Šāgada septembrī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD, Organisation for Economic Co-operation and Development) publiskoja dokumentu paketi, kurā izklāstīti priekšlikumi cīņai ar uzņēmumu peļņas izvešanu uz ārzonām, šādi likumīgā veidā izvairoties no nodokļu nomaksas valstīs, kurās gūta reālā peļņa. Pateicoties ne tikai ārzonām, bet arī ievērojamām atšķirībām dažādu valstu nodokļu sistēmās, lielās starptautiskās kompānijas ir izstrādājušas virkni nodokļu optimizēšanas shēmu, no kurām populārākā ir darījumi uzņēmumu grupu iekšienē, bieži par tirgus situācijai absolūti neatbilstošām cenām, kuriem pateicoties uz papīra gandrīz visa grupas peļņa nonāk tajos uzņēmumos, kas reģistrēti valstīs ar zemām nodokļu likmēm, otrdien raksta laikraksts Diena.
Atbilstoši OECD aprēķiniem šādi darījumi veido 40-60% no visas pasaules starptautiskās tirdzniecības gadā. Minētās shēmas ne tikai noved pie nodokļu neiekasēšanas vairāku simtu miljardu dolāru apmērā ik gadu globālā mērogā, kas īpaši aktuāli kļuva globālās finanšu un ekonomiskās krīzes laikā, bet arī pie aizvien pieaugošas mantiskās nevienlīdzības un negodīgas konkurences - mazie un vidējie uzņēmumi, kuri nevar atļauties darboties ārzonās un nodokļu paradīzēs, ir spiesti maksāt ievērojami lielākus nodokļus nekā lielās korporācijas. Piemēram, Francijā lielās korporācijas nodokļos samaksā 8%, bet mazie un vidējie uzņēmumi - 33% peļņas.
Noteikumu projekta kopumu OECD izstrādāja pasaules divdesmit lielāko ekonomiku (G20) foruma uzdevumā, un priekšlikumu tapšanā ir piedalījušies 44 valstu pārstāvji. Dokumentu pakete, kas tiks apspriesta šāgada novembrī Austrālijā gaidāmajā G20 līderu sanāksmē, paredz fundamentāli pārveidot starptautisko līgumu par nodokļiem sistēmu, tajā skaitā paredzot iespējas varas iestādēm reglamentēt cenu veidošanu uzņēmumu grupu iekšienē, kā arī vienotas starptautiskas uzskaites metodikas ieviešanu, kas ļaus uzraudzīt kompāniju aktīvus, ieņēmumus, peļņu un dažādās jurisdikcijās nomaksāto nodokļu apjomus. Tāpat OECD ierosinājumi paredz likvidēt nodokļu atlaides, kas atsevišķās pasaules valstīs noteiktas lielajiem nodokļu maksātājiem, un atcelt vēl virkni citu spraugu likumdošanā.
OECD ekonomisti ir pārliecināti - lai arī starptautiskās nodokļu sistēmas pārkārtošana prasīs laiku, organizācijas priekšlikumi to apstiprināšanas gadījumā atstās nekavējošu ietekmi. «Nodokļu konsultantiem neizdosies pārliecināt lielus uzņēmumus izmantot nodokļu optimizācijas shēmas, ja būs zināms, ka pēc dažiem gadiem šīs shēmas pārstās darboties,» izdevums The Wall Street Journal citē OECD nodokļu politikas un administrēšanas centra direktora Paskāla Sentamāna vārdus.
Kā vēl pagājušajā gada rakstīja The Economist - ja par nodokļu paradīzēm uzskata vietas, kuras piesaista kompāniju - nerezidentu līdzekļus, piedāvājot atvieglotu tiesisko regulējumu un zemus vai pat nulles līmeņa nodokļus, kā arī konfidencialitāti, tad pasaulē kopumā iespējams atrast 50-60 šādu teritoriju, no kurām daudzas juridiski pat netiek uzskatītas par ārzonām. Šīs teritorijas ir juridiskās adreses vairāk nekā diviem miljoniem uzņēmumu, banku, fondu un apdrošināšanas kompāniju.
Ņemot vērā ārzonu specifiku, precīzi pateikt tajās esošo līdzekļu apjomu, protams, nav iespējams, tādēļ visbiežāk tiek minēti aptuveni 20 triljoni ASV dolāru (15,71 triljons eiro). Salīdzinājumam - nominālais visas pasaules kopprodukts 2013. gadā tika lēsts nedaudz vairāk nekā 74 triljonu dolāru apmērā.
Visu rakstu Gaida nodokļu sistēmas pārkārtošanas kauju lasiet otrdienas, 7. oktobra, laikrakstā Diena (14. lpp.)!
