Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav guvis apstiprinājumu aplokšņu algu maksāšanai partijas "Vienotība" birojā, kā arī iespējamām nelikumībām saistībā ar uzņēmuma "SOAAR" veidoto vēlēšanu sistēmu izmantošanu, tomēr konstatējis nebūtiskus pārkāpumus, par ko piemērots administratīvais sods.

LETA jau rakstīja, ka bijušais "Vienotības" biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsās tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas.

Neminot personas vārdu, KNAB aģentūrai LETA pavēstīja, ka, pamatojoties uz 11 privātpersonu iesniegumiem, veica resorisko pārbaudi par iespējamām pretlikumībām partijas "Vienotība" un partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) finansiālās darbības nodrošināšanā.

KNAB nav guvis apstiprinājumu nelikumīgai politisko organizāciju finansēšanai lielos apmēros vai citām noziedzīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība.

Ja esi saskāries ar iespējamu korupciju, tad tagad ir ātrs, ērts un drošs veids saziņai ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Jaunā ziņošanas platforma un tās mobilā lietotne “Ziņo KNAB!” gan nodrošina anonimitātes iespēju, gan ļauj sekot līdzi iesniegtās informācijas virzībai. Tas nozīmē, ka nav obligāti jāraksta oficiāli iesniegumi vai jāsūta vēstules – pietiek ievadīt nepieciešamo informāciju ziņošanas platformas vai lietotnes lauciņos.

Aptauju dati par korupcijas uztveri liecina, ka 61 % Latvijas iedzīvotāju, saskaroties ar korupciju, ir gatavi par to ziņot. Tajā pašā laikā 42 % ir gatavi ziņot tikai tad, ja tiek nodrošināta viņu anonimitāte. Atbildot uz sabiedrības pieprasījumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izveidojis jaunu ziņošanas platformu un tās mobilo lietotni “Ziņo KNAB!”, kas piedāvā iespēju saglabāt ziņotāja anonimitāti un sazināties ar atbildīgo KNAB amatpersonu.

Nevēlies rakstīt iesniegumu? Izvēlies ”Ziņo KNAB!”

“Ziņo KNAB!” ir iekļauti divi ziņošanas veidi – pārkāpuma ziņojums par korupciju, kurā ietverta anonimitātes iespēja, un trauksmes cēlēja ziņojums. Visiem iesniegtajiem ziņojumiem tiek piešķirti unikāli identifikācijas numuri, kas dod iespēju sekot līdzi iesniegtās informācijas virzībai un nepieciešamības gadījumā ar sarakstes starpniecību iesniegt papildu ziņas vai precizējumus atbildīgajai KNAB amatpersonai.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) strādājošie ir visvairāk kontrolētie ierēdņi valstī, šādu viedokli pirmdien preses konferencē žurnālistiem pauda VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Komentējot VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju nodošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), VID vadītāja atzīmēja, ka tagad Latvijā ir par vienu tiesībaizsardzības iestādi mazāk un mazai valstij šāda līdzīgu funkciju struktūru optimizācija vērtējama kā laba.

VID vadītāja slavēja līdz šim Iekšējās drošības pārvaldes paveikto, jo tas esot demonstrējis VID vēlmi attīrīties. Vienlaikus mazajai pārvaldei dažkārt pietrūcis jaudas, tāpēc bijusi nepieciešama palīdzība no citas VID struktūras - Nodokļu un muitas policijas pārvaldes. KNAB paspārnē pārvaldē strādājošo spējas būs daudz lielākas un iespējamie koruptīvie gadījumi noteikti tiks atklāti efektīvāk, ir pārliecināta Šmite-Roķe.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par bruņoto spēku pārtikas iepirkumu sācis kriminālprocesu un aizturējis trīs personas.

Ceturtdien KNAB vairākos objektos Rīgā un citviet Latvijā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā 14 tiesas sankcionētas kratīšanas, saistībā ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centra (VALIC) īstenoto iepirkumu "Loģistikas pakalpojums par pārtikas piegādi NBS vajadzībām".

KNAB veica padziļinātu apstākļu noskaidrošanu un izvērtēja gan publiskajā telpā pieejamo, gan publiskas personas institūciju rīcībā, gan arī KNAB operatīvās darbības pasākumos iegūto informāciju par VALIC īstenoto iepirkumu.

Lai ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu, vai iepirkuma procedūras laikā no 2021.gada 18.oktobra līdz šī gada 10.janvārim īstenoti noziedzīgi nodarījumi, KNAB 3.martā sācis kriminālprocesu.

Bijušais "Trasta komercbankas" lielākais akcionārs Igors Buimisters bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aģents un mēģinājis izprovocēt Latvijas Bankas bijušo prezidentu Ilmāru Rimšēviču samaksāt jebkādu naudas summu par iepriekš sniegto liecību maiņu, lai KNAB to varētu klasificēt kā liecinieka ietekmēšanu, apgalvoja Rimšēviča aizstāvis Normunds Duļevskis.

Buimisters bijis Rimšēviča apsūdzības galvenajiem lieciniekiem. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Buimisters nesen devies mūžībā.

Duļevskis sacīja, ka Buimisters ilgstoši esot mēģinājis sazināties ar Rimšēviču un izprovocēt viņu. Savukārt Rimšēvičs esot "apliecinājis, ka par apzināti nepatiesu liecību atsaukšanu un patiesu liecību sniegšanu nav jāmaksā un nedrīkst maksāt". Tāpēc šī provokācija neesot izdevusies, apgalvoja advokāts.

"Zinot, ka Buimisters caur vairākām dažādām personām ir mēģinājis sameklēt iespēju Rimšēviču uzrunāt, lai prasītu maksu par patiesām liecībām, vēlamies noskaidrot un pierādīt patiesību," teikts Duļevska paziņojumā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) varētu būt konstatējis partiju finansēšanas likuma pārkāpumu partiju apvienībā Jaunā Vienotība (JV), kas paredzētu vairāk nekā 30 tūkstošu eiro atmaksu valsts budžetā, liecina Dienas rīcībā esoša informācija. Šāds pārkāpums, faktiski, nozīmē, ka varētu būt apdraudēta valsts finansējuma saņemšana partijai.

KNAB publiski pieejamā informācija liecina, ka 2023.gadā JV no valsts budžeta saņēma teju miljonu eiro.

KNAB attiecīga satura vēstuli partijai nosūtījis augusta sākumā. Neoficiāla informācija liecina, ka pārkāpums saistīts ar to, ka bijusī partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja Sanita Stelpe-Segliņa vienlaikus saņēmusi algu gan partijā, gan Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Stelpe-Segliņa pēc Arta Kampara aiziešanas no partijas ģenerālsekretāra amata līdz šī gada 19.martam bija partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja. Savukārt pašreizējais CVK sastāvs tika ievēlēts 2023.gada 2.februārī. Līdz ar to secināms, ka likums pārkāpts varētu būt periodā no pērnā gada februāra līdz šī gada 19.martam.

Prokuratūra cēlusi apsūdzību pret bijušo Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju un diviem esošiem komisijas darbiniekiem lietā par krāpšanu lielā apmērā, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūrā.

Kā izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses paziņojuma un aģentūras LETA iepriekš rakstītā, KNAB ieguvis pietiekamus pierādījumus, ka informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" pārstāvis ar divu esošo un vienas bijušās CVK nodarbinātās personas atbalstu izkrāpa CVK budžeta līdzekļus lielos apmēros. Noziedzīgo darbību rezultātā CVK nodarīts ne mazāk kā 149 920 eiro mantiskais zaudējums.

KNAB pierādījumi liecina, ka uzņēmējs ar bijušās CVK priekšsēdētājas Kristīnes Bērziņas atbalstu, iespējams, veica darbības, lai konkrētais informāciju tehnoloģiju uzņēmums iepirkuma sarunu procedūras rezultātā iegūtu tiesības īstenot pakalpojumus, kas saistīti ar 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanu vadības sistēmu nodrošināšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 13.jūlijā kādā kriminālprocesā veicis kratīšanu Siguldas novada domē, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leimane apstiprināja, ka KNAB pašvaldības telpās ir veicis procesuālās darbības. Viņa norādīja, ka plašāku informāciju par KNAB procesuālajām darbībām pašvaldība nav tiesīga sniegt.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka kriminālprocesā iesaistīts viens no domes deputātiem un kāds uzņēmējs.

KNAB aģentūrai LETA pavēstīja, ka 13.jūlijā iepriekš sāktā kriminālprocesā veicis kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas, Siguldas novada pašvaldībā.

KNAB kriminālprocesu sācis 1.jūnijā, balstoties uz aizdomām par iespējamu gatavošanos ļaunprātīgi izmantot dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā un veikt krāpšanu.

Valmieras novada mērs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei") pilnībā noliedz pārkāpumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā lietā par iespējamu četru miljonu eiro prettiesisku iegūšanu pašvaldībai.

Aģentūrai LETA Baiks apstiprināja, ka KNAB iepriekš sāktā kriminālprocesā viņam piemērots personas ar tiesībām uz aizstāvību statuss, taču nav noteikti ierobežojumi pildīt domes priekšsēdētāja amatu.

Baiks gan neprecizēja, vai viņam piemērots aizdomās turētā vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.

"Ņemot vērā, ka pašvaldībā ir ļoti daudz darba, esmu sevi atsaucis no iepriekš plānotā atvaļinājuma un strādāju," sacīja Baiks.

Viņš uzsvēra, ka sadarbojas ar tiesībsargājošām institūcijām izmeklēšanas procesā, taču plašāku informāciju par lietu neesot tiesīgs sniegt.

Valmieras novada domes priekšsēdētājs bija aizturēts kopš otrdienas.

LETA noskaidroja, ka KNAB amatpersonas otrdien veica procesuālas darbības Valmieras novada Attīstības pārvaldes struktūrvienībā "Projektu vadības nodaļa". Nodaļas vadītāja Maija Zālamane aģentūrai LETA teica, ka nekādu informāciju nav tiesīga sniegt, jo parakstījusies par informācijas neizpaušanu.

Latvijas pašvaldību būvvaldēs nodarbinātie būvinspektori ir pakļauti salīdzinoši augstiem korupcijas un interešu konflikta riskiem, kas saistāms ar nepietiekamu kontroli, iespēju pieņemt vienpersoniskus lēmumus un vairākiem citiem faktoriem, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā stratēģiskā analīze.

Lai būvinspektoru darbībā mazinātu šos riskus, KNAB aicina pašvaldību būvvaldes veikt risku novērtējumu atbilstoši analīzē konstatētajam un ieviest risinājumus to pārvaldībai.

Kā informēja KNAB, būvniecības jomai piemīt salīdzinoši augsti korupcijas riski, jo būvniecības process visbiežāk ir saistīts ar investīcijām un stingri noteiktiem izpildes kvalitātes un termiņu kritērijiem.

Šīs jomas procedūras ir sarežģītas, kā arī būvvaldēm un būvinspektoriem ir salīdzinoši plašas lēmumu pieņemšanas iespējas. Lai noskaidrotu, kādi faktori sekmē korupcijas un interešu konfliktu risku iestāšanos būvniecības procesos, KNAB analizēja desmit valstspilsētu, kas ir noteiktas kā nacionālas nozīmes attīstības centri, būvvalžu un tajās nodarbinātā 41 būvinspektora darbību.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē šodien deputātiem paužot bažas par Latviju kā "papīru lielvalsti", Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvji norādīja uz plānu mazināt birokrātiskos ierobežojumus normatīvajos aktos.

Deputāti šodien uzklausīja biroja pārstāvju sniegto informāciju par darbībām, kas paredzētas KNAB ziņojumā par plānotajiem pasākumiem interešu konflikta novēršanas sistēmas un partiju finansēšanas uzraudzības pilnveidošanai.

Sēdes otrajā daļā deputāts Ingmārs Līdaka (AS) norādīja, ka KNAB viņu sodījis par likvidatora amata pildīšanu savā zemnieku saimniecībā. Birojs bija sagatavojis 30 lappušu garu lēmumu, bet politiķa skatījumā tā vietā KNAB darbinieks būtu varējis laikus piezvanīt, lai informētu, ka tiek veikts pārkāpums - Līdaka tad arī būtu to novērsis.

Deputāts kritizēja, ka Latvija savā pieejā ir kā "plānu un papīru lielvalsts", jo pašreizējais regulējums cilvēkus dažādās jomās dzen iekšā "pelēkajā zonā", liekot veikt viltus manipulācijas, lai gan loģiskāk būtu ļaut cilvēkam legāli un atklāti parādīt, kas viņš patiesībā ir. Jau minētajā gadījumā viņam pie notāra vajadzētu par likvidatoru iecelt, piemēram, kādu radinieku, kas nemainītu lietas būtību.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču saistībā ar centieniem panākt nepatiesu liecību sniegšanu.

KNAB paziņojumā presei raksta, ka rosinājis Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret vienu fizisku personu par iespējamu piespiešanas dot nepatiesu liecību organizēšanu un vienu fizisku personu - par iespējamu piespiešanu dot nepatiesu liecību.

KNAB kriminālprocesu sācis šogad 14.jūnijā.

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka fiziska persona, balstoties uz citas fiziskas un vienlaikus tiesājamas personas norādījumiem, veica iespējamu liecinieka nelikumīgu piespiešanu. Proti, fiziskā persona vairākkārt centās piespiest liecinieku krimināllietas iztiesāšanas stadijā atteikties no pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības un tā vietā sniegt apzināti nepatiesas, bet tiesājamai personai labvēlīgas liecības. Par nepatiesas liecības sniegšanu fiziska persona piedāvāja lieciniekam finansiālu atlīdzību.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) ir aizdomas, ka Valmieras pašvaldības amatpersonas kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu, informēja KNAB.

Otrdien KNAB iepriekš sāktā kriminālprocesā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 20 kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas vairākos objektos.

9.jūnijā Eiropas Prokuratūra (EPPO) sāka kriminālprocesu un to nodeva KNAB kā kompetentajai iestādei pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai. KNAB šajā kriminālprocesā izmeklē krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas.

KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka Valmieras pašvaldības amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība tās īstenotā projektā prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro ERAF finansējumu.

Nodalot tiesībaizsardzības iestādes no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), svarīgi ir nepazaudēt informācijas apmaiņu un nemazināt kontroli pār iespējamiem korupcijas mēģinājumiem VID iekšienē, intervijā aģentūrai LETA saka jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa skaidroja, ka Nodokļu un muitas policijas pārvalde (NMPP) ir tiesībaizsardzības iestāde, taču atrodas VID ģenerāldirektora padotībā, bet VID ģenerāldirektoram nav tiesību iejaukties nevienā konkrētā kriminālprocesā. Tādēļ daudzu gadu garumā ir veidojusies neloģiska situācija - no vienas puses, it kā ir jābūt pārraudzībai un kontrolei no VID ģenerāldirektora puses, bet Kriminālprocesa likums, kam pakļaujas tiesībaizsardzības iestādes, tostarp NMPP, pēc būtības nepieļauj VID ģenerāldirektora iejaukšanos. Līdz ar to bija iestāde iestādē.

Pēc tam, kad NMPP tiks nodalīta, pašas NMPP darbā pēc būtības nekam nevajadzētu mainīties, jo viņi, kā strādāja kopā ar prokuratūru un ģenerālprokuroru, tā viņi arī turpinās to darīt. Arī fiziski viņi paliks VID ēkā, jo nebūtu loģiski meklēt kaut kādas citas telpas, kas ir īpaši aprīkotas un piemērotas tieši viņu darba specifikai. Tas ir saistīts arī ar dažādiem drošības jautājumiem, skaidroja Šmite-Roķe.

Stājies spēkā notiesājošs spriedums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu Latvijā reģistrētai juridiskajai personai, kuras interesēs fiziskā persona izteica kukuļa lielā apmērā piedāvājumu Lietuvas valsts amatpersonai.

Šī ir otrā iztiesātā ārvalsts amatpersonas kukuļošanas lieta Latvijā, ko uzsāka un sekmīgi izmeklēja KNAB.

2019.gada nogalē fiziska persona Lietuvā tika saukta pie kriminālatbildības par 90 tūkst. eiro kukuļa piedāvājuma izteikšanu Lietuvas Bruņoto spēku Kara gaisa spēku komandierim. Noziedzīgā nodarījuma mērķis bija panākt fiziskās personas neoficiāli pārstāvētā uzņēmuma uzvaru publiskajā iepirkumā par lidaparātu nomu. Informācija saturēja norādi, ka fiziskā persona noziedzīgo nodarījumu veica Latvijā reģistrētā uzņēmuma interesēs.

Lai ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu šo informāciju, KNAB 2021.gada 29.jūnijā uzsāka kriminālprocesu, kā arī izmeklēšanas laikā pieņēma lēmumu uzsākt piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesu pret juridisko personu. Pēc pietiekamu pierādījumu iegūšanas, ka kukulis piedāvāts Lietuvas valsts amatpersonai Latvijā reģistrētās juridiskās personas interesēs, KNAB 2022.gada 19.aprīlī kriminālprocesu nodeva Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai (NNVIDP), rosinot turpināt piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) organizētu iepirkumu kopumā figurē desmit personas, tostarp sešas amatpersonas.

Kriminālprocesā izmeklētie noziedzīgie nodarījumi saistīti ar CVK organizētu iepirkumu 2021.gadā. KNAB informēja, ka 7.novembrī sāka kriminālprocesu aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu.

KNAB 22.novembrī īstenoja procesuālās darbības. Patlaban desmit kriminālprocesā iesaistītajām personām, tostarp, CVK priekšsēdētājai un vēl piecām amatpersonām noteikts statuss - tiesības uz aizstāvību. Divām personām - CVK priekšsēdētājai un kādam uzņēmējam - piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

5.martā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sadarbībā ar Eiropas Prokuratūru (EPPO) veica kriminālprocesuālās darbības, tostarp kratīšanas, vairākos objektos Valkā un citviet Latvijā.

2023.gada 6.novembrī EPPO uzsāka kriminālprocesu un to nodeva KNAB kā kompetentajai iestādei pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai. KNAB kriminālprocesā izmeklē noziedzīgus nodarījumus, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā un 318. panta otrajā daļā, t.i., krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

KNAB ir aizdomas, ka vairākas bijušās un esošās Valkas novada pašvaldības amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, kopā ar kāda uzņēmuma pārstāvi veikušas nelikumīgas darbības saistībā ar diviem pašvaldības īstenotiem projektiem. Noziedzīgo darbību mērķis bijis panākt, lai prettiesiski varētu kopsummā iegūt vismaz 2 milj. eiro Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējuma projektu īstenošanai. Abi projekti saistīti ar ražošanas ēkas teritorijas infrastruktūru.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) janvārī sāktā kriminālprocesā pirmdien veicis izmeklēšanas darbības Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamentā, noskaidroja aģentūra LETA.

Aģentūra LETA novēroja, ka pirmdienas rītā Rīgā, Ģertrūdes ielā, Ārtelpas un mobilitātes departamenta telpās notika izmeklēšanas darbības. KNAB darbinieki bija redzami ēkas stāvā, kurā atrodas departamenta vadība, tostarp departamenta priekšnieka pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods.

Visu pirmdienas rītu aģentūrai LETA ar Vaivodu nav izdevies sazināties, jo viņa tālrunis ir izslēgts.

Neminot notikuma vietu, KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka pirmdien veic kriminālprocesuālās darbības 8.janvārī sāktā kriminālprocesā.

KNAB izmeklēšana pašlaik ir tās aktīvākajā fāzē, un plašākas informācijas atklāšana var kaitēt pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai. KNAB informēšot sabiedrību par kriminālprocesu, tostarp iesaistīto personu skaitu un izmeklētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kad būs pieņemti procesuālie lēmumi un iegūts pietiekams pierādījumu apjoms.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt bijušo Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), viņa toreizējo vietnieku Andri Ameriku (GKR) un vēl vairākas personas lietā par aptuveni desmit miljonu eiro zaudējumu radīšanu Rīgas pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai.

Trešdien KNAB nodeva Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pietiekamus pierādījumus, ka četras bijušās Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības amatpersonas, kā arī viena fiziska persona, mantkārīgu mērķu vadītas, radīja minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrībai ienākumus, kuru daļa bija atmaksājama kā regulārs kukulis skaidrā naudā divām bijušajām Rīgas domes augstākajām amatpersonām, aģentūru LETA informēja KNAB.

Noziedzīgo nodarījumu rezultātā pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai radīts vairāk nekā 10 miljonu eiro mantiskais zaudējums.

KNAB izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, izmantojot savu kā pašvaldības vadošo amatpersonu dienesta stāvokli, pieprasīja no fiziskas personas - minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrības pastarpinātā īpašnieka - kukuli lielā apmērā.

Lietā, kurā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirmdien veica kriminālprocesuālās darbības Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamentā, tiek izmeklēta iespējama kukuļa lielā apmērā piedāvāšana, informē KNAB.

KNAB pirmstiesas izmeklēšanā pārbauda ziņas, ka Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods, iespējams, izteicis kukuļa lielā apmērā piedāvājumu citai valsts amatpersonai, lai tā izmantotu savu dienesta stāvokli un pieņemtu labvēlīgu lēmumu kukuļa piedāvātāja interesēs.

KNAB kriminālprocesu sāka šogad 8.janvārī par iespējamu kukuļa lielā apmērā piedāvāšanu. KNAB iespējamā kukuļa summu neatklāja, bet saskaņā ar likumu liels apmērs ir sākot no 50 minimālās mēnešalgām jeb 35 000 eiro.

Divām kriminālprocesā iesaistītām personām ir tiesības uz aizstāvību. Patlaban vienai personai piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, taču nav saistīts ar aizliegumu ieņemt noteiktu amatu, norādīja KNAB.

Ekonomisko lietu tiesa piektdien krimināllietā par 2,1 miljarda eiro legalizēšanu "ABLV Bank" pieņēma noraidījumu vienam no lietas prokuroriem - Rimantam Kuzmam.

Lietā apsūdzētā Kaspara Dreimaņa aizstāve Dace Ozoliņa šodien tiesā pieteica noraidījumu lietas prokuroram Kuzmam, jo apsūdzētais un prokurors iepriekš bijuši kolēģi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un uzturējuši draudzīgas attiecības.

Viņa norādīja, ka Dreimanis un Kuzma ilgu laiku strādāja kopā vienā kabinetā un Dreimanis kādu laiku bija Kuzmas priekšnieks.

Advokāte uzsvēra, ka klients Kuzmu pazīst kopš 2004.gada, kad Kuzma sāka strādāt KNAB. Kopš tā laika starp Dreimani un Kuzmu izveidojusies ne tikai darba attiecības, bet ar cieša draudzība.

Saskaņā ar amatpersonu deklarācijām, Dreimanis sācis KNAB strādāt drīz vien pēc biroja izveidošanas. Viņš darbojies kā izziņas veicējs un izmeklētājs. Pēdējais ieņemtais amats bijis Izmeklēšanas nodaļas vadītāja vietnieks. Darbu KNAB viņš pametis 2010.gada maijā. Savukārt prokurors Kuzma no 2005.gada strādāja par izmeklētāju KNAB un amatu pameta 2013.gada oktobrī, savukārt par prokuroru sāka strādāt 2014.gadā.

Latvijā apsver iespēju ieviest ģimenes ienākumu deklarācijas sistēmu attiecībā uz valsts amatpersonām un potenciālu finansiālas atlīdzības piešķiršanu trauksmes cēlējam, norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

KNAB saņēmis vairāk nekā 50 priekšlikumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021. - 2024.gadam projekta sabiedriskās apspriešanas laikā. Priekšlikumus nosūtīja nevalstiskās organizācijas, kā arī viena partija.

Lielāko daļu priekšlikumu par paredzētajiem pasākumiem korupcijas novēršanā un apkarošanā Latvijā nākamajos gados KNAB ņēma vērā vai ņēma vērā daļēji.

Pamatojoties uz saņemto priekšlikumu saturu, KNAB Pretkorupcijas pasākumu plāna projektā precizēja vairāku uzdevumu izpildes termiņus un līdzšinējos pasākumus, kā arī papildināja šo plāna projektu ar vairākiem jauniem pasākumiem.

Ietverto pasākumu tvērums saskaņošanas gaitā vēl var mainīties. Pašlaik Pretkorupcijas pasākumu plāna projekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Saeima uz otro piecu gadu termiņu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatā iecēlusi līdzšinējo iestādes vadītāju Jēkabu Straumi.

Par Straumi nobalsoja 72 deputāti, bet pret bija 16 - pamatā visa "Konservatīvo" frakcija.

Straume KNAB vadībā konkursā nokļuva 2017.gada vasarā un šī gada 14.jūnijā beigsies viņa pirmais pilnvaru termiņš. Līdz tam no 2001. līdz 2017.gadam viņš strādājis Militārās izlūkošanas un drošības dienestā, kur desmit gadus bijis pārvaldes priekšnieka amatā. Pirms tam viņš strādājis Valsts policijas Organizētās noziedzības un apkarošanas birojā. Straume beidzis Latvijas Policijas akadēmiju, kur ieguvis jurista kvalifikāciju.

Straume šogad uzvarēja konkursā uz KNAB priekšnieka amatu, kurā viņš faktiski bija vienīgais kandidāts.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija iepriekš ar balsu vairākumu atbalstīja Saeimas lēmumprojektu par Straumes iecelšanu KNAB vadītāja amatā. Pret Straumes apstiprināšanu iebilda valdošajā koalīcijā ietilpstošie "Konservatīvie".

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtīja Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pierādījumus, ka divas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) amatpersonas ar starpnieku palīdzību pieprasīja un pieņēma kukuļus apmaiņā pret labvēlīgu lēmumu pieņemšanu kukuļdevēju interesēs.

KNAB pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka PVD inspektore, veicot Latvijas Republikā ievesto preču kravas pārbaudi, konstatēja kravas trūkumus. PVD inspektore pārbaudāmā uzņēmuma, kas nodarbojas ar saldumu, cepumu u.tml. produkcijas izplatīšanu, pārstāvei ar starpnieku palīdzību pieprasīja un pieņēma kukuli.

Tāpat izmeklēšanā noskaidrots, ka arī cita PVD inspektore preču kravas pārbaudē, konstatējot kravas trūkumus, ar starpniekiem pieprasīja un pieņēma kukuli no izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotas personas.

Kukuļdevēji kukuļošanu veica kopsummā 480 eiro, izmantojot divus starpniekus. Kukuļošanas mērķis bija panākt, lai valsts amatpersonas attiecībā uz pārbaudāmajām kravām pieņemtu labvēlīgus PVD lēmumus. Proti, neskatoties uz pārbaužu laikā konstatētajiem kravu trūkumiem, atļautu kravu tālāku virzību - tranzītu un importu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc vairāku gadu izmeklēšanas, visticamāk, nolēmis izbeigt vērienīgo pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksmes" transportlīdzekļu iepirkuma krimināllietu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Vēl šī gada sākumā KNAB aģentūrai LETA apliecināja, ka tiesiskās palīdzības lūgumu izpilde joprojām ir galvenais apstāklis, kādēļ lietā izmeklēšana turpinās. KNAB toreiz atzina, ka joprojām gaida informāciju no Ķīnas un Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašā administratīvā apgabala tiesībsargājošajām institūcijām.

Kriminālprocess tika sākts saistībā ar trim "Rīgas satiksmes" veiktajiem iepirkumiem - par 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro. Kriminālprocesā izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.