Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, kas gan bija mazāks nekā 2020. gadā, taču tas netraucēja saglabāt Baltijas valstu čempiona titulu šajā disciplīnā un ieņemt trešo vietu Ziemeļeiropā aiz Somijas un Zviedrijas.
Tādu ainu rāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati. Pārsteidzoši, ka 2021. gadā turīgajā Dānijā darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu bija 35,4%, nebūt ne nabadzīgajā Norvēģijā – 36%, Lietuvā – 37,6%, Igaunijā 38,1%, bet Polijā pat 34,9%.
DB jau vairākārt vēstījis par uzņēmēju aicinājumiem valdībai samazināt darbaspēka nodokļu slogu, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgus konkurētspējas nosacījumus vismaz ar ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstīm.
Nepietiekama dinamika
“Lai gan OECD dati rāda, ka Latvijā darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu 2021. gadā ir sarucis par nedaudz vairāk kā diviem procentpunktiem salīdzinājumā ar 2019. gadu, Latvija joprojām atrodas Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Par laimi Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija ziemeļu kaimiņvalsti apsteidz par vairāk nekā diviem procentpunktiem, bet dienvidu kaimiņvalsti – pat par vairāk nekā trijiem procentpunktiem,” skaidro SIA Smart Law valdes loceklis, nodokļu eksperts Kaspars Rumba.
Viņš uzskata, ka Latvija rīkojas pārāk neizlēmīgi, un atgādina, ka jau 2017. gadā Latvijas Banka rosināja samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 20% visās algu grupās, savukārt 2020. gadā (pēc nodokļu reformas) Latvijas Banka sniedza konkrētus priekšlikumus, kā samazināt darbaspēka nodokļu slogu par 4 procentpunktiem, lai veicinātu augstāku nodarbinātību un celtu konkurētspēju.
“Jāsaprot, ka šis uzstādījums ir nevis atsevišķu uzņēmēju kaprīze vai vēlme nopirkt jaunu Bentliju, bet gan Latvijas jaudīgāko makroekonomistu rekomendācija, kas pamatota ar izsvērtiem argumentiem un balstīta Latvijas Bankas ekspertu daudzu mēnešu darbā, ilggadējā pieredzē un datos. Darbaspēka nodokļu sloga izlīdzināšana vismaz uz vidējo algu Baltijā nevar tikt atlikta uz nezināmu brīdi kaut kad nākotnē – tā jau šobrīd ir novēlota, un sekas ir redzamas arvien dziļākā ekonomiskā atpalicībā attiecībā pret kaimiņvalstīm. Turklāt, ja paskatāmies uz šo problēmu arī caur demogrāfijas prizmu, tad sevišķi bēdīgi Latvija izskatās attiecībā uz zemu atalgotu strādājošo ar diviem bērniem. Latvijas nodokļu slogs zemu atalgotam darbiniekam ir 24,3%, Igaunijā – 20%, savukārt Lietuvā – 13,5%, bet Dānijā vispār tikai 5,3%,” norāda K. Rumba.
Viņaprāt, šie OECD dati ir ļoti satraucoši, jo būtībā tie rāda, ka politiķi tikai vārdos ir pret nabadzību, bet realitātē lāpa budžetu uz trūcīgo mājsaimniecību legālo algu rēķina un nesaprot vai nevēlas saprast, ka lielāks budžets būtu jāveido, mērķtiecīgi veicinot ekonomisko izaugsmi.
Viņš vērš uzmanību, ka Latvija būtībā pēdējos 20 gadus ir saglabājusi darbaspēka nodokļu slogu virs 40%, kamēr Lietuva un Igaunija to ir būtiski samazinājusi. “Valdošie politiķi regulāri uzsver: ja gribam Skandināvijas dzīves līmeni, tad nodokļos jāmaksā vairāk, bet OECD pārskatā par darbaspēka nodokļu slogu Latvija ar 40,5% nodokļu slogu uz vidējo algu tikai simboliski atpaliek no Zviedrijas (42,6%) un Somijas (42,7%). Tātad Latvijā darbaspēka nodokļi jau ir Skandināvijas līmenī, bet solītā ziemeļvalstu dzīves līmeņa kā nav, tā nav. Ko var secināt? Latvijā nodarbināt cilvēkus izmaksā dārgāk, un potenciālie investori māk rēķināt un nereti met līkumu Latvijai,” situāciju skarbi vērtē K. Rumba.
Visu rakstu lasiet 4.oktobra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
