Jaunākais izdevums

Arvien jauniem Covid-19 viļņiem parādoties, visu prātus nodarbina doma - kā pandēmija ietekmēs biznesa attīstību? Kā atkopsies mans bizness? Kas ir tās iespējas, kuras šobrīd jāizmanto? Jau šobrīd sabiedrībā novērojamas dažādu paradumu maiņas, kas visticamāk saglabāsies arī pēc ierobežojumu atcelšanu.

Globalizācija ietur pauzi

Līdz šim globalizācija vērās tikai plašumā, taču līdz ar krīzes parādīšanos, tā sastinga. Tā vietā parādījās bailes no svešā un nezināmā – labāk un drošāk savējo, nekā ievestu svešo mantu, vēlme palīdzēt „savējiem” un citu valstu robežu slēgšana. Tas viss lika patērētājiem vērsties pie vietējiem ražotājiem.

Situācijas, kas mainās ik pa nedēļām, uzņēmējos nerada pārliecību, ka sagādātās preces vai sastāvdaļas tiks saražotas, piegādātas un galu galā būs kādam nepieciešamas. Arī Ursus Forwarding pandēmijas laikā saskarās ar klientiem, kuru kravu pārvadājumi transportēšanas laikā strauji zaudēja savu aktualitāti un klients bija spiests turēt tās noliktavā bez realizācijas.

Šāda situācija nav raksturīga tikai Latvijai, arī cituviet šobrīd tiek ieguldīti līdzekļi, lai ražošanu pārceltu tuvāk realizācijas vietām, neskatoties uz to, ka ražošanas izmaksas var būt augstākas.

Pieprasījums pēc ātrākām piegādēm

Covid-19 paātrināja un akcentēja nozīmīgos procesus dažādās nozarēs, tai skaitā arī loģistikā. Ikdienai tik strauji mainoties, cilvēki bija spiesti meklēt citus resursus kā iegādāties nepieciešamo. Klienti vienmēr meklē lētākas un ātrākas piegādes iespējas, kas Covid-19 pandēmijai saasinoties, tikai pieauga. Krīze paātrināja Latvijas ieiešanu digitālajā tirdzniecībā. Tirdzniecības uzņēmumi steidza veidot interneta veikalus, kam to vēl nebija, uzņēmumi, kas jau nodrošināja servisu elektroniski, pielāgojās jaunajiem pieprasījuma apjomiem. Par spīti tam, ka cilvēki ar naudu rīkojās taupīgāk, pieprasījuma pieaugums tika novērots mājokļu labiekārtošanas sektorā. Tas skaidrojams ar to, ka daudzi darbinieki uzsākuši attālināto darbu vēlējās iekārtot darba vietu.

Ja iepērkoties veikalā, gandarījumu par jauno preci pircējs iegūst tūlīt, pasūtot internetā jāgaida līdz tās piegādei. Līdz ar to daudzi izvēlējās piemaksāt par ekspress piegādēm, lai tikai saņemtu preces ātrāk. Prasības pēc ātrākām piegādēm, saglabāsies arī pēc Covid-19 ēras.

Elastība panākumu atslēga

Uzņēmumiem jāspēj ātri adaptēties mainīgajā vidē. Piemēram, pasažieru aviopārvadājumi, redzot, ka klientu pieprasījums strauji sāk samazināties, sāka piedāvāt jaunus pakalpojumus – avio kravu pārvadājumi, pārorientējot savu darbību.Covid-19 krīze atgādināja piegādātāju ķēdēm par krājumu veidošanu un riskiem, kas saistīti ar krājumu izsīkšanu. Vēlme uzkrāt nebaltai dienai, radīs pieprasījumus pēc plašākām noliktavām arī nākotnē. Lai spētu saglabāt fokusu uz biznesa attīstību, visi procesi, kas iespējams jāautomatizē vai jāatdod ārpakalpojumā. Piemēram, kravu pārvadājumus, uzticot loģistikas uzņēmumam, kas parūpēsies par kravas piegādi no durvīm līdz durvīm, procesa laikā nokārtojot nepieciešamās formalitātes, ļaus ietaupīt laiku. Atsevišķi kravu pārvadājumi kļūst sarežģītāki, piemēram, saistībā ar darbinieku trūkumu ostās vai politisko situāciju, kas liek veidot sarežģītākus piegādes maršrutus, lai kravas ienāktu un atietu laikus.

Ursus Forwarding piedāvā noliktavu pakalpojumus, kravu pārvadājumus, maršrutēšanas pakalpojumus. Piedāvājam konsultācijas un ieteikumus pirmo reizi importējot vai eksportējot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē panākta vienošanās ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6.aprīlim, mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ārkārtējā situācija tika izsludināta 2020.gada 9.novembrī. Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta virkne ierobežojumu.

Premjers informēja, ka valdība otrdien konceptuāli vienojusies izmainīt drošības pasākumus tā, lai tie būtu efektīvāki un saprotamāki. Otrdien tika lemts par ierobežojumiem trīs jomās - tirdzniecībā, ceļošanā un izglītībā.

Pēc Kariņa teiktā, tirdzniecības jomā iecerēts pāriet uz "drošu tirdzniecības" modeli, kas paredzēs stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, kā arī policijai būs iespējams lemt par veikala slēgšanu, ja tiks konstatēti drošības prasību pārkāpumi. Tāpat iecerēts pakāpeniski atteikties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija kopā ar uzņēmumu organizācijām un epidemiologiem meklē risinājumus, lai dažādas nozares varētu strādāt arī Covid-19 apstākļos. Taču vakcinācija ir kā vienīgā ieejas biļete dzīvei, kāda tā bija līdz 2020. gadam, un tā var kalpot kā instruments, lai tautsaimniecība atgrieztos ierastajās sliedēs, taču vakcīnu nepietiek un neprognozējamība valda visās jomās.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš uzskata, ka bez masveida vakcinēšanās būs ne tikai otrais, bet arī trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi. Tādējādi Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā rezultātā ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%.

Fragments no intervijas

Kādu prognozējat 2021. gadu, kura sākums ir 2020. gada nogales kopija, un arī pašlaik pat runāt par kādiem būtiskiem uzlabojumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu ir salīdzinoši grūti?

2020. gads bija unikāls laiks, kurā varēja pieredzēt ļoti strauju IKP dinamikas izmaiņu, kur pieaugumu nomaina kritums un otrādi – sarukumu nomaina kāpums. Koronavīrusa pandēmijas dēļ 2020. gada valsts budžetā cerētā 3,4% IKP pieauguma vietā būs tā sarukums. Protams, precīzu datu par to, cik liels IKP kritums bija 2020. gadā, vēl nav, taču provizoriskās prognozes liecina, ka tas būs ap 6%, kas gan salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu prognozētajiem rādītājiem būs viens no labākajiem.Covid-19 pamatīgu triecienu ir radījis tūrisma, viesmīlības, sabiedriskās ēdināšanas, izklaides, pasažieru pārvadājumu sektorā. Līdztekus tam kritumu piedzīvo arī tranzītbizness. Ieviestie pandēmijas ierobežošanas pasākumi atspoguļojas darba tirgū, jo Covid-19 ierobežojumu skartajās nozarēs bija nodarbināti teju 230 000 strādājošo, kas ir apmēram ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem. Pašlaik joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā. Saglabājoties ilgstošiem ierobežojumiem, nav izslēgts, ka Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā dēļ ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%. 2021. gada valsts galveno dokumentu – budžetu – valdība veidoja, balstoties uz prognozi par strauju (5,1%) ekonomikas atgūšanos pēc pērn piedzīvotā krituma. Nenoliedzami, ka daudzi speciālisti IKP pieaugumu 5% apmērā uzskata par nesasniedzamu mērķi, taču cerības arī pašlaik vēl nav zaudētas. Šādas prognozes pamatā bija Eiropas Komisijas redzējums un pozitīvās ziņas par vakcīnu izstrādi un masveida vakcinēšanās uzsākšanu visā ES. Arī pašlaik, janvāra nogalē, galvenais ierocis cīņā pret Covid-19 ir un būs vakcinēšanās, vēl jo vairāk, ja daļa epidemiologu pašlaik runā jau par iespējamu trešo pandēmijas vilni. Respektīvi, ja nebūs veikta masveida vakcinēšanās, tad šķiet, ka trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi ir neizbēgami. Un vēl jau ir novērota Covid-19 mutācija, kas kopējo situāciju nevienā jomā neuzlabo un pat to padara vēl neprognozējamāku nekā līdz šim. Šī neprognozējamība ir ne tikai Latvijas, Baltijas, bet visas ES un pat pasaules uzmanības fokusā. Lai no Covid-19 smagi cietušās un vēl citas jomas spētu ātri atjaunoties, visas ES dalībvalstis un arī Latvija ir ieviesusi dažādus atbalsta mehānismus, programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Latvijas izvirzītajiem mērķiem Covid-19 ierobežojumu mazināšanai - samazināt 14 dienu kumulatīvo saslimstību uz 100 000 iedzīvotāju līdz 200 gadījumiem - var tikt sasniegts mēneša laikā, pieļauj Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Pašlaik šis kumulatīvais rādītājs ir 594 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Kā aģentūrai LETA prognozēja SPKC, "ja joprojām apzināti un mērķtiecīgi tiks ievēroti visi spēkā esošie drošības pasākumi un tie netiks mazināti", saslimstība uz pusi varētu mazināties ātrākais trīs nedēļu laikā, bet "pieļaujamais saslimstības līmenis" - 200 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju - varētu tikt sasniegts mēneša laikā.

Epidemiologu aprēķinātais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients Latvijā šobrīd ir 0,91, kas nozīmē, ka 100 ar Covid-19 saslimušie inficē 91 citu cilvēku.

SPKC atzīst, ka, analizējot epidemioloģiskos datus Latvijā, vērojama neliela situācijas stabilizācija, taču infekcijas izplatīšanās riski saglabājas augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas ceturtajā dienā poti pret Covid-19 Latvijā saņēmuši 2392 cilvēki, no kuriem vakcīnas pirmā deva injicēta 2382 cilvēkiem, bet otrā - desmit cilvēkiem, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie jaunākie dati.

Līdz ar to vakcinēšanas intensitāte šajā ceturtdienā, salīdzinot ar trešdienu, ir palielinājusies vien par 69 cilvēkiem, lai gan pagājušās nedēļas ceturtdienā vakcinācijas intensitāte, salīdzinot ar trešdienu, pieauga par 1857 cilvēkiem, sasniedzot 5942 sapotētas personas.

Vakcinēto cilvēku skaits NVD statistikā par 11.martu gan vēl varētu pieaugt, jo ne visi mediķi datus "E-veselības" sistēmā ievada tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šai nedēļai izvirzījis mērķi ik dienu sapotēt vismaz 2500 cilvēku, kas ir par 500 cilvēkiem dienā vairāk, nekā bija pagājušās nedēļas mērķis. Faktiski gan pagājušajā nedēļā vidēji ik dienu vakcīnu pret Covid-19 saņēma 2789 cilvēki, bet šonedēļ vēl nevienu dienu vakcinēto skaits nav sasniedzis 2500, liecina NVD dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroja darbībai novirza 641 800 eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs sacīja, ka minētā summa tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Līdzekļi tiks novirzīti biroja darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem.

"Mēs šobrīd īstenojam secīgu lēmumu ķēdi, kas izriet no mana priekšlikuma, kuru ir atbalstījuši kolēģi valdībā. Vienprātīgi atbalstījuši, ka šis vispārējs vakcinācijas brīvprātīgs projekts ir īstenojams kā augstākā līmeņa nacionālā mēroga projekts," klāstīja Pavļuts.

Birojs darbosies desmit cilvēku sastāvā, un pašlaik plānots, ka līgumi ar biroja darbiniekiem tiks slēgti uz projekta īstenošanas laiku - 12 mēnešiem. "Projekts kādam ir jāvada. Ir nepieciešami cilvēki, kas spēj augstā līmenī strādāt un koordinēt daudzas iesaistītās iestādes, speciālistus, piegādātājus, partnerus," uzskata politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas izraisītas pārdomas Vecgada vakarā

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar VAS “Latvijas Pasts” SIA “Omniva”, SIA “Rimi Latvia”, tirdzniecības centru internetā 220.lv un SIA “SSI SCHAEFER” 28.janvārī organizē nozares profesionāļu radošo konferenci “Loģistika e-komercijā”.

Sākoties C19 pandēmijas krīzei, kura ir skārusi tieši visas nozares, vairumam tas nozīmējis pēkšņu attapšanos digitalizācijas laikmeta būtiskos pārbaudījumos. Situāciju loģistikas tirgū gan Eiropā, gan Latvijā pašlaik diktē jau e-komercija. Pasaulē kopumā e-komercijas dominance loģistikā sākās jau pirms četriem, pieciem gadiem, un katru gadu tās apjomi vidēji ir auguši par aptuveni 25%. Latvijā tieši tagad sākas e-komercijas darbības apjomu kāpums. Covid-19 pandēmijas periodā e-komercijas apjomi Latvijā ir pieauguši par 24%, salīdzinot ar 2019. gada pirmajiem mēnešiem.

Laikā, kad visā pasaulē pirkšana un pārdošana ar interneta vides starpniecību izvēršas aizvien plašāk, e-komercija ir ļoti laba iespēja Latvijas uzņēmējiem attīstīt gan importa, gan eksporta plūsmas. Turklāt tirdzniecība internetā veicina arī mazo ražotāju produkcijas pieejamību un nozares attīstību. Arī vairums no “Latvijas Pasts” un “Omniva” jaunajiem klientiem Latvijā ir saistīti tieši ar e-komerciju, kas skaidri parāda tendenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 3,7%, prognozē Ekonomikas ministrija, atzīmējot, ka joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā.

Gan Latvijas ekonomiku, gan ekonomiku pasaulē kopumā 2020.gadā nenoliedzami un būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai ieviestie pasākumi. 2020.gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā saruka par 4,3% gada griezumā. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas novērtējumam IKP 2020.gadā kopumā Latvijā varētu sarukt par 5-6%, salīdzinot ar 2019.gadu.

Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši Covid-19 pandēmijas apturēšanu. Tāpat svarīga būs ES kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Latvijas ekonomiskās priekšrocības vidējā termiņā galvenokārt balstīsies uz panākto makroekonomisko stabilitāti, kā rezultātā ir uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, kā arī uz plānoto ES atbalsta programmu efektivitāti un uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija kreditēšanas tirgū nav kritiska, un pēc pirmā Covid-19 viļņa ierobežojumiem gan uzņēmumi, gan privātpersonas ir pielāgojušās situācijai. Uzņēmumi cer uz valsts atbalstu un ietur nogaidošu pozīciju, bet finansētāji kļuvuši piesardzīgāki, liecina finanšu salīdzināšanas interneta platformas Altero.lv statistika.

Sīkāk par tendencēm kreditēšanas tirgū šā gada laikā un nākotnes prognozēm Dienas Bizness pastāstīt aicināja Altero.lv finanšu salīdzināšanas platformas līdzdibinātāju Artūru Kostinu.

Kādi ir secinājumi pēc pirmā Covid-19 ierobežojumu laika no šā gada marta līdz jūnijam? Kā to pārdzīvoja mājsaimniecības un uzņēmumi? Vai mazinājās aizņēmumu apjoms kopumā? Kā uz krīzes situāciju reaģēja kreditētāji?

Altero.lv šī gada marts bija visu laiku rekorda mēnesis izsniegto kredītu apjoma ziņā. Brīdī, kad tika ieviesti ierobežojumi, ne tikai aizdevēji ātri pārskatīja savu kredīta politiku, bet arī daļa klientu atlika iepriekš plānotos tēriņus, jo acīmredzami valdīja neziņa par Covid-19 izraisīto situāciju kopumā. Klienti šobrīd ir piesardzīgāki pret lielākām summām un rūpīgāk apsver nepieciešamību aizņemties, kā arī nopietnāk izvērtē procentu likmes. Savukārt tiem, kam naudas trūka jau iepriekš, tagad trūkst vēl vairāk, un viņi vēl aktīvāk piesakās aizdevuma refinansēšanai ar mērķi ietaupīt. Arī uzņēmēju interese par finansējumu nemazinājās, pat pieauga, jo daļa uzņēmumu meklēja iespējas paplašināt savu darbību, piemēram, iegādājoties ražošanas iekārtas vai meklējot iespējas saņemt apgrozāmos līdzekļus, lai iepirktu izejvielas. Protams, bija arī uzņēmumi, kas meklēja iespējas pārdzīvot ārkārtas stāvokļa periodu, jo bija palikuši bez ieņēmumiem, savukārt izdevumi turpinājās, attiecīgi tika meklēta iespēja saņemt aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aviācija nepalielina Covid-19 izplatības rādītājus

Raimonds Gruntiņš, Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) Reģionālo attiecību direktors, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība ir izvirzījusi priekšlikumu dalībvalstīm, aicinot nodrošināt koordinētu pieeju brīvākiem pārvietošanās ierobežojumiem.

Veselība un drošība jebkurā brīdī ir un būs galvenā prioritāte, bet aviācijas nozares uzņēmumi, kas vēsturiski ir raduši strādāt stingri kontrolētā vidē, ir gatavi risinājumiem brīvākai ceļošanai, nekompromitējot galveno prioritāti – veselību un drošību.

Jau pēdējo 10 mēnešu laikā aviācijas nozares profesionāļi ir spēcīgi demonstrējuši to, kā spēj pielāgoties strauji mainīgai videi, padarot to vēl drošāku un ieviešot virkni jaunu veselības piesardzības pasākumu. Pateicoties visaptverošai un rūpīgai pieejai, redzam, ka tieši tādēļ ir izdevies ierobežot vīrusa izplatību nozarē.

Saskaņā ar EASA/ECDC vadlīnijām Covid-19 testēšanai un karantīnai ceļotājiem, kuri izmanto gaisa satiksmes pakalpojumus (pielikumu aviācijas veselības drošības protokolam) – ceļotāji, kuri izmanto šo transporta veidu, veido mazāk nekā 1% no visiem konstatētajiem Covid-19 gadījumiem un tie nepalielina Covid-19 izplatības rādītājus. To apstiprina arī Latvijas SPKC dati, kas norāda, ka kopš pandēmijas sākuma ar lidmašīnām Latvijā ir ievesti tikai 1% saslimušo gadījumu, kas ir 223 no 21 313. Papildus tam Civilās aviācijas aģentūras dati norāda, ka Latvijā Covid-19 saslimšana konstatēta 1 no 4 148 ieceļotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vērtēs attālinātā darba ieviešanu, klātienē ļaujot strādāt ražotājiem

LETA, 09.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Operatīvā vadības grupa piedāvā divus scenārijus epidemioloģiskās situācijas uzlabošanai, abos variantos paredzot attālinātā darba ieviešanu, bet klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.

Minēto priekšlikumus otrdien skatīs valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Operatīvā vadības grupa izstrādājusi kopumā četrus scenārijus, tomēr valdībai piedāvās lemt par diviem - scenāriju "A", kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un scenāriju "D", kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības pasākumiem.

"A" scenārijs paredz, ka vīrusa izplatības mazināšana balstīta uz attālinātu darbu. Vienlaikus darbu klātienē turpinātu ražojošo nozaru uzņēmumi, kas kopumā nodarbina ap 221 000 cilvēku jeb 25% no valstī nodarbinātajiem. Ražojošie uzņēmumi varētu turpināt darbu, ievērojot maksimāli iespējamu darbinieku distancēšanos, ieviešot Covid-19 drošu nozares protokolu, piemēram, darbu maiņās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Latvijā nav konstatēti jaunā Covid-19 paveida gadījumi, pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja, noliedzot Ogres slimnīcas vadības pirms tam izplatītos pieļāvumus.

Centrā skaidroja, ka Covid-19 testu rezultātu paraugus analizē references laboratorija Latvijas Infektoloģijas centrā un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, un līdz šim sekvenēšanas rezultātos Latvijā vīrusa jaunais paveids nav konstatēts.

SPKC arī uzsvēra, ka jaunais Covid-19 variants, kas ir konstatēts Lielbritānijā, pēc slimības smaguma norises neatšķiras no esošā, bet tā atšķirība ir augstāks lipīgums, proti, jaunais Covid-19 paveids nav bīstamāks par esošo.

Jau ziņots, ka Ogres slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs tika pieļāvis, ka ārstniecības iestādē ir mediķi un pacienti, kuri ir inficējušies ar Covid-19 vīrusa jauno paveidu. Šādu secinājumu viņš izdarīja no tā, ka "slimības lipīgums un gaitas smagums, salīdzinot ar pavasarī konstatētajām saslimšanām, ir ļoti atšķirīgs".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa "SARS-CoV-2" celma izplatīšanās dēļ Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) šobrīd saskata augstus Covid-19 jauna uzliesmojuma draudus Eiropas Savienībā (ES), aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Jaunajam Covid-19 vīrusa variantam esot lielāka izplatīšanās spēja, izraisot intensīvu saslimstības pieaugumu arī tajos reģionos, kur epidemioloģiskā situācija nesen bija uzlabojusies un nostiprinājusies.

Pēc SPKC sniegtās informācijas, uzskatāms piemērs ir situācija Lielbritānijā un Īrijā, kur saslimstība ar Covid-19 bija mazinājusies, bet tagad tā atkal strauji augusi, jo vīrusa modifikācija parādījusies vienlaikus ar ierobežojošo pasākumu mazināšanu pagājušā gada nogalē.

2020.gada septembrī Lielbritānijā konstatētā jaunā koronavīrusa celma klātbūtne tagad ir konstatēta vairākās ES valstīs, ieskaitot Latviju. Dažās valstīs jau novēro šī vīrusa varianta vietējo izplatīšanos, piebilda centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien Latvijā pirmo poti pret Covid-19 saņēmuši 63 cilvēki, bet otro vakcīnas devu nav saņēmis neviens, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie jaunākie dati.

Līdz ar to svētdien vakcinēšanas intensitāte vairāk nekā desmit reizes atpalikusi no sestdienas, kad pret Covid-19 tika sapotēti 715 cilvēki.

Iepriekš mazāk par 100 cilvēkiem dienā Latvijā tika sapotēti 14.februārī, kad pirmo vakcīnas pret Covid-19 devu saņēma viens cilvēks, bet otro - 20.Vakcinēto cilvēku skaits NVD statistikā gan vēl varētu pieaugt, jo ne visi mediķi datus "E-veselības" sistēmā ievada tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts.

Saskaņā ar NVD datiem, svētdien vakcinēšana pret Covid-19 notikusi Ķekavā, kur vakcinēšanu veicis Ķekavas ambulances un Madaras Freimanes ģimenes ārsta prakses personāls, kā arī Liepājā, kur potējuši mediķi no Lailas Atiķes doktorāta.Aizvadītās nedēļas pēdējā dienā poti pret Covid-19 saņēmuši 62 seniori un viens ārstniecības iestādes darbinieks. Viņiem visiem injicēta "AstraZeneca" vakcīna, liecina NVD dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 krīzē netiek pietiekami ieguldīts cilvēkkapitālā

Prof. Gundars Bērziņš, prof. Jānis Priede, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, 27.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid–19 koronavīrusa pandēmija ir būtiski palielinājusi ekonomisko nenoteiktību. Nav arī skaidrs, vai tuvākajā nākotnē vēl tiks ieviesti papildu pandēmiju ierobežojošie pasākumi.

Šī nenoteiktība ir graujoša jebkāda veida ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, bet bez ieguldījumiem nav iedomājams produktivitātes pieaugums. Lielas bažas raisa finansējuma apjoma samazinājums inovācijām, pētniecībai un attīstībai, jo runa ir par ilgtermiņa izaugsmes iespējām un to, kādas būs uzņēmumu un ekonomikas iespējas augt pēc pandēmijas.

Jaunākie pētījumi dažādās noarēs izceļ virkni globālu problēmu, kas īpaši izgaismojušās Covid–19 apstākļos, piemēram, nepietiekams ieguldījums cilvēkkapitālā. Dīkstāves pabalsti pašlaik lielā mērā risina šo jautājumu un mēģina novērst zaudējumus īstermiņā, tomēr, ja lejupslīde ieilgs, jauniešiem un citiem, kas tikko ienākuši darba tirgū, tiks liegts strādāt, radot cilvēkkapitāla zaudējumus, kas pasliktinās ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien pret Covid-19 pirmo poti saņēmuši 3347 cilvēki, līdz ar to vakcīnas pret koronavīrusa izraisīto slimību Latvijā saņēmuši jau divi procenti valsts iedzīvotāju, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) šorīt apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī pret koronavīrusu vakcinētas kopumā 3383 personas.

Vakar vakcinēto cilvēku skaits NVD statistikā gan vēl varētu pieaugt, jo ne visi mediķi datus "E-veselības" sistēmā ievada tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts. Piemēram, šodien aktualizētajā statistikā trešdien vakcinēto personu skaits ir pieaudzis par 174 cilvēkiem - no 3993 kā tika ziņots vakar, līdz 4167.

Kopumā pēdējās septiņās dienās vakcīnas pirmo vai otro devu kopumā saņēma 14 426 personas, kas ir vidēji 2060 cilvēki dienā, kas atbilst veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) iepriekš publiski noteiktajam mērķim šonedēļ diennaktī vakcinēt vidēji 2000 cilvēku. Jaunnedēļ paredzēts dienā vidēji potēt 3000 cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis Latvijas darba tirgu pagaidām ir ietekmējis būtiski mazāk nekā tās pirmais vilnis, un pērnā gada pēdējā ceturksnī bezdarbs Latvijā samazinājās līdz 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Protams, stingrākie epidemioloģiskie ierobežojumi stājās spēkā tikai decembra otrajā pusē, un ceturtā ceturkšņa bezdarba rādītājos tos vēl īsti neredzam, taču arī šī gada janvārī situācija darba tirgū saglabājas labāka nekā Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī. Kā liecina operatīvie dati, janvārī bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 8,8 %, savukārt reģistrētais bezdarbs pakāpies līdz 8,1 %. Salīdzinājumam Covid-19 pirmā viļņa laikā 2020. gada maijā reģistrētais bezdarbs Latvijā bija 8,6 %, tomēr jāņem vērā, ka ziemas mēnešos Latvijā ir raksturīgs sezonāls bezdarba pieaugums, secina Citadeles ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Viņš norāda, ka darba tirgus šobrīd diezgan labi atspoguļo notiekošo ekonomikā kopumā un Covid-19 krīzes ļoti nevienmērīgo ietekmi uz dažādām nozarēm, kā arī sociālajām grupām. Covid-19 pandēmija ir smagi ietekmējusi atsevišķas pakalpojumu nozares, kuru darbība ir būtiski ierobežota nu jau gandrīz gadu. Tikmēr citas nozares, piemēram, rūpniecību, būvniecību un profesionālos pakalpojumus Covid-19 otrais vilnis nav būtiski ietekmējis, un tajās turpinās izaugsme. Tā rezultātā bezdarbs cilvēkiem ar augstāko izglītību ir samazinājies no 5,6 % 2020. gada 1. ceturksnī līdz 4,5 % gada nogalē. Tikmēr strādājošajiem ar vidējo izglītību bezdarbs ir pieaudzis no 7,5 % līdz 10 %. Šī nevienmērīgā Covid-19 krīzes ietekme redzama arī ienākumu struktūrā, jo gada laikā 15 % līdz 10 % ir sarucis strādājošo īpatsvars, kas saņem minimālo algu vai zemāku, savukārt no 6 % līdz 8 % pieaudzis lielu algu saņēmēju īpatsvars. Rezultātā Latvijā šobrīd aug bezdarbs, nedaudz samazinās patēriņš un iedzīvotāju kopējie ienākumi, bet vienlaikus strauji aug uzkrājumi tiem, kurus Covid-19 krīzes nav ietekmējusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši pašreizējām prognozēm, vakcinācija pret Covid-19 Latvijā varētu sākties 28.decembrī, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Ņemot vērā, ka tiek plānots pirmās vakcīnas pret Covid-19 saņemt jau līdz gada beigām, 28.decembrī Latvijā sāks darboties desmit vakcinācijas pret Covid-19 kabineti. Tajos vakcīnu varēs saņemt ārstniecības personāls, kas strādā ar Covid-19 pacientiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieki.

Ja Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ieteiks reģistrēt "BioNTech un Pfizer" izstrādāto vakcīnu pirmdien, 21.decembrī, tad dažu dienu laikā Eiropas Komisija (EK) lemtu par reģistrācijas apliecības piešķiršanu, kas ir derīga visās Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs. Pēc tam vakcīnu var sākt nogādāt vienlaikus uz visām ES valstīm, tostarp Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izplatības ierobežošanai Ministru kabinets vienojies par stingrākiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem no 21.decembra, tomēr gala lēmums tiks pieņemts ceturtdien, 17.decembrī.

Otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika diskutēts par vēl lielāku ierobežojumu ieviešanu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien žurnālistiem stāstīja, ka ceturtdien valdība lems par jauniem ierobežojumiem, kas stāsies spēkā 21.decembrī un būs spēkā trīs nedēļas.

Pēc Kariņa teiktā, ierobežojumi neskars pārvietošanās brīvību.

Vienlaikus valdība ceturtdien lems par skolēnu ziemas brīvlaika pagarināšanu par vienu nedēļu.

Tāpat tiks sagatavoti īpaši ieteikumi, kā ģimenēm Ziemassvētkus pavadīt pēc iespējas drošāk.

Premjers stāstīja, ka pēc medicīnas ekspertu skaidrotā, situācija veselības aprūpes sistēmā ir raksturojama kā "kara medicīna", jo pieaugošā Covid-19 pacientu skaita dēļ slimnīcas ir spiestas samazināt savu pakalpojumu klāstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piektdien pieņēma zināšanai Krīzes vadības padomes sekretariāta izstrādātos kritērijus lokdauna ieviešanai gadījumā, ja būtiski pasliktināsies epidemioloģiskā situācija.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka izstrādātais "D+ koncepts" tiks īstenots gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija Latvijā pasliktināsies tā, kā, piemēram, Igaunijā un citās valstīs, kuras piedzīvo Covid-19 trešo vilni. "Šis ir rezerves variants, ja krasi mainās situācija. Bet [priekšlikumu] pamatu pamats, ka mēs atkal sēdētu mājās," rezumēja premjers.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citksovskis uzsvēra, ka šī principa ieviešanai nav paredzēts konkrēts laiks, bet gan tas tiktu "iedarbināts" pēc nepieciešamības, būtiski pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai. Viņš piebilda, ka "iedarbinot" šo konceptu, ierobežojumi būtu spēkā 21 dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Šādos tempos sabiedrības vakcinēšanai būs nepieciešami gadi

Jānis Šķupelis, 05.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu dažādās pasaules daļās notiek dažādos tempos. Visai raiti ar sabiedrību potēšanu klājas ASV un Apvienotajā Karalistē. Savukārt Eiropā šie tempi jau ir krietni zemāki. Tas rada bažas, ka salīdzinoši vēlāk atgūsies arī visa šī reģiona ekonomika.

Bloomberg apkopotie dati liecina, ka ASV vismaz vienu devu pret Covid-19 vīrusu saņēmuši 8,7% šīs valsts iedzīvotāji. Savukārt Apvienotā Karalistē šīs īpatsvars pietuvojies gandrīz 16%. Izcilnieks šajā ziņā ir Izraēla, kur vismaz vienu devu pret Covid-19 vīrusu saņēmuši jau 37% no šīs valsts iedzīvotājiem.

Tad ir kontinentālās Eiropas stāsts, kurā ar vakcinēšanos klājas jau daudz smagnējāk. Vācijā vismaz vienu poti (no divām) pret Covid-19 saņēmuši 2,5% no tas sabiedrības, Francijā – 2,6%, Itālijā – 2,3% un Spānijā – 2,8%. Pilnībā Vācijā pret Covid-19 vakcinēs nepilns procents sabiedrības, kur Francijā tie ir vien 0,2%. Salīdzinājumam – ASV tie ir 2,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres slimnīcā ir mediķi un pacienti, kuri jau ir inficējušies ar Covid-19 vīrusa jauno paveidu, kas ir vēl lipīgāks un bīstamāks, nekā līdz šim konstatētais, aģentūrai LETA sacīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs.

Viņš stāstīja, ka slimības gaita ir smaga, un tāpēc mediķi ir nobažījušies.

Vēlāk Širovs gan paziņoja, ka Covid-19 jaunais paveids slimnīcā nav laboratoriski pierādīts, taču slimības lipīgums un gaitas smagums, salīdzinot ar pavasarī konstatētajām saslimšanām, esot ļoti atšķirīgs.

"Ja pavasarī individuālie aizsardzības līdzekļi ļāva izvairīties no saslimšanas, tad tagad ir iespējams inficēties, gan tos lietojot, gan ievērojot visas piesardzības prasības," sacīja mediķis. Viņš skaidroja, ka vīruss turklāt ir ļoti viltīgs - vienu dienu tests ir negatīvs, bet pēc divām dienām - pozitīvs. "Arī mūsu saslimušie darbinieki slimo ļoti smagi, kas izpaužas kā ilgstošs nespēks, apgrūtināta elpošana, augsta temperatūra, ēstgribas trūkums," simptomus raksturoja ārsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pilnveidotu Covid-19 testēšanas kārtību un veicinātu plašāku testēšanu, valdība Veselības ministrijai (VM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ceturtdien piešķir 83,23 miljonus eiro.

Valdība jau otrdien konceptuāli atbalstīja VM informatīvo ziņojumu, kas paredz, ka drošai darbības sākšanai nepieciešams veikt tautsaimniecības nozarēs strādājošo regulāru Covid-19 testēšanu, kas savukārt nozīmē, ka testēšanas kārtība būtu jāpilnveido.

Ziņojumā ir izveidots trīs riska grupu dalījums, un atbilstoši katrai grupai ir noteikts testēšanās biežums.

Pirmā augstākā riska grupa iekļauj strādājošos, kuru darbs saistīts ar augstu citu cilvēku inficēšanās risku un kuriem ikdienā ir tuvs kontakts ar pacientiem vai klientiem. Viņu testēšanu VM vērtējumā būtu jāveic divreiz nedēļā ar antigēnu testu vai vismaz reizi nedēļā ar siekalu testu.

Šajā grupā ietilptu slimnīcu darbinieki, sociālās aprūpes centru (SAC) darbinieki un klienti, ambulatoro iestāžu darbinieki, policija, pašvaldību sociālie darbinieki un dienas centri, kā arī patversmes. Tāpat šajā kategorijā ietilptu strādājošo grupas, kuras plānots skrīnēt, piemēram, skolotāji un bērnudārza darbinieki, kas mācību procesu nodrošina klātienē, kā arī darbinieki izglītības iestādēs, kuras sniedz programmas bērniem ar īpašām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību

LETA, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību, otrdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.

Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem varētu atsākt klātienes mācības. Otrdien gan tika pieņemts konceptuāls lēmums, bet konkrēts priekšlikums un gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 18.februārī.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka Veselības ministrija līdz ceturtdienai konsultēsies ar speciālistiem, kādā veidā saņemt datus par Covid-19 saslimstības izmaiņām pašvaldībās. Pavļuta ieskatā, vajadzētu normēt to teritoriju skaitu, kurās varētu atjaunot klātienes mācības.

Komentāri

Pievienot komentāru