Jaunākais izdevums

Risku pārvaldības kompānija "Coface" šogad Latvijā un Lietuvā sagaida iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 1,8%, savukārt Igaunijai otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija, sagaidot IKP kritumu par 0,2%, informēja "Coface" pārstāvji, atsaucoties uz "Coface" ekspertu novērtējumu jaunākajā risku barometra pētījumā.

Vienlaikus "Coface" eksperti prognozē, ka Latvijas IKP nākamgad pieaugs par 2,6%, Lietuvas - par 2,7%, savukārt Igaunijas ekonomikā būs izaugsme 3% apmērā.

"Coface" pārstāvji norāda, ka Latvijas ekonomikai 2024.gads sola stabilizāciju un pakāpenisku atveseļošanos, ko veicinās spēcīgais iekšējais pieprasījums, patērētāju noskaņojuma uzlabošanās un stratēģiskās investīcijas.

Kompānijā atgādina, ka Baltijas valstis 2023.gadā piedzīvoja nozīmīgu ekonomikas lejupslīdi, Igaunijas IKP sarūkot par 3%, bet Latvijā un Lietuvā - par 0,3%. Tomēr 2024.gada pirmais ceturksnis ir nesis pozitīvas pārmaiņas Latvijai un Lietuvai, abām fiksējot izaugsmi, savukārt Igaunija pagaidām turpina saskarties ar ekonomiskiem izaicinājumiem, ko nosaka salīdzinoši augsts bezdarba līmenis un zems iekšējais pieprasījums mērena darbaspēka algu kāpuma apstākļos.

"Coface" pārstāvji prognozē, ka turpmākajā periodā šogad būtisku risku Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikām rada ražojošo uzņēmumu ierobežotās eksporta iespējas - ir krities Baltijas valstu galveno tirdzniecības partneru pieprasījums, tostarp Rietumeiropā un ziemeļvalstīs.

"Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs norāda, ka pieprasījums importam no citām valstīm, tostarp Baltijas Eiropā uzlabosies, taču nav gaidāms, ka šī izaugsme būs strauja un tūlītēja. Tas skaidrojams ar to, ka, neskatoties uz augstāku ekonomisko izaugsmi, vairākas Eiropas ekonomikas, tostarp Vācija un īpaši tās rūpniecības sektors joprojām ir samērā izaicinošā situācijā. Labā ziņa Baltijas valstīm ir spēcīgs iekšējais pieprasījums, kam vajadzētu būt pietiekamam ekonomikas izaugsmes atbalstam līdz šā gada beigām.

Laba ziņa Baltijas valstu ekonomikai, pēc "Coface" ekspertu minētā, ir arī mērenie inflācijas rādītāji un samērā saspringtā situācija darba tirgū, kas var veicināt turpmāku algu pieaugumu. IKP pieaugumu veicinošam faktoram Baltijas valstīm šogad vajadzētu būt arī investīcijām, tostarp arī Eiropas Savienības fondu projektiem un līdzfinansējumam. Savukārt negatīvi ir tas, ka, neskatoties uz Eiropas Centrālās bankas sākto monetāro mīkstināšanu, finansējuma piesaistes izmaksas joprojām ir salīdzinoši augstas, pauž Sīlevičs.

Tikmēr Eiropā 2024.gada pirmajā ceturksnī reģistrēts neliels IKP pieaugums 0,3% apmērā, kas pēc negatīvajiem izaugsmes rādītājiem 2023.gada trešajā un ceturtajā ceturksnī iezīmējis ekonomiskās recesijas beigas. Tajā pašā laikā vidējā inflācija Eiropā, pēc īsa krituma līdz 2,4% aprīlī, maijā atkal pakāpās līdz 2,6%. Prognozes liecina, ka iespējamajam algu pieaugumam Eiropā vajadzētu veicināt patēriņu, kas savukārt palēninās inflācijas mazināšanās procesus. Šī inflācijas tendence, kā norāda "Coface", visticamāk, negatīvi ietekmēs eirozonas ekonomiku plašākā mērogā, potenciāli palielinot uzņēmumu maksātnespējas gadījumu risku.

Nākamajos ceturkšņos izaugsmi Eiropas ekonomikas izaugsmi veicinās galvenokārt pakalpojumu sektors, savukārt Eiropas rūpniecības atveseļošanās būs daudz pakāpeniskāka un atsevišķās industrijās pat nenoteikta. Pēc "Coface" globālā risku barometra pētījuma datiem, ražošanas apmēri Eiropas valstīm joprojām nav atgriezušies pirms pandēmijas līmenī.

"Coface" uzņēmējdarbības sektoru riska barometrā Centrālās un Austrumeiropas reģionā kā zema riska sektors šajā gadā novērtēta tikai farmācija, kamēr vidēja riska apmērs noteikts lauksaimniecībai, pārtikas rūpniecībai un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sektoram. Savukārt kā augsta riska nozares šajā reģionā novērtēts automobiļu, ķīmiskās rūpniecības, enerģētikas, papīra rūpniecības un tirdzniecības sektors, bet visaugstākais riska apmērs noteikts būvniecībai, tekstilrūpniecībai, transportam un kokrūpniecībai.

Globālā mērogā pasaules ekonomika pēc iepriekšējo gadu pandēmijas un ģeopolitiskajiem satricinājumiem 2024.gada sākumā kopumā spējusi stabilizēties, un šajā gadā tai tiek prognozēta izaugsme. "Coface" globālās ekonomikas izaugsmes prognoze 2024.gadā sasniedz 2,5%, savukārt 2025.gadā - 2,7%.

Vienlaikus globālā mērogā ir iespējama starptautisko tirdzniecības attiecību saasināšanās, norāda "Coface". ASV 14.maijā paziņoja par strauju muitas nodevu celšanu Ķīnas preču importam, kas apliecina ASV apņēmību dot pretsparu Ķīnai tās stratēģiskajās nozarēs. Jūnija pirmajā pusē Eiropas Savienība vienojās par līdzīgiem pasākumiem, uzliekot Ķīnas elektromobiļiem papildu tarifus līdz 38% apmērā. Līdzīgus soļus veikušas arī tādas valstis kā Indija un Brazīlija, palielinot globālās tirdzniecības spriedzes risku.

"Coface" norāda, ka galvenās ieguvējas no pašreizējās situācijas potenciāli varētu būt Meksika un Vjetnama, kļūstot par nozīmīgiem tranzīta punktiem Ķīnas produkcijai. Lai gan sākotnēji šķiet, ka tirdzniecības sakari starp ASV un Ķīnu šobrīd ir vājinājušies, to, ka tā tas turpināsies arī nākotnē, secināt vēl ir pāragri. Papildu bažas par ASV tirdzniecības politiku un globālās tirdzniecības sadrumstalotības risku nākotnē vairo arī ASV prezidenta kandidāta Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņas solījumi ieviest globālās tirdzniecības tarifus 10% apmērā. Aizvien nenoteiktākā starptautiskā ģeopolitiskā situācijā muitas barjeru eskalācija nozīmētu lielākas izmaksas uzņēmumiem, veicinot inflācijas pieauguma risku.

Ņemot vērā valsts un privātā parāda līmeni un kopējās ekonomikas tendences, "Coface" 18 mēnešu makroekonomikas scenārijā kā negatīva tendence izcelti finanšu nosacījumi, kas joprojām būs daudz stingrāki nekā pēdējo 15 gadu laikā. Tas jo īpaši negatīvi varētu attiekties uz uzņēmumiem, kuri vēl nesen varēja nodrošināt finansējumu ar ārkārtīgi izdevīgiem nosacījumiem un kuriem tagad ir jāatmaksā un/vai jārefinansē šie līdzekļi citos tirgus apstākļos.

Ņemot vērā, ka inflācija daudzās monetārajās zonās šķietami bremzējas vai ir apstājusies un rodas jauni riska faktori (piegādes kavējumi, frakta tarifi, sankcijas, muitas tarifi un citi) un būtiskas preču cenu svārstības (lauksaimniecības produkti, metāli un citas preces), nav garantijas, ka finanšu apstākļi ar laiku tiks būtiski atviegloti. "Coface" ekspertu ieskatā viss liecina, ka uzņēmumu maksātnespējas gadījumi, kas pēdējos mēnešos ir strauji pieauguši gan pēc biežuma, gan pēc apjoma, turpinās pieaugt arī nākamajos ceturkšņos, ja ne gados.

"Coface" ir viens no lielākajiem starptautiskajiem kredītrisku apdrošinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2024.gadā sasniegs 1,8%, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomistu prognoze.

Lai gan Latvijas un Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam pazeminājusies, prognozētais IKP pieaugums Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs: Lietuvā IKP pieauguma prognoze sasniedz 1,6%, savukārt Igaunijai jau otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija -0,4% apmērā. Vienlaikus, Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes neiepriecina: Lietuvai tā tiek prognozēta šī gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēl vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface".

"Coface" ekonomisti publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā savās prognozēs par globālo ekonomiku ir piesardzīgi: ņemot vērā globālās ekonomikas palēnināšanos, kā papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā tiek minētas arī politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta, vēlēšanas. "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz) stāsta, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad samazināta līdz 1,8 procentiem. To galvenokārt noteica aizkavētā ekonomikas atveseļošanās, kam, kā jau tika gaidīts, Baltijas valstīs vajadzēja notikt agrāk. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes pasliktinājušās - pēc "Coface" datiem, 2024.g IKP pieaugums Lietuvā sasniegs 1,6 procentus, savukārt Igaunija piedzīvos -0,4 procentu recesija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvā finansētāja “ERST Finance” valdes sastāvā notikušas izmaiņas. Par valdes priekšsēdētāju un vienīgo valdes locekli kļuvis uzņēmuma līdzšinējais izpilddirektors Arnis Blūmfelds, kuram ir vairāk nekā 20 gadu pieredze finanšu un biznesa attīstības jomā.

Iepriekš ieņemti vadoši amati tādos uzņēmumos kā “Swedbank Latvija”, “Balta”, “Bite Latvija”, Coface SE u.c. A. Blūmfelds “ERST Finance” pievienojās 2019. gadā.

Līdzšinējais valdes loceklis Jānis Berķis turpmāk kopā ar uzņēmuma akcionāru Artūru Miglinieku pildīs padomes locekļu pienākumus, savukārt par padomes priekšsēdētāju kļuvis līdzšinējais padomes loceklis Nauris Berķis. Izmaiņas uzņēmuma vadības komandā reģistrētas šī gada 31. maijā.

“Mūsu misija ir veicināt Latvijas uzņēmējdarbības izaugsmi un atbalstīt uzņēmējus biznesa nepārtrauktības nodrošināšanā. Redzam, ka ir nozares, kur šis atbalsts tiek ļoti augsti vērtēts un mūsu ilggadējā pieredze ļauj veiksmīgi izprast dažādu nozaru izaicinājumus, rīkoties ātri un efektīvi, lai saviem sadarbības partneriem nodrošinātu nepieciešamo atbalstu. Arī turpmāk mana kā valdes priekšsēdētāja misija, gluži kā līdz šim, būs nodrošināt kvalitatīvus, caurskatāmus un ātrus risinājumus darījumu finansēšanai un apgrozāmo līdzekļu piesaistei,” norāda “ERST Finance” valdes priekšsēdētājs Arnis Blūmfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru