Aptuveni 50% aptaujāto ārvalstu investoru Latvijā un Igaunijā šogad plāno palielināt ieguldījumus Baltijas reģionā, kamēr šis rādītājs Lietuvā ir nedaudz zemāks - 38%, liecina jaunākais Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījums "Sentiment Index".
FICIL informēja aģentūru LETA, ka Baltijas reģiona ārvalstu investoru skatījumā šīs trīs valstis ir iemācījušās uzturēt ekonomisko un politisko stabilitāti, neskatoties uz to nelielo izmēru un uzņēmību pret ārējiem satricinājumiem, piemēram, ģeopolitisko spriedzi, Krievijas tirdzniecības sankcijām, enerģijas cenu kāpumiem un Covid-19 pandēmiju.
Investoru skatījumā Baltijas noturības recepte ietver stabilas demokrātiskās sistēmas, pārdomātu makroekonomisko pārvaldību, atvērtu un elastīgu tirdzniecības politiku, ciešu dialogu starp politikas veidotājiem un investoriem, augstu pielāgošanās spēju, kā arī klusu, bet strauju mācīšanos no attīstītākajiem Eiropas kaimiņiem.
Turklāt ārvalstu investori izceļ Baltijas valstu kopējās stiprās puses - lielisku digitālo infrastruktūru, tuvumu lieliem tirgiem un augstu dzīves kvalitāti, vienlaikus uzsverot specifiskas priekšrocības uzņēmējdarbības veikšanai katrā valstī.
Baltijas valstu ekonomisko noturību atspoguļo arī jaunākās izaugsmes prognozes - Lietuvas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2025.gadā sasniegs 3%, Latvijas - 2,1% 2026.gadā, un Igaunijas - 2,6% 2026.gadā.
Atšķirībā no investoriem, kas jau darbojas Baltijā, potenciālie investori ir piesardzīgāki attiecībā uz izaugsmes perspektīvām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, norādot uz bažām par ģeopolitisko situāciju. Lai arī esošie investori atzīst, ka šīs bažas var ietekmēt drošības uztveri, viņi uzsver, ka ģeopolitika ir tikai viens no investīciju klimatu ietekmējošajiem faktoriem. FICIL ieskatā āda atbilde liecina par pozitīvu pārmaiņu investoru noskaņojumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Kā pozitīvas iezīmes ārvalstu investori izceļ to, ka 2025.gadā Baltijas valstis sasniedza būtisku pavērsiena punktu, sinhronizējot savus elektroenerģijas tīklus ar pārējo kontinentālo Eiropu, un oficiāli pārtraucot atkarību no Krievijas kontrolētās BRELL sistēmas. Investoru skatījumā šis solis, kopā ar lieliem ieguldījumiem atjaunojamajā enerģijā un elektrotīklu modernizācijā, ir nostiprinājis Baltiju kā līderi Eiropas zaļajā pārejā.
Tāpat ārvalstu investori atzīmē, ka Latvija, piemēram, ir uzsākusi pilna cikla "Patria 6×6" bruņumašīnu ražošanu valstī. Investori uzskata, ka šis solis ne tikai stiprina valsts aizsardzību, bet arī veido industriālās spējas, kas atbalsta plašāku ekonomisko noturību. Lietuvā un Igaunijā aizsardzības ieguldījumi arvien biežāk tiek sasaistīti ar ilgtermiņa attīstības stratēģijām, nevis īstermiņa risinājumiem, apliecinot Baltijas reģiona progresu noturības veidošanā.
Tāpat ārvalstu investori atzīmē, ka Baltijas valstis ir apņēmušās attīstīt digitālo noturību un inovācijas, kā rezultātā ir izveidojušies spēcīgi finanšu tehnoloģiju, kiberdrošības un mākslīgā intelekta klasteri. Latvijā vairāk nekā 90% valsts pakalpojumu ir pieejami tiešsaistē, un vairāk nekā trīs ceturtdaļas iedzīvotāju regulāri izmanto e-pārvaldes platformas. Savukārt Lietuva šobrīd ir mājvieta vienai no lielākajām finanšu tehnoloģiju ekosistēmām Eiropā - 2024.gadā tur darbojās vairāk nekā 260 licencēti "fintech" uzņēmumi.
Pētījumā norādīts arī uz būtiskiem izaicinājumiem, kas katrā valstī jārisina, lai saglabātu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pievilcību ārvalstu investoriem. Baltijas valstu stiprās puses, izaicinājumi, sadarbības iespējas, kā arī Eiropas un starptautiskais atbalsts reģionam tiks apspriesti gaidāmajā pasākumā "Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics", kas norisināsies Rīgā, 26.maijā.
Šogad FICIL sadarbībā ar FICE (Ārvalstu investoru padome Igaunijā), "SSE Rīga" ("Stockholm School of Economics in Riga), un ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu, veica pētījumu par investīciju klimatu visās trīs Baltijas valstīs. Ņemot vērā kopīgos ģeopolitiskos izaicinājumus, kas samazinājuši reģiona pievilcību investoriem, pētījuma mērķis bija izprast šo ietekmi un salīdzināt investīciju vidi Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Kopumā pētījumā piedalījās 118 ārvalstu uzņēmumi visā Baltijas reģionā.
