No 2027. gada dabas resursu nodokļa (DRN) likmi kūdrai palielinās piecas reizes - līdz 3,5 eiro par tonnu, bet neapstrādātai un ārpus Eiropas Savienības (ES) komerciāliem nolūkiem realizētai koksnei noteiks DRN 75 eiro apmērā par kubikmetru, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi DRN likumā.
Tajā pašā laikā smilts un smilts-grants DRN likmi no 2026. gada palielinās par 25%.
Šobrīd DRN likme kūdrai ir 0,7 eiro par tonnu. Likumprojektā teikts, ka DRN likme kūdrai 3,5 eiro par tonnu tiks piemērota no 2027. gada.
Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) skaidro, lai arī jau no 2026. gada valstij veidojas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju saistības, kas izriet no kūdras ieguves, paaugstinātā DRN likme tiks ieviesta no 2027. gada 1. janvāra. Tas ļaus nozarei pārkārtoties un plānot darbību.
Ministrijā norāda, ka kūdras nozare gadā veido 10,7% no visām SEG emisijām Latvijas bilancē. Atbilstoši provizoriskiem aprēķiniem, viena tonna iegūtās kūdras Latvijai izmaksās 25 eiro SEG emisiju ekvivalentā. Kūdras ieguves apmēri būtiski ietekmē Latvijas klimatneitralitātes rādītāju sasniegšanu, un ir nepieciešams radīt fiskālu ietekmi uz nozari, lai veiktu izmaiņas kūdras izstrādes apjomos.
Lai izvairītos no kūdras ieguves nozares SEG emisiju radīto seku segšanas no citām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, tiek ieviests princips "piesārņotājs maksā".
Tāpat no 2027. gada paredzēts ieviest jaunu nodokli par nepārstrādātu koksni, kas ir iegūta Latvijā komerciālos nolūkos, nav pārstrādāta koksnes produktos un tiek realizēta ārpus ES. DRN likme no 2027. gada 1. janvāra būs 75 eiro par kubikmetru, bet no 2028. gada - 115 eiro par kubikmetru.
KEM skaidro, ka Latvijas kokrūpniecības nozare arī 2024. gadā ir saglabājusi primārās apstrādes dominanci, kas nodrošina lielāko daļu saražoto apjomu un eksporta ieņēmumu. Sekundārās apstrādes sektors, piemēram, mēbeļu, papīra izstrādājumu, būvkonstrukciju un kompozītmateriālu ražošana, joprojām ieņem salīdzinoši nelielu daļu no kopējā nozares apgrozījuma, lai gan šajā segmentā saskatāms potenciāls izaugsmei, ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc augstākas pievienotās vērtības produktiem un ilgtspējīgiem materiāliem. Latvijas kokrūpniecības nozarei būtu jāpārorientējas no primārās uz sekundāro kokapstrādi, tādējādi palielinot nozares radīto pievienoto vērtību un ekonomisko ieguvumu valstij.
Viens no meža nozares ekonomiskajiem mērķiem ir koksnes resursu izmantojamības paaugstināšana, veicinot koksnes kā videi draudzīga materiāla plašāku izmantošanu Latvijas tautsaimniecībā, koksnes atlieku izmantošana tālākai pārstrādei, paredzot stimulējošu nodokļu politiku un citus motivācijas mehānismus.
Gada laikā Latvijā iegūst aptuveni 13 miljonus kubikmetru koksnes. Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) sniegtās informācijas, no šī apjoma aptuveni 300 000 kubikmetru tiek eksportēti uz trešajām valstīm.
Atbilstoši iepriekš minētajam, valsts vēlas motivēt kokrūpniecības nozares pārstrukturizāciju uz augstākas pievienotās vērtības kokmateriālu ražošanu un eksportu, tā radot lielāku pienesumu valsts ekonomikai, norāda ministrijā.
Likumprojekts nosaka pienākumu Ministru kabinetam (MK) līdz 2026. gada 1. oktobrim izdot noteikumus gan par nepārstrādātas koksnes tilpuma noteikšanas metodēm, gan par nepārstrādātas koksnes tilpuma apliecinošiem uzskaites dokumentiem un tajos iekļaujamo informāciju.
Paredzēts, ka DRN maksājums par nepārstrādātu koksni 2027. gadā 100% apmērā tiks ieskaitīts valsts budžetā, savukārt no 2028. gada - 70% tiks ieskaitīti valsts budžetā un 30% - pašvaldības budžetā, kurā notikusi mežizstrādes darbība un iegūta nepārstrādāta koksne komerciāliem nolūkiem.
MK sēdē KEM valsts sekretāre Līga Kurevska skaidroja, ka likumprojektā paredzēts viena gada pārejas periods, lai neradītu lieku slogu tā administrēšana, kā arī, lai noteiktu produkta diferenciāciju un neattiecinātu nodokli uz kādu, kuram tas nav jāmaksā.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis norādīja, ka LDDK jaunās DRN likmes neatbalsta, jo pērn bija vienošanās, kas paredzēja, ka netiks pārskatīti nodokļi.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa aicināja neapstrādātajai koksnei piemērot tādu pašu nodokļu sadales proporciju starp valsti un pašvaldību, kā tas ir citiem dabas resursiem - attiecīgi 40% valstij, bet 60% pašvaldībai.
Kurevska paskaidroja, ka DRN maksājums par nepārstrādātu koksni 100% apmērā sākotnēji tiks ieskaitīts valsts budžetā, lai nodrošinātu administrēšanu, kas prasīs papildu līdzekļus. Savukārt no 2028. gada 70% tiks ieskaitīti valsts budžetā un 30% - pašvaldības budžetā. Pēc tam nodokļu sadales proporciju pārskatīs atkarībā no tirgus situācijas.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss teica, ka kokrūpnieki atbalsta "domāšanas virzienu", kad nodoklis tiek piemērots baļķiem, kurus izved ārpus ES, bet uzskata, ka dokuments ir negatavs un būtu pārstrādājams.
Savukārt Kurevska skaidroja, ka likuma līmenī nav iestrādāta detalizācija, jo to paredzēts iekļaut MK noteikumos. Likums ir paredzēts, lai būtu skaidrs, ka šāds nodoklis no 2027. gada būs un būtu laiks diskusijai par tālāko procesu.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) teica, ka DRN pieteikums tiks iekļauts budžeta pakāpē. Viņš arī stāstīja, ka Finanšu ministrija apņemas vēlākais līdz 2028. gada 1. janvārim pārņemt DRN sistēmas pārvaldību un iekasēšanu.
LETA jau ziņoja, ka sākotnēji bija paredzēts no 2027. gada noteikt DRN kūdrai 7,5 eiro par tonnu, un no 2028. gada 1. janvāra ieviest diversificētās likmes. Pamata diversificētā likme neapstrādātai kūdrai, kurināmā kūdrai un apstrādātai kūdrai no 2028. gada bija paredzēta 25 eiro par tonnu, kamēr kūdras substrātam likme bija plānota 12,5 eiro par tonnu, bet ilgstošiem oglekli uzglabājošiem produktiem - 7,5 eiro par tonnu.
Savukārt neapstrādātai koksnei DRN likmi no 2027. gada 1. janvāra bija plānots noteikt pieci eiro par kubikmetru.
