo pārdošanas darījumu, informē fonda pārstāvji.

"LongeVC" ir jauns riska kapitāla fonds, kura padomē iesaistījušies pasaulē zināmākie ilgdzīves (longevity – angļu val.) nozares eksperti. Fonds orientēsies uz agrīnas stadijas jaunuzņēmumu atbalstu, un tā bāzes vieta būs Latvija.

Viens no fonda partneriem ir Sergejs Jakimovs – uzņēmējs, kurš Latvijā veiksmīgi attīstījis vairākus zinātnes jaunuzņēmumus akseleratora "Komercializācijas Reaktors" ietvaros. Paredzams, ka fondā pieejamais finansējums būs 35 miljoni dolāru.

"Mēs vēlamies piesaistīt jaunuzņēmumus no visas pasaules. "LongeVC" riska kapitāla fonds būs īpaši noderīgs jaunuzņēmumiem, kas vēlas piesaistīt sēklas stadijas investīcijas un finansējumu A investīciju raunda ietvaros. Visā pasaulē tieši šīs stadijas jaunuzņēmumiem nav plašu iespēju. "LongeVC" nav svarīga uzņēmuma atrašanās vieta. Jau tagad par fondu interesi ir izrādījuši uzņēmumi no Eiropas, Āzijas un arī ASV. Tā vietā mūsu fokuss būs uz atbalstu jaunuzņēmumiem, kuri strādā ilgdzīves un biotehnoloģiju jomā," attīstības plānus komentē S. Jakimovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vienradžu veidošanos Latvijā kavē vietējo riska kapitāla investīciju trūkums

LETA, 12.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardu eiro vērtu jaunuzņēmumu jeb "vienradžu" veidošanos Latvijā kavē vietējo riska kapitāla investīciju trūkums, ceturtdien konkursa "Gada investors 2020" apbalvošanas pasākumā atzina eksperti - jaunuzņēmumu dibinātāji un vadītāji.

Audiotehnoloģiju uzņēmuma "Sonarworks" līdzdibinātājs un vadītājs Helmuts Bēms atzina, ka Latvijā ir vāja vietējā riska kapitāla pieejamība, salīdzinot ar Igauniju vai citām Eiropas valstīm. Bēms norādīja, ka ir tikai viens fonds, kas investē sēklas kapitālā un nav neviena, kas investētu pēc tam.

"Agrīnajā stadijā finansējuma piesaiste ir diezgan lokalizēta un tikai pēc tam jaunuzņēmumi sāk piesaistīt globālas investīcijas," sacīja Bēms.

Riska kapitāla un izaugsmes fondu investīcijas sarukušas par 17 miljoniem eiro 

Pērn Latvijā reģistrētie riska kapitāla un izaugsmes fondi veikuši investīcijas 6,3 miljonu...

Viņš gan atzina, ka pirmais "vienradzis" Latvijā varētu parādīties jau tuvāko viena vai divu gadu laikā un tas varētu būt kāds no apdrukas pakalpojumu sniedzējiem - "Printful" vai "Printify".

Robotikas jaunuzņēmuma "Giraffe360" valdes loceklis Gints Sloka piekrita, ka Latvijas riska kapitālu fondu riska apetīte ir visai zema - jo inovatīvāks ir jaunuzņēmuma produkts, jo grūtāk piesaistīt investīcijas.

Vienlaikus Sloka atzina, ka pirmais "vienradzis" varētu parādīties pāris gadu laikā. "Vajag parādīties pirmajam un tad jau tam diezgan drīz sekos arī nākamie," sacīja Sloka.

Jaunuzņēmuma "Lokalise" finanšu vadītājs Mikus Krams piebilda, ka jaunuzņēmumu izaugsmi veicinās iespēja piešķirt darbiniekiem uzņēmumu kapitāldaļas kā akciju opcijas.

2020. gada veiksmīgākie investori Latvijā 

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls...

"Šāda jaunuzņēmuma pārdošanas gadījumā arī darbinieki iegūs ievērojamas naudas summas. Domājams, ka pēc šīs naudas iegūšanas viņi turpinās investēt tajā, ko prot - audzēt uzņēmumus," sacīja Krams.

Programmatūras izstrādes uzņēmuma "ZoomCharts" vadītājs Jānis Volbergs sacīja, ka jaunuzņēmumu kļūšanu par "vienradžiem" ir kavējis arī tas, ka valsts līdz šim nav izvirzījusi mērķi sasniegt noteiktu "vienradžu" skaitu noteiktā laika periodā.

Volbergs uzskata, ka Nacionālajā attīstības plānā ir jāieraksta mērķis desmit gados panākt desmit "vienradžu" izveidošanos Latvijā, kā arī jāveido valsts riska kapitāla fonds, kurš ieguldītu tieši jaunuzņēmumu sākuma stadijā.

Savukārt digitālās rehabilitācijas programmas pēc insulta "Vigo Health" vadītājs Jānis Šlēziņš atzina, ka perspektīvākās nozares, kurās Latvijā varētu parādīties "vienradzis", ir dabas zinības, veselības aprūpe un ar to saistītās tehnoloģijas. "Šajās nozarēs tuvākajos piecos gados gaidāma strauja izaugsme un jaunuzņēmumi var sasniegt augstu kapitalizācijas pakāpi," sacīja Šlēziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas piedāvātais pasākumu kopums Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānam 2021. – 2026. gadam Latvijas ātrākai atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes ietver četrus darbības virzienus – ekonomikas transformāciju un produktivitāti, reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, uzņēmumu digitalizāciju un klimata pārmaiņas, uzņēmējdarbības atbalstam paredzot vismaz 400 miljonus eiro.

“Atveseļošanas un noturības mehānisms ir reformu plāns un tā ir unikāla iespēja ātrākai Latvijas ekonomikas atlabšanai pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās lejupslīdes. Tā ir mūsu iespēja īsā laikā īstenot fundamentālas pārmaiņas tautsaimniecībā gan attiecībā uz klimata neitrālu ekonomiku, gan uzņēmējdarbības digitalizāciju, gan nevienlīdzības mazināšanu,” uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Lai pārvarētu Covid-19 radītās sekas, kā arī nodrošinātu Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, ir nepieciešams orientēties uz tautsaimniecības transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu. Tādēļ, komersantu konkurētspējas paaugstināšanai, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, kā arī projektu īstenošanai, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai un ieviešanai ražošanā, EM piedāvā ieviest granta atbalsta mehānismu, šim mērķim paredzot aptuveno finansējumu 82,5 milj. eiro apmērā. Atbalsta saņēmēji būtu uzņēmumi un pētnieciskās un zināšanu izplatīšanas organizācijas, īstenojot aptuveni 500 projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

HKScan Latvia sasniedzis eksporta rekordu; paplašinās ražošanu

Žanete Hāka, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas pārstrādes uzņēmuma "HKScan Latvia" eksporta apjomi pirmajā pusgadā sasnieguši rekordu, tādēļ plānots paplašināt ražotni, informē kompānijas pārstāvji.

"HKScan Latvia" plāno investēt līdz vienam miljonam eiro, lai paplašinātu saldētās produkcijas ražošanas cehu Jelgavas ražotnē. Investīcijas tiks veiktas šī gada 4. ceturksnī.

"2020. gada sākums "HKScan Latvia" ir izrādījies veiksmīgs, ļaujot uzņēmumam sasniegt lielāko eksporta apjomu darbības vēsturē. Šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo 2019. gada periodu, ir panākts eksporta kāpums par 30%. Eksporta pieaugums šajā laikā ir bijis visos tirgos, taču vislielākais tas bija Baltijas valstīs un Centrāleiropā. Piemēram, uz Vāciju "HKScan Latvia" ražotā produkcija ir piegādāta pat par 80% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā," norāda uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Jaunuzņēmumi piesaistījuši 13 miljonus

Anda Asere, 10.09.2020

Diāna Lāce–Davidova, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore

Foto: Anda Asere

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim šogad Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši 13 miljonus eiro, lielākās investīcijas piesaistījuši "Juro" un "Lokalise".

Tā šodien notiekošajā Latvijas Jaunuzņēmumu kopienas forumā informēja Diāna Lāce–Davidova, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore. Asociācijas dati liecina, ka 2019. gadā jaunuzņēmumi piesaistīja 17,3 miljonus eiro, bet 2018. gadā – 16,5 miljonus eiro.

Riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Andris K. Bērziņš norāda, ka kopumā vērojama tendence, ka saistībā ar Covid-19 izraisīto neskaidrību nedaudz samazinās finansējuma apjoms, ko piesaista jaunuzņēmumi – investīciju skaits un vidējās summas. Taču viņš uzsver, ka labas komandas arvien spēj piesaistīt finansējumu.

Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 400 jaunuzņēmumi, no kuriem kā aktīvus var uzskatīt 230. 36% jaunuzņēmumu darbojas programmatūra kā pakalpojums nozarē, 24% strādā ar finanšu tehnoloģijām un 11% ir zinātniskie jaunuzņēmumi. Kā piemērus ar lielāko ietekmi D. Lāce–Davidova min "Sonarworks", "Printful", "Printify" un "Edurio".

Komentāri

Pievienot komentāru