Finanses

Covid-19 krīzē pērn no ES finanšu instrumentiem MVU sniegts 29 miljardu eiro atbalsts

Db.lv, 06.12.2021

Jaunākais izdevums

Ar Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentiem 2020.gadā Covid-19 krīzē Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) sniegts 29 miljardu eiro atbalsts, teikts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par finanšu instrumentu īstenošanu pagājušajā gadā.

No tiem 21,6 miljardi eiro no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), aptverot 478 000 MVU, no kuriem 375 000 ir mikrouzņēmumi, informē EK pārstāvniecības Latvijā Komunikācijas ģenerāldirektorātā.

Tādi finanšu instrumenti kā pašu kapitāls un parāds, aizdevumu garantijas, riska kapitāls un riska dalīšanas mehānismi ir izrādījušies resursu ziņā efektīvs veids, kā izmantot kohēzijas politikas resursus, vēl jo vairāk krīzes laikā.

Covid-19 pandēmija īpaši smagi skāra MVU, un daudzi darba ņēmēji bija pakļauti riskam zaudēt darbu, kad uzņēmumiem bija grūtības izdzīvot. EK uzsvēra, ka finanšu instrumentiem ir bijusi izšķiroša nozīme, lai sniegtu atbalstu MVU, kuriem tas visvairāk nepieciešams, un tādējādi tie palīdzēja mazināt Covid-19 krīzes negatīvo ekonomisko ietekmi ES reģionos un pilsētās. Jo īpaši, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu instrumenti sniedza palīdzību tādu finanšu produktu veidā kā aizdevumi, garantijas un pašu kapitāls.

Salīdzinājumā ar 2019.gadu atbalstu saņēma papildu 365 000 MVU, izmantojot finanšu instrumentus, tas ir, katru dienu par aptuveni 1000 MVU vairāk, kopā 478 000 MVU 2020.gadā.

EK skaidroja, ka finanšu instrumenti ir izrādījušies vērtīgi, jo īpaši pateicoties papildu elastībai, ko nodrošina Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII) un Papildinātā investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII+), kur dalībvalstis varētu novirzīt resursus saņēmēju mainīgajām vajadzībām. Cita būtiska finanšu instrumentu iezīme ir spēcīgais sviras efekts, jo tie var piesaistīt papildu ieguldījumus no privātiem vai publiskiem ieguldītājiem. Izmaksu ziņā tie ir efektīvs īstenošanas mehānisms ar ļoti zemiem pārvaldības izdevumiem un maksām.

EK atzīmēja, ka ES var nodrošināt finanšu instrumentus, izmantojot finanšu starpniekus dalībvalstīs dalītā pārvaldībā, lai atbalstītu to politiku un programmas. Jaundibinātie uzņēmumi, mikrouzņēmumi un lielākie uzņēmumi var gūt labumu no šāda veida finansējuma. Pastāv dažādi finanšu instrumentu veidi: pašu kapitāls un aizņēmums, aizdevumu garantijas, riska kapitāls un riska dalīšanas mehānismi. Salīdzinājumā ar plānošanas periodu no 2007. līdz 2013.gadam ES no 2014. līdz 2020.gadam ir divkāršojusi ESIF finanšu instrumentu izmantošanu.

Gada kopsavilkuma ziņojumā par finanšu instrumentu īstenošanu ir sniegti dati par progresu, kas panākts ESIF atbalstīto finanšu instrumentu finansēšanā un īstenošanā 2014. līdz 2020.gada plānošanas periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts atbalstam MVU digitālajai transformācijai ir jābūt atkarīgam no uzņēmuma lieluma

Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 21.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule arvien vairāk virzās uz digitālo realitāti, daļēji pateicoties jaunākajai, tehnoloģiski lietpratīgākai paaudzei.

“Transformējies vai dodieties mājās!”, ir izplatīta tēma pētījumos, ziņojumos, forumos un konferencēs par to, kā uzņēmumi var saglabāt konkurētspēju šajā arvien digitālākajā pasaulē. Veicot digitālo ceļojumu, viena no lielākajām atziņām skan – ja neesat tīmeklī, tu neesi īsts jeb “if you’re not online, it’s like you don’t exist”.

LU pētījuma rezultāti par Latvijas uzņēmumu digitālo transformāciju

Lai izprastu Latvijas uzņēmumu panākumus un šķēršļus veicot digitālo transformāciju un kas ir darāms to pilnveidošanai, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētnieki veica pētījumu par Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) digitālās transformācijas potenciālu. Aptaujāto 433 Latvijas uzņēmumu portrets ļāva izdarīt secinājumus par digitālas transformācijas nozīmi uzņēmumu griezumā. Aptaujas laikā tika uzrunātas dažādas uzņēmumu asociācijas, kā arī uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, noskaidrojot to iesaisti digitalizācijas procesos un digitālā transformācijā. Papildus sazinoties ar vadošajām universitātēm Lietuvā un Igaunijā, tika iegūstas 58 atbildes no Lietuvas un Igaunijas MVU, kas ļāva veikt salīdzinājumu ar citām Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 11 mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,03 miljardi eiro jeb par 490,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Valsts kases publicētie dati.

Deficīta apmērs valsts budžetā, ņemot vērā valdības apstiprinātā atbalsta Covid-19 seku mazināšanai izmaksas, sasniedz 1,08 miljardus eiro, kamēr pašvaldību budžetā bijis 43,3 miljonu eiro pārpalikums, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 1,2 miljardiem eiro jeb 12% un veido 11,5 miljardus eiro, bet izdevumi pieauguši straujāk - par 1,7 miljardiem eiro jeb 16% - un sasniedza 12,5 miljardus eiro.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā janvārī-novembrī, ieskaitot vienotā nodokļu konta nesadalīto atlikumu 256,5 miljonu eiro apmērā, veido 9,1 miljardu eiro, kas bija par 888 miljoniem eiro jeb 10,9% vairāk nekā pērn 11 mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē joprojām galvenā tēma ir pandēmija, un šis temats aktuāls var būt vēl ļoti ilgi. Faktiski līdz ar Covid-19 lipīgo variantu izplatīšanos sāk nostiprināties viedoklis, ka cilvēkiem jāmaina priekšstats par to, kā tie domā un uztver esošo pandēmiju.

Proti, ja agrāk tika cerēts uz to, ka pret šo visu būs kāda izšķirīga uzvara, tad tagad šādas cerības pagaist. Līdzīga domu gaita nu redzama arī dažos pasaules vadošajos biznesa medijos.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) nu raksta, ka zinātnieku labākais scenārijs Covid-19 cīņas frontē nebūt vairs neesot tā iznīcināšana. Tas drīzāk saistoties ar tādu situāciju, kad šis vīruss kļūst par tādu pašu “rutīnas slimību” kāda ir gripa vai pat ierindas saaukstēšanās. Tiek norādīts, ka šāda Covid-19 delta varianta izplatīšanās faktiski nozīmējot, ka no tā atbrīvoties ir teju neiespējami.

Rezultātā tiek klāstīts, ka cilvēkiem pret Covid-19 vīrusu un tā versijām, visticamāk, būs jāvakcinējas regulāri, kur tas savukārt tad atturēs no masveida hospitalizācijām un nāves gadījumiem. Jeb, lai Covid-19 vīruss būtu daudzmaz “maigs”, lielākajai daļai cilvēku būs nepieciešama kāda veida imunitāte, kas, pēc zinātnieku teiktā, nozīmē, ka saslimstība ar šo slimību ir vieglāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima pieņem likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam

LETA, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Imunizācijas valsts padome atbalsta 5-11 gadus vecu bērnu vakcināciju pret Covid-19

LETA, 01.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imunizācijas valsts padome (IVP) kopumā atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19 vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem, taču atkārtoti uzsver, ka joprojām būtiskākā ir senioru un riska grupu vakcinēšana, pēc kārtējās IVP sēdes informēja tās vadītāja, profesore Dace Zavadska.

Viņa uzsver, ka senioru un riska grupu cilvēku vakcinēšana ir prioritāte gan primārajā, gan balstvakcinācijā.

Ņemot vērā patlaban pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, IVP kopumā atbalsta bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē sākt visiem tiem bērniem, kas ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19 gaitai. Tie, piemēram, ir bērni ar onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona slimībām un citām hroniskām orgānu slimībām, skaidro profesore.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir reģistrējusi "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnu lietošanai bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem. Tas veikts, pamatojoties uz izvērtējumu no pētījuma datiem, kur šajā populācijā ieguvumi no Covid-19 vakcinācijas pārsniedz risku. Pētījumā piedalījušies 3082 bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu Par valsts budžetu 2022.gadam, kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Klātienē strādājošajiem vismaz divas reizes nedēļā būs jāveic Covid-19 tests

LETA, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 6.decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, būs jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Prasība attieksies uz visiem darbiniekiem - gan pret Covid-19 vakcinētiem, gan nevakcinētiem.

Veselības ministrija (VM) rīkojuma anotācijā norāda, ka, neskatoties uz to, ka pašlaik Latvijā ir novērojama Covid-19 gadījumu samazināšanās tendence, kā arī pakāpeniski samazinās Covid-19 pacientu skaits slimnīcās, joprojām pastāv augsti riski atkārtotam saslimstības pieaugumam. Tas ir saistīts ar to, ka novērojama ļoti strauja Covid-19 izplatība Eiropā, kā arī tiek prognozēta pastiprināta cilvēku mobilitāte pirmssvētku perioNo 6.decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, būs jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzējiem

LETA, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, no šodienas Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzēju reģistrācijai, darbības veikšanai un uzraudzībai.

Prasības nosaka pagājušā gada nogalē pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai.

Valdība 12.oktobrī atbalstīja Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu, izveidojot normatīvo regulējumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šobrīd izaicinājums finanšu sektora tālākai attīstībai ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas var pārvirzīt finanšu pakalpojumu sniedzējus no tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem uz jauniem, kā arī ļauj tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ieviest jaunus inovatīvus pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) sniegusi pozitīvu atzinumu par diviem Covid-19 terapijas līdzekļiem "Ronapreve" un "Regkirona", kurus Eiropas Komisija (EK) atzinusi par daudzsološiem, informēja EK pārstāvniecības Latvijā preses dienests.

Abus medikamentus paredzēts izmantot infekcijas agrajās stadijās, un to pamatā ir monoklonālas pretvīrusu antivielas.

Zāļu valsts aģentūra aģentūru LETA informēja, ka Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) Zāļu reģistrācijas komiteja šodien ir ieteikusi Covid-19 ārstēšanai reģistrēt monoklonālās antivielu grupas zāles "Ronapreve" (kasirivimaba un imdevimaba kombināciju) un "Regkirona" (regdanvimabu).

EZA ir ieteikusi reģistrēt "Ronapreve" Covid-19 ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma ar vismaz 40 kilogramu ķermeņa masu, kuriem nav nepieciešams papildu skābeklis un kuriem ir paaugstināts risks smagai slimības norisei.

"Ronapreve" ir lietojams arī Covid-19 profilaksei personām no 12 gadu vecuma ar vismaz 40 kilogramu ķermeņa masu. "Ronapreve" reģistrācijas pieteicējs ir uzņēmums "Roche Registration GmbH".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais Covid-19 vilnis bija liels pārsteigums visiem, tomēr katrs nākamais vilnis ekonomikai nodara arvien mazāku skādi, izriet no Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes sacītā Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.

Viņš stāstīja, ka Covid-19 krīze būtiski atšķīrās no visām citām krīzēm, ko Latvija jebkad ir piedzīvojusi. Pēc viņa paustā, pandēmijas viļņveidīgā ietekme ir radījusi ekonomikā tādus kā "amerikāņu kalniņus", jo krīzes radītais sākotnējais ekonomikas kritums bijis ļoti straujš.

Konfidences rādītāji, kas raksturo vispārējo konjunktūras situāciju tautsaimniecībā, esot būtiski nokritušies, un sekojot saslimstības un ierobežojumu gaitai, ekonomikas attīstība bijusi viļņveidīga.

"Ekonomika svārstās, bet fundamentālas problēmas ekonomikā nav," secinājis eksperts. Viņaprāt, tas nozīmē, ka jāpalīdz ekonomikai pārdzīvot krasās svārstības, neradot paliekošas negatīvas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā pusotru gadu pēc pandēmijas sākuma gandrīz puse (45%) no mazajiem un vidējiem uzņēmējiem (MVU) turpina strādāt attālināti, tomēr vairāk nekā ceturtā daļa (28%) no tiem labprāt atgrieztos atpakaļ birojos.

Tas secināts jaunākajā Tet biznesa klientu aptaujā, kurā piedalījās 151 uzņēmums. Pilnībā attālināti strādā nedaudz mazāk kā piektdaļa (17%) no aptaujātajiem uzņēmumiem, savukārt 29% birojā pavada dažas dienas nedēļā.

Rādītāji saglabājas nemainīgi, salīdzinot ar 2020. gadu, kad tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet veica līdzīgo aptauju. Tomēr novērojams, ka šobrīd krietni mazāk uzņēmumu, nekā pērn plāno pāriet uz attālināta darba modeli.

"Neskatoties uz prognozēm par to, ka attālinātais darbs ir uz palikšanu, aptaujas rezultāti MVU segmentā rāda, ka liela daļa uzņēmumu plāno nākotnē strādāt no birojiem. Ja 2020. gadā ceturtā daļa no tiem, kuri strādāja klātienē birojos, vēlējās ieviest attālinātu darbu, tad šobrīd situācija ir būtiski mainījusies – tikai 11% plāno to darīt nākotnē. Savukārt vairāk nekā 80% uzņēmumu nemaz neplāno attālinātu darbu," skaidro Tet IT drošības biznesa vadītājs un Tet grupas uzņēmuma Data experts izpilddirektors Deniss Rubens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni skaidrs ir tas, ka cīņā ar Covid-19 vīrusu nebūs kāda izšķiroša uzvara un, visticamāk, pasaulei ar šo slimību nāksies sadzīvot vēl ilgi. Līdz ar to jau kādu laiku tiek domāts vēl par citiem medikamentiem cīņā ar minēto vīrusu, tai skaitā tabletēm pret Covid-19.

Līdz šim nosacīti alternatīvas apstiprinātas zāles pret šo vīrusu ir tā saucamais Remdesivirs, kuru ASV uzņēmums Gilead Sciences pārdod ar zīmolu Veklury. Lai gan par šo vēnā ievadāmo zāļu efektivitāti vēl ir diskusijas, to pārdošana Gilead Sciences šogad ir ienesusi papildu trīs miljardus ASV dolāru.

Tomēr Gilead Sciences nav vienīgais uzņēmums, kas šobrīd strādā pie vakcīnām alternatīviem Covid-19 pretlīdzekļiem. Piemēram, finanšu ziņu portāls Barron's mēģina izcelt dažus tādus uzņēmumus, no kuriem visātrāk varētu nākt efektīvas šādas zāles, kuru pārdošana savukārt tiem nestu ievērojamus papildu ienākumus. Nav izslēgts, ka, piemēram, kādas tabletes apēšana daudziem cilvēkiem arī būtu pieņemamāka nekā vakcinēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lielāka valsts un nebanku finanšu uzņēmumu partnerība veicinās mazā biznesa attīstību

Linas Armalys, “Noviti finance” izpilddirektors, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu subsīdijas uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām vai patentmaksātājiem, kuriem Covid-19 epidemioloģisko ierobežojumu dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms, nevakcinētām personām netiek plānots izmaksāt, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Jau iepriekšējā nedēļā EM valdības sēdē prezentēja plānu, ka konkrēto atbalstu varētu izmaksāt tikai par tiem darbiniekiem, kuri sākuši vakcinācijas kursu pret Covid-19, tomēr pirmdien EM publiskotajā grozījumu redakcijā šāda prasība vairs nebija atrodama.

EM vēlāk precizēja, ka kļūdas dēļ pirmdien bija publiskota nepareiza projekta anotācijas versija.

Paredzams, ka par algu subsīdiju piešķiršanu Ministru kabinets lems otrdien, 26.oktobrī.

EM norāda, ka algu subsīdijas atbalsta kompensēšanai kopumā nepieciešami 64 miljoni eiro jeb 32 miljoni eiro mēnesī.

Ministrijas sagatavotie grozījumi vēsta, ka, lai saņemtu atbalstu, darba devējs apliecina, ka bez atbalsta darbinieki tiktu atlaisti un Covid-19 uzliesmojuma dēļ tiktu pārtraukta vai samazināta saimnieciskā darbība. Vienlaikus darba devējs apliecina, ka visā periodā, par kuru piešķirts atbalsts, ar šiem darbiniekiem netiek pārtrauktas darba attiecības un vismaz vienu mēnesi pēc atbalsta piešķiršanas. Pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji apliecina, ka atbalsta periodā netiks pārtraukta saimnieciskā darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atbalsts uzņēmumiem būs sociāli atbildīgu darbinieku noturēšanai un apgrozījuma krituma kompensācijai

Db.lv, 20.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets š.g. 20. oktobra ārkārtas sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu Covid-19 krīzes atbalsta programmām uzņēmumiem, kuru darbība būtiski ierobežota Covid-19 straujās izplatības dēļ.

Valdība vienojās, ka krīzē cietušajiem komersantiem būs pieejama apgrozāmo līdzekļu granta programma un algu subsīdiju programma daļēji nodarbinātajiem darbiniekiem.

“Šobrīd ikviens saimnieciskās darbības ierobežojums ir saistīts ar epidemioloģisko drošību un sabiedrības veselības aizsardzību. Pat neskatoties uz to, ka pieņemtie ierobežojumi būs īslaicīgi, nav iedomājam situācija, ka nozares tiek aizvērtas bez jebkādiem atbalsta mehānismiem, un mūsu iedzīvotāji tiek atstāti bez iztikas līdzekļiem. Ekonomikas ministrija, atbilstoši esošajai ārkārtējai situācijai un pieņemtajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem, ir pielāgojusi jau iepriekšējās krīzēs izstrādātos atbalsta instrumentus, lai atbalstītu sociāli atbildīgu darbinieku noturēšanu uzņēmumos, kā arī kompensētu uzņēmumu apgrozījuma kritumus,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstam Covid-19 krīzes laikā algu subsīdijām paredzēti 32 miljoni eiro mēnesī, otrdien nolēma valdība.

Atbalstu uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām vai patentmaksātājiem izmaksās par laika periodu no 1.oktobra līdz 31.novembrim. Atbalstam par iepriekšējo mēnesi varēs pieteikties līdz nākamā mēneša 25. datumam.

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi vēsta, ka, lai saņemtu atbalstu algu subsīdijām, darba devējs apliecina, ka bez atbalsta darbinieki tiktu atlaisti un Covid-19 uzliesmojuma dēļ tiktu pārtraukta vai samazināta saimnieciskā darbība. Vienlaikus darba devējs apliecina, ka visā periodā, par kuru piešķirts atbalsts, ar šiem darbiniekiem netiek pārtrauktas darba attiecības un vismaz vienu mēnesi pēc atbalsta piešķiršanas. Pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji apliecina, ka atbalsta periodā netiks pārtraukta saimnieciskā darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībnieki, tai skaitā Eiropas Savienība (ES), ir noslēguši sarunas par vienošanos birokrātijas mazināšanai pakalpojumu tirdzniecības jomā, informē Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā dēvētā kopīgā iniciatīva par pakalpojumu iekšzemes regulējumu "vienkāršos nevajadzīgi sarežģītos noteikumus un mazinās procesuālos šķēršļus", ar ko it īpaši saskaras mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Šī vienošanās palīdzēšot globālās pakalpojumu tirdzniecības izmaksas samazināt par vairāk nekā 150 miljardiem ASV dolāru gadā.

Tas ir pirmais PTO sasniegums pakalpojumu tirdzniecības jomā ļoti ilgā laikā. EK uzsvēra, ka laba regulatīvā prakse ir būtiska mūsdienu ekonomikas funkcionēšanai. Ar šo iniciatīvu ir panākta vienošanās par skaidriem noteikumiem attiecībā uz pārredzamību un atļauju piešķiršanu pakalpojumu jomā. Tā rezultātā tiks ievērojami atvieglota pakalpojumu tirdzniecība, it īpaši MVU, kuriem nav tādu pašu resursu un pieredzes kā lielākiem viņu konkurentiem, lai tiktu galā ar sarežģītiem procesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā zemākā vakcinācijas pret Covid-19 aptvere novērojama lauksaimniecības un mežsaimniecības, kā arī būvniecības nozarēs, kur, attiecīgi, vakcinācijas pilnu kursu līdz 20.oktobrim bija veikuši 34% un 49% strādājošo, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publiskotā informācija.

Tikmēr lielākais pret Covid-19 vakcinēto īpatsvars ir veselības un sociālās aprūpes sektorā, kur vakcinēti 87% no nozarē strādājošajiem.

Nozaru iedalījumā vakcinācijas īpatsvara ziņā veselības un sociālās aprūpes sektorā strādājošajiem seko izglītības nozare, kur uz 20.oktobri bija vakcinēti 83% no strādājošajiem, valsts pārvaldes un aizsardzības jomā - 81%, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pakalpojumu nozarē - 78%, finanšu un apdrošināšanas nozarē - 77% un mākslas, izklaides un atpūtas jomā - 77%.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē pret Covid-19 vakcinēti 71% darbinieku, izmitināšanas un ēdināšanas sektorā - 65%, operāciju ar nekustamo īpašumu jomā - 64%, pārējā rūpniecībā - 60%, tirdzniecībā - 60%, apstrādes rūpniecībā - 57%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības jomā - 57%, bet transporta un uzglabāšanas sektorā - 51%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē un pētniecībā beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki

Rolands Pētersons, Diena, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šodien sasauktajā Krīzes vadības padomē rosinās noteikt Latvijā stingrus drošības pasākumus, kuri nekavējoties samazina kontaktu skaitu sabiedrībā par vismaz 40%, informēja ministra komunikācijas padomniece Lāsma Bindere.

Saskaņā ar analīzi, kuru aizvadītajās dienās veikuši Veselības ministrija un speciālisti, kontaktu skaits sabiedrībā ir samazinājies tikai par 5% līdz 10%. Līdz ar to infekcija aizvien izplatās nekontrolēti, turklāt slimnīcās ir jau vairāk nekā 1100 Covid-19 pacientu.

Zinātnieku modelētās prognozes liecinot, ka pie nemainīgas attīstības slimnīcu pārslodze, plānveida pakalpojumu apturēšana ilgs trīs mēnešus, kuru laikā Covid-19 "prasīs tūkstošiem cilvēku veselību un dzīvību".

Veselības ministrs rosinās ieviest drošības pasākumu kopumu ārkārtējās situācijas ietvaros, pamatojoties uz tā dēvēto "D+ konceptu", kas pēc ministrijas iniciatīvas tika izstrādāts Krīzes vadības padomes sekretariātā jau šā gada martā alfa koronavīrusa paveida uzliesmojuma gadījumam. "Nekavējoties jānosaka stingrs "lokdauns". Mums jāsakopo visi spēki un uz brīdi jāapstājas, lai apstādinātu vīrusu," tviterī vēsta D.Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 jaunā omikrona paveida dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija tiks pagarināta līdz 28.februārim, paredz ceturtdien valdības ārkārtas sēdē apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Grozījumus iesniegusī Veselības ministrija (VM) norāda, ka, lai novērstu zibensveidīgu infekcijas izplatību, ir jāturpina jau ieviestie epidemioloģiskās drošības pasākumi, un patlaban nav pieļaujama to atcelšana.

VM norāda, ka pagājušā gada nogalē pasaulē un Eiropas Savienībā (ES) strauji sāka izplatīties jaunais omikrona Covid-19 paveids. ES ir novērojams, ka katras divas dienas dubultojas omikrona gadījumu skaits, un atsevišķās valstīs jaunā omikrona izraisīto Covid-19 gadījumu skaits ir pārsniedzis delta variants izraisīto Covid-19 gadījumu skaitu.

Salīdzinot ar pērnā 2.decembri, 2.janvārī ES Covid-19 saslimstības rādītājs ir palielinājies divas reizes, bet piemēram Dānijā, kur ir augstākā omikrona izplatība un augstākā saslimstība, saslimstības rādītājs ir pieaudzis piecas reizes, Lielbritānijā un Francijā - četras reizes. Latvijā līdz 2.janvārim ir reģistrēti 644 omikrona izraisīti saslimšanas gadījumi. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā ir sagaidāms straujš Covid-19 saslimstības pieaugums Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ar Covid-19 saslimušajiem vakcinētajiem slimības pabalstu piešķirs no pirmās dienas

Db.lv, 04.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem, kas saslimuši ar Covid 19 vai arī atrodas mājas karantīnā, ja viņiem ir sadarbspējīgs vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikāts, vai arī kuri ir saņēmuši atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju, tiks piešķirts slimības pabalsts no pirmās darbnespējas dienas.

Saistībā ar akūtu augšējo elpceļu infekciju slimības pabalsts tiks maksāts par pirmajām trijām darbnespējas dienām.

To paredz ceturtdien, 4. novembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas stāsies spēkā no 6. novembra.

Ja personu nosūtīs veikt analīzes par saslimšanu ar Covid-19 un analīzes būs pozitīvas – slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienās, līdz cilvēks atgūs darbspējas.

Ja analīzes būs negatīvas, bet darbnespēja turpināsies, izsniegtā darbnespējas lapa B noslēdzama trešajā darbnespējas dienā, un atverama darbnespējas lapa A. Slimības nauda un slimības pabalsts izmaksājams vispārējā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pandēmijas iespaidā 48% mazo un vidējo uzņēmumu savu biznesu pārcēluši uz digitālo vidi

Db.lv, 22.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse jeb 48% Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) pandēmijas iespaidā savu biznesu ir pielāgojuši un daļēji vai pilnībā pārcēluši uz digitālo vidi, liecina mobilo sakaru operatora “Tele2” un pētījuma centra “Berg Research” veiktā MVU aptauja.

Šāda rīcība vairāk raksturīga uzņēmumiem ar 6-10 gadu pieredzi uzņēmējdarbībā un uzņēmumiem, kuros strādā ne vairāk par pieciem darbiniekiem.

Daļēji vai pilnīgi savu uzņēmējdarbību pārcēluši uz digitālo vidi ir tirdzniecībā (51%) un pakalpojumu jomā (48%) strādājošie uzņēmumi, bet salīdzinoši mazāk (45%) uzņēmumi, kas darbojas ražošanas nozarē.

“Liela daļa jeb 46% mazo un vidējo uzņēmumu atzīst, ka arī pēc pandēmijas turpinās biznesu organizēt digitālajā vidē, savukārt 35% uzņēmumu ir apņēmušies būtiski attīstīt savu uzņēmējdarbību digitālajā vidē. Tas nozīmē, ka liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu, kas veido vairāk nekā 98% no Latvijas biznesa vides, pandēmijas laikā ir apzinājuši digitālās vides priekšrocības un saskata iespējas sava biznesa izaugsmei arī turpmāk. Digitālās jomas attīstīšana uzņēmumiem var būtiski paaugstināt konkurētspējas priekšrocības ne tikai Latvijā, bet arī ļaut sekmīgi uzsākt vai izvērst darbību citu valstu tirgos,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārkārtas situācija uz trim mēnešiem, nevakcinētajiem liegs iepirkšanos lielveikalos

LETA, 08.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes vadības padome (KVP) naktī uz piektdienu pieņēmusi lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Padomē apstiprinātā vienošanās gan vēl jāakceptē valdībā. Ministru kabineta sēde paredzēta piektdien.

Personām, kas nav vakcinētas pret Covid-19 vai nav to pārslimojušas, turpmāk būs atļauta iepirkšanās tikai pirmās nepieciešamības veikalos, tādējādi liedzot iespēju apmeklēt, piemēram, lielveikalus, nolēma Krīzes vadības padomes (KVP) sēdē.

Pēc KVP sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka vienlaikus plānots arī saīsināt veikalu darbības laiku.

Kariņš atklāja, ka tāpat nolemts ierobežot arī vakcinētas personas - piemēram, pasākumos "zaļajā" jeb drošajā zonā tiks noteiktas papildu epidemioloģiskās drošības prasības, proti, jāvalkā maskas, jāievēro distance, tāpat paredzēts ieviest arī konkrētus dalībnieku ierobežojumus noteiktos pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru