Jaunākais izdevums

Valmieras novada mērs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei") pilnībā noliedz pārkāpumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā lietā par iespējamu četru miljonu eiro prettiesisku iegūšanu pašvaldībai.

Aģentūrai LETA Baiks apstiprināja, ka KNAB iepriekš sāktā kriminālprocesā viņam piemērots personas ar tiesībām uz aizstāvību statuss, taču nav noteikti ierobežojumi pildīt domes priekšsēdētāja amatu.

Baiks gan neprecizēja, vai viņam piemērots aizdomās turētā vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.

"Ņemot vērā, ka pašvaldībā ir ļoti daudz darba, esmu sevi atsaucis no iepriekš plānotā atvaļinājuma un strādāju," sacīja Baiks.

Viņš uzsvēra, ka sadarbojas ar tiesībsargājošām institūcijām izmeklēšanas procesā, taču plašāku informāciju par lietu neesot tiesīgs sniegt.

Valmieras novada domes priekšsēdētājs bija aizturēts kopš otrdienas.

LETA noskaidroja, ka KNAB amatpersonas otrdien veica procesuālas darbības Valmieras novada Attīstības pārvaldes struktūrvienībā "Projektu vadības nodaļa". Nodaļas vadītāja Maija Zālamane aģentūrai LETA teica, ka nekādu informāciju nav tiesīga sniegt, jo parakstījusies par informācijas neizpaušanu.

KNAB aģentūrai LETA nekomentēja detaļas par personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, tostarp, cik pašvaldības amatpersonām tiek inkriminēts noziegums un kādi ir piemērotie drošības līdzekļi.

Baiks ir partijas "Valmierai un Vidzemei" valdes priekšsēdētājs, Valmieras novada domes priekšsēdētājs un partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) valdes loceklis.

KNAB ir aizdomas, ka Valmieras pašvaldības amatpersonas kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu, 12.septembrī aģentūru LETA informēja KNAB.

Otrdien KNAB iepriekš sāktā kriminālprocesā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 20 kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas vairākos objektos.

9.jūnijā Eiropas Prokuratūra (EPPO) sāka kriminālprocesu un to nodeva KNAB kā kompetentajai iestādei pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai. KNAB šajā kriminālprocesā izmeklē krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība tās īstenotā projektā prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro ERAF finansējumu.

Projekts saistīts ar infrastruktūras izveidi ēkai Valmierā. Tādā veidā personas nodarījušas Eiropas Savienībai zaudējumus lielā apmērā.

Patlaban sešām kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esoša neoficiālā informācija, pārkāpumi konstatēti kādā no projekta "Industriālo teritoriju attīstība Valmierā" kārtām.

Patlaban šī projekta 1.kārta īstenota laikā no 2020.gada maija līdz 2022.gada novembrim, un projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 4 miljoni. Savukārt 2.kārta īstenota no 2020.gada decembra līdz 2022.gada novembrim, un projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 5,75 miljoni eiro.

Baiks savulaik bija iesaistīts tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā, kuru KNAB 2021.gadā izbeidza. Viņam šajā lietā bija personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 12,11 miljoniem eiro Valmierā būvēs divus jaunus zemas īres maksas daudzdzīvokļu namus, informē pašvaldības komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Stērste.

Trešdien starp SIA "Valmieras namsaimnieks" un SIA "Monum" noslēgts līgums par divu jaunu īres namu būvniecību Valmierā. Jaunajā projektā uzbūvēs divas gandrīz nulles enerģijas piecu stāvu daudzdzīvokļu mājas ar 120 dzīvokļiem. Tās būvēs līdzās jau esošajiem īres namiem. Būvniecība sāksies jau tuvākajā laikā.

SIA "Valmieras Namsaimnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks informē, ka pieprasījums pēc īrei pieejamām dzīvojamajām platībām ir saglabājies augsts, ņemot vērā arī to, ka privātajā sektorā ir aktivizējusies dzīvojamo māju būvniecība. Ar jauno projektu tiks turpināts iesāktais, lai Valmierā būtu jaunas dzīvesvietas un lai pilsēta turpinātu augt un ekonomiski attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ar Valmieras pašvaldību saistītajā lietā KNAB aizdomas par četru miljonu eiro prettiesisku iegūšanu

LETA, 12.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) ir aizdomas, ka Valmieras pašvaldības amatpersonas kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu, informēja KNAB.

Otrdien KNAB iepriekš sāktā kriminālprocesā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 20 kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas vairākos objektos.

9.jūnijā Eiropas Prokuratūra (EPPO) sāka kriminālprocesu un to nodeva KNAB kā kompetentajai iestādei pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai. KNAB šajā kriminālprocesā izmeklē krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas.

KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka Valmieras pašvaldības amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība tās īstenotā projektā prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro ERAF finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atklāts pārbūvētais Latvijas – Igaunijas 330 kV starpsavienojums Valmiera - Tartu

Db.lv, 09.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" ir veiksmīgi noslēguši Latvijas – Igaunijas 330 kilovoltu (kV) augstsprieguma starpsavienojuma Valmiera – Tartu pārbūvi.

"Pārvades tīkla stiprināšana ar Igauniju ir viens no priekšnosacījumiem sekmīgai Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu, jaunās augstsprieguma līnijas atklāšana jau tagad ir uzlabojusi abu valstu elektroapgādes drošumu un devusi papildus iespējas elektroenerģijas tirgum – sagaidāms, ka cenu starpība starp Igauniju un Latviju mazināsies, jo būs lielāka iespēja importēt elektroenerģiju no Skandināvijas un eksportēt Latvijas atjaunojamo enerģiju", teica Latvijas Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars.

"Esmu gandarīta, ka šī projekta pirmo daļu, līnijas Valmiera - Tartu pārbūvi ir izdevies paveikt laikā, un esmu pārliecināta, ka arī šī projekta otrās daļas - līnijas no Valmieras uz Tsirgulīnu Igaunijā pārbūve noritēs saskaņā ar plānu, lai sekmīgi realizētu Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, neskatoties uz loģistikas un materiālu piegādes izaicinājumiem. Kopā ar uzticamajiem "Elering" kolēģiem esam veiksmīgi sadarbojušies šī projekta realizācijā", norāda AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras novada Trikātas pagastā 13.jūnijā atklās 330 kilovoltu (kV) elektropārvades līniju Valmiera-Tsirgulina, informē pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.

AST sadarbībā ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss" pabeidzis vienu no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu svarīgākajiem projektiem - 330 kV elektropārvades līnijas Valmiera (Latvija) - Tsirgulina (Igaunija) pārbūvi.

Projekta finansējums veidoja 14 miljonus eiro. Projekts 75% apmērā līdzfinansēts no Eiropas Savienības (ES) Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Atzīmējot 330 kV elektropārvades līnijas Valmiera-Tsirgulina darbu noslēgumu un sinhronizācijas brīža tuvošanos, 13.jūnijā plkst.12 zemnieku saimniecībā "Irbītes", Trikātas pagastā, Valmieras novadā notiks līnijas atklāšanas pasākums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

FOTO: Atklāta pārbūvētā 330 kV elektropārvades līnija Valmiera-Tsirguliina

Db.lv, 14.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta pārbūvētā 330 kV elektropārvades līnija Valmiera (Latvija) – Tsirguliina (Igaunija), informē AS Augstsprieguma tīkls.

Jaunā līnija un pērn pārbūvētā elektrolīnija Valmiera – Tartu ir būtiska infrastruktūra daļa, lai nodrošinātu Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Nozīmīgo projektu Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) īstenojis sadarbībā ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss". Projekta finansējums sasniedz 14 miljonus EUR, ko 75% apmērā līdzfinansē no Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Eiropas Komisijas enerģētikas komisāres Kadri Simsones un Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta (ENER) vārdā atzinību par šī nozīmīgā projekta īstenošanu Latvijas un Igaunijas pārvades sistēmas operatoriem – AST un Elering pauda ENER Infrastruktūras un reģionālās sadarbības juridiskais un politikas speciālists Hugo Evangelista: "Baltijas sinhronizācijas projekts tā nozīmības un neatliekamības dēļ ir viena no prioritātēm ES dienaskārtībā jau vairāk nekā 12 gadus. Par to liecina nozīmīgais ES Padomes un Eiropas Komisijas atbalsts –politiskās deklarācijas un tehniskais atbalsts, un, kas nav mazāk svarīgi, arī finansiāls atbalsts, kas pārsniedz 1,2 miljardus eiro. Baltijas jūras reģionā, iespējams, ir izveidojušās visspēcīgākās tradīcijas reģionālajā sadarbībā enerģētikas jomā, un Baltijas valstis ir piemērs priekšrocībām, ko tāda sadarbība sniedz. Vēl tikai pirms 15 gadiem Baltijas valstis un Somija bija pilnībā izolētas no Eiropas energotīkla un pilnībā atkarīgas no Krievijas. Šodien mēs atrodamies reģionā, kas ir ļoti labi savienots gan gāzes, gan elektrības jomā, nodrošinot energoapgādes drošību. Mēs esam tuvu noteiktajam sinhronizācijas datumam 2025. gada februārī, kas ir gandrīz par gadu agrāk nekā iepriekš plānots un kas ir iespējams tikai pārvades sistēmas operatoru nozīmīgo centienu dēļ".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā atklāta Somijā bāzētā aizsardzības un tehnoloģiju uzņēmuma PATRIA grupas uzņēmuma “Defence Partnership Latvia” militārās tehnikas ražotne, kurā ražos bruņumašīnas PATRIA 6x6.

Valmieras Industriālā parka teritorijā uzbūvētajā PATRIA grupas uzņēmuma “Defence Partnership Latvia” ražotnē iebrauca vairākas 6x6 bruņumašīnas un simboliski tika pārgriezta lenta, oficiāli atklājot bruņumašīnu ražotni Latvijā. PATRIA bruņumašīnu ražotne Valmierā ir pirmā un pagaidām vienīgā Baltijā. Ar šo notikumu tiek uzsākta pilna cikla 6x6 bruņumašīnu ražošana Latvijā.

Parakstot līgumu ar Somijas valdību un uzņēmumu PATRIA 2021. gadā, Latvija ir pasūtījusi vairāk nekā 200 PATRIA 6x6 bruņumašīnu, kuru piegāde ir paredzēta līdz 2029. gadam. Šis sadarbības līgums stiprina gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējas, gan Latvijas industriju un ekonomiku kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra sākumā Valmieras Drāmas teātrī (VDT) jau ir paveikta vairāk nekā puse projektā paredzēto būvdarbu, tostarp noslēgumam tuvojas ēkas fasādes un jumtu izbūves darbi, kā arī “Black box” ir pabeigta ārsienu siltināšana, iekšējām zāles sienām ir izveidots labu akustiku nodrošinošs apmetums un visā teātra ēkā norit darbi pie inženiertehnisko sistēmu izbūves, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Līdz ar alumīnija logu rāmju montāžu ēkas daļai gar Lāčplēša ielu jau ir skaidri redzams teātra atjaunotais siluets, kas turpmāk priecēs Valmieras iedzīvotājus un teātra apmeklētājus. Būvniecības darbu temps patiešām ir labs. Mēs esam pārliecināti, ka jau nākamā gada otrajā pusē teātra darbinieki varēs pilnībā atgriezties savā mājvietā un lietot visas telpas, kas būs renovētas un padarītas daudz energoefektīvākas,” uzsver Gavrilova.

Objektā jau ir paveikta lielākā daļa ārsienu flīzēšanas, dekoratīvā apmetuma un jumtu izbūves darbu, turpinās pamatu siltināšana, inženiertehnisko komunikāciju (apkures, ventilācijas, gaisa dzesēšanas, elektrotīklu) izbūve. Līdz šā gada novembra beigām plānots pilnā apjomā pabeigt ēkas jumtu un fasāžu izbūvi, paralēli turpinot darbus ēkas iekštelpās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras Drāmas teātra (VDT) renovācijas projekts turpina virzīties uz priekšu - Black Box zālē, kas ir viens no galvenajiem VDT uzlabojumiem, darbi ir pabeigti apmēram 90% apjomā, atlikušie darbi - grīdas seguma ieklāšana un jauno iekšdurvju montāža, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Black Box zāle ļaus pielāgot telpu dažādiem izrāžu veidiem un eksperimentiem. Šī zāle ir aprīkota ar mūsdienīgām tehnoloģijām un elastīgu skatuvi, kas atvieglo dažādu žanru un stilu izrāžu ieviešanu un sniedz teātra ansamblim plašas iespējas radošam darbam.

“Esam gandarīti, ka lieliem soļiem tuvojamies vēl vienas Latvijas kultūras ēkas sakārtošanai un, novērojot būvniecības procesa progresu, prognozējam, ka šī gada vasarā teātra personāls varēs pilnībā atgriezties renovētajā mājvietā un atsākt darbu uzlabotās, modernās un energoefektīvās telpās, kas priecēs ne vien teātra kolektīvu, bet arī apmeklētājus,” norāda Jeļena Gavrilova.

Kopumā objektā šobrīd pabeigta virkne darbu un rekonstrukcijas projekts norit paredzētajā tempā. Pabeigti ēkas fasādes izbūves darbi, atklājot atjaunoto teātra siluetu gar Lāčplēša ielu. Pilnā apmērā pabeigti arī pamatu, fasāžu un jumta siltināšanas un izbūves darbi, nodrošinot ēkā augstu energoefektivitāti. Kā arī pilnībā pabeigti fasāžu stiklošanas darbi, tostarp, jaunā apjoma daļas fasādes konstrukcijas - lameļu uzstrādīšanas darbi, kā arī veikti visi jauno ārdurvju montāžas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot investīcijas 12 miljonu eiro apmērā, Valmieras novada Brenguļu pagastā jau šogad un Kauguru pagastā nākamgad darbu sāks saules elektrostacijas (SES), kas nodrošinās zaļu elektroenerģiju vismaz 7000 mājsaimniecībām.

Valmieras novads pievienojas tām nedaudzajām pašvaldībām, kas jau šogad sper praktiskus soļus Latvijas enerģētiskās neatkarības sekmēšanā ar atjaunīgo energoresursu palīdzību.

Valmieras novada Būvvalde šī gada 4. aprīlī izsniedza atļauju Brenguļu SES izveidošanai autoceļa Valmiera–Brenguļi–Bikseja malā, 2 kilometru attālumā no Brenguļiem un 8 kilometru attālumā no Valmieras centra. Maija otrajā pusē tiks uzsākta 8,7 hektāru teritorijas sagatavošana, kam sekos spēkstacijas konstrukciju un kabeļlīniju izbūve.

Vasaras laikā SES teritorijā tiks izvietoti vairāk nekā 10 700 saules paneļu, kam sekos spēkstacijas testēšana un nodošana ekspluatācijā līdz šī gada rudenim. Brenguļu elektrostacija gadā saražos vairāk nekā 7 500 000 kWh elektrības, kas atbilst 3800 mājsaimniecību vidējam elektrības patēriņam gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

14 uzņēmējiem piešķirtas preču zīmes Radīts Valmieras novadā lietošanas tiesības

Db.lv, 16.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajiem 14 uzņēmējiem piešķirtas preču zīmes "Radīts Valmieras novadā" un tās angliskās versijas "Origin - Valmiera Region" lietošanas tiesības, informē pašvaldības digitālās komunikācijas un mārketinga speciāliste Laura Moča.

Tas dod iespēju uzņēmumiem savas produkcijas popularizēšanā, proti, reklāmas materiālos, uz iepakojuma, izmantot preču zīmi, tādējādi norādot uz produktu izcelsmes vietu - Valmieras novadu.

Pirmie preču zīmes "Radīts Valmieras novadā" lietošanas tiesības saņēma 14 vietējie ražotāji: SIA "Naukšēni", SIA "Bauņu sēta", SIA "Trīs ozolzīles", SIA "Atspole", SIA "pesto.lv", zemnieku saimniecības "Mežmalas - 1", "Mežvijas", "Kaņepītes" un mājražotāji Tatjana Kotova, Sandriņas ievārījumi, Gundars Bergs, Alise Zariņa, Aiga Stiere, Dace Šulce.

Preču zīmes mērķis ir veicināt vietējo Valmieras novada ražotāju, mājražotāju un amatnieku atpazīstamību, pārdošanas apjoma pieaugumu, kā arī stiprināt Valmieras novada vietas tēlu vietējā un ārvalstu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts autoceļu tīklā būvdarbu notiek 88 autoceļu posmos, daudzviet satiksmi organizē pa vienu braukšanas joslu ar pagaidu luksoforiem. Visvairāk šādu posmu – septiņi – ir uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tur ceļā jāplāno stunda.

Uz Valmieras šosejas (A3) no Murjāņiem līdz Braslai luksoforu skaits pieaudzis līdz četriem, arī tur autovadītājiem ceļā jāplāno gandrīz stunda. Maršrutā Rīga–Valmiera (A3) pagaidu luksofors ir arī pie pagrieziena uz Cēsīm (P14).

No Valmieras līdz Rencēniem (P17) šonedēļ jau divi reversās kustības posmi ar luksoforiem, bet vēl piecos kustību regulē ar priekšrocības ceļazīmēm. Visa posma izbraukšanai jāparedz 45 minūtes.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no “Sēnītes” līdz Siguldai satiksme pa vienu joslu katrā virzienā. Ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei septiņi reversās kustības posmi un apbraucamais ceļš posmā Drabeši–Vaive, ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais laiks remontposma šķērsošanas – stunda;
  • uz Valmieras šosejas no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi (V280) četri luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Vājās hipotekārās kreditēšanas reģionos iemesls ir zemās nekustamo īpašumu cenas

LETA, 03.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais iemesls vājai hipotekārās kreditēšanas aktivitātei reģionos ir zemās nekustamo īpašumu cenas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ekonomisti norāda, ka jau pāris gadus hipotekārās kreditēšanas aktivitāte Latvijā bijusi zemākā eirozonā. 2023.gada beigās kopējais hipotekāro kredītu apmērs bija vien 12% apmērā no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir trīs reizes mazāk nekā vidēji eirozonā - 36%.

Vilerts un Ņikitins uzsver, ka Latvijā situācija nebūt nav viendabīga. Pierīgas pašvaldību iedzīvotājiem ir salīdzinoši maz iemeslu būt neapmierinātiem ar hipotekāro kredītu pieejamību - Pierīgā hipotekāro kredītu atlikums ir tuvu eirozonas vidējam rādītājam (30% no reģiona IKP). Turklāt atsevišķos novados, piemēram, Ādažu novadā, šis rādītājs sasniedz pat 56% no novada IKP. Ārpus Rīgas un Pierīgas kaut cik aktīva kreditēšana novērojama galvaspilsētai tuvās pašvaldībās - Ogres, Saulkrastu un Jelgavas novados, kā arī Jelgavas pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jaunajā 330 kV elektropārvades līnijā Valmiera-Tsirgulina uzstādīti putnu novirzītāji

Db.lv, 15.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpējoties par Pukšu purvā ligzdojošajām dzērvēm, zivju ērgļiem un kuitalām, AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) uzstādījis putnu novirzīšanas zīmes uz pārbūvētās 330kV elektrolīnijas no Valmieras uz Tsirgulinu (Igaunija).

Atbilstoši ornitologu izpētes rezultātiem, īpašās zīmes uzstādītas kopumā 5,1 kilometru garā posmā gar purvu Valmieras novadā.

"Vides aizsardzība un savas darbības ietekmes mazināšana AST ir svarīga, ko vērtējam arī pirms infrastruktūras projektu izbūvēm. Sadarbībā ar Valsts vides dienestu ornitologi pusgadu ilgajā izpētē par savvaļas putnu populāciju un to dzīvotnēm Pukšu purvā jaunās elektrolīnijas tuvumā secināja, ka atsevišķu putnu sugu aizsardzībai nepieciešams noteiktā posmā uzstādīt speciālus putnu novirzītājus, kamēr pārējās purvā ligzdojošo putnu sugas elektrolīnija neietekmēs, jo nekrustojas līniju un putnu ceļi, " par putnu aizsardzības pasākumiem komentēja AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvades sistēmu operatori - Latvijas "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Igaunijas "Elering" - parakstījuši memorandu, kas paredz sākt darbu pie ceturtā Igaunijas-Latvijas elektropārvades tīkla starpsavienojuma izveides, ko plāno attīstīt starp Sāremā salu un Kurzemes piekrasti kā jūras kabeli, informē AST pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka jaunais starpsavienojums palielinās pārvades jaudu starp Igauniju un Latviju, vienlaikus veicinot arī atjaunojamo energoresursu (AER) attīstību Latvijā, Igaunijā un visā Baltijas jūras reģionā.

Pēc kompānijā skaidrotā, jaunais starpsavienojums ir plānots hibrīda izpildījumā - papildus abu valstu elektroenerģijas sistēmu savienošanai tam būs iespējams pieslēgt arī jaunas AER ražošanas jaudas gan jūrā, gan arī uz sauszemes.

"Projekts paaugstinās energosistēmas drošumu un stabilitāti un dos iespēju saņemt lielāku AER apjomu Igaunijas un Latvijas elektrotīklos, tādējādi veicinot abu valstu klimata mērķu izpildi," min AST pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz rekordlīmeņa dzīvokļu piedāvājumu un diskusijām par valsts iespējām sniegt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, darījumi mājokļu tirgū arvien norit gausi. Tomēr paradigmas maiņa uzskatāmi notiek īres segmentā, iedzīvotājiem sākot pieņemt jauno realitāti gan par īres maksas attiecību pret potenciālajiem kredītmaksājumiem, gan citām īres priekšrocībām.

Šāds modelis atbilst Rietumeiropas nekustamo īpašumu tirgum, kur iedzīvotāji augstāk vērtē mobilitāti un iespēju dzīvesvietu pielāgot konkrētā dzīves posma vajadzībām, izvēloties mājokli īrēt. Piemēram, pērn Vācijā īrētos īpašumos dzīvojuši vairāk nekā 53% iedzīvotāju, Austrijā 49%, Dānijā 40% - turpretī Latvijā vien 16%. Pašlaik īres opcija kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina gan tirgus dalībnieku intereses pieaugums pircēju un pārdevēju pusē, gan pieejamāks īres maksājuma apjoms, salīdzinot ar mēneša maksu par hipotēku, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) realizētā 330kV elektrolīnijas izbūve no Valmieras uz Tsirgulīnu tuvojas noslēgumam - ir izbūvēti visi līnijas balsti un vadu montāža pabeigta vairāk kā 80% līnijas.

Valmieras - Tartu līnijas pārbūves darbi tika pabeigti jau pagājušajā vasarā.

Divu Latvijas - Igauniju starpsavienojumu pārbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu nodrošināšanai. Tas paredz pārbūvēt divas pagājušā gadsimta 60-tajos un 70-tajos gados uzbūvētās līnijas, kas 49 km garā koridorā iet paralēli. Līniju rekonstrukcija notiek, nomainot visu veco infrastruktūru, un patlaban tā jau ir pilnībā demontēta. Pārbūves ietvaros nav paredzēts mainīt elektrolīniju trasi un sprieguma līmeni - tās tiks izbūvētas kā gaisvadu 330 kV līnijas esošo 330kV gaisvadu līniju trasē, uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iedzīvotāju skaita kritums 34 gadu laikā par teju 30% ir satraucošs fakts, jo depopulācija notikusi bez kara, milzīgām dabas vai tehnogēnām katastrofām.

Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par to, ka 2024. gada 1. aprīlī provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,863 miljoni, kas ir par 22,5 tūkstošiem mazāk nekā 2023. gada 1. aprīlī, nepārsteidz, tomēr pašlaik nav ne mazākā cerību stariņa par to, ka valsts iztukšošanās neturpināsies. Proti, šāgada pirmajos trijos mēnešos reģistrēti 3154 jaundzimušie, bet miris 7371 cilvēks. Skaitļi pierāda: dzimstība joprojām ir par 54% zemāka nekā mirstība. Tas nozīmē, ka perspektīvā Latvijā cilvēku – bagātību radītāju – būs vēl mazāk. Jautājums ir – kas ražos preces, sniegs pakalpojumus, maksās nodokļus valsts makā, no kura finansē sabiedrībai nepieciešamos veselības, izglītības, infrastruktūras, drošības un citus pakalpojumus? Tātad darba devējiem darbinieku nav un nebūs – tas savukārt nozīmē, ka ir liels risks, ka savus investīciju projektus bizness attīstīs citās valstīs. Savukārt Latvijā – mazāk vērtības radītāju, mazāk nodokļu naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017.gada līdz 2022.gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars centrālajā siltumapgādes (CSA) sistēmā palielinājies no 44,3% līdz aptuveni 63%; šāda pieaugoša tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Uzzini, kā piesaistīt finansējumu savam uzņēmumam vienas dienas pasākumā Kapitāla tirgus akadēmija

Db.lv, 29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank aicina uzņēmumu īpašniekus un vadītājus, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem, akcijām un obligācijām, uz vienas dienas bezmaksas “Kapitāla tirgus akadēmiju” (turpmāk – akadēmija), kas norisināsies 31. maijā, Rīgā, viesnīcā AC Hotel no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Akadēmija ir Signet Bank 2023. gadā uzsākts ilgtermiņa sabiedriskais projekts, kas veiksmīgi īstenots gan Rīgā, gan Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās Liepājā, Cēsīs un 6. jūnijā norisināsies arī Valmierā. Akadēmijas mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

“Akadēmijā iegūtās zināšanas dod iespēju uzņēmējiem pašiem pieņemt pareizākos un efektīvākos finanšu lēmumus biznesa attīstībai. Kapitāla tirgus pratība – izpratne par plašāku finansējuma pieejamību ļaus ambicioziem Latvijas uzņēmējiem straujāk palielināt biznesa apjomus, audzēt uzņēmumu vērtību, algot kvalificētus darbiniekus. Galu galā ieguvēji būs visi – gan valsts, gan sabiedrība kopumā”, stāsta Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Valmieras drāmas teātra rekonstrukcijai pieteikušies četri būvniecības uzņēmumi

Db.lv, 20.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā konkursā būvniecības uzņēmumiem atlikušo būvdarbu veikšanai, kas nepieciešami Valmieras Drāmas teātra (VDT) ēkas būvprojekta īstenošanai līdz objekta nodošanai ekspluatācijā, pieteikušies četri dalībnieki, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Piedāvājumus iesnieguši būvniecības uzņēmumi SIA “AIMASA”, PS “P un S būvniecība”, SIA “Velve” un SIA “Pillar Contractor”. Piedāvātās līgumcenas – sākot no 8,2 miljoniem eiro līdz 10,3 miljoniem eiro (bez PVN). Uzvarētājs un precīza līguma summa būs zināma pēc piedāvājumu izvērtēšanas. Saskaņā ar izsludinātā iepirkuma nosacījumiem, paredzamais būvdarbu izpildes termiņš ir 14 mēneši no līguma parakstīšanas dienas.

“Esam spēruši vēl vienu soli tuvāk tam, lai jau 2024.gada pirmajā pusē Valmieras drāmas teātra kolektīvs varētu atgriezties sakārtotā un energoefektīvā mājvietā. Iepirkumā iesniegtie piedāvājumi apliecina, ka līguma pārtraukšana ar pilnsabiedrību “SBSC” bija pareizs lēmums. Cenu pieaugums būvniecības nozarē ir mazāks, nekā pērn to prognozēja iepriekšējais būvnieks, pieprasot papildu finanšu līdzekļus. Jau šodien sāksim iesniegto pieteikumu izvērtēšanu, lai būvdarbi objektā norisinātos bez liekām pauzēm,” uzsver Gavrilova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no vadošajiem sūtījumu piegādes pakalpojumu sniedzējiem Latvijā “DPD Latvija” jūnijā uzsāks paku skapju tīkla paplašināšanu. Investējot 1 miljonu eiro, līdz šī gada rudenim plānots uzstādīt 50 jaunus paku skapjus.

Līdz ar šīs paplašināšanās noslēgšanu kopējais paku skapju skaits pārsniegs 300, kopā vairāk nekā 100 dažādās apdzīvotās vietās Latvijā.

“DPD“ paku skapji tiks uzstādīti vairāk nekā 10 jaunās pilsētās un apdzīvotās vietās visā Latvijas teritorijā, tostarp, Tīrainē, Ilūkstē, Jaunpiebalgā, Pāvilostā, Zaubē un Kalnciemā. Vienlaikus tiks uzstādīti papildu paku skapji arī tādās pilsētās kā Salaspils, Piņķi, Mārupe, Preiļi, Aizkraukle, Valmiera, Ventspils, Liepāja un Rīga.

“Paku skapju pakalpojumu izmanto arvien lielāks skaits Latvijas iedzīvotāju. “DPD Latvija“ dati liecina, ka paku sūtījumu skaits uz Latviju šī gada pirmajos četros mēnešos ir pieaudzis par 22% pret šādu pat periodu pagājušajā gadā. Sekojot šai tendencei, arī “DPD“ paplašina sava pakalpojuma pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, veicinot ne tikai ātrāku iespēju saņemt komerciālos sūtījumus, bet arī ļaujot privātajiem sūtījumiem pēc iespējas ātrāk sasniegt savu adresātu. Plašais DPD paku skapju pārklājums ļauj Latvijas iedzīvotājiem saņemt sūtījumu jebkurā Latvijas pilsētā pat vienas darba dienas laikā, savukārt Baltijā – vienas darba dienas laikā,” skaidro “DPD Latvija“ valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Valmieras stikla šķiedra valdes loceklis Ģirts Vēveris

Armanda Vilciņa, 28.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma vadītājam ir jāredz tas, kam citi nenotic, un jāpārliecina par to arī savi darbinieki, tādā veidā kopīgi sasniedzot nospraustos mērķus, domā Ģirts Vēveris, AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA valdes loceklis.

Komandai biznesa veiksmes stāstā ir ļoti liela loma, tāpēc, lai gūtu panākumus, nepieciešama tāda komanda, kas ir spējīga pašorganizēties, spriež Ģ.Vēveris. Izcili, ja pietiek vien ar dažiem atslēgas vārdiem, ko visi uztver ja ne vienādi, tad vismaz līdzīgi kā futbolā – kad treneris pasaka kombināciju uzbrukumam vai aizsardzībai un katrs spēlētājs uzreiz zina savu lomu konkrētajā vietā un laikā, atzīmē VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA valdes loceklis.

Paver iespējas

Bērnībā lielas skaidrības par to, kas būšu pieaugot, man, atklāti sakot, nebija, atminas Ģ.Vēveris. “Vienīgais, ko atceros no bērnības, ka mums kaimiņos dzīvojusi zīlniece, kurai esmu atrādīts un viņa esot teikusi, ka būšot direktors. Es gan pieņemu, ka ne tādēļ šo pašreizējo profesionālo darbu daru. Visticamāk, sava loma ir bijusi daudziem citiem apstākļiem. Jau agri skaidri apzinājos, ka, lai virzītos uz priekšu, jāiegulda darbs, tāpēc strādāju algotu darbu gan vidusskolā, gan studiju laikā,” stāsta Ģ.Vēveris, kurš absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ķīmijas fakultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību segmentā pieprasījums pēc saules paneļu uzstādīšanas ir stabilizējies un pagājušajā gadā vērojamā ažiotāža ir mazinājusies, intervijā atzina enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vadītājs Roberts Samtiņš.

Viņš stāstīja, ka tagad saules paneļu uzstādīšanu izvēlas uzņēmumi, kuriem, pirmkārt, ir ilgtermiņa domāšana un kuri saprot, ka šī investīcija jebkurā gadījumā agrāk vai vēlāk atmaksāsies. Otrkārt, saules paneļus izvēlas uzstādīt uzņēmumi, kuri domā par vidi un kuriem ir svarīgi, ka viņi samazina CO2 izmešus un ražo zaļus produktus.

Vienlaikus viņš sacīja, ka ir arī ne visai iepriecinošas tendences. Ir vērojams, ka ir pietiekami daudz uzņēmumu, kuri izvēlas nogaidīt un neturpināt dalību attīstības finanšu institūcija "Altum" programmā, kurā uzņēmumi varēja saņemt grantu 30% apjomā saules paneļu uzstādīšanai.

"Protams, šiem uzņēmumiem neko nevar pārmest, jo katrs pats skaita savu naudu, savas investīcijas un vērtē, ko labāk darīt, bet man tomēr šī tendence šķiet negatīva, jo elektrības tirgus ir ciklisks, un, ja tagad ir cenu samazinājums, tad pēc kāda laika tirgus atkal ies uz augšu. Tāpat mēs varam piedzīvot dažādas ekstrēmas situācijas, un pašu ģenerācija tomēr šādu situāciju ietekmi mazina. Tādēļ uzņēmumiem šis jautājums būtu jāvērtē rūpīgāk un jārīkojas tālredzīgi," aicināja Samtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru