Jaunākais izdevums

Nesaskatot nozieguma pazīmes, prokuratūra izbeigusi iepriekš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu pret bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Oļegu Burovu (GKR), kā arī bijušajām Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) amatpersonām, noskaidroja aģentūra LETA.

Šajā lietā gada sākumā prokuratūrā apsūdzības bija celtas Burovam un nu jau vairs neeksistējošā Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) amatpersonām - biroja valdes locekļiem Ievai Lasmanei un Jānim Jenzim, kā arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas toreizējam prezidentam Jānim Pinnim.

KNAB aģentūrai LETA teica, ka birojs nav informēts par prokuratūras argumentiem krimināllietas izbeigšanai. Kamēr KNAB nav iepazinies ar prokuratūras lēmumu, iestāde plašākus komentārus nesniedza.

Prokuratūra piektdien paziņojumā presei raksta, ka KNAB par dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā bija rosinājis sākt kriminālvajāšanu attiecībā pret vienu toreizējo Rīgas pilsētas pašvaldības amatpersonu, diviem nodibinājuma valdes locekļiem par iepriekšminētā noziedzīgā nodarījuma organizēšanu, atbalstīšanu un vienu biedrības pārstāvi par iepriekšminētā noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu.

Lietā bija noskaidrots, ka kāda Rīgas pilsētas pašvaldības nodibinājuma valdes loceklis, iespējams, mantkārīgā nolūkā organizēja protokola viltošanu ar nolūku panākt, lai nodibinājumā viņš tiktu iecelts labāk atalgotā amatā. Dokumentu, kas saturēja, iespējams, apzināti nepatiesu informāciju, parakstīja attiecīgā nodibinājuma dibinātāju pārstāvji, kas vienlaikus bija dokumenta pareizības apliecinātāji, proti, Rīgas pilsētas pašvaldības amatpersona un biedrības pārstāvis, norādīja prokuratūrā.

Janvārī Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pieņēma lēmumus pie kriminālatbildības saukt vienu amatpersonu par dokumenta viltošanu (dienesta viltojums) mantkārīgā nolūkā, divas personas par to, ka atbalstīja valsts amatpersonas izdarītu dokumenta viltošanu mantkārīgā nolūkā, un vienu personu par to, ka organizēja valsts amatpersonas izdarītu dokumenta viltošanu mantkārīgā nolūkā.

Pēc kriminālvajāšanas sākšanas kriminālprocesā papildus tika veiktas izmeklēšanas darbības un iegūti pierādījumi, ka nodibinājuma dibinātāju sapulcē, izskatot jautājumu par nodibinājuma štatu saraksta apstiprināšanu, tika lemts par personas iecelšanu nodibinājuma direktora amatā. Tādējādi konstatēts, ka nodibinājuma dibinātāju sapulces protokolā nav ietverti fakti vai notikumi, kas neatbilst īstenībai, norādīja prokuratūrā.

Ņemot vērā iepriekš minēto 22.aprīlī prokuratūrā pieņemts lēmums par konkrētā kriminālprocesa izbeigšanu, jo personu darbībās nav saskatāmas viņiem inkriminēto noziedzīgo nodarījumu sastāva pazīmes.

"Es no pirmās dienas teicu, ka neesmu vainīgs. Šodienas prokuratūras lēmumu sagaidīju ar lielu gandarījumu," aģentūrai LETA sacīja Burovs.

Viņš atzina, ka kriminālprocess ietekmējis bijušo RTAB kolēģu un viņa paša dzīvi, taču vērsties pret bijušo RTAB valdes priekšsēdētāju Guntaru Grīnvaldu, pēc kura iesnieguma tika sākts kriminālprocess, viņš neplāno, jo nevēloties atriebties.

Savukārt Jenzis aģentūrai LETA uzsvēra, ka ne viņam, ne arī, domājams, tūrisma nozarei nevienu brīdi neesot bijušas šaubas, ka Jenzis pamatoti ieņēmis RTAB vadītāja amatu. "Paldies tūrisma kolēģiem, kuri ļoti augstu novērtē manis paveikto gada laikā. Daži pat atzīmēja, ka tas bijis labākais gads RTAB pastāvēšanas vēsturē," sacīja Jenzis.

Viņš pauda prieku, ka prokuratūra tik īsā laikā un pēc būtības izvērtējusi lietu, un nav šaubījusies par to, par ko neesot šaubījies arī pats Jenzis.

Savukārt, komentējot iespējamo vēršanos pret Grīnvaldu, Jenzis uzsvēra, ka viņam esot interesanti savu enerģiju tērēt labām lietām, norādot, ka prokuratūrai ir visi nepieciešamie materiāli, lai lemšanu par to, vai krimināllietas ierosināšana bija pamatota, atstātu viņu pārziņā. "Šis jautājums lai paliek uz Grīnvalda kunga sirdsapziņas," sacīja Jenzis.

Jau ziņots, ka bijušais RTAB valdes priekšsēdētājs Grīnvalds 2020.gada sākumā vērsās KNAB par dokumentu iespējamu viltošanu RTAB.

Grīnvalds publiski apgalvoja, ka tika sagrozīti dokumenti, lai Jenzi ar agrāku datumu ieceltu par nodibinājuma stratēģiskās attīstības direktoru, par ko viņam izmaksāta alga, kaut arī patiesībā līgums nav ticis noslēgts.

RTAB 2019.gada pavasarī tika ierauts korupcijas skandālā, kad KNAB sāka citu kriminālprocesu pret RTAB amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu. Lieta tika sākta, jo izmeklētājiem bija radušās aizdomas, ka RTAB nauda varētu būt izmantota "Saskaņas" priekšvēlēšanu kampaņai.

2019.gada 13.maijā KNAB par RTAB amatpersonu iespējamiem noziegumiem veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā desmit kratīšanas dažādās adresēs, kā arī vairākas izņemšanas. Kratīšanas veiktas ne tikai Latvijā, bet paralēli arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā. Kratīšanās izņemts ievērojams apjoms informācijas, datu nesēji, kā arī alkohols bez akcīzes marķējuma.

KNAB izmeklētāju rīcībā esošie fakti liecinot, ka RTAB amatpersonas, iespējams, izšķērdējušas nodibinājuma finanšu līdzekļus lielos apmēros, tajā skaitā, noslēdzot fiktīvus sadarbības līgumus, apmaksājot privātus izdevumus, viltojušas un izmantojušas viltotus dokumentus, nodarbinājušas fiktīvus darbiniekus, kā arī prettiesiski izkrāpušas finanšu līdzekļus lielos apmēros. Tobrīd KNAB paziņoja, ka saskaņā ar sākotnējiem aprēķiniem noziedzīgu darbību rezultātā nodarīti zaudējumi ne mazāk kā 300 000 eiro apmērā.

KNAB iegūtā informācija liecina, ka noziedzīgo nodarījumu pēdas ved uz ārvalstīm.

13.maijā KNAB aizturēja toreizējo RTAB valdes locekli Vitu Jermoloviču un RTAB biroja vadītāju Ingunu Priedīti. Pēc divām dienām abas atbrīvoja no izolatora. Tāpat par aizdomās turēto tika atzīts toreizējais RTAB valdes loceklis Maksims Tolstojs (S).

Vēlāk kļuva zināms, ka Jermoloviča un Tolstojs iesnieguši atlūgumu.

Piektdien KNAB aģentūrai LETA norādīja, ka šajā lietā turpinās pirmstiesas izmeklēšana.

Pērn decembra sākumā Rīgas dome paziņoja, ka likvidēs RTAB, bet uz tā bāzes veidos investīciju un tūrisma piesaistes aģentūru. Jaunā Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra (RITA) darbu sāka šogad 1.aprīlī.

RTAB dibinātāji bija Rīgas dome, aviosabiedrība "airBaltic", Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija un Latvijas Tūrisma Aģentu asociācija. RTAB 70% pieder Rīgas domei, bet pārējiem partneriem katram pa 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja esi saskāries ar iespējamu korupciju, tad tagad ir ātrs, ērts un drošs veids saziņai ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Jaunā ziņošanas platforma un tās mobilā lietotne “Ziņo KNAB!” gan nodrošina anonimitātes iespēju, gan ļauj sekot līdzi iesniegtās informācijas virzībai. Tas nozīmē, ka nav obligāti jāraksta oficiāli iesniegumi vai jāsūta vēstules – pietiek ievadīt nepieciešamo informāciju ziņošanas platformas vai lietotnes lauciņos.

Aptauju dati par korupcijas uztveri liecina, ka 61 % Latvijas iedzīvotāju, saskaroties ar korupciju, ir gatavi par to ziņot. Tajā pašā laikā 42 % ir gatavi ziņot tikai tad, ja tiek nodrošināta viņu anonimitāte. Atbildot uz sabiedrības pieprasījumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izveidojis jaunu ziņošanas platformu un tās mobilo lietotni “Ziņo KNAB!”, kas piedāvā iespēju saglabāt ziņotāja anonimitāti un sazināties ar atbildīgo KNAB amatpersonu.

Nevēlies rakstīt iesniegumu? Izvēlies ”Ziņo KNAB!”

“Ziņo KNAB!” ir iekļauti divi ziņošanas veidi – pārkāpuma ziņojums par korupciju, kurā ietverta anonimitātes iespēja, un trauksmes cēlēja ziņojums. Visiem iesniegtajiem ziņojumiem tiek piešķirti unikāli identifikācijas numuri, kas dod iespēju sekot līdzi iesniegtās informācijas virzībai un nepieciešamības gadījumā ar sarakstes starpniecību iesniegt papildu ziņas vai precizējumus atbildīgajai KNAB amatpersonai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KNAB par NBS pārtikas iepirkumu sācis kriminālprocesu un aizturējis trīs personas

LETA, 16.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par bruņoto spēku pārtikas iepirkumu sācis kriminālprocesu un aizturējis trīs personas.

Ceturtdien KNAB vairākos objektos Rīgā un citviet Latvijā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā 14 tiesas sankcionētas kratīšanas, saistībā ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centra (VALIC) īstenoto iepirkumu "Loģistikas pakalpojums par pārtikas piegādi NBS vajadzībām".

KNAB veica padziļinātu apstākļu noskaidrošanu un izvērtēja gan publiskajā telpā pieejamo, gan publiskas personas institūciju rīcībā, gan arī KNAB operatīvās darbības pasākumos iegūto informāciju par VALIC īstenoto iepirkumu.

Lai ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu, vai iepirkuma procedūras laikā no 2021.gada 18.oktobra līdz šī gada 10.janvārim īstenoti noziedzīgi nodarījumi, KNAB 3.martā sācis kriminālprocesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, bet izmeklēšanu par karteļa darbību turpina Konkurences padome.

Kā informēja KNAB, biroja rīcībā nonāca informācija par iespējamu liela apmēra kukuļošanu, kuras mērķis tostarp varētu būt bijusi uzņēmēju interešu īstenošana ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos, kā arī par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti.

Ievērojot, ka šo informāciju bija iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesuālām metodēm, KNAB 2018.gada 19.septembrī sāka kriminālprocesu par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kas izdarīta mantkārīgā nolūkā.

Ņemot vērā, ka KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā saskatīja iespējamus konkurences tiesību pārkāpumus, iestāde atbilstoši kompetencei informēja Konkurences padomi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN").

Vienlaikus KNAB nav atradis pierādījumus arī "ABLV Bank" vadības izteiktajām aizdomām, ka banku apzināti apmelojis bijušais Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka 26.martā izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu nolēmis izbeigts kriminālprocesu, kas bija ierosināts pēc "FinCEN" ziņojuma publicēšanas.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā bija teikts, ka līdz 2017.gadam "ABLV Bank" vadība un menedžments izmantojuši kukuļdošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

KNAB veic procesuālas darbības ABLV Bank; banka un akcionāri ieinteresēti sadarbībā 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien veic procesuālās darbības...

"ABLV Bank" noliedza Latvijas amatpersonu kukuļošanu un norādīja, ka ar šādu paziņojumu bankai nodarīts ievērojams kaitējums. Banka vērsās KNAB ar lūgumu sākt kriminālprocesu, jo tai nav pilnvaru atspēkot šādus apgalvojumus.

KNAB apliecināja, ka pēc kriminālprocesa aizbeigšanas neizmeklē citus virzienus par "ABLV Bank" vadības iespējamo iesaisti Latvijas amatpersonu kukuļošanā.

Vienlaikus KNAB tika lūgts pārbaudīt arī aizdomas, ka banka apzināti apmelota, amatpersonām par to saņemot kukuļus. Arī šajā daļā kriminālprocess izbeigts.

Neminot identitāti, KNAB apliecināja, ka kriminālprocesā bija iesaistīta viena valsts amatpersona. Aģentūrai LETA zināms, ka šī amatpersona ir Rimšēvičs.

Papildināta - ABLV Bank saistībā ar apgalvojumiem par kukuļdošanu vērsusies tiesībsargājošajās institūcijās 

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izteiktais priekšlikums...

KNAB informē, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts, jo personu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies, un nav bijis iespējams savākt papildu pierādījumus.

KNAB skaidroja, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir viens no kriminālprocesa pabeigšanas veidiem, līdz ar to tiek atcelti visi kriminālprocesuālie ierobežojumi.

KNAB gan norāda, ka kriminālprocesā iesaistītām personām, kuru tiesības vai likumiskās intereses tika aizskartas, ir tiesības pieņemto lēmumu pārsūdzēt. Kamēr nav spēkā stājies gala nolēmums, ar kuru konkrētais kriminālprocess izbeigts, KNAB plašāku informāciju par šo kriminālprocesu nav tiesīgs sniegt.

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" problēmas radās pēc "FinCEN" 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma banku pašlikvidēt, un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

Atgādinām, ka FinCEN ziņojumā ABLV bankai tika pārmesti arī Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, taču Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa intervijā žurnālam IR 2021.gada 25.februārī atzina, ka arī attiecībā uz sankcijām gūt apstiprinājumus nav izdevies. "Tāpat arī attiecībā uz proliferācijas sankcijām — to mēs tādā formātā neredzējām, drīzāk redzējām ekonomisko sankciju jautājumus, tādu vienkāršotāku griezumu," žurnālam norādīja Znotiņa.

Jau ziņots, ka KNAB 2018.gada februārī citā kriminālprocesā aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam šajā lietā uzrādījusi apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Patlaban lieta atrodas Rīgas rajona tiesa Jūrmalā.

Minētā tiesa šajā krimināllietā iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti. Tagad Rīgas rajona tiesa Jūrmalā gaida EST lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokāts: Buimisters ilgstoši bija KNAB aģents un mēģināja izprovocēt Rimšēviču maksāt par liecību maiņu

LETA, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais "Trasta komercbankas" lielākais akcionārs Igors Buimisters bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aģents un mēģinājis izprovocēt Latvijas Bankas bijušo prezidentu Ilmāru Rimšēviču samaksāt jebkādu naudas summu par iepriekš sniegto liecību maiņu, lai KNAB to varētu klasificēt kā liecinieka ietekmēšanu, apgalvoja Rimšēviča aizstāvis Normunds Duļevskis.

Buimisters bijis Rimšēviča apsūdzības galvenajiem lieciniekiem. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Buimisters nesen devies mūžībā.

Duļevskis sacīja, ka Buimisters ilgstoši esot mēģinājis sazināties ar Rimšēviču un izprovocēt viņu. Savukārt Rimšēvičs esot "apliecinājis, ka par apzināti nepatiesu liecību atsaukšanu un patiesu liecību sniegšanu nav jāmaksā un nedrīkst maksāt". Tāpēc šī provokācija neesot izdevusies, apgalvoja advokāts.

"Zinot, ka Buimisters caur vairākām dažādām personām ir mēģinājis sameklēt iespēju Rimšēviču uzrunāt, lai prasītu maksu par patiesām liecībām, vēlamies noskaidrot un pierādīt patiesību," teikts Duļevska paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, ir noraidījusi Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča prasību pret centrālo banku par darba algas piedziņu vairāk nekā 151 000 eiro apmērā.

No Rimšēviča Latvijas Bankas labā nolemts piedzīt visus tās samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka, atstādinot Latvijas Bankas prezidentu no amata pienākumu pildīšanas, viņš neturpina darbu un ir pamats neizmaksāt viņam noteikto darba algu. Papildus tiesa norādīja, ka darba alga par Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanas laiku būtu piedzenama tikai gadījumā, ja atstādināšana būtu notikusi atbildētājas rīcības vai vainas dēļ, kas konkrētajā gadījumā neesot konstatēts.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka atbildētāja nevar būt atbildīga par izmeklēšanas procesā pieņemta prettiesiska KNAB lēmuma sekām. Ņemot vērā, ka ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2019.gada 26.februāra spriedumu ir atcelts KNAB 2018.gada 19.februāra lēmums, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, atlīdzība par prasītājam nodarīto kaitējumu, nesaņemot darba algu, būtu vērtējama no valsts atbildības aspekta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) plāno ieviest jaunu funkciju, proti, liela apjoma informācijas analīzi par korupcijas riskiem, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā šodien pastāstīja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

"Ja tiks ieviesta šāda funkcija, tad mums būs tiesības masīvā veidā apkopot lielu daudzumu informācijas no visiem valsts datu reģistriem. Ar analītisku rīku palīdzību varēsim mēģināt noteikt, vai parādās kādi potenciālie pārkāpumi, kur nepieciešama padziļināta izpēte," skaidroja Straume.

Tāpat birojs ar analītiķu palīdzību spētu konstatēt korupcijas riskus nozarēs, konkrētās iestādēs, iepirkumos vai konkrētām amatpersonām.

"Šī funkcija dotu KNAB iespēju vērsties pie atbildīgajām institūcijām un lūgt pieņemt attiecīgus lēmumus, proti, novērst korupcijas riskus, pirms noticis noziegums. Šādā veidā tiktu atslogota biroja kapacitāte, kas pretējā gadījumā būtu jāvelta nozieguma izmeklēšanai," uzsvēra Straume.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2,1 miljona eiro kukulis piedāvāts Par/Progresīvie frakcijas vadītājam Kossovičam

LETA, 15.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kukulis 2,1 miljona eiro apmērā piedāvāts "Par/Progresīvie" frakcijas vadītājam Mārtiņam Kossovičam.

Kukuļa došanas faktu šodien medijiem apliecināja Kossovičs.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis prokuratūrai uzrādīt apsūdzību uzņēmuma vadītājam par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvāšanu Rīgas domes deputātam, informē KNAB.

KNAB gūtie pierādījumi liecina, ka fiziskā persona, būdama akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs, piedāvāja Rīgas domes deputātam kukuli 2,1 miljonu eiro apmērā, lai minētās personas pārstāvētais uzņēmums uzvarētu koncesijas konkursā un pārņemtu daļu no cita namu apsaimniekošanas uzņēmuma apsaimniekotām mājām.

Tāpat pirmstiesas izmeklēšanas laikā KNAB konstatēja, ka fiziskā persona norādīja amatpersonai, kādi būtu juridiskajai personai labvēlīgi koncesijas konkursa nolikuma nosacījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KNAB veicis kratīšanu Siguldas novada domē; lietā iesaistīts deputāts un uzņēmējs

LETA, 20.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 13.jūlijā kādā kriminālprocesā veicis kratīšanu Siguldas novada domē, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leimane apstiprināja, ka KNAB pašvaldības telpās ir veicis procesuālās darbības. Viņa norādīja, ka plašāku informāciju par KNAB procesuālajām darbībām pašvaldība nav tiesīga sniegt.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka kriminālprocesā iesaistīts viens no domes deputātiem un kāds uzņēmējs.

KNAB aģentūrai LETA pavēstīja, ka 13.jūlijā iepriekš sāktā kriminālprocesā veicis kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas, Siguldas novada pašvaldībā.

KNAB kriminālprocesu sācis 1.jūnijā, balstoties uz aizdomām par iespējamu gatavošanos ļaunprātīgi izmantot dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā un veikt krāpšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras novada mērs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei") pilnībā noliedz pārkāpumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā lietā par iespējamu četru miljonu eiro prettiesisku iegūšanu pašvaldībai.

Aģentūrai LETA Baiks apstiprināja, ka KNAB iepriekš sāktā kriminālprocesā viņam piemērots personas ar tiesībām uz aizstāvību statuss, taču nav noteikti ierobežojumi pildīt domes priekšsēdētāja amatu.

Baiks gan neprecizēja, vai viņam piemērots aizdomās turētā vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.

"Ņemot vērā, ka pašvaldībā ir ļoti daudz darba, esmu sevi atsaucis no iepriekš plānotā atvaļinājuma un strādāju," sacīja Baiks.

Viņš uzsvēra, ka sadarbojas ar tiesībsargājošām institūcijām izmeklēšanas procesā, taču plašāku informāciju par lietu neesot tiesīgs sniegt.

Valmieras novada domes priekšsēdētājs bija aizturēts kopš otrdienas.

LETA noskaidroja, ka KNAB amatpersonas otrdien veica procesuālas darbības Valmieras novada Attīstības pārvaldes struktūrvienībā "Projektu vadības nodaļa". Nodaļas vadītāja Maija Zālamane aģentūrai LETA teica, ka nekādu informāciju nav tiesīga sniegt, jo parakstījusies par informācijas neizpaušanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KNAB rosina apsūdzēt Rimšēviču saistībā ar centieniem panākt nepatiesu liecību sniegšanu

LETA, 21.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču saistībā ar centieniem panākt nepatiesu liecību sniegšanu.

KNAB paziņojumā presei raksta, ka rosinājis Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret vienu fizisku personu par iespējamu piespiešanas dot nepatiesu liecību organizēšanu un vienu fizisku personu - par iespējamu piespiešanu dot nepatiesu liecību.

KNAB kriminālprocesu sācis šogad 14.jūnijā.

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka fiziska persona, balstoties uz citas fiziskas un vienlaikus tiesājamas personas norādījumiem, veica iespējamu liecinieka nelikumīgu piespiešanu. Proti, fiziskā persona vairākkārt centās piespiest liecinieku krimināllietas iztiesāšanas stadijā atteikties no pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības un tā vietā sniegt apzināti nepatiesas, bet tiesājamai personai labvēlīgas liecības. Par nepatiesas liecības sniegšanu fiziska persona piedāvāja lieciniekam finansiālu atlīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē šodien deputātiem paužot bažas par Latviju kā "papīru lielvalsti", Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvji norādīja uz plānu mazināt birokrātiskos ierobežojumus normatīvajos aktos.

Deputāti šodien uzklausīja biroja pārstāvju sniegto informāciju par darbībām, kas paredzētas KNAB ziņojumā par plānotajiem pasākumiem interešu konflikta novēršanas sistēmas un partiju finansēšanas uzraudzības pilnveidošanai.

Sēdes otrajā daļā deputāts Ingmārs Līdaka (AS) norādīja, ka KNAB viņu sodījis par likvidatora amata pildīšanu savā zemnieku saimniecībā. Birojs bija sagatavojis 30 lappušu garu lēmumu, bet politiķa skatījumā tā vietā KNAB darbinieks būtu varējis laikus piezvanīt, lai informētu, ka tiek veikts pārkāpums - Līdaka tad arī būtu to novērsis.

Deputāts kritizēja, ka Latvija savā pieejā ir kā "plānu un papīru lielvalsts", jo pašreizējais regulējums cilvēkus dažādās jomās dzen iekšā "pelēkajā zonā", liekot veikt viltus manipulācijas, lai gan loģiskāk būtu ļaut cilvēkam legāli un atklāti parādīt, kas viņš patiesībā ir. Jau minētajā gadījumā viņam pie notāra vajadzētu par likvidatoru iecelt, piemēram, kādu radinieku, kas nemainītu lietas būtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ar Valmieras pašvaldību saistītajā lietā KNAB aizdomas par četru miljonu eiro prettiesisku iegūšanu

LETA, 12.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) ir aizdomas, ka Valmieras pašvaldības amatpersonas kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu, informēja KNAB.

Otrdien KNAB iepriekš sāktā kriminālprocesā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 20 kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas vairākos objektos.

9.jūnijā Eiropas Prokuratūra (EPPO) sāka kriminālprocesu un to nodeva KNAB kā kompetentajai iestādei pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai. KNAB šajā kriminālprocesā izmeklē krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas.

KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka Valmieras pašvaldības amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība tās īstenotā projektā prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro ERAF finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo tiesas spriedumu strīdā ar bijušo iestādes prezidentu Ilmāru Rimšēviču par vairāk nekā 151 000 eiro piedziņu, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Rīgas rajona tiesa Siguldā 6.novembrī par labu Rimšēvičam minēto summu no Latvijas Bankas piedzina kā neizmaksāto darba algu aptuveni gadu ilgajā laika periodā, kurā Rimšēvičs bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns raidījumu informējis, ka centrālā banka pirmās instances tiesas spriedumu uzskata par nepamatotu, tāpēc ir pārsūdzējusi to otrajā instancē - Rīgas apgabaltiesā.

Kā iepriekš pastāstīja abu pušu advokāti, Rimšēvičs bija vērsies Rīgas rajona tiesā pēc tam, kad Eiropas Savienības Tiesa (EST) atcēla lēmumu, ar kuru viņš bija atstādināts no amata. Savā spriedumā EST toreiz norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) organizētu iepirkumu kopumā figurē desmit personas, tostarp sešas amatpersonas.

Kriminālprocesā izmeklētie noziedzīgie nodarījumi saistīti ar CVK organizētu iepirkumu 2021.gadā. KNAB informēja, ka 7.novembrī sāka kriminālprocesu aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu.

KNAB 22.novembrī īstenoja procesuālās darbības. Patlaban desmit kriminālprocesā iesaistītajām personām, tostarp, CVK priekšsēdētājai un vēl piecām amatpersonām noteikts statuss - tiesības uz aizstāvību. Divām personām - CVK priekšsēdētājai un kādam uzņēmējam - piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietā par pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" maksas autostāvvietas mēneša abonementa izmantošanu piemērojis naudas sodu bijušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP), bijušajam Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājam Edvīnam Balševicam un bijušajam Rīgas domes deputātam Andrim Bačkuram (LA).

KNAB pabeidzis pārbaudi saistībā ar publiski izskanējušajiem paziņojumiem par iespējamiem pārkāpumiem SIA "Rīgas satiksme" maksas autostāvvietu mēneša abonementu izmantošanā, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.

Birojs konstatējis, ka trīs amatpersonas - bijušais ministrs Pūce, Balševics un Bačkurs - nav ievērojušas likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.

Pārbaudes laikā KNAB secināja, ka toreizējās Rīgas domes amatpersonas Balševics un Bačkurs nodeva trešajai personai - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Pūcem, bezatlīdzības izmantošanai Rīgas domei piederošu mantu - SIA "Rīgas satiksme" maksas autostāvvietu mēneša abonementu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt bijušo Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), viņa toreizējo vietnieku Andri Ameriku (GKR) un vēl vairākas personas lietā par aptuveni desmit miljonu eiro zaudējumu radīšanu Rīgas pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai.

Trešdien KNAB nodeva Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pietiekamus pierādījumus, ka četras bijušās Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības amatpersonas, kā arī viena fiziska persona, mantkārīgu mērķu vadītas, radīja minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrībai ienākumus, kuru daļa bija atmaksājama kā regulārs kukulis skaidrā naudā divām bijušajām Rīgas domes augstākajām amatpersonām, aģentūru LETA informēja KNAB.

Noziedzīgo nodarījumu rezultātā pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai radīts vairāk nekā 10 miljonu eiro mantiskais zaudējums.

KNAB izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, izmantojot savu kā pašvaldības vadošo amatpersonu dienesta stāvokli, pieprasīja no fiziskas personas - minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrības pastarpinātā īpašnieka - kukuli lielā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par kukuļošanu rosinājis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret bijušo politiķi un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietnieci Baibu Broku un diviem uzņēmējiem Ivaru Milleru un Gunti Rāvi.

KNAB aģentūru LETA informēja, ka birojs rosinājis kriminālvajāšanu pret četrām personām, proti, vienu valsts amatpersonu par kukuļa piedāvājuma un kukuļa pieņemšanu, bet pret diviem uzņēmējiem - par kukuļa piedāvāšanu un tā nodošanu.

Vienam no iepriekšminētajiem uzņēmējiem, kā arī citai iesaistītai fiziskai personai KNAB inkriminē arī aizliegtu operatīvās darbības pasākumiem paredzētās stratēģiskās nozīmes ierīces glabāšanu.

KNAB kriminālprocesu sāka 2018.gada 22.maijā.

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja saistībā ar kādas ēkas plānoto būvniecību, iespējams, darbojās konkrētu uzņēmēju interesēs. Amatpersona, iepriekš vienojoties, piekrita pieņemt uzņēmēju kukuļa piedāvājumu un pieņēma 20 000 eiro, noformējot to kā ziedojumu biedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas amatpersonas par ASV plāniem pret ABLV Bank zinājušas krietni pirms FinCEN paziņojuma

LETA, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas amatpersonām informācija par ASV plāniem noteikt sankcijas pret "ABLV Bank" sniegta četrus mēnešus pirms ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") attiecīgā paziņojuma publiskošanas.

Tas izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdien, 26.aprīlī, publiskotā lēmuma izbeigt kriminālprocesu, kurā tika izmeklētas "ABLV Bank" vadības izteiktās aizdomas, ka banku apzināti apmelojis Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas amatpersonas šajā lietā sniegušas liecības, ka 2017.gada oktobra pirmajā pusē ASV notikušas vairākas abu valstu amatpersonu tikšanās. To laikā Latvijas pārstāvji informēti, ka ASV nāks klajā ar paziņojumu par "ABLV Bank" iesaisti naudas atmazgāšanā atbilstoši ASV Patriotu akta 311.pantam, kas faktiski nozīmētu bankas slēgšanu.

Pēc šīs informācijas saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neveica nekādas darbības pret "ABLV Bank" jeb nesodīja banku par pārkāpumiem, bet tā dēvētajā Ziemeļkorejas sankciju lietā vienojās ar banku par administratīvā līguma noslēgšanu, kas, kā izriet no kādas Latvijas amatpersonas liecības, ASV pārstāvjiem radījis pārsteigumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ieroču aprites likumā, kas labi strādājošas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonas ļaus apbalvot ar personīgajiem šaujamieročiem.

Saskaņā ar Ieroču aprites likuma pašreizējo redakciju aizsardzības ministram, iekšlietu ministram, tieslietu ministram, finanšu ministram un valsts drošības iestādes vadītājam ir tiesības par priekšzīmīgu dienesta vai darba pienākumu pildīšanu apbalvot attiecīgās nozares izmeklēšanas iestāžu un specdienestu darbiniekus ar personiskajiem apbalvojuma ieročiem.

Tai pat laikā KNAB priekšniekam šādas tiesības attiecībā uz biroja amatpersonām līdz šim nebija paredzētas.

Birojs iepriekš vēra uzmanību, ka KNAB korupcijas apkarošanas jomā veic līdzīgas funkcijas kā citas izmeklēšanas iestādes un operatīvās darbības iestādes.

Arī Satversmes tiesa 2013.gadā atzinusi, ka, par personu grupām, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, var uzskatīt KNAB amatpersonas un iekšlietu sistēmas darbiniekus ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apsver iespēju ieviest ģimenes ienākumu deklarācijas sistēmu attiecībā uz valsts amatpersonām

LETA, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā apsver iespēju ieviest ģimenes ienākumu deklarācijas sistēmu attiecībā uz valsts amatpersonām un potenciālu finansiālas atlīdzības piešķiršanu trauksmes cēlējam, norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

KNAB saņēmis vairāk nekā 50 priekšlikumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021. - 2024.gadam projekta sabiedriskās apspriešanas laikā. Priekšlikumus nosūtīja nevalstiskās organizācijas, kā arī viena partija.

Lielāko daļu priekšlikumu par paredzētajiem pasākumiem korupcijas novēršanā un apkarošanā Latvijā nākamajos gados KNAB ņēma vērā vai ņēma vērā daļēji.

Pamatojoties uz saņemto priekšlikumu saturu, KNAB Pretkorupcijas pasākumu plāna projektā precizēja vairāku uzdevumu izpildes termiņus un līdzšinējos pasākumus, kā arī papildināja šo plāna projektu ar vairākiem jauniem pasākumiem.

Ietverto pasākumu tvērums saskaņošanas gaitā vēl var mainīties. Pašlaik Pretkorupcijas pasākumu plāna projekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

KNAB par kukuļņemšanu rosina apsūdzēt divas Pārtikas un veterinārā dienesta inspektores

Db.lv, 18.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtīja Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pierādījumus, ka divas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) amatpersonas ar starpnieku palīdzību pieprasīja un pieņēma kukuļus apmaiņā pret labvēlīgu lēmumu pieņemšanu kukuļdevēju interesēs.

KNAB pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka PVD inspektore, veicot Latvijas Republikā ievesto preču kravas pārbaudi, konstatēja kravas trūkumus. PVD inspektore pārbaudāmā uzņēmuma, kas nodarbojas ar saldumu, cepumu u.tml. produkcijas izplatīšanu, pārstāvei ar starpnieku palīdzību pieprasīja un pieņēma kukuli.

Tāpat izmeklēšanā noskaidrots, ka arī cita PVD inspektore preču kravas pārbaudē, konstatējot kravas trūkumus, ar starpniekiem pieprasīja un pieņēma kukuli no izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotas personas.

Kukuļdevēji kukuļošanu veica kopsummā 480 eiro, izmantojot divus starpniekus. Kukuļošanas mērķis bija panākt, lai valsts amatpersonas attiecībā uz pārbaudāmajām kravām pieņemtu labvēlīgus PVD lēmumus. Proti, neskatoties uz pārbaužu laikā konstatētajiem kravu trūkumiem, atļautu kravu tālāku virzību - tranzītu un importu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima uz otro piecu gadu termiņu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatā iecēlusi līdzšinējo iestādes vadītāju Jēkabu Straumi.

Par Straumi nobalsoja 72 deputāti, bet pret bija 16 - pamatā visa "Konservatīvo" frakcija.

Straume KNAB vadībā konkursā nokļuva 2017.gada vasarā un šī gada 14.jūnijā beigsies viņa pirmais pilnvaru termiņš. Līdz tam no 2001. līdz 2017.gadam viņš strādājis Militārās izlūkošanas un drošības dienestā, kur desmit gadus bijis pārvaldes priekšnieka amatā. Pirms tam viņš strādājis Valsts policijas Organizētās noziedzības un apkarošanas birojā. Straume beidzis Latvijas Policijas akadēmiju, kur ieguvis jurista kvalifikāciju.

Straume šogad uzvarēja konkursā uz KNAB priekšnieka amatu, kurā viņš faktiski bija vienīgais kandidāts.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija iepriekš ar balsu vairākumu atbalstīja Saeimas lēmumprojektu par Straumes iecelšanu KNAB vadītāja amatā. Pret Straumes apstiprināšanu iebilda valdošajā koalīcijā ietilpstošie "Konservatīvie".

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Tiesa ABLV Bank naudas atmazgāšanas lietā pieņem noraidījumu vienam no prokuroriem

LETA, 10.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa piektdien krimināllietā par 2,1 miljarda eiro legalizēšanu "ABLV Bank" pieņēma noraidījumu vienam no lietas prokuroriem - Rimantam Kuzmam.

Lietā apsūdzētā Kaspara Dreimaņa aizstāve Dace Ozoliņa šodien tiesā pieteica noraidījumu lietas prokuroram Kuzmam, jo apsūdzētais un prokurors iepriekš bijuši kolēģi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un uzturējuši draudzīgas attiecības.

Viņa norādīja, ka Dreimanis un Kuzma ilgu laiku strādāja kopā vienā kabinetā un Dreimanis kādu laiku bija Kuzmas priekšnieks.

Advokāte uzsvēra, ka klients Kuzmu pazīst kopš 2004.gada, kad Kuzma sāka strādāt KNAB. Kopš tā laika starp Dreimani un Kuzmu izveidojusies ne tikai darba attiecības, bet ar cieša draudzība.

Saskaņā ar amatpersonu deklarācijām, Dreimanis sācis KNAB strādāt drīz vien pēc biroja izveidošanas. Viņš darbojies kā izziņas veicējs un izmeklētājs. Pēdējais ieņemtais amats bijis Izmeklēšanas nodaļas vadītāja vietnieks. Darbu KNAB viņš pametis 2010.gada maijā. Savukārt prokurors Kuzma no 2005.gada strādāja par izmeklētāju KNAB un amatu pameta 2013.gada oktobrī, savukārt par prokuroru sāka strādāt 2014.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes rajona tiesa Limbažos ceturtdien attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto bijušo VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas uzņēmēju miljonāru Oļegu Osinovski.

Lietu izskatīja tiesnesis Kārlis Jansons. Spriedumu vēl varēs pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā.

Sprieduma nolasīšanas brīdī tiesas zālē bija tikai Magonis. Pārējie lietas dalībnieki spriedumu noklausījās tiešsaistē. Magonis pēc sprieduma žurnālistiem teica, ka komentārus nesniegšot. Tāpat komentārus nesniedza tiesnesis.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA teica, ka pēc iepazīšanās ar spriedumu prokuratūra noteikti par to iesniegs protestu.

Osinovska advokāte Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA teica, ka spriedumu vērtē kā taisnīgu un juridiski korektu.

"Pēc tam, kad tiesā tika pārbaudīti visi pierādījumi, nopratināti visi liecinieki, kļuva viennozīmīgi skaidrs, ka spriedumam ir jābūt attaisnojošam. Jau iepriekš norādīju gan uz apsūdzības slikto kvalitāti, gan uz pilnīgu pierādījumu trūkumu, tāpēc šāds tiesas spriedums ir likumsakarīgs," uzsvēra Kvjatkovska.

Komentāri

Pievienot komentāru