Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Finanšu plānošanā investīcijas ir tas izdevumu veids, kas tiek izmantots kā mainīgais lielums, un parasti piedzīvo samazināšanu, kas nepieciešamas apstākļos, piemēram, lai taupītu resursus kārtējo izdevumu segšanai – uzturēšanas izdevumiem, atalgojumam u.tml., ko strauji samazināt ir grūtāk. Tas bija vērojams arī iepriekšējās krīzes laikā, kad veiktās investīcijas ekonomikā saruka teju uz pusi. Straujāks investīciju samazinājums bija privātajā sektorā un 2009. gadā tas pārsniedza 43% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, tomēr arī valdības investīciju “apcirpšana” bija būtiska, t.i., par 32%.

Šajā laikā, kad koronavīrusa Covid-19 izplatības apslāpēšanai ieviestie ierobežojumi izraisa ekonomiskās aktivitātes kritumu, valdība lēmusi par atbalsta pasākumiem krīzes seku mazināšanai. Pateicoties salīdzinoši atbildīgai fiskālajai politikai iepriekšējos gados, šoreiz finanšu resursus ekonomikas stimulēšanai Latvijas valdība var aizņemties starptautiskajā finanšu tirgū un atbalsta sniegšanai īstenot pretciklisku fiskālo politiku. Ņemot vērā krīzes laika nepieciešamību, Eiropas līmenī iedarbināta vispārējā izņēmuma klauzula fiskālo nosacījumu ievērošanā, kas dalībvalstīm ļauj elastīgi rīkoties stimulēšanas pasākumu ieviešanā ekonomikas aizsargāšanai.

Papildu īstermiņa atbalsta pasākumiem uzņēmējiem un mājsaimniecībām Latvijā šogad un nākamgad apstiprināts budžeta finansējums valsts līmeņa investīciju projektiem, t.sk. ceļu un tiltu sakārtošanai, infrastruktūras atjaunošanai veselības jomā, kā arī papildu finansējums zinātnei un pētniecībai. Valdība ir lēmusi palielināt pašvaldību aizņēmumu apmēru investīciju projektu īstenošanai, lielākoties ielu un ceļu izbūvei vai pārbūvei. Turklāt Latvijai investīciju veikšanai būs pieejams nozīmīgs finansējums no Eiropas atveseļošanās fonda. Šī finansējuma saņemšanai Latvijas valdībai turpmāko gadu būs aktīvi un pārdomāti jāstrādā pie investīciju plāna izveides, lai nākamo gadu laikā šos resursus ieguldītu tautsaimniecības attīstībā.

Valdības investīciju palielināšana var sniegt pozitīvu pienesumu ekonomikas izaugsmei divos veidos, tostarp īstermiņā valsts investīciju palielināšanai ir pozitīva ietekme uz kopējo pieprasījumu, t.i., iegādāto preču un apmaksāto pakalpojumu veidā. Savukārt ilgtermiņā efektīvas publiskās investīcijas var palielināt valstij piederošos aktīvus, bet ieguldījumi zinātnē, veselībā, infrastruktūrā var veicināt potenciālu saražotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, tādējādi panākot straujāku ekonomikas izaugsmi.

Pētījumi liecina, ka krīzes laikā valdības investīciju palielināšanai ir lielāka efektivitāte ekonomikas aktivitātes stimulēšanai. Latvijas Bankas ekonomistu vērtējums liecina, ka valdības izdevumu efektivitāte ir atšķirīga dažādos apstākļos. Ekonomikas stimulēšana ar valdības izdevumiem labāk darbojas, kad ekonomika attīstās lēni, valdības parāds ir zems un tas notiek valstīs ar mazāk atvērtu ekonomiku. Raugoties uz izdevumu kategorijām, būtiski piebilst, ka valdības patēriņa jeb kārtējo izdevumu (atalgojums, tēriņi par precēm un pakalpojumiem) efekts par katru papildu iztērēto eiro divu gadu laikā iekšzemes kopproduktu (IKP) palielina par 90 centiem, savukārt investīciju gadījumā efekts ir nozīmīgāks un divu gadu laikā IKP palielina par 1,1 eiro.

Valdības investīcijas jānovirza sabiedrībai nozīmīgās jomās

Valdības investīcijas ir viens no budžeta izdevumu virzieniem līdzās sociālajiem pabalstiem, atalgojumam valsts sektorā, norēķiniem par precēm un pakalpojumiem un subsīdijām/dotācijām nozarēm. Publisko investīciju īpatsvars tautsaimniecībā pēdējo piecu gadu laikā bija vidēji 5% no IKP. Lai arī šāds apjoms izklausās pārāk mazs, tomēr tas līdzinās ziemeļu kaimiņa – Igaunijas – publisko investīciju līmenim, kā arī ir lielāks gan par Lietuvas, gan Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni.

Kopumā tautsaimniecībā veiktās investīcijas nodrošina gan valsts, gan privātais sektors un jāatzīst, ka publisko investīciju daļa kopš 2000. gada bijusi vidēji 17% no valstī veiktajām investīcijām, tomēr pēdējos gados tai bijusi tendence palielināties un pērn īpatsvars sasniedza 21.5%.

Raugoties uz Baltijas valstu un ES vidējo valdības investīciju rādītāju, varētu rasties iespaids, ka Baltijas valstu reģionā viss ir kārtībā – katrā no šīm valstīm valdība rūpējas par sabiedriskās infrastruktūras veidošanu vai atjaunošanu. Tomēr šeit jāatzīmē, ka publisko investīciju apjomu veido divi finansēšanas avoti: nacionālais jeb budžeta ieņēmumi nodokļu un citu maksājumu veidā, kā arī ES struktūrfondu finansējums. Šīs tūkstošgades sākumā Latvijā valdības investīciju apjoms bija ļoti zems – zem 2% no IKP, turpretī Igaunijā tas būtiski neatšķīrās no pašreizējā līmeņa. Dažus gadus vēlāk situācija Latvijā būtiski mainījās un valdības investīcijas kļuva nozīmīgākas pirms iestāšanās ES un turpināja augšupejas ceļu, esot pilntiesīgai savienības dalībniecei. Nacionālā finansējuma palielināšana, kā arī piekļuve ES struktūrfondu finansējumam ir veicinājusi lielākas valdības tiešās investīcijas.

ES politikā struktūrfondu piešķiršanas mērķis ir reģionālo atšķirību izlīdzināšana valstu savienības ietvaros ekonomikas un sociālajā jomā. Tā, piemēram, Latvijā finansiāli ietilpīgākais Eiropas Reģionālās attīstības fonds sniedz finansējumu publiskās infrastruktūras uzlabošanai un uzņēmējdarbības veicināšanai, tikmēr otrs lielākais fonds – Kohēzijas fonds – ir izveidots, lai finansētu liela mēroga infrastruktūras attīstības projektus Eiropā vides aizsardzības un transporta jomā. Atbilstoši Eiropas Centrālās bankas apkopotajiem datiem par ES budžeta kapitālajiem pārvedumiem valdībai, Latvijā saņemtais finansējuma apjoms pēdējo desmit gadu laikā svārstījies ap 1.3% no IKP, Lietuvā – 1.4% no IKP, Igaunijā – 1% no IKP, ES vidēji – 0.2% no IKP. Dalībvalstīs saņemtā finansējuma apmērs atšķiras tādēļ, ka ES budžeta finansējums sadales pamatdoma ir “jo nabadzīgāka valsts, jo vairāk no ES budžeta tā saņem”, balstoties uz dažādiem kritērijiem. Tas norāda uz to, ka ir, tā sauktās finansējuma saņēmējvalstis, kas no ES budžeta saņem vairāk nekā tajā iemaksā, tajā skaitā arī Latvija, Lietuva un Igaunija, un ka ir turīgās valstis, kas iemaksā vairāk nekā saņem, piemēram, Vācija, Nīderlande, Dānija u.c.

Jaunākie pieejamie dati par investīciju sadalījumu pa jomām 2018. gadā rāda, ka gan Latvijā, gan pārējās apskatītajās teritorijās lielākie valdības kapitālie ieguldījumi ir transporta infrastruktūras izveidošanai un atjaunošanai, t.i., ceļi, tilti, dzelzceļš, ostas, utt., kas izdevumu dalījumā atbilstoši funkcionālajām kategorijām ietilpst pie ekonomiskās darbības (skatīt 3. attēlu). Latvijā no kopējiem šīs funkcijas izdevumiem transporta infrastruktūrai tiek novirzīts ap 80%, līdzīgi ir arī pārējās apskatītajās valstīs.

Pēc tam seko investīcijas aizsardzībā un izglītībā. Latvijā īpaši izceļas investīcijas aizsardzībai, kas pamatojams ar valdības lēmumu ar 2016. gadu stiprināt aizsardzības kapacitāti, līdz 2018. gadā kopējie aizsardzības izdevumi jau nedaudz pārsniedza 2% no IKP. Šīs rīcības rezultātā investīcijas aizsardzībai kopējā valdības investīciju struktūrā kļuvušas daudz nozīmīgākas – no vidēji 7% iepriekš līdz 19% 2018. gadā.

Valdības investīcijas izglītībai Latvijā un Igaunijā bijušas krietni virs ES vidējā līmeņa, līdzīgās daļās finansējumu atvēlot visiem izglītības līmeņiem. Latvijas Universitātes akadēmisko centru izveidošana un Rīgas Tehniskās universitātes kompleksa izbūve un rekonstrukcija noteikti atzīmējami kā spilgtākie un finansējuma ziņā apjomīgākie projekti. Tikmēr arī pašvaldības ļoti aktīvi īstenojušas pirmsskolas un citu izglītības iestāžu rekonstrukcijas un modernizācijas projektus. Jāatzīmē, ka laika gaitā investīciju sadalījums pa jomām nav būtiski mainījies, izņemot iepriekš pieminēto aizsardzības jomu.

Salīdzinot ar situāciju pērn, šogad Latvijā prognozēts zemāks kopējo investīciju apjoms, bet gaidāms, ka valdības lēmumi par papildu līdzekļu ieguldīšanu infrastruktūras attīstībā kaut nedaudz, tomēr balstīs ieguldījumu plūsmu. Zināms, ka investīciju apguvē – no ieceres līdz tās realizācijai – nepieciešams ilgāks laiks, tādēļ arī nākamajā gadā publiskās investīcijas turēsies salīdzinoši augstā līmenī. Ievērojams publisko investīciju dzinulis turpmākajos gados varētu būt ieguldījumi no saņemtā Eiropas atveseļošanās fonda finansējuma. Salīdzināšanai – Latvijai pieejamais finansējums teju 5 mljrd. eiro apmērā, tajā skaitā no aizdevumiem, sasniedz pēdējo četru gadu laikā valdības veikto investīciju apjomu.

Alternatīva publisko investīciju finansēšanā pastāv, bet tās izmantošana rūpīgi jāvērtē

Publisko investīciju veikšana ierasti prasa lielus finanšu resursus un to atvēlēšanu investīcijām bieži vien ierobežo budžeta iespējas vai finansējums tiek novirzīts akūtu vajadzību finansēšanai. Šādās situācijās uzvirmo runas par alternatīvu veidu publisko investīciju finansēšanā – publisko un privāto partnerību (PPP). Tas nozīmē, ka valdība pērk pakalpojumu no privātā sektora. Tomēr no ierastas pakalpojuma iegādes šis finansēšanas modelis atšķiras ar to, ka privātais partneris realizē projektu par saviem finanšu resursiem, savukārt publiskais partneris ilgtermiņā maksā par izveidotā projekta izmantošanu. Parasti tā ir ilgtermiņa sadarbība, kas ilgst līdz 30 gadiem vai pat ilgāk.

Zināms, ka Latvijā senākā pagātnē īstenoti vairāki PPP projekti bērnudārzu izveidei, tomēr kopš iepriekšējās krīzes šādā veidā finansētie projekti nav realizēti. Šobrīd kā PPP projekts vistuvāk īstenošanai ir Ķekavas apvedceļa un Rīgas apvedceļa posma izbūves projekts, kur pašreiz norit iepirkuma procedūra. Būvniecības pabeigšana tajā ieplānota 2023. gadā.

Par vienu no galvenajiem valdības ieguvumiem uzskatāma privātā sektora iesaiste ar saviem finanšu līdzekļiem, zināšanām un pieredzi, kur konkurence samazinātu izmaksas un veicinātu inovācijas. Šī modeļa izmantošana palīdzētu “apiet” fiskālos ierobežojumus šobrīd, neradot papildu slogu budžetam, un vienlaicīgi veicinātu ekonomiku tagad, nevis brīdī, kad valdībai būs pieejami finanšu resursi. Tomēr šis ieguvums nav viennozīmīgs, jo uzņemtās saistības nākotnē būs jāizpilda un garais līguma izpildes periods palielina iespēju, ka to var ietekmēt ekonomiskā vai finansiālā krīze un citi neparedzami apstākļi. Riski, kas saistās ar projekta izpildi un izmaksām, tiek nodoti privātajam partnerim. Līgumā ietvertais nosacījums, ka samaksa par projekta īstenošanu ir balstīta uz izdarīto darbu rezultātiem, ir papildu stimuls privātajam partnerim laikus sasniegt projekta mērķus.

Lai arī rodas priekšstats, ka šis varētu būt vienkāršs risinājums “mūžīgajam” finansējuma trūkumam, tomēr šāda finansēšanas veida izvēlei ir savas ēnas puses. Viena no tām ir neadekvāta risku sadale starp valdību un privāto partneri. Iespējama situācija, ka privātais dalībnieks cer saņemt kompensāciju par risku uzņemšanos un tas valdībai var izmaksāt dārgāk. Ņemot vērā, ka šis ir sarežģīts un salīdzinoši neelastīgs process visa projekta īstenošanas gaitā (sākot ar sagatavošanos projektam un beidzot ar projekta īstenošanas menedžēšanu), pastāv grūtības prognozēt patiesās izmaksas, jo publiskais partneris vēlas zemāku cenu, savukārt privātais – nopelnīt, līdz ar to projekts var būt pārvērtēts vai nenovērtēts. Projekta īstenošanā vajadzīga regulāra uzraudzība, ko veic cilvēki ar atbilstošām prasmēm un kurus publiskajā sektorā var būt grūti piesaistīt un noturēt. Politiskais spiediens veikt projektu pēc iespējas ātrāk var novest pie nepārdomātiem lēmumiem projekta nepieciešamības izvērtēšanā un resursu ziņā.

Tomēr pamatā būtiski ir pārdomāti izvērtēt katra projekta nepieciešamību vai pamatotību, veikt finanšu un ekonomiskos aprēķinus, risku sadali starp iesaistītajām pusēm, ievērojot to, ka nepārdomātu lēmumu sekas var radīt negatīvu ietekmi uz valdības finansēm ilgākā laika posmā.

Noslēgumā – publisko investīciju lomu tautsaimniecībā var raksturot ar teicienu “klusie ūdeņi tie dziļākie”. Lai gan apjoma ziņā tās negūst virsroku pār privātajām investīcijām, tomēr publiskajām investīcijām ir būtiska loma valsts konkurētspējas noturēšanā un uzlabošanā. Turklāt ilgstošs valsts investīciju samazinājums laikā, kad ekonomikas izaugsme ir gausa, ilgtermiņā var radīt negatīvas sekas kopējai valsts izaugsmei un sabiedrības labklājībai. Tādēļ Latvijas valdības lēmums par investīciju palielināšanu vērtējams atzinīgi, it īpaši tad, ja ieguldījumi būs pārdomāti un sekmēs ekonomikas attīstību ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu pārskatīšanas, kas valdībā paredzēta nākamnedēļ, ārkārtējo situāciju valstī varētu saglabāt, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, ir skaidrs, ka jaunais koronavīruss nekur nav pazudis un vēl kādu laiku arī nepazudīs, tāpēc noteiktos ierobežojumus atvieglot varēs tikai ļoti pakāpeniski, turpinot stingri ievērot piesardzības pasākumus. Lai mazāk ciestu ekonomika, cīņai ar Covid-19 nāksies meklēt ilgtspējīgākus risinājumus, skaidroja valdības vadītājs.

Viņš norādīja, ka valdībai būs divas iespējas - pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, pakāpeniski mīkstinot atsevišķus tās ierobežojumus, vai arī atcelt ārkārtējo situāciju, pārceļot daudzus ierobežojumus uz citiem normatīvajiem aktiem. "Tagad mums speciālisti un juristi strīdas, kas būtu labāk, bet ir skaidrs, ka mums vajadzēs soli pa solim kaut ko palaist un skatīties, kāds ir efekts," skaidroja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Islande lidostā veiks Covid-19 testus, tā ļaujot izvairīties no karantīnas

LETA--AFP, 13.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Islande, kas ir veiksmīgi pakļāvusi kontrolei Covid-19 uzliesmojumu un proporcionāli iedzīvotāju skaitam veikusi vairāk testu nekā citas pasaules valstis, pavēstīja, ka plāno piedāvāt Covid-19 testus ielidojošajiem pasažieriem, šādā ceļā ļaujot viņiem izvairīties no 14 dienu karantīnas.

Apstiprināto inficēšanās gadījumu skaits Islandē ir 1801, desmit sasirgušie aizgājuši no dzīves. Maijā apstiprināti vien trīs inficēšanās gadījumi.

Valdība pavēstīja, ka tā piedāvās testus pasažieriem, kas ielidos Keflavīkas lidostā, kas ir valsts vienīgā starptautiskā lidosta, vēlākais no 15.jūnija, un ka sākotnēji testus apmaksās valdība.

Valdība skaidroja, ka šobrīd vēl strādā pie risinājuma detaļām, tomēr norādīja, ka ceļotājiem vēlāk testu izmaksas būs jāatmaksā.

Kad ieceļojušie būs nodevuši paraugus testam, viņi varēs doties uz savām viesnīcām vai mājām. Ja testa rezultāts, kas būs pieejams tajā pat dienā, būs pozitīvs, viņiem karantīnā būs jāpavada vismaz 14 dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem papildus vēlas teju divus miljardus

LETA, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada budžetā ministrijas prioritārajiem pasākumiem papildus vēlas teju divus miljardus eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM apkopojusi ministriju un valsts iestāžu iesniegtos papildus budžeta līdzekļu pieprasījumus prioritāro pasākumu īstenošanai.

Kopumā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai 2021.gada budžetā papildus vēlas 1,8 miljardus eiro. Tikpat liela summa tiek prasīta 2022.gada budžetā, bet 2023.gada budžetā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai vēlas 2,14 miljardus eiro.

FM piebilst, ka saraksts nepārtraukti tiek precizēts, jo izskatīšanas gaitā notiek pasākumu precizēšana, kā arī no ministrijām tiek saņemta informācija par papildus pasākumiem.

Patlaban nav zināms, cik daudz 2021.gada budžetā būs pieejami papildus līdzekļi. Paredzams, ka 2021.gada budžeta iespējas būs zināmas šā gada augustā, kad tiks aktualizētas Latvijas makroekonomiskās prognozes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi atvieglot Covid-19 krīzes dēļ noteikto karantīnas režīmu, atkal atļaujot valsts pilsoņiem izbraukt pāri robežām, no 10.maija ierobežotā apmērā atsākt regulārus pasažieru lidmašīnu lidojumus, kā arī jau tuvākajā laikā atļaut nepārtikas preču tirdzniecību tirgos un organizēt nodarbības brīvā dabā, ievērojot nepieciešamos drošības noteikumus.

Līdz šim no Lietuvas varēja izbraukt tikai nolūkā atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, dodoties uz darbavietu vai veicot starptautiskus komerciālos pārvadājumus. Tagad šāds noteikums svītrots no valdības lēmuma par karantīnas režīmu.

Formāli šis atvieglojums stāsies spēkā nākamnedēļ, bet amatpersonas brīdinājušas, ka tas nebūt nenozīmē atgriešanos pie pilnīgas pārvietošanās brīvības, ņemot vērā, ka citas Eiropas valstis, ieskaitot Lietuvas kaimiņvalstis, vai nu joprojām nav atvērušas savas robežas, vai arī noteikušas citus pārvietošanās ierobežojumus ārvalstniekiem.

Ministre: Otrais Covid-19 vilnis prognozējams rudenī 

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis...

Kā norādījis premjerministrs Sauļus Skvernelis, kas tuvākajās dienās plāno apspriest robežu jautājumu ar Polijas valdības vadītāju Mateušu Moravecki, Polija provizoriski noskaņota saglabāt robežkontroli līdz vasaras sākumam. Savukārt Baltijas valstu ārlietu ministri par iespējām atvērt robežas gatavojas apspriesties jau trešdienas vakarā un Lietuva cer, ka tās pilsoņiem tuvākajā laikā būs iespēja doties uz Latviju un Igauniju, raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze "Verslo žinios".

Pati karantīna, kas Lietuvā tika noteikta 16.martā, ir spēkā līdz 11.maijam un valdība pašlaik neapsver jautājumu par tās tālāku pagarināšanu, lai gan neizslēdz arī tādu iespēju. Turklāt, kā ziņots, robežkontrole uz robežām ar Latviju un Poliju nesen tika pagarināta līdz 14.maijam.

Taču jau trešo nedēļu pēc kārtas valdība pamazām atvieglina karantīnas režīma noteikumus.

Lietuvas gaisa telpa ir slēgta kopš 4.aprīļa un pašlaik lidojumiem nepieciešama īpaša satiksmes ministra un ārlietu ministra atļauja.

Jaunajā valdības lēmumā paredzēts, ka lidojumi varēs atsākties tajos maršrutos, kuru atjaunošanai pēc ārlietu ministra ieteikuma piekritīs valdība.

Ziņots, ka lidsabiedrība "Lufthansa" ir gatava atsākt lidojumus uz Viļņu no 11. maija, bet "AirBaltic" no 13.maija sola vienu reisu dienā maršrutā Rīga-Viļņa-Rīga. Regulārus reisus ar Lietuvu pakāpeniski plāno atjaunot arī aviokompānijas SAS, LOT, "Wizzair" un "Ryanair".

Satiksmes ministrs Jaroslavs Narkevičs norādījis, ka pirmie reisi varētu atsākties uz Latviju, Vāciju un Poliju, bet daudz kas būs atkarīgs arī no uzņēmējvalstu noteikumiem, piemēram, Vācijā un Polijā joprojām ir spēkā prasība par divu nedēļu karantīnu. Pēc viņa teiktā, ja tiks panākta vienošanās par šo nosacījumu atvieglošanu, Lietuva tūdaļ centīsies radīt apstākļus lidojumu atsākšanai.

Tiek prognozēts, ka lidojumu skaits no Viļņas, Kauņas un Palangas var pieaugt tikai pēc tam, kad Eiropas valstis sāks atvieglot ierobežojumus. Tas varētu notikt tikai vasarā, bet atgriešanās pie vairāk vai mazāk ierastiem grafikiem, pēc ekspertu domām, ir iespējama tikai nākamgad vai pat tikai 2022. gadā.

Kā paziņojusi Ekonomikas un inovāciju ministrija, jau no ceturtdienas būs atļautas visu veidu brīvā laika pavadīšanas aktivitātes brīvā dabā un varēs atsākties individuālie sporta treniņi telpās, ieturot drošu atstatumu starp cilvēkiem. Savukārt ierosinājumu atļaut nelielus brīvdabas pasākumus, kuros nepiedalās vairāk par desmit cilvēkiem, valdība nolēmusi neapstiprināt.

Turpmāk būs atļauts nevalkāt sejas aizsargmaskas ārpus pilsētu, ciematu, dārzkopības kooperatīvu un viensētu robežām, ja 20 metru rādiusā nav citu cilvēku, neskaitot tuviniekus.

Medicīnas iestādes varēs sniegt plānveida pakalpojumus, kas pārtraukti kopš marta vidus, bet tie būs obligāti jāsaskaņo ar Nacionālo sabiedrības veselības centru, iesniedzot šādu pakalpojumu atsākšanas plānus, kuros tiktu paredzēta gultu rezervēšana iespējamajiem Covid-19 slimniekiem, kā arī riska grupas personu un pārējo pacientu plūsmu regulēšanas iespējas.

Nepārtikas preču tirdzniecība tirgos būs atļauta, ja vienam pircējam iespējams nodrošināt 10 kvadrātmetru platību, vai arī vienlaikus apkalpojot tikai vienu cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 krīzes laikā īpaši jādomā par valsts atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem

Rihards Rāvis, "Skonto Group" vadītājs, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai cīņa ar "Covid-19" izplatību nenogalinās ekonomiku? Mēs visi zinām, ka, ārstējot smagu slimību, paralēli zālēm ir jālieto arī dabīgo imunitāti stiprinošie līdzekļi, lai izvairītos no tālejošām sekām.

Ekonomika ir tikpat trausla un jutīga struktūra kā jebkurš dzīvais organisms, tāpēc jebkādi ierobežojošie regulējumi ir jāsabalansē ar vismaz tikpat spēcīgām stimulējošām darbībām, pretējā gadījumā sekas būs nekontrolējamas un tālejošas.

Šobrīd, cenšoties ierobežot vīrusa izplatību, valdība ir noteikusi dažādus ierobežojumus, tajā skaitā aizliegumu izbraukt no valsts. Tie skar ne tikai ceļot gribētājus, bet īpaši smagi ietekmē eksportējošos uzņēmumus, kas piedāvā pilna cikla pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību.

Piemēram, "Skonto Group" uzņēmumi, kuru apgrozījums no jau pārdotajiem projektiem 2020. gadā ir plānots vairāk nekā 180 miljoni eiro, kuru starpā 85 % ir tieši ieņēmumi no eksporta tirgiem, īpaši izjūt ceļošanas ierobežojumu ietekmi. Uzņēmumi, daudzu gadu laikā attīstoties, ir sasnieguši augstu vertikālās integrācijas pakāpi un piedāvā pilna cikla pakalpojumus saviem ārzemju klientiem - sākot ar inženiertehnisko risinājumu izstrādi un konstrukciju ražošanu Latvijā un beidzot ar to piegādi uz mērķa tirgiem un montāžu. Uzstādīšanas darbus veic gan vietējie speciālisti, gan darbinieki, kas tiek nosūtīti no Latvijas, un tieši šo minētā cikla posmu nav iespējams veikt ceļošanas ierobežojumu dēļ. Līdz ar to nav iespējams arī saņemt samaksu par padarīto darbu Latvijā, un tas draud apturēt ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

airBaltic veiksmīga restartēšana palīdzētu atveseļoties visai ekonomikai

Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Covid-19 krīzes ekonomikas atgūšanās ātrums būs jauns valstu salīdzinošās konkurētspējas faktors.

Vīruss ir izmainījis starptautisko ekonomikas konjuktūru, un Latvijas atbildes reakcija un ieviestie pasākumi uz vīrusa krīzes pārvarēšanu jau tiek vērtēti pozitīvi. Mums ir iespējas no krīzes iziet ar salīdzinoši spēcīgākām pozīcijām un Eiropas vidējo labklājības līmeni sasniegt ātrāk nekā tas bija iespējams pirms krīzes.

Taču, lai to paveiktu, ekonomikas restartēšanai būs vajadzīgi visi ražīguma faktori – uzņēmumi, kapitāls, darbinieki, infrastruktūra, tehnoloģija. Ja krīzes laikā kaut ko no šiem elementiem (balstiem) pazaudēsim, ekonomikas restartēšana automātiski kļūs lēnāka, bet mūsu konkurētspēja sliktāka.

Latvijai ir svarīgs katrs uzņēmums, kas rada vērtību – darba vietas, nodokļus, investīcijas, peļņu. It sevišķi svarīgi tas ir krīzes laikā un uzreiz pēc tās. Bet ne visi uzņēmumi ir vienādi. Ir uzņēmumi, kas kalpo kā ekonomikas iespējotāji vai katalizatori, proti, rada tālākus attīstības efektus – dod darbu citām nozarēm, nodrošina piegādes ķēdi citiem, rada piekļuvi jauniem ieņēmumiem, atved klientus un biznesa partnerus, rada jaunus biznesus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" plāno atlaist apmēram 500 darbinieku, informēja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ un gandrīz pilnībā apturētās saimnieciskās darbības dēļ lidosta "Rīga" ir spiesta sākt konsultācijas ar lidostas darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām par kolektīvās atlaišanas procesa īstenošanu. Kopumā lidostā "Rīga" patlaban strādā 1200 darbinieku.

"Pēc skrupulozas visu izdevumu pārskatīšanas un bezprecedenta taupības pasākumu ieviešanas, samazinot plānoto investīciju apmēru par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta ir spiesta pieņemt smagu lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu, kas varētu skart apmēram 500 lidostā strādājošo," informēja Karnīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuvā dibinās fondu, lai investētu grūtībās nonākušajos uzņēmumos

LETA--BNS, 02.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi dibināt fondu, lai veiktu investīcijas uzņēmumos, kuri Covid-19 dēļ nonākuši grūtībās, un tādējādi samazinātu pandēmijas ietekmi uz ekonomiku, nodrošinātu uzņēmumu likviditāti un veicinātu biznesa attīstību.

Paredzēts, ka šis fonds investēs lielajos un vidējos uzņēmumos, kuriem pašreizējā situācijā radušās problēmas, palīdzot nodrošināt to darbību arī pēc krīzes beigām, teikts valdības kancelejas ziņojumā.

"Mēs redzam, ka problēmas ir ne tikai mazajiem un vidējajiem, bet arī lielajiem uzņēmumiem. Tāpēc tiek ierosināts izveidot fondu, lai nodrošinātu pietiekamu piekļuvi finanšu resursiem arī lielajiem uzņēmumiem, kas līdz šim darbojušies veiksmīgi, bet tagad izjūt vīrusa izplatības ietekmi," norādījis enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, kas pilda arī ekonomikas un inovāciju ministra pienākumus.

Pēc viņa teiktā, šis fonds investētu pašos uzņēmumos - to akcijās vai parāda vērtspapīros, un fonda līdzekļi tiktu izmantoti gadījumos, kad nav iespējams piesaistīt līdzekļus citā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9.jūnijam, vienlaikus lemjot par būtisku dažādu ierobežojumu atvieglošanu.

Vienlaikus ar ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 9.jūnijam valdība lēma arī pārskatīt vairākus ar Covid-19 pandēmiju noteiktos ierobežojumus, piemēram, ar dažādiem nosacījumiem atļaut pulcēties līdz 25 cilvēkiem, ļaut tirdzniecības centriem strādāt arī brīvdienās un svētku dienās u.c.

Pārskatot saistībā ar Covid-19 pandēmiju iepriekš noteiktos ierobežojumus, Ministru kabinets ceturtdien ārkārtas sēdē lēma atcelt liegumu tirdzniecības centriem strādāt nedēļas nogalēs un svētku dienās.

24.martā valdība lēma papildināt rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, tajā ietverot punktu, kas liedza tirdzniecības centriem strādāt brīvdienās un svētku dienās, tiesa izņēmumi bija pārtikas veikali, preses tirdzniecības vietas, aptiekas un veterinārās aptiekas, vakcinācijas kabineti, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, ķīmiskās tīrītavas, higiēnas un saimniecības preču veikali, kā arī ierobežojumi neattiecās uz būvniecības un dārzkopības preču veikaliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kapitālā ieguldīs Valsts kases aizdevumu 36 140 944 eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais Ministru kabineta rīkojums.

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku "airBaltic" likviditāti ilgākā laika posmā, otrdien, 31.martā, ar Ministru kabineta rīkojumu nolemts atlikt "airBaltic" izsniegtā Valsts kases aizdevuma procentu maksājumus, tos uzkrājot. Valsts kases aizdevuma neatmaksātā daļa ir 36 140 944 eiro.

Vienlaikus, lai nodrošinātu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un ekonomiskās situācijas stabilizēšanu nozarē, nolemts atbalstīt "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu 36 140 944 eiro apmērā, lai atmaksātu kompānijai izsniegto valsts aizdevumu.

Finanšu ministrijai, pamatojoties uz likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", uzdots palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijas programmā "Akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" pamatkapitāla palielināšana" 36 140 944 eiro apmērā resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un paredzēt apropriāciju kategorijā "Akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā" aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu mīkstināšanu tiek atļauti pasākumi līdz 25 cilvēkiem, savukārt to maksimālais pieļautais ilgums iekštelpās būs trīs stundas, kamēr uz āra pasākumiem laika limits neattieksies, ceturtdien lēma valdība.

Turpinot novērot kritumu Covid-19 saslimstībā, valdība ceturtdien lēma par sociālās distancēšanās pasākumu mīkstināšanu, tostarp atļaujot pulcēšanos gan iekštelpās, gan ārā organizētos, publiskos pasākumos.

Tāpat tiks atļauta organizēta reliģisko darbību veikšana.

Arī privātos pasākumos mājās būs jāņem vērā dzīvokļa platība, lai nepārsniegtu cilvēku skaitu, kas atbilst epidemiologu norādījumiem.

Ārkārtējo situāciju Latvijā pagarina līdz 9.jūnijam 

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9.jūnijam,...

Netiks atļauti publiskie un privātie sporta pasākumi, kas rīkoti saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumu.

Ierobežojumu mīkstināšanas rezultātā tiek atļauta sapulču, gājienu, piketu un privātu, kā arī organizētu reliģisku pasākumu rīkošana. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs varēs apstiprināt pasākumus sociālās un fiziskās distancēšanās nodrošināšanai, kas jāievēro, organizējot sapulces, gājienus un piketus.

Vienlaikus pasākuma organizatoram noteikts pienākums nodrošināt ierobežojumu ievērošanu, tostarp fiziskas distances nodrošināšanu tā apmeklētājiem, un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību pasākuma dalībniekiem.

"Neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās joprojām var ne vairāk kā divas personas vai arī personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā vai arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus," vienlaikus paziņojumā uzsver valdība.

Savukārt uz pasākumiem, kuros apmeklētāji piedalīsies, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī, neattiecas 25 cilvēku maksimālais limits.

No 12.maija būs atļauta arī kultūras pasākumu organizēšanu gan iekštelpās, gan ārtelpās, uzsver Kultūras ministrija (KM).

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, valdība vienlaikus noteikusi, ka dalībnieku skaits tajos nedrīkst būt lielāks par 25 personām. Iekštelpās organizētu pasākumu ilgums nedrīkst pārsniegt trīs stundas, un starp pasākuma dalībniekiem jānodrošina divu metru distance, kā arī dezinfekcijas līdzekļu pieejamība pasākuma norises vietā.

Ar valdības rīkojumu noteikts arī tas, ka kultūras ministram dotas tiesības atbilstoši tā sauktā sanitārā protokola prasībām reglamentēt kārtību, kādā kultūras institūciju darbībā ievērojami sociālās un fiziskās distancēšanās pasākumi un pasākumu norises vietu dezinficēšanas prasību ievērošana, nodrošinot dezinfekcijas līdzekļu pieejamību roku dezinficēšanai arī pasākuma apmeklētājiem.

Kokale norādīja, ka tāpat noteikts, ka kultūras un izklaides vietas darbu var uzsākt ne agrāk kā plkst.7 un beigt ne vēlāk kā plkst.24.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) izteicies, ka ar savu distancēšanās darbu esam nopelnījuši atvieglojumus, un tas ir būtiski, lai soli pa solim atgrieztos arī kultūras dzīves asinsrite.

"Arī turpmāk viss ir mūsu pašu rokās - ievērot fiziskās distancēšanās un citus drošas sadzīves noteikumus būs primārais uzdevums, un esmu drošs, ka mūsu nozare to paveiks ļoti atbildīgi," pauda ministrs.

"Ja mēneša laikā neradīsies epidemioloģiski šķēršļi, publisko pasākumu apmeklētāju skaits varēs tikt palielināts uz 50," akcentēja kultūras ministrs.

Pirmās kultūras iestādes, kas pēc 12.maija pakāpeniski gatavojas atsākt darbību, ir muzeji, bibliotēkas, Nacionālais arhīvs un privātās kultūrvietas, tostarp kultūras pasākumos, piemēram, kino vai koncertos, ko iespējams baudīt, atrodoties autotransportā.

KM un tās iestādes sadarbībā ar Veselības ministriju izstrādājusi tā saukto sanitāro protokolu, kas ar kultūras ministra rīkojumu tiks padarīts saistošs gan valsts un pašvaldību, gan privātajām kultūras institūcijām.

Kā pavēstīja Kokale, muzeji, bibliotēkas un arhīvs darbību uzsāks pakāpeniski, kolīdz katra institūcija būs pilnībā spējīga izpildīt sanitārajā protokolā noteiktās prasības. Turklāt muzeji durvis apmeklētājiem vērs, īstenojot informatīvu kampaņu, kuras ietvaros vienota satura un dizaina informatīvie materiāli uzrunās apmeklētājus, aicinot ievērot sanitārā protokola nosacījumus.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš skaidroja, ka turpmāk par ieviesto ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu lems pēc "četri reiz četri" metodes, kas nozīmē, ka četru nedēļu laika posmā tiks vērtēta Covid-19 ietekme pēc četriem parametriem.

Šie nosacījumi iekļauj epidemioloģisko situāciju, veselības aprūpes sistēmas noslodzi, situāciju ārvalstīs un kopējo sabiedrības drošību, tostarp arī pasākumu kontroles iespējas, un sabiedrības psiholoģisko labklājību un noturētspēju.

Tādējādi, vadoties pēc šiem kritērijiem, četru nedēļu laikā būtu iespējams pārskatīt ieviestos drošības pasākumus.

Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs klāstīja, ka kopš marta beigām, kad tika novērota maksimālā saslimstība ar Covid-19, jaunatklāto pacientu skaits krītas jau piekto nedēļu pēc kārtas, kamēr testēšanas apjoms pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sloga pieaugums nodokļu reformas rezultātā Latvijā nav atbalstāms, pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem akcentēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš solīja, ka darīs visu, lai nākamajā nedēļā valdībā varētu uzklausīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par iespējamajām izmaiņām nodokļu sistēmā, tādējādi "kliedējot mītus" un nodrošinot pilnīgu informāciju sabiedrībai.

Premjers stāstīja, ka FM piedāvājums paredz ieviest obligātu, vismaz minimālu sociālo maksājumu, lai visiem būtu iespēja pieprasīt sociālo palīdzību, piemēram, bezdarba gadījumā. Vienlaikus neesot paredzēts grozīt standartnodokļu režīmu.

"Nav runas par nodokļu paaugstinājumu. Mums ir diskusija par to, ka varētu notikt iekšēja nodokļu pārdale, jo zinām, ka ir jāatrod trīs lietas - prognozējams finansējums nākotnē veselības nozarei un pedagogu algām, kā arī jārisina jautājums saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu," pauda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts atbalsts Covid-19 seku mazināšanai sasniedzis vairāk nekā divus miljardus eiro

LETA, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalsts jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai sasniedzis vairāk nekā divus miljardus eiro, ceturtdien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Pēc viņa aplēsēm, valsts plānotais atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai no sākotnēji plānotā viena miljarda eiro nu jau ir sasniedzis nedaudz virs diviem miljardiem eiro.

Šodien valdībā atbalstītais priekšlikums par dīkstāves pabalstu krīzes visvairāk skarto uzņēmumu darbiniekiem valstij izmaksās no 60 miljoniem eiro līdz pat 200 miljoniem eiro, ja tiks pieņemts lēmums paplašināt atbalstāmo nozaru loku.

ALTUM krīzes skartajiem uzņēmējiem nodrošinās atbalsta instrumentus 

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar...

Reirs sacīja, ka līdz šim pieņemti lēmumi par valsts atbalstu 1,1 miljarda eiro apmērā, bet dažādos citos finanšu instrumentos ir rezervēts vēl viens miljards eiro. Piemēram, ar Eiropas Investīciju banku ir noslēgts līgums, kas ļauj Latvijai piekļūt 400 miljoniem eiro, lai mazinātu Covid-19 radītās sekas. Tāpat no šī plānošanas perioda Eiropas Savienības fondiem ir pieejami 600 miljoni eiro, kas tiks pārstrukturēti, lai palīdzētu tām nozarēm, kurām tas patlaban nepieciešmas.

Ministrs arī norādīja, ka Valsts kase turpina aizņemties, piemēram, vakar vietējā tirgū vērtspapīros aizņemoties 50 miljonus eiro ar negatīvu finanšu likmi.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Valdība virza likumu ar atbalsta pasākumiem Covid-19 seku novēršanai 

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 12.maijam, otrdien lēma Ministru kabinets, sociālajos tīklos vēsta ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā valdība iepriekš lēma no 13.marta līdz 14.aprīlim valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu.

Līdz ar otrdien valdībā lemto, ārkārtējā situācija Latvijā ir pagarināta līdz 12.maijam.

Pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem atzina, ka situācija ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā ir vērtējama kā kopumā stabila, turklāt, salīdzinot ar vīrusa izplatību citās valstīs, Latvija "izskatās labi".

"Taču mēs nevaram atslābt, jo Covid-19 pandēmija joprojām plosās. Pēc konsultācijām ar epidemiologiem un speciālistiem, valdība pieņēma lēmumu pagarināt ārkārtējo situāciju valstī līdz 12.maijam. Tas nozīmē, ka mēs nepastiprinām ierobežojumus, bet arī tos nemīkstinām," sacīja Ministru prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdība atbalsta papildu izdevumus 2021.gada budžetā un izmaiņas nodokļos

LETA, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja priekšlikumu 2021.gada budžetā novirzīt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļos, lai veicinātu iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

Valdība otrdien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir ilgstoša darba rezultāts. "Piecām partijām reizēm ir sarežģīti vienoties, tomēr varam, kad tas ir svarīgi," uzsvēra premjers.

Pēc Kariņa paustā, otrdien, valdībā skatot 2021.gada budžetu, ir sperts liels solis, ieviešot skaidrību šajos neskaidrajos laikos. Premjers uzsvēra, ka ar nākamā gada budžetu tiek risināta virkne jautājumu, tostarp palielināts mediķu un pedagogu atalgojums, kā arī nodrošināta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālija pagarina starptautisko ceļojumu ierobežojumus par vismaz trim mēnešiem, la aizsargātu valsti no jaunā koronavīrusa izplatīšanās, ceturtdienas vakarā paziņoja valdība.

Austrālija martā paziņoja par iebraukšanas aizliegumu no ārvalstīm, kā arī aizliedza Austrālijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem atstāt valsti, izņemot īpašus gadījumus. Pēc Austrālijas Veselības aizsardzības galvenās komitejas (AHPPC) ieteikuma veselības ministrs Gregs Hants paziņoja, ka ārkārtējais periods tiks pagarināts vismaz līdz 17.decembrim. AHPPC uzskata, ka "starptautiskā un iekšzemes situācija ar Covid-19 turpina radīt nepieņemamu sabiedriskās veselības risku", sacīja Hants.

"Ārkārtējā perioda pagarināšana ir piemērota atbilde uz šo risku."

Saskaņā ar cilvēku bioloģiskās drošības ārkārtējo situāciju arī ir atcelti regulāri starptautiskie avioreisi un kuģu kruīzi, kā arī aizsargāta nepieciešamāko preču tirdzniecība un piegāde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indijas valdība aizliegusi 59 Ķīnas mobilo aplikāciju darbību, tostarp, tādu populāru sociālo mediju platformu darbību kā "TikTok", "Helo" un "WeChat".

Kā pamatojums aplikāciju aizliegšanai valstī minēts apdraudējums valsts neatkarībai un drošībai. Indijas valdība sacījusi, ka aplikācijas iesaistītas darbībās, kas kaitē Indijas suverenitātei un integritātei, aizsardzībai, drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Tāpat Indijas valdība atsaukusies uz sūdzībām, ka Indijas lietotāju dati tiek nosūtīti uz ārzemēm bez to īpašnieka piekrišanas.

Kāda augsta valsts amatpersona skaidrojusi, ka valdība ir apsvērusi visus aspektus, pirms pieņēmusi lēmumu. "Šīs aplikācijas valstī izmantotas ilgu laiku, un ir liecības, ka tām ir problēmas ar privātumu un drošību, tostarp, pastāv riski, ka dati tiek sūtīti ārpus valsts," viņš sacījis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid-19 izraisīto krīzi, visticamāk, ārvalstu investīcijas Latvijā šogad būtiski nepieaugs, taču krass samazinājums arī nav gaidāms, pauž Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Viņa norādīja, ka ārvalstu investori, līdzīgi kā visa sabiedrība kopumā, šobrīd ir neziņā, kā Covid-19 situācija attīstīsies turpmāk, taču ļoti atzinīgi vērtē to, ko valdība ir paveikusi pēdējos mēnešos.

"Mēs nezinām, ko mums nesīs rudens, mēs nezinām, kad būs izstrādāta vakcīna pret Covid-19, investori šobrīd ir gana piesardzīgi ar savām investīcijām. Investoru sentimenta pētījums, ko veicām pagājušajā gadā, liecināja, ka aptuveni puse investoru neplānoja palielināt investīcijas. Interesanti būs redzēt, ko atklās šā gada pētījums. Lai arī ir daļa investoru, kas plāno palielināt investīcijas nākamajos gados, ir ļoti daudz jāstrādā pie tā, lai noturētu jau esošos investorus, paralēli domājot par jaunu piesaisti. Īpaši jau šajā situācijā, kad investoriem un arī vietējiem uzņēmumiem Covid-19 laikā apgrozījums ir samazinājies," teic Jēkabsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dānija ekonomikas stimulēšanai aizņemsies vairāk naudas nekā sākumā prognozēts

Žanete Hāka, 31.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijai nāksies aizņemties lielāku naudas summu, nekā iepriekš tika lēsts, jo atliktie nodokļu maksājumi un citi stimulēšanas pasākumi radījuši pamatīgu spiedienu uz valsts finansēm, raksta "Bloomberg".

Dānijai būs nepieciešams finansējums 374 miljardu kronu (50 miljardu eiro) vērtībā, salīdzinot ar maijā lēstajiem 294 miljardiem kronu (39,5 miljardiem eiro), paziņojis Dānijas finanšu ministrs.

Ekonomisti prognozēja, ka finansējuma vajadzības, tieši pretēji - būs mazākas, ņemot vērā, ka valdības palīdzības programmas apmērs bija mazāks nekā sākotnēji tika domāts.

"Tas ir pārsteigums, ka valdība palielina savas finanšu vajadzības," saka "Nordea Markets" galvenais analītiķis Jans Storups Nīlsens. "Izskatās, ka valdība nav ņēmusi vērā, ka situācija ir labāka, nekā tika prognozēts sākotnējā, pesimistiskākajā scenārijā," viņš uzsver.

Viens no galvenajiem iemesliem pēc papildu finansējuma ir izmaksa lielai daļai iedzīvotāju oktobrī, lai stimulētu patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ALTUM krīzes skartajiem uzņēmējiem nodrošinās atbalsta instrumentus

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Valsts atbalstu nedrīkst piešķirt nozaru "skaistumkonkursa" rezultātā

Jona Saluvērs, "Civinity Latvija" vadītājs, 26.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stingrie sociālās drošības pasākumi Covid-19 epidēmijas ierobežošanai ir "uzlikuši uz pauzes" teju visu pakalpojumu biznesu. Taču vienas nozares, piemēram, viesmīlības sabrukums nozīmē lielas problēmas daudzās saistītajās nozarēs. Tādēļ mēs esam stingri pārliecināti, ka valsts atbalstu nedrīkst dalīt tikai tieši skartajām nozarēm. Tas ir jāpiešķir pēc pavisam citiem kritērijiem.

Lietuva un arī Igaunija šo vienkāršo lietu ir sapratušas. Latvija – nē. Latvijā ir 40 "pareizās" nozares transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras jomās, kurās strādājošie 73 000 cilvēku var saņemt dīkstāves pabalstu 75% apmērā no līdzšinējās algas (bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī). Gadījumos, ja ieņēmumi ir samazinājušies par 50%. Un ir visas pārējās nozares, kurām šis atbalsts nepienākas, kaut arī pastāv liels skaits uzņēmumu, kuri tiešā veidā ar savu darbību ir saistīti un savā darbībā atkarīgi no šīm krīzes skartajām nozarēm.

Pavisam konkrēts piemērs. "Civinity" grupas uzņēmums "ALG Cleaning" nodrošina tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumus septiņās lielākajās viesnīcās Rīgā. Uzņēmums ir 100% atkarīgs no situācijas viesmīlības nozarē. Tā kā viesnīcu darbs ir apstājies, "stāv" arī uzkopšanas bizness. No gandrīz 70 strādājošajiem "ALG Cleaning" patlaban darbu var nodrošināt tikai astoņiem. Ar tik lielu skaitu pietiek, lai augstāk minētajās viesnīcās izpildītu minimālās uzkopšanas prasības. Taču mums nav nesāpīgu risinājumu pārējo nodarbināšanai un nav arī līdzekļu, ar kuriem apmaksāt dīkstāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība šomēnes pieņems lēmumu par Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja "Huawei" produktu izslēgšanu no 5G mobilo sakaru tīkla infrastruktūras valstī, pirmdien, atsaucoties uz avotiem valdībā, vēstīja laikraksts "Financial Times".

Izmeklēšana, kuras rezultāti vēl nav publiskoti, raisījusi "ļoti, ļoti nopietnus" jautājumus par "Huawei" ierobežoto lomu 5G tīklā Lielbritānijā, ziņoja laikraksts, norādot, ka pastāv bažas par spiegošanu. Janvāri Lielbritānijas valdība nolēma ierobežot "Huawei" iesaisti 5G tīklā līdz ne vairāk kā 35% no tīkla nesensitīvo daļu izveides.

Lielbritānijas kultūras ministrs Olivers Daudens pirmdien apstiprināja, ka saņēmis Nacionālā kiberdrošības centra izmeklēšanas ziņojumu, un piebilda, ka tam būs nozīmīga ietekme uz "Huawei" lomu 5G tīklā Lielbritānijā.

ASV izdara spiedienu uz Lielbritāniju, lai tā sarautu saites ar "Huawei".

Vašingtona norāda, ka "Huawei" ir cieši sakari ar Ķīnas komunistu valdību, un brīdina, ka šī ražotāja tehnoloģijas varētu tikt izmantotas spiegošanai Pekinas vajadzībām. Amerikāņu amatpersonas apgalvo, ka pēc Pekinas rīkojuma "Huawei" varētu vienkārši noslēgt Lielbritānijas 5G tīklu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Libānas premjerministrs Hasans Diabs pirmdien paziņojis par valdības atkāpšanos.

Valdība atkāpusies, reaģējot uz protestiem, ko izraisīja pagājušajā nedēļā Beirūtā notikušais sprādziens, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 160 cilvēki un 6000 tika ievainoti.

Beirūtā otrdien eksplodēja 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Daudzi libānieši uzskata, ka sprādziens noticis amatpersonu nolaidības un korupcijas dēļ, un pēdējās dienās Libānā notiek plaši protesti pret politisko eliti.

"Korupcija radīja šo traģēdiju," sacīja Diabs, kurš premjerministra amatā stājās janvārī.

Diabs sacīja, ka valdība ļoti centusies izstrādāt plānu valsts glābšanai, bet korupcija Libānā bijusi "lielāka par valsti" un "ļoti bieza un ērkšķaina siena", kas šķir libāniešus no pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai.

Nodokļu sistēmas taisnīgums un vienkāršība ir būtisks nodokļu politikas mērķis. Vienlaikus pie atsevišķu pasākumu izstrādes un ieviešanas jāņem vērā pašlaik pastāvošās neskaidrības un riski, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

"COVID-19 izraisītā krīze skaidri parādīja, ka mūsu valstī ir daudz cilvēku, par kuriem netiek veiktas vismaz minimālas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Līdz ar to viņi paliek bez sociālā nodrošinājuma - slimības pabalstiem, vecuma pensijām, arī pabalstiem krīzes situācijā. Uzlabojumi nodokļu politikā jāveic, maksimāli fokusējoties uz to, lai nodokļu sistēmu padarītu taisnīgāku, kā arī nekavējoties jārisina sociālās aizsardzības nodrošināšana alternatīvajos režīmos strādājošajiem," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien, 17. martā nolēma, ka COVID-19 radīto seku novēršanai sociālajā un uzņēmējdarbības jomā nepieciešama rīcība četros virzienos, informē Finanšu ministrijā.

Labklājības ministrija gatavo priekšlikumus, kā COVID-19 pandēmijas laikā solidārā veidā sniegt terminētu valsts atbalstu darba devējiem darba nespējas lapu apmaksai, to veicot no speciālā budžeta līdzekļiem. Vienlaikus paredzēti arī nodokļu risinājumi, kā arī atbalsts uzņēmējdarbībai finanšu instrumentu veidā.

Valdība rosina atbalstīt uzņēmumus to dīkstāves periodā. Ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības) un šāda darba devēja rīcība ir tiešā cēloņsakarībā ar MK noteiktiem pasākumiem, kas saistīti ar COVID-19 seku novēršanu, darba devējam no valsts budžeta līdzekļiem tiek kompensēta un izmaksāta atlīdzība darbiniekam. Mehānisms tiks paredzēts MK noteiktās nozarēs strādājošiem uzņēmumiem. Tā ieviešanas nosacījumus un atlīdzināmos apmērus izstrādās Ministru prezidenta uzdevumā izveidota vadības grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam finanšu ministra Jāņa Reira vadībā.

Komentāri

Pievienot komentāru