Jaunākais izdevums

Par 12,11 miljoniem eiro Valmierā būvēs divus jaunus zemas īres maksas daudzdzīvokļu namus, informē pašvaldības komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Stērste.

Trešdien starp SIA "Valmieras namsaimnieks" un SIA "Monum" noslēgts līgums par divu jaunu īres namu būvniecību Valmierā. Jaunajā projektā uzbūvēs divas gandrīz nulles enerģijas piecu stāvu daudzdzīvokļu mājas ar 120 dzīvokļiem. Tās būvēs līdzās jau esošajiem īres namiem. Būvniecība sāksies jau tuvākajā laikā.

SIA "Valmieras Namsaimnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks informē, ka pieprasījums pēc īrei pieejamām dzīvojamajām platībām ir saglabājies augsts, ņemot vērā arī to, ka privātajā sektorā ir aktivizējusies dzīvojamo māju būvniecība. Ar jauno projektu tiks turpināts iesāktais, lai Valmierā būtu jaunas dzīvesvietas un lai pilsēta turpinātu augt un ekonomiski attīstīties.

Izvērtējot līdzšinējo pieprasījumu pēc dzīvojamās platības īres namos, paredzēts, ka jaunajā projektā būs 52 divistabu (40,46-44,02 m2), 58 trīsistabu (54,52-61,67 m2), desmit četristabu (72,75 m2) dzīvokļi. Divi no tiem pielāgoti cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Katram dzīvoklim paredzēta viena slēgta velo novietne, kā arī atsevišķiem dzīvokļiem paredzēts izbūvēt balkonu. Pie ēkām izveidos labiekārtotu teritoriju ar atpūtas zonām un ierīkos stāvlaukumu.

Jaunos īres namus būvēs ar valsts programmas mājokļu būvniecībai reģionos atbalstu, kas tiek finansēta no Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda līdzekļiem. Aprēķināts, ka Valmierā jaunajās dzīvojamās mājās īres maksa kopā ar pārvaldīšanas maksu, nekustamā īpašuma nodokli, apdrošināšanu un uzkrājumu būs aptuveni 6 eiro kvadrātmetrā, taču tā var mainīties saskaņā ar gada vidējo valsts inflācijas līmeni. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, izīrējot dzīvokļus, jāņem vērā vairāki nosacījumi, kuri ir labvēlīgāki potenciālajiem īrniekiem ar zemākiem mājsaimniecības kopējiem ienākumiem. Noteikti ienākumu "sliekšņi", lai varētu pieteikties dzīvokļa īrei. Savukārt Valmieras novada pašvaldības dome ir apstiprinājusi saistošos noteikumus "Par dzīvokļu izīrēšanas kārtību zemas īres dzīvojamās mājās Valmieras valstspilsētā", kuros noteiktas prioritārās grupas īres tiesību piešķiršanai. Reģistrēšanās īres rindai prognozējoši uzsāksies 2025.gada sākumā.

Valmierā šis jau ir otrais īres daudzīvokļu namu būvniecības projekts, kuru īsteno Valmieras novada pašvaldības 100% kapitālsabiedrība SIA "Valmieras namsaimnieks". Attīstoties uzņēmējdarbības videi, Valmierā nemainīgi saglabājas augsts pieprasījums pēc pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda. Piedāvājot īrei mūsdienīgus mājokļus par zemām īres cenām, pašvaldības mērķis ir paaugstināt pilsētas konkurētspēju kvalificēta darbaspēka piesaistē.

"Valmieras namsaimnieks" apgrozījums 2023.gadā bija 4,20 miljoni eiro, peļņa - 0,58 miljoni eiro. Uzņēmums dibināts 2001.gadā, tas pieder Valmieras novada pašvaldībai. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 489 722 eiro.

SIA "Monum" apgrozījums 2022.gadā bija 37,37 miljoni eiro, peļņa - 3,54 miljoni eiro. Finanšu rādītāji par pagājušo gadu vēl nav publiskoti. Uzņēmums dibināts 2005.gadā, tā pamatkapitāls ir 213 375 eiro. Uzņēmums pieder SIA "MON 1", kura īpašnieks ir Modris Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

  • 76 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (78 – janvārī; 80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (janvārī – 9%; decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (janvārī – 22%; decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (janvārī – 0%; decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%);

  • 46% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (janvārī – 45%; decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (janvārī – 14%; decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad pašvaldības SIA "Rīgas nami" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam (DMDM) prasa par telpu nomu Skārņu ielā 10 maksāt par 77 000 eiro jeb 72% vairāk nekā līdz šim, taču muzejam tādu līdzekļu nav, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Kultūršoks".

Ja līdz šim DMDM par katru nomāto kvadrātmetru maksāja 2,90 eiro mēnesī, tad no nākamā gada "Rīgas nami" vēlas saņemt 4,98 eiro par kvadrātmetru.

DMDM ar "Rīgas namiem" jauno īres līgumu noslēdza 2020.gadā ar "it kā nemainīgu nomas maksu", taču tagad maksas pieaugums tiek pamatots ar Ministru kabineta noteikumiem.

"Rīgas namu" valdes priekšsēdētāja Beatrise Sleže skaidrojumu par noslēgto līgumu un jauno nomas maksu nav varējusi sniegt, norādot, ka šos jautājums jāuzdod juristiem, jo bieži gadoties, ka noslēgtie nomas līgumi precīzi neiet kopā ar to, ko nosaka likums, kā nomas maksas būtu nosakāmas.

Tāpat viņa uzsver, ka uzņēmums nevar iznomāt telpas zem pašizmaksas, un apbūves uzturēšana kārtībā prasa daudz ieguldījumu. Sleže akcentē, ka tās nav standarta ēkas, un tām ir jāveic arī minimāli uzkrājumi gadījumiem, kad ēkas prasa lielākus ieguldījumus vai atjaunošanas darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no iemesliem, kāpēc Rīgas centrā ir tik daudz neapdzīvotu un nerestaurētu vēsturisko namīpašumu, ir tas, ka daudz namīpašnieki nosaka nepamatoti augstu pārdošanas cenu, kas tiek prasīta vairāku gadu garumā, nedodot iespēju pārdot šos īpašumus potenciālajiem pircējiem, kas būtu gatavi sākt restaurāciju, aģentūrai LETA pavēstīja nekustamo īpašumu kompānijas SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Plaude-Stukovenko.

Papildu sarežģījumus rekonstrukcijas darbu veikšanai un lielu finanšu slogu vēl aizvien namīpašniekiem rada ilgtermiņa īres līgumi, kas nāca mantojumā pie ēku pārņemšanas, norāda Plaude-Stukovenko. Daudzās centra ēkās gadiem ir situācijās, kur namīpašniekiem ir pienākums uzturēt ēku labā tehniskajā stāvoklī un vēl nākas piemaksāt par īrnieku atrašanos viņu privātīpašumā.

Plaude-Stukovenko uzskata to par absurdu situāciju, ka nu jau vairāk nekā 30 gadus Latvijā izpildvarai nav bijusi vēlme un griba sakārtot likumdošanu attiecībā uz denacionalizēto namīpašumu īrniekiem, kas daudzviet vēl joprojām maksā īres maksu, kas nenosedz pat ikmēneša apsaimniekošanas izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunie projekti reģionos - nākotnes realitāte vai neiespējamā misija?

Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 09.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī inflācija ir rimusies un dažādas tautsaimniecības jomas, tai skaitā būvniecības nozare, atkal atdzīvojas, apgalvot, ka jauni dzīvojamo ēku projekti augtu kā sēnes pēc lietus, vēl nevar. Kāpēc lielie nekustamo īpašumu attīstītāji savus projektus galvenokārt koncentrē Rīgā un Pierīgas reģionā, atturoties no būvniecības attālākos Latvijas novados.

Jauns mājoklis ir viens no lielākajiem pirkumiem dzīves laikā, kas prasa rūpīgu izvēli, visu “par” un “pret” izsvēršanu un arī finansiālu gatavošanos, nereti – ilgtermiņa saistību uzņemšanos. Kā zināms pēdējo gadu laikā dažādi ārēji izaicinājumi, tai skaitā dzīves dārdzības pieaugums, daudziem ir licis atlikt lēmumu par jauna mājokļa iegādi, mazinot aktivitāti jauno dzīvokļu tirgū. Eiropas Centrālās bankas (ECB) Euribor procentu likme kāpusi vairāku gadu garumā, visaugstāko punktu – 4% – sasniedzot 2023. gada septembrī, un tikai šī gada jūnijā ECB lēma par tās samazināšanu par 0,25%. Vienlaikus tirgū jau vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piedāvājums kā šobrīd, vairumam no tiem koncentrējoties Rīgā un Pierīgas reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru