Saules enerģija ir kļuvusi par neatņemamu enerģijas ieguves sastāvdaļu visā pasaulē un tā arvien vairāk maina pasaules enerģētisko ainavu. Taču, vai līdz šim saules parki ir bijuši uzstādīti efektīvi? Dienvidu virzienā uzstādīti saules paneļi maksimāli ražo enerģiju laika posmā no plkst. 10.00 līdz 15.00, bet lielākais pieprasījums pēc enerģijas ir rīta un vakara stundās. Energum piedāvā efektīvu risinājumu – vertikāli uzstādītus abpusējos (bifacial) saules paneļus.

Šādi vertikālie saules paneļi sniedz iespēju optimizēt enerģijas ražošanu tad, kad tā ir visvairāk nepieciešama – rīta un vakara stundās, kad cilvēki mostas, sāk savas ikdienas gaitas un atgriežas mājās pēc darba dienas, tad elektrības patēriņš sasniedz maksimumu. Taču šeit var saskarties ar problēmu, ka enerģijas ražošanas jauda, bieži vien, izrādās nepietiekama, radot neatbilstības starp pieprasījumu un piedāvājumu. Te vertikālie saules paneļi parāda savu īsto vērtību: uzstādīti austrumu-rietumu orientācijā, tie efektīvi uztver rīta un vakara sauli, ģenerējot vairāk enerģijas šajās stundās, nekā paneļi, kas orientēti pret dienvidiem. Vērtējot investīciju atdevi arī finansiālais ieguvums ir lielāks rīta un vakara stundās, jo šobrīd novērojams, ka biržā elektrības cenas visaugstākās ir tieši šajos laika periodos.

Rīgas dome šodien atbalstīja disciplinārlietas ierosināšanu pret Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) direktoru Fredi Bikovu.

Līdz ar to pilsētas izpilddirektoram būs jāizveido disciplinārlietas komisija, kas vērtēs, vai Bikovam piemērojams disciplinārsods.

Kā teica Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, nākamtrešdien, 5.martā, plānots sasaukt domes sēdi kurā tiks skatīts disciplinārlietas ziņojums un tiks vērtēta soda piemērošana.

Kā vēstīts, Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange trešdien preses konferencē informēja, ka 2024.gadā Audita un revīzijas pārvalde sāka plānoto pārbaudi RITA, kurā konstatēti pārkāpumi.

Pārbaude noslēdzās šī gada 6.februārī. Balstoties uz pašvaldībā iedibināto kārtību, Audita un revīzijas pārvaldes ziņojums nosūtīts Juridiskajai pārvaldei, lai tā izvērtētu, vai ir pamats lemt par disciplinārlietas ierosināšanu.

Mazie ražotāji jau ikdienā strādā taupīgi, tāpēc, reaģējot uz energoresursu cenu kāpumu, nav iespējams vēl samazināt energoresursu patēriņu, neapdraudot dzīvnieku labturību, stāstīja aptaujātie mazie putnkopības nozares pārstāvji.

Bioloģisko vistu saimniecības Z/S "Karotītes" pārstāve Liene Kalnciema skaidroja, ka, tā kā saimniecība ir vēl maza un tirgū aktīvi darbojas tikai dažus gadus, ikdienas darbs, neatkarīgi no globāliem apstākļiem, ir vērsts uz taupīgumu un izmaksu samazināšanu, un pie esošās situācijas nav pozīciju, kurās uzņēmums varētu veikt taupības pasākumus.

Pēc saimniecības "Karotītes" sniegtās informācijas izmaksas uz bioloģiskajiem kviešiem, salīdzinot ar 2021.gada vasaru, uzņēmumam palielinājušās vairāk nekā divas reizes, bet bioloģiskajiem zirņiem - par 86% un bioloģiskajai sojai - par 36%. Tāpat saimniecībā elektrības rēķins par septembri sasniedzis 4000 eiro.

Krievijas armija Ukrainā apšauda Zaporižjas AES un tajā izcēlies ugunsgrēks, piektdienas rītā savā "Telegram" kanalā paziņoja Enerhodaras pilsētas mērs Dmitro Orlovs.

Iepriekš bija ziņots, ka pie Zaporižjas AES jau vairāk nekā stundu turpinās sīvas kaujas starp Krievijas armiju un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas aizsargā šo Eiropā lielāko atomelektrostaciju.

"Draudi pasaules drošībai. Ienaidniekam nepārtraukti apšaudot Eiropas lielākās AES ēkas un energoblokus, ir aizdegusies Zaporižjas AES!" paziņoja Orlovs.

Zaporižjas apgabala Enerhodaras pilsētai, kurā atrodas Zaporižjas AES, trešdien pietuvojās Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks. Pretī ienaidniekam izgāja iedzīvotāji, kas to neielaida pilsētā.

Mērs Orlovs ceturtdien paziņoja, ka pilsētai tuvojas vairāk nekā 100 Krievijas smagās tehnikas vienību kolonna. Viņš vēlāk piebilda, ka blokpostenī šajā pilsētā notiek kauja, ienaidnieka šāviņi trāpījuši dzīvojamos namos un vienā no tiem izcēlies ugunsgrēks, un ir ievainotie civiliedzīvotāju vidū.

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra (RITA) pārskatīs un sistematizēs savu pieeju lēmuma pieņemšanā par sadarbību ar privātiem investoriem, kas vēlas investēt pilsētai nozīmīgos infrastruktūras objektos, informē konsultantu kompānijas "Colliers" pārstāve Anastasija Ruža.

RITA sadarbībā ar SIA "KPMG Baltics" un SIA "Colliers International Advisors" veiks esošo un potenciālo investoru aptauju ar mērķi izprast privātā sektora investoru un attīstītāju viedokli.

Tas tiks darīts esošās Rīgas infrastruktūras attīstības plānošanas sistēmas izvērtējuma ietvaros, lai sniegtu rekomendācijas procesa uzlabošanai, tajā skaitā uz abpusējiem ieguvumiem vērstam sadarbības modelim starp pašvaldību un privātajiem investoriem un citiem uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem.

Konkursa kārtībā izvēlētajam konsultantu tandēmam projekta īstenošanai tiks piesaistīts arī eksperts no Lielbritānijas Dr. Savvas Verdis, kuram ir pieredze vairāku šāda veida projektu izstrādē Eiropā un pasaulē.

Lido valdes priekšsēdētaja Rita Auziņa saņēmusi Latvijas tūrisma nozares balvu Gada cilvēks tūrismā 2024 kategorijā Uzņēmējs/vadītājs restorānu biznesā.

Šis apbalvojums apliecina Lido nozīmīgo ieguldījumu Latvijas kulināro tradīciju saglabāšanā un attīstīšanā. Gadu gaitā Lido ir kļuvis par latviešu virtuves vizītkarti, kuru tūristi arvien biežāk iekļauj savos ceļojumu maršrutos, apmeklējot Rīgu.

“Šis apbalvojums ir augsts novērtējums ne tikai man, bet visai Lido komandai, kas ik dienu strādā ar aizrautību un degsmi, lai celtu godā mūsu virtuves tradīcijas. Mēs lepojamies, ka Lido ir kļuvis par vietu, kur Latvijas iedzīvotāji katru dienu var baudīt labi pazīstamus ēdienus, savukārt ārvalstu viesi – iepazīt Latvijas garšu un viesmīlību. Ik dienu apkalpojot vairāk kā 20 tūkstošus cilvēku, mēs ar prieku un atbildību radām lielisku pieredzi ikvienam viesim. Šis novērtējums apliecina mūsu darba nozīmīgumu un dod motivāciju turpināt augt un pilnveidoties,” saka Rita Auziņa, paužot gandarījumu par saņemto augsto novērtējumu no nozares ekspertiem.

No nākamās pirmdienas, 6.februāra, tiks veiktas izmaiņas 22. maršruta autobusa sarakstā darba dienās un brīvdienās, nodrošinot pasažieru pārvadājums uz starptautisko lidostu "Rīga" agrajās rīta un vēlajās vakara stundās.

Kā informē "Rīgas satiksmes" Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane, turpmāk pasažieri lidostā varēs nokļūt plkst.5.20 no rīta, savukārt gan darba dienu, gan brīvdienu vakaros pēdējais autobuss no lidostas izbrauks arī pēc pusnakts - plkst.0.40.

Darba dienās tiks organizēti pieci papildu reisi - no rīta plkst.4.45 un 5.15 no galapunkta Abrenes ielā uz lidostu "Rīga", veicot arī reisu plkst.5.25 no lidostas "Rīga" uz Abrenes ielu.

Vakarā plkst.0.40 autobuss kursēs no lidostas uz Abrenes ielu, attiecīgi veicot pirms tam arī reisu plkst.23.50 no Abrenes ielas uz lidostu "Rīga".

Brīvdienās tiks veikti septiņi papildu reisi - no rīta plkst.4.45 un 5.15 reisi no Abrenes ielas uz lidostu "Rīga", veicot arī reisu plkst.5.25 no lidostas "Rīga" uz Abrenes ielu. Naktī plkst.0.10 un plkst.0.40 no lidostas "Rīga" uz Abrenes ielu, veicot pirms tam arī reisus plkst.23.25 un plkst.23.50 no Abrenes ielas uz lidostu "Rīga".

Tūristu skaits galvaspilsētā atgriežas pirms Covid-19 līmenī, piektdien preses konferencē informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Tiek prognozēts, ka šogad viesnīcas sasniegs 80% no pirmspandēmijas noslodzes ar 1,1 miljonu viesu, bet īstermiņa īres dzīvokļi šo līmeni pat pārsniegs, sasniedzot 93% no 2019.gada apjoma.

Rīga joprojām esot galvenais tūrisma centrs un vilcējspēks Latvijā, jo 70% visu ārvalstu viesu izvēlējušies nakšņot viesnīcās tieši galvaspilsētā.

Kā preses konferencē informēja Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) direktors Fredis Bikovs, šogad septiņos mēnešos viesnīcās Rīgā nakšņojuši 617 647 tūristi, kas, salīdzinot ar 2023.gadu, ir par 14% vairāk.

Kā skaidroja Ķirsis, Covid-19 nav būtiskākais iemesls, kādēļ iepriekš samazinājies tūristu skaits. Beidzoties pandēmijai, cilvēki iznāca no mājām un atsāka ceļot.

Bojātā jūras kabeļa labošanas darbu sākums varētu būt zināms tuvāko divu darbdienu laikā, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Viņš pastāstīja, ka monitoringa sistēmas svētdienas, 26.janvāra, agrā rītā konstatēja datu pārraides pakalpojuma pārtraukumu. Veicot izpēti, tika secināts, ka bojājums ir kabelim Baltijas jūrā aptuveni 130 kilometrus no Latvijas piekrastes Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos. Attiecīgajā vietā jūras kabelis ir ieguldīts vairāk nekā 50 metru dziļumā.

Jautāts, vai šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka attiecīgais jūras kabelis ir būtiski bojāts un bojājums ir radīts ārēji, Ozols atbildēja, ka 100% to varēs pateikt tikai brīdī, kad speciālisti būs apsekojuši kabeli jūrā un tas būs pacelts.

"Šobrīd mūsu prioritāte ir strādāt ar partneriem, kas nodrošina šo pakalpojumu Baltijas jūrā, lai pēc iespējas ātrāk gan renovētu infrastruktūru, gan atjaunotu pakalpojumu," sacīja Ozols, piebilstot, ka sadarbības partneri jūras kabeļa bojājuma novēršanā ir Skandināvijas uzņēmumi, kas specializējas attiecīgajā jomā.

Vācijas vilcienu mašīnistu arodbiedrība (GDL) priekšlaicīgi beigusi pieteikto sešu dienu streiku, agrā pirmdienas rītā paziņojis dzelzceļa uzņēmums "Deutsche Bahn" (DB).

Normāla kravas vilcienu satiksme tika atsākta jau svētdienas vakarā, bet agrā pirmdienas rītā streiku izbeiguši arī pasažieru vilcienu mašīnisti.

Tomēr pirmdienas gaitā joprojām gaidāmi atsevišķi traucējumi tālsatiksmes maršrutos, pavēstījis DB pārstāvis, piebilstot, ka iespējami arī lokāli traucējumi dažos reģionālajos maršrutos.

Tas bija jau ceturtais un pagaidām ilgākais streiks GDL un DB konfliktā par kolektīvo līgumu.

Sākotnēji bija paredzēts, ka tas ilgs līdz pirmdienai plkst.18 (plkst.19 pēc Latvijas laika).

Kā nedēļas nogalē noskaidrojusi aģentūra DPA, pagaidām saskaņā ar GDL un DB vienošanos jauni streiki vismaz līdz 3.martam nav plānoti.

Koplietošanas transporta pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" lietotāju skaits ir pārsniedzis 100 tūkstošus; lielā mērā straujo izaugsmi ietekmējusi elektrauto ieviešana.

"Fiqsy" (SIA "Fitsypro") līdzdibinātājs Māris Avotiņš gan teic, ka nevar apgalvot, ka tas ir noticis tiešā saistībā ar auto koplietošanas pakalpojuma ieviešanu, bet nenoliedz, ka šim aspektam ir bijusi liela nozīme.

"No vienas puses, 100 tūkstoši ir daudz, bet, ņemot vērā, cik iedzīvotāju ir Rīgā, vēl ir daudz, ko darīt," viņš norāda.

"Fiqsy" ir piesaistījis finanšu institūcijas "Altum" aizdevumu Zaļo grantu programmas ietvaros vairāk nekā 2,4 miljonu apmērā un iegādājies simt "Renault Zoe" elektroautomašīnas, kas jūlijā parādījās Rīgas ielās.

Fiqsy startē elektroauto koplietošanas tirgū

Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto...

Pilsētā tipiskākais pielietojums ir rīta un vakara brauciens no mājām uz darbu un atpakaļ. Dienā mašīnas veic vairākus apļus pa Rīgu. Auto, kas atrodas centrā, mēdz dienā nomainīt pat 10 līdz 15 šoferus. "Iebraucot ar savu auto centrā, tas nostāv no rīta līdz vakaram. Mūsu mašīnas centrā pavada ne ilgāk par 30 līdz 45 minūtēm. Tādējādi pilsētas infrastruktūra tiek izmantota daudz efektīvāk," teic M. Avotiņš.

Klientu vidū ir gan tādi, kas to izmanto ašam braucienam uz darbu vai tikšanos, gan tādi, kuri mašīnu nomā vairākas dienas. Piemēram, viens no klientiem vasarā vairāku dienu laikā pa Latviju nobrauca teju vai 2000 kilometrus. Šobrīd populārākie galamērķi, neskaitot vidēja attāluma distances Rīgas ietvaros, ir Jelgava, Liepāja, Valmiera, Ventspils, Cēsis un Daugavpils. "Katrās brīvdienās teju visas mašīnas izbrauc no Rīgas. Es pats vienu nedēļu vasarā dzīvoju Pāvilostā un, esot Kuldīgā, uzlādes punktā gadījās iestāties rindā aiz divām "Fiqsy" mašīnām. Tas liecina par to, ka elektromašīna nav domāta tikai aizbraukšanai līdz veikalam un atpakaļ," saka M. Avotiņš. Divu mēnešu laikā ar kompānijas elektroauto ir nobraukti vairāk nekā 425 tūkstoši km un vairāk nekā 2,4 miljonus minūšu, tādējādi CO₂ izmešu piesārņojumu atmosfērā samazinot pat aptuveni 51 tonnu – veicot šādu pašu attālumu ar jaunu automašīnu, kas nav elektromobilis, CO₂ izmešu piesārņojums būtu 120g/km.

Uzņēmums sācis intensīvi uzrunāt korporatīvos klientus, kuru darbinieki "Fiqsy" varētu izmantot kompānijas autoparka vietā vai līdzīgi kā taksometru. "Ziemā plānojam sākt publicēt informāciju par kompānijām, kuru darbinieki, izmantojot "Fiqsy", ir ietaupījuši visvairāk CO₂ izmešus," teic M. Avotiņš. Šobrīd uzņēmumam ir jau gandrīz 30 korporatīvo klientu, bet uzņēmums plāno šo skaitli daudzkāršot. Izaicinājums ir tas, ka daudzos uzņēmumos arvien ir aizspriedumi saistībā ar elektroauto, piemēram, cik tālu vienā piegājienā ar tiem var aizbraukt. Viņš zina gadījumus, kad kolēģi viens otru brīdina par to, ka mašīnas baterijā palikuši vien 80%, bet patiesībā jāaizbrauc vien desmit kilometri turp un atpakaļ un ar šādu baterijas atlikumu varētu nobraukt pat 200 km.

"Uzņēmumi kļūst aktīvāki koplietošanas pakalpojumu izmantošanā, jo saprot, ka tas ir ne tikai liels izmaksu ietaupījums, bet papildu veids, kā vistiešākajā veidā domāt par atbildīga biznesa un ilgtspējas jautājumiem. Mēs ļoti ceram, ka zaļā mobilitāte kļūs par ikdienu ne tikai mājsaimniecību, bet arī uzņēmumu līmenī," tiec M. Avotiņš.

Šī gada beigās vai nākamā gada sākumā soli pa solim iecerēts palielināt "Fiqsy" autoparkā esošo mašīnu skaitu. To iecerēts darīt katru ceturksni. Šobrīd Rīgas centrā 10 minūšu gājiena attālumā gandrīz vienmēr var atrast brīvu auto, bet privātmāju rajonos un tālākās apkaimēs mašīnas ir grūtāk pieejamas.

Pērn uzņēmums ienāca tirgū ar elektriskajiem skrejriteņiem. "Fiqsy" lietotāji kopumā uz skrejriteņiem pērn pavadīja divus miljonus minūšu un nobrauca 280 tūkstošus kilometru jeb vairāk nekā septiņas reizes apbraucot apkārt zemeslodei. Vidējais klientu veiktais attālums bija 1,5 līdz 2,5 km.

Arī šovasar vidēji skrejriteņu lietotāji braukuši 1,5 līdz 2,5 km. Statistiku ietekmē tas, ka šogad ir mazāk tūristu, kas pērnvasar mēdza vizināties garākus attālumus, piemēram, 20 km. "Tūrisma plūsma šovasar Rīgā nebija tāda, kā pērn un kāda tā cerams būs nākamgad. Liela daļa pagājušās vasaras klientu bija tūristi, kuru šogad nebija. Otrs negatīvais faktors ir tas, ka liela daļa kompāniju strādā attālināti un cilvēki pavada laiku savās lauku mājās, nevis Rīgā. Tomēr vienlaikus cilvēki mazāk grib pārvietoties ar sabiedrisko transportu un tā vietā izvēlas skrejriteni," teic M. Avotiņš.

Skrejriteņi dienā veic aptuveni desmit braucienus. Šosezon tos arvien vairāk lieto, lai pārvarētu konkrētu attālumu.

M. Avotiņš novērojis, ka šogad cilvēki skrejriteņus lieto atbildīgāk un atstāj godprātīgāk – vietās, kur tie netraucē citiem. Kompānija ir sarunās ar citām pilsētām par skrejriteņu ieviešanu nākamgad un visur ir vieni un tie paši jautājumi – vai tie netraucēs gājējiem, velosipēdistiem un automašīnām? Viņš uzskata, ka jebkuram satiksmes dalībniekam jāiekļaujas kopējā plūsmā, nevis jākonfliktē. "Katrai situācijai kāds no pārvietošanās veidiem ir pats labākais – auto, skrejritenis, sabiedriskais transports utt. Pats svarīgākais ir dot individuāli ērtāko iespēju. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc piedāvājam mašīnas un busiņus. Ja cilvēks ir pieradis braukt ar skrejriteni vai auto, tajā pašā aplikācijā nepieciešamības gadījumā var izvēlēties busiņu," teic M. Avotiņš.

Iepriekš M. Avotiņš intervijā "Dienas Biznesam" norādījis, ka cilvēkiem ir arvien mazāka vēlme, lai viņiem viss pieder.

No bankām pie skrejriteņiem

Saņemties nodibināt jaunu uzņēmumu jomā, ko nesaproti, iespējams, var tad, ja iepriekš...

"Es vēl aizvien esmu no tās paaudzes, kam tomēr vajag visu nopirkt, bet, runājot darbā ar jaunām kolēģēm, kuras vēl studē un pa vasaru pastrādāja pie mums, redzu, ka viņām nav tādas vēlmes, ka obligāti visam jāpieder. Tā ir nozīmīga lieta, kas mainās. Un nav runa tikai par skrejriteņiem. Domāju, ka diezgan drīz piedāvājumi būs visiem - tiem, kas tirgo nekustamos īpašumus, auto utt. Tas, ka vari lietot, ir liels pluss - nav jāuztraucas, kur noliksi, kur pēc tam atradīsi, vai tik nenozags. Par to rūpējas kāds cits. Šogad laika apstākļi ir ļoti labi, bet ir bijušas dienas, kad no rīta spīd saule, bet tad divas stundas līst. Ja aizbrauc ar savu riteni vai skrejriteni, pēc tam tas jādabū atpakaļ. Kad izmanto koplietošanas skrejriteni, šī problēma atkrīt. Ir virkne tādu lietu, pat nerunājot par ekoloģisko momentu. Elektriskie pārvietošanās līdzekļi pilsētas centrā vienmēr būs izdevīgāki, baterijas pēc tam var apstrādāt, un šī tehnoloģija noteikti progresēs," tā M. Avotiņš.

"Fiqsy" darbu sāka 2019. gadā, uzņēmuma līdzdibinātājs ir Māris Avotiņš, kurš agrāk vadīja "Swedbank" un "Expobank" Čehijā. Uzņēmuma autoparkā ir 100 vieglās automašīnas, 15 busiņi un 550 skrejriteņi Rīgā un Jelgavā. Kompānijā strādā ap 10 darbinieki un lielāko daļu pakalpojumu nodrošina ārpakalpojumu sniedzēji.

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju", 23.aprīlī raksta laikraksts Diena.

Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.

Informāciju par muitnieku iekasēto kukuļu "obščaku" jeb kopējo katlu, kurā visa maiņa samet dežūras laikā iekasētos kukuļus, lai pēc tam sadalītu, VID Iekšējās drošības pārvalde bija konstatējusi mēnešiem ilgušas operatīvās darbības rezultātā, tieši tādēļ operāciju Terehovā 8. aprīļa rītā bija svarīgi veikt, pirms kukuļu fonds tiek sadalīts un maiņa izklīst pa mājām.

Šonedēļ Latvijā atzīmēsim Mātes dienu – līdz ar svētkiem aktualizējies jautājums par mammas lomu un darba tirgū, proti, par to, kā darba pārrunās tiek uztverts laiks, kas pavadīts mājās ar bērnu un vai bērna kopšanas atvaļinājumu vajadzētu norādīt savā CV?

No vienas puses, protams, bērna kopšanas atvaļinājums nozīmē prombūtni no tiešajiem darba pienākumiem un, ja tas bijis nesen, darba devējam var rasties aizspriedumi, ka vecāks biežāk būs ārpus darba, lai rūpētos par bērniem, taču no otras puses – arī bērna kopšanas atvaļinājums ir daļa no pieredzes, turklāt, tas palīdz pilnveidot ļoti dažādas un noderīgas prasmes, kas vēlāk noderēs darba tirgū.

Pirms gada dalījos pārdomās, cik izmaksā tā vecāka darbs, kurš paliek mājās un rūpējas par bērnu, skaidrojot, ka šajā “amatā” apvienojas ļoti daudz pienākumu. No tā izriet arī pieredze un prasmes, ko vecāks vēlāk var izmantot darba tirgū. Rūpes par bērnu ir vērtīga vadības pieredze vidē, kur nav krīzes vadības simulāciju – ir tikai īstas situācijas un tūlītēja atbildība. Bērna kopšanas atvaļinājums ir iespēja mācīties, piemērot un nostiprināt prasmes, kas mūsdienās ir īpaši aktuālas ikvienā vadošā amatā: plānošana, elastība, sadarbība, spēja risināt sarežģītas situācijas un saglabāt ilgtermiņa domāšanu īstermiņa spriedzes apstākļos. Kā šādas prasmes vislabāk pasniegt savā CV un darba intervijās?

Svētdienas rītā trīs Latvijas robežkontroles punktos, gaidot iebraukšanu Krievijā vai Baltkrievijā, rindā kopumā stāv vairāk nekā 1500 kravas auto, liecina Valsts robežsardzes apkopotā informācija.

Vislielākā rinda ir uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Pāternieku robežpunktā savu kārtu gaida 600 kravas auto. Tik liels rindā esošu kravas auto skaits novērojams jau kopš 1.decembra vakara. Vakar no rīta rinda bija nedaudz lielāka - pie robežas savu kārtu gaidīja 660 kravas mašīnas.

Tikmēr Terehovas robežpunktā uz Latvijas-Krievijas robežas rindā stāv tikai nedaudz mazāk kravas automobiļu - to skaits diennakts laikā sasniedzis 590, kopskaitam pieaugot par 160 vienībām. Robežsardzes apkopotajā informācijā redzams, ka kopš 2.decembra pēcpusdienas rindā gaidošo kravas auto skaits pieaudzis ik pa desmit vienībām.

Savukārt Grebņevas robežpunktā uz Latvijas-Krievijas robežas gaida 390 kravas auto, kas ir par 50 kravas auto vairāk nekā vakar no rīta.

Lielbritānijā saistībā ar vētru "Ēovina", kuras vēja ātrums tuvojas 45 metriem sekundē, piektdienas rītā kavējas lidmašīnu reisi, slēgti ceļi un atcelti prāmju reisi.

Ir atcelti vilcienu un lidmašīnu reisi, jo Skotijā un Ziemeļīrijā izsludināts sarkanais brīdinājums. Kā brīdina Lielbritānijas Meteoroloģiskais dienests, vētra "Ēovina" varētu sabojāt ēkas, no zemes izraut kokus ar saknēm un pārraut elektroapgādi.

Vilcienu operatorkompānija "ScotRail" piektdien apturējusi visu vilcienu satiksmi Skotijā, jo "prognozēto laikapstākļu dēļ pasažieru vilcienu pārvadājumi nebūtu droši".

Piektdienas rītā desmitiem reisu atcelti Glāzgovas un Edinburgas lidostās, savukārt Belfāstas lidosta brīdināja par būtiskiem gaisa satiksmes traucējumiem.

Arī prāmju operatorkompānijas "Calmac Ferries" un "Steam Packet Ferries" paziņoja par reisu atcelšanu.

Nekad nebūs tā, ka viss ir padarīts, tāpēc lielākais izaicinājums, vadot uzņēmumu, ir sabalansēt darbu ar privāto dzīvi, domā AS Bigbank Latvija vadītājs Ģirts Kurmis.

Vienmēr būs kāds neatrisināts jautājums vai nesasniegts mērķis, tāpēc svarīgi ir sev to nepārmest un izdarīt tik daudz, cik spēj, ilgtermiņā nenodarot sev pāri un spējot būt produktīvam, kreatīvam un efektīvam, teic Ģ. Kurmis. Ja nav balansa, nosēžas baterijas un cilvēks vairs negūst gandarījumu. Bigbank Latvija vadītāja darba pieredze ir gana plaša – savus spēkus viņš izmēģinājis gan privātajā biznesā, gan vairākos lielos finanšu uzņēmumos.

Grib apskatīt pasauli

Es esmu no Ventspils, un, lai arī man ģimenē neviens nav bijis saistīts ar jūru, tā vienmēr man ir bijusi tuva, stāsta Ģ. Kurmis. "Skolas laikā es gāju pulciņā Vai tu mīli jūru?. Jau no desmit gadu vecuma apguvu Morzes ābeci, kā arī kuģu remontrūpnīcā mācījos virpot, frēzēt un metināt. Pusaudža gados vasarās strādāju uz zvejas kuģa par motorista palīgu. Agrā pirmdienas rītā devāmies jūrā un atgriezāmies trešdienas pēcpusdienā, tad gāju gulēt, lai jau ceturtdienas rītā atkal atgrieztos uz kuģa. Mana vienīgā brīvdiena tolaik bija svētdiena. Pirmajā vasarā gājām uz reņģēm. Kuģa rūmē iegāza zivis, un mēs ar lāpstām tās krāvām kastēs. Otrajā vasarā gājām uz butēm, kas ar rokām bija jāšķiro pa izmēriem. Diezgan loģiski, ka pēc 9. klases izlaiduma izlēmu mācīties Rīgas Jūrskolā, kur ieguvu kuģa mehāniķa diplomu. Pēdējā studiju gadā praksē sešus mēnešus pavadīju uz tankkuģa. Pirms tam man likās, ka būt jūrniekam nozīmē pelnīt daudz naudas un redzēt pasauli, kas savā ziņā arī bija taisnība. 1997. gadā vecākais kuģa mehāniķis pelnīja ap četriem tūkstošiem dolāru mēnesī. Tā bija milzīga nauda. Neraugoties uz to, jau pēc pirmā brauciena es sapratu, ka jūra nav mans aicinājums. Izlēmu mācīties un pelnīt naudu krastā," atminas Ģ. Ķurmis.

Izraēla un grupējums "Hamās" vienojušies par četru dienu uguns pārtraukšanu, 50 "Hamās" Izraēlā sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu no gūsta Gazas joslā un 150 palestīniešu atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem, naktī uz trešdienu pavēstīja Izraēlas un "Hamās", kā arī sarunu vidutājas Kataras pārstāvji.

"Pauzes sākuma laiks tiks izziņots tuvāko 24 stundu laikā, un tā ilgs četras dienas un var tikt pagarināta," teikts Kataras Ārlietu ministrijas paziņojumā.

"Vienošanās paredz 50 šobrīd Gazas joslā turēto ķīlnieku, civilistu - sieviešu un bērnu, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu sieviešu un bērnu atbrīvošanu. Atbrīvoto skaits palielināsies nākamajās šīs vienošanās īstenošanas fāzēs," teikts paziņojumā.

Vienošanās arī paredz "liela skaita humāno konvoju un palīdzības kravu iebraukšanu [Gazas joslā], ieskaitot degvielas, kas ir paredzēta humānajām vajadzībām, piegādes", norādīja ministrija.

"Ja palestīnieši piekritīs lielāka [ķīlnieku] skaita atbrīvošanai, tad uguns pārtraukšana var tikt pagarināta," ziņu aģentūrai AFP sacīja Kataras Ārlietu ministrijas preses sekretārs Madžeds al Ansari.

Š.g. 5. janvārī novērojams straujš elektroenerģijas cenu kāpums Nordpool biržā.

Baltijas un Skandināvijas valstu cenu zonā – kāpums ir novērots sākot no ceturtdienas, 4. janvāra, plkst. 8.00 rītā, kas turpinās arī 5. janvārī. Cenu lēcienus Nordpool biržā veicinājusi energoapgādes situācija Somijā – vairāku elektrostaciju darbības ierobežojumi un, iestājoties ievērojami aukstākiem laikapstākļiem, būtiski pieaudzis pieprasījums pēc elektroenerģijas, liecina Klimata un enerģētika ministrijas (KEM) rīcībā esošā informācija.

Kā ziņo starpvalstu mediji, gads Skandināvijā iesācies ar lielāko aukstumu pēdējo 25 gadu laikā, vietām temperatūra noslīdējusi pat zem -40 ℃ atzīmes. Tik ekstrēma temperatūra neizbēgami ietekmē arī elektroenerģijas pieprasījumu, jo daudz kur mūsu reģionā, īpaši Skandināvijā, elektroenerģiju izmanto mājokļu apsildei. Savukārt ļoti liela aukstuma gadījumā ietekmēta arī elektroenerģijas pārvade un ražošana, kā rezultātā novērojamas augstas elektroenerģijas cenas.

Veselības ministrijas (VM) juristi strādā pie līguma laušanas ar Covid-19 vakcīnu izvadātāju SIA "Oribalt Rīga", tā LTV raidījumā "Rīta panorāma" ceturtdien teica veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

10.martā "Oribalt" atsevišķos vakcinācijas punktos nepiegādāja plānotās vakcīnas, turklāt, pēc D.Pavļuta sniegtās informācijas, uzņēmums bijis ļoti neatsaucīgs problēmu risināšanā.

Ar konkursa kārtībā izraudzīto uzņēmumu sadarbība uzsākta tikko un problēmas radušās jau ar pirmās 2600 vakcīnu devu kravas izvadāšanu.

D.Pavļuts teica, ka VM mēģinājusi kopā ar "Oribalt" rast risinājumu situācijai, taču saskārusies ar lielu neatsaucību, tāpēc piesaistīta Valsts policija, kas naktī pieskatīja uzņēmuma noliktavu. No rīta uzņēmuma šoferiem prasīts, kur kurš brauks, un šādi iegūta informācija, kur vakcīnas tiks aizvestas.

D.Pavļuts arī pieļāva, ka vakcīnas šodien varētu netikt piegādātas visos plānotajos punktos. Valsts puse vēl pārbaudīšot, vai uzņēmumā ir visas tam nodotās vakcīnas un vai tās ir pienācīgi glabātas.

Ukraina slēdz savu gaisa telpu civilajiem lidojumiem, ceturtdien pavēstījusi Infrastruktūras ministrija, pēc tam kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija paziņojis, ka sāk militāru operāciju pret Ukrainu.

Ministrija apliecināja, ka gaisa telpa tiek slēgta, "ņemot vērā augsto risku drošībai". Gaisa satiksme apturēt neilgi pēc pusnakts (pēc vietējā un Latvijas laika).

Kā ziņots, Putins ceturtdienas rītā paziņoja par iebrukumu Ukrainā.

No dažādām Ukrainas pilsētām, arī no Kijevas, ceturtdienas rītā pienāk ziņas par sprādzieniem.

CNN, atsaucoties uz Ukrainas Iekšlietu ministriju, ziņo, ka sprādzieni Kijevā esot raķešu triecieni.

Ziņas par eksplozijām pienāk arī no Harkovas, Mariupoles un Odesas.

Latvijas Republikas Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību piecām personām krimināllietā, kurā tiek izmeklēts, iespējams, Latvijas vēsturē lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums, vēsta laikraksts Diena.

Dienas iegūtā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm akciju kontrolpaketes izkrāpšanas mēģinājumu, apsūdzības uzrādītas gan bijušajiem uzņēmuma Olainfarm padomes locekļiem Haraldam Velmeram un Kārlim Krastiņam, gan Olainfarm un tābrīža lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes loceklei Milanai Beļevičai, gan par investoru uzdoto Čehijas čaulas kompāniju Black Duck Invest pārstāvošajiem Čehijas pilsoņiem Tiboram Bokoram un Vojtekam Kačenam.

Apsūdzēto statusā – piecas personas

Iepriekš Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā (VP) uzsākta izmeklēšana lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, bijusī lielākā Olainfarm akcionāra Olmafarm valdes locekle M. Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm padomes locekļiem H. Velmeru un K. Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem T. Bokoru un V. Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kurai bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Lidosta "Rīga", kur piektdien sniegputeņa dēļ tika slēgts skrejceļš, sestdien no plkst.6 pakāpeniski atsākusi drošu skrejceļa darbu, informēja lidostā.

Kā liecina informācija lidostas mājaslapā, pirmā lidmašīna no Rīgas devās plkst.6.30, kas bija lidsabiedrības "airBaltic" reiss uz Dubaju. Savukārt pirmā lidmašīna, kas sestdienas rītā lidostā Rīgā nosēdās plkst.6.56, bija "airBaltic" reiss no Tallinas.

Atbilstoši lidostas mājaslapā pieejamajai informācijai sestdienas rītā sākusies iekāpšana vairākos reisos, tiesa gan virknei lidmašīnu paredzamā izlidošana kavēsies.

Naktī uz sestdienu lidostas dienesti strādāja, lai atjaunotu drošu gaisa kuģu pacelšanos, nolaišanos un apkalpošanu lidlaukā, tai skaitā, veicot skrejceļa un peronu tīrīšanu un sniega izvešanu.

Lidojumi gan atsākti pakāpeniski, tāpēc visas dienas garumā iespējama lidojumu kavēšanās. Pasažieri joprojām tiek aicināti sazināties ar savām aviokompānijām, lai noskaidrotu precīzāku informāciju par lidojumiem. Informācija par lidojumiem tiek regulāri atjaunota arī lidostas mājaslapā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosina vakcīnu loģistiku uzticēt bruņotajiem spēkiem.

Ceturtdien valdības sēdes laikā premjers pauda neizpratni par to, ka vakcinācijas procesā "esam pakļauti nezināmiem un ne pārāk atbildīgiem privātiem pakalpojuma sniedzējiem".

"Vai nav pienācis laiks pateikt - pietiek? Mums ir bruņotie spēki. Mēs otrreiz nevaram šādi riskēt, tāpēc pārņemam procesu valsts uzraudzībā," mudināja Kariņš.

Premjers pauda sašutumu, ka valsts izdod naudu reklāmai, bet nevar nodrošināt vakcinācijas procesu. "Mēs esam izsmiekls," secināja premjers.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atbalstīja Ministru prezidenta viedokli par vajadzību vakcināciju piegādē iesaistīt armijas spēkus. Linkaits pauda, ka nav skaidrs, kā sistēma ar dažādiem piegādātājiem varētu darboties pie masu apjomiem, kā arī vai šādu piegādātāju vispār būs pietiekami daudz, lai nodrošinātu vajadzīgo loģistikas pakalpojumu apjomu vēlākajos vakcinācijas posmos.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2020. gada pirmajā pusē iesaldējis teju tikpat daudz naudas kā pērn visa gada laikā.

Tas, ka AML prasības ir acīmredzami pārspīlētas, satrauc jau valdības koalīcijas ministrus, par ko liecina, aizsardzības ministra Arta Pabrika ieraksts sociālajā tīklā "Twitter" 22. septembra rītā: "Ir pēdējais laiks visiem atzīt, ka prasības banku klientiem ir pārmērīgas un nesaprātīgas. Ieviestas, aizsedzoties ar drošības jautājumiem." Viņa padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Emīls Dobrājs "Dienas Biznesam" paskaidroja, ka tā bijusi norāde atbildīgajām amatpersonām pievērst uzmanību problēmai, bet pagaidām plašāku komentāru no politiķa puses nebūs. Savukārt premjers Krišjānis Kariņš par nepieciešamību domāt citādi runāja jau 9. septembra LTV1 raidījumā "Rīta panorāma".

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aizliegusi Krievijas kanālu "Rossija" un "Rossija 24" retranslāciju Latvijā, ceturtdienas rītā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" informēja padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Kanāla "Rossija" retranslācija aizliegta uz pieciem gadiem, kanālu "Rossija 24" nevarēs pārraidīt četrus gadus. Savukārt "TV Centr International" retranslācija aizliegta uz trim gadiem.

Pēc Āboliņa paustā, lēmumi pieņemti saistībā ar tiešiem draudiem valsts drošībai.

Jau ziņots, ka iepriekš Valsts prezidents Egils Levits aicināja Latvijā aizliegt Krievijas propagandas kanālu retranslāciju.

"Latvijas informācijas telpā nav pieļaujama naida kurināšana pret Ukrainu un dezinformācija," ierakstā mikroblogošanas vietnē "Twitter" uzsvēra Valsts prezidents.

Ar līdzīgu paziņojumu klajā nāca ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ministrs "Twitter" atzīmēja, ka, ņemot vērā etniskā naida veicināšanu un nozieguma pret mieru un kara attaisnošanu, kas katru dienu redzama minētajos kanālos, Latvijas atbildīgajām iestādēm būtu pamats izvērtēt to darbību Latvijā un pārtraukt to retranslāciju.