Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Finanšu ministrijas (FM) iecere nākamgad vairs nepiešķirt degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzei, iedragās jau tā daudz cietušo cūkkopības nozari, atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Viņa norādīja, ka, piemēram, Latgalē viena no cūku audzēšanas saimniecībām jau spiesta lūgt bankai kredīta brīvdienas, jo biogāze nes zaudējumus, līdz ar to jebkāda atvieglojuma likvidēšana vēl vairāk pasliktinās situāciju nozarē.

«Cūku audzētāju saimniecībām, kurām nepieciešams nodrošināt biogāzes reaktoru darbību ar kukurūzas piejaukumu, atkal gaidāma situācijas pasliktināšanās. Vai FM nesadarbojas ar Ekonomikas ministriju, kurai iesniegti aprēķini par zaudējumiem biogāzes staciju saimniecībām? Vasarā valdībā tika skatīti grozījumi noteikumos, kas būtiski uzlabotu situāciju, bet visi aprēķini balstījās uz esošo situāciju ar kukurūzas audzēšanu biogāzei, kas tagad atkal tiks mainīti. Turklāt, būvējot biogāzes stacijas un ieguldot lielas investīcijas, bija citi nosacījumi,» norādīja Lejniece.

Getliņu poligona teritorijā uzsākta Getliņi EKO siltumnīcu būvniecības 3. kārta. Tās ietvaros tiks izveidota siltumnīca, kas paredzēta augsti tehnoloģiskai gurķu audzēšanai. Projekta realizācijā tiks investēti aptuveni 3,85 miljoni eiro, būvniecības darbus veic SIA Arčers, informē Getliņi EKO pārstāvji.

Topošā siltumnīca ir iecerēta kā gurķu audzēšanas vieta. Tieši gurķu audzēšana ir Getliņu jaunais lauksaimniecības attīstības virziens, kas papildinās veiksmīgo tomātu audzēšanu. Jaunajā siltumnīcā darbu plānots uzsākt nākamgad un tirgū piedāvāt gurķus plānots jau nākamajā Getliņi sezonā, kas tradicionāli ir no novembra līdz augustam.

«Šāda tipa siltumnīcas Latvijā vēl nav un arī Eiropā tās vēl nav izplatītas. Tādēļ to pašizmaksa ir dārgāka nekā parasti, bet tā mums ļauj arī gurķu sezonu Latvijā pielāgot ziemas prasībām. Siltumnīca iecerēta 0,3 hektāru plaša, piemērota gurķu intensīvai audzēšanai ziemā, izmantojot LED apgaismojumu un rekuperācijas iekārtas. Gurķu stādu izvēlē un audzēšanā mēs cieši sadarbosimies ar eksperimentālajām siltumnīcām, kuras attīsta uzņēmums Philips, lai izceltu tās gurķu sugas, kuras ir piemērotas audzēšanai ziemā,» stāsta Guntars Strauts, SIA Getliņi EKO agronoms.

Atkritumu apsaimniekošana Getliņi EKO plāno nākamgad pārrakt un pāršķirot veco atkritumu kalnu un uz tā veidot jaunas šūnas atkritumu noglabāšanai

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Viņš atzīst, ka pagājušais gads SIA Getliņi EKO kā uzņēmumam bijis samērā labs un pabeigts ar pusmiljona eiro lielu peļņu, kas dod iespēju skatīties nākotnē un domāt, kā attīstīties tālāk. Tāpat spēkā stājās jaunā likumdošana attiecībā uz dabas resursu nodokli (DRN), kas dod iespēju poligoniem pievērst lielāku uzmanību atkritumu pārstrādei, šķirošanai un tamlīdzīgām darbībām, norāda I. Stirāns. SIA Getliņi EKO pagājušajā gadā apgrozīja 14,2 milj. eiro, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa bija 594,3 tūkst. eiro.

Runājot par ienākošo atkritumu daudzumu, I. Stirāns norāda, ka tas saglabājas stabils. «Atkritumu daudzums būtībā parāda ekonomikas attīstību valstī. Maksimālais atkritumu daudzums, kas Getliņos ir bija treknajos gados 2007. un 2008. gadā un sasniedza 430 tūkst. tonnas gadā. Tad sekoja kritums par 30%. Tagad tas ir stabilizējies un ir plus mīnus 300 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu gadā. Varu teikt, ka atkritumu apjomi ir stabili ar tendenci pieaugt,» skaidro I. Stirāns.

SIA Getliņi Eko šodien atklāja jaunu 2992 kvadrātmetru lielu gurķu audzēšanas siltumnīcu, kurā augošos gurķus tirgos arī marinētā veidā, atklāšanas pasākumā pastāstīja uzņēmuma galvenais agronoms Guntars Strauts.

Siltumnīca ir domāta tikai gurķu audzēšanai un tajā platība ar augiem aizņem 2900 kvadrātmetrus. Pašreiz tajā aug 8900 stādi, kuri ir 34 dienas veci. Pirmā raža ir gaidāma pēc aptuveni divām nedēļām.

Pašreiz siltumnīcās pamatā tiek audzēti garie 30 centimetru gurķi, un tikai daži īsie gurķi.

Veikalos tirgojot, Getliņi Eko gurķi būs marķēti ar savu logo. Tiks atvērts pārstrādes cehs, kurā gurķus gan tīs plēvēs, gan fasēs marinētus gurķus. Gurķiem tiks iegūts savs svītru kods, ar kuru tie tiks tirgoti veikalos.

Strauts pastāstīja, ka siltumnīcā galvenais uzsvars likts uz to, lai tā spēj ne tikai ražot, bet arī taupīt naudu, tāpēc ļoti domāts par elektrības ekonomiju un siltumekonomiju. Lai siltumnīcā gurķus varētu audzēt arī ziemā, tajā ir uzmontēts 420 mikromolu LED apgaismojums, no kuriem 340 mikromoli ir augiem augšā, bet 85 mikromoli starp augiem. Tas nodrošinās kvalitatīvu ražu arī ziemas sezonā no septembra līdz augustam.

Šogad izmēģinājuma kārtā uzņēmums Mārupes Siltumnīcas uzsācis tomātu šķirnes Chocomato jeb tumšo tomātu audzēšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

Lai gan nelielas korekcijas un izaicinājumus ir nesuši šīs vasaras karstie laikapstākļi, tomēr dārzeņu audzēšana notiek atbilstoši uzņēmuma izvirzītajam plānam. Tomātu un gurķu ražību lielā mērā ietekmē laikapstākļi, taču siltumnīcas ir tiem mazāk pakļautas - tās ietekmē saules gaisma un gaisa temperatūra, tomēr ietekme nav tik lielā kā, piemēram, graudkopībā vai piena lopkopībā. To, vai karstais laiks uzņēmumam radījis zaudējumus, ir grūti izmērīt un, lai to noteiktu, ir jānostrādā visa sezona, skaidro M.Kravale.

Šajā sezonā uzņēmuma siltumnīcās gurķi aug piecos hektāros. Jaunajās siltumnīcās produktivitāte ir krietni lielāka, stāsta uzņēmuma vadītāja. Ja vecajās siltumnīcās gurķu sezona sākas februāra beigās ar stādīšanu un beidzas oktobrī, tad jaunajās siltumnīcās ir gaismotā platība un tur sezona ir visu gadu. Tiek audzēti divu veidu gurķi - garie un īsie. «Ļoti ilgi cīnījāmies ar tirgotājiem, jo īsie gurķi tika saukti par lauka gurķiem. Jau otro gadu esam klasificējuši, ka tas ir īsais gurķis, un tā arī norādām savā dokumentācijā. Ļoti cenšamies, lai veikalā ir gan mūsu garie gurķi, gan īsie. Ļoti bieži īsos gurķus vēl aizvien klasificē kā lauka gurķus, bet pēc būtības tas nav lauka gurķis, jo ir audzis siltumnīcā. Pie mums tiek audzētas tādas gurķu šķirnes, kas nebūtu piemērotas audzēšanai mazdārziņos,» stāsta M.Kravale.

Litenes pagasta SIA Pededzes saimniekiem pavasaris ir ne tikai sirdī, bet arī pirkstu galos, jo, domājot par šīgada ražu, cītīgi tiek piķēti tomātu, piparu, puravu, puķu un dažādu garšaugu stādi. Daži ir tik smalki un tievi, ka atliek vien brīnīties, kā saimnieces Oksana Plūme un viņas mamma Ligita tiek ar tiem galā, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Rosāmies jau kopš februāra sākuma,» smaida abas dārznieces.

Pagaidām, kamēr vēl ir auksts, piķēšana notiek mājas verandā, kas pamazām jau kļūst par šauru. Tiklīdz gaisa temperatūra nedaudz paaugstināsies, kastītes ar jau izpiķētajiem dēstiem pārcelsies uz apjomīgo siltumnīcu, kas šogad ir divkārt lielāka nekā pērn. Siltumnīcā jau sadīguši redīsi, kurus pēc kāda laika nomainīs tomāti. Savukārt dažādu šķirņu pipariem un gurķiem atvēlēta atsevišķa siltumnīca.

«Pirmos piparus un puravus sējām jau februāra pēdējās dienās. Arī marta sākums bija aktīvs sējas laiks. Mēs ievērojam norādes, kurā dienā kad kas jāsēj, atkarībā no tā rītos plānojam dienas darbus. Šobrīd galvenokārt rosāmies verandā. Podiņi un kastītes ar dažādiem dēstiem iekarojušas mājā visas palodzes un pat pirtsaugšu. Mūsu prioritāte ir garšaugu audzēšana, jo veidojam dažādus garšvielu maisījumus. Jau ir izpiķēts, piemēram, baziliks, timiāns, muskatsalvija un citi jauni garšaugi, jo gatavosim jaunus maisījumus,» stāsta Ligita.

Dārzeņu audzētājs SIA «Sabiedrība Mārupe» reģistrējis jaunu komercķīlu, par labu AS «Citadele banka» ieķīlājot visu mantu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas devējs ir SIA «Sabiedrība Mārupe», savukārt parādnieks ir tā saistītais uzņēmums SIA «Zaļā dārzniecība». Abu uzņēmumu lielākie dalībnieki ir četras privātpersonas - Helmuts Balderis-Sildedzis un Anita Baldere-Sildedze, un Kaspars Brunovskis un Kristīne Brunovaska-Marinaki.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 647 tūkstoši eiro, un tā reģistrēta piektdien, 22.februārī.

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Sabiedrība Mārupe» šobrīd ir aktuālas 15 komercķīlas, savukārt SIA «Zaļā dārzniecība» aktuālas astoņas komercķīlas.

SIA «Sabiedrība Mārupe» reģistrēta 1992.gadā un uzņēmuma pamatdarbība ir lauksaimniecības produkcijas ražošana un tirdzniecība, kā arī ar lauksaiminecību saistīto pakalpojumu nodrošināšana. 2017.gadā SIA «Sabiedrība Mārupe» apgrozījums bija 5,837 miljoni eiro un uzņēmums strādāja ar 59 tūkstošu eiro lielu peļņu. Tas nodarbināja vidēji 75 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 494 tūkstošus eiro.

Lai ainavu dārzniecībā ieviestu digitālās tehnoloģijas, veiktu zinātniskos pētījumus un paaugstinātu audzēkņu konkurētspēju, Bulduru Dārzkopības vidusskola ar bankas Citadele finansējumu ierīko pirmo viedo dārzu Latvijā un izstrādā jaunu starptautiskas sadarbības tālmācības programmu.

Abu projektu īstenošanā izmantota bankas Citadele izsniegtā kredītlīnija 200 tūkstošu eiro apmērā un valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM galvojums.

Viedais dārzs ir unikāls projekts ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā, un pie tā strādā Bulduru Dārzkopības vidusskola kopā ar labākajiem nozares speciālistiem un zinātniekiem. Projekta mērķis ir izstrādāt un praktiski ieviest robotizētu, autonomu platformu, kas nodrošinās augu monitoringu un kopšanu, kā arī ražošanas procesu automatizāciju un digitalizāciju.

Dārzā ir izveidots laikmetīgs celiņu tīkls, iestādītas vairāk nekā 250 augu šķirnes, izkārtojot un grupējot tās pēc prasībām, lai būtu iespējami zinātniski pētījumi. Dārzu var aplaistīt, nospiežot vienu podziņu mobilajā telefonā. Viedā dārza tehnoloģija ir saslēgta ar lidostas meteoroloģisko staciju, un pēc nepieciešamības ieslēdzas dārza laistīšana. Savukārt ziemas periodā norit intensīvs darbs pie robota izstrādes, lai jau pavasarī tas varētu uzsākt darbu dārzā. Tā uzdevums būs pārvietoties starp stādījumiem un ievākt informāciju par augu, tā identificējot pārmaiņas augu attīstībā, slimību un kaitēkļu parādīšanos vēl pirms cilvēka acs ir pamanījusi bojājumus.

SIA Mārupes siltumnīcas ar bankas Citadele līdzfinansējumu ir izbūvējusi jaunas siltumnīcas gurķu audzēšanai arī ziemas sezonā, informē bankas pārstāvji.

Turpmāk gada aukstajos mēnešos Latvijā audzētie gurķi konkurēs ar Spānijā, Polijā un citās valstīs audzētajiem dārzeņiem. Šonedēļ siltumnīca tiek stādīti gurķu stādi, lai jau pēc mēneša Latvijas iedzīvotāji varētu veikalos iegādāties Latvijā audzētos gurķus.

Mārupes siltumnīcas ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas audzēs gurķus arī ziemas sezonā. Latvijā lielākais dārzeņu audzētājs siltumnīcās jaunā projekta būvniecībai un iekārtošanai ieguldījis 2,2 miljonus eiro, izbūvējot 5000 kvadrātmetru lielu jaunu siltumnīcu ar ziemas apstākļiem atbilstošu apgaismes tehniku.

«Ideju smēlāmies no līdzīgām siltumnīcām Somijā. Mūs iedrošināja Igaunijas labais piemērs, kur arī ziemā tiek ražoti vietējie gurķi, taču līdz Latvijas tirgum tie nenonāk, jo ir gana liels pieprasījums vietējā tirgū,» stāsta Mārupes siltumnīcas līdzīpašnieks un vadītājs Kaspars Brunovskis. «Ja līdz šim savās siltumnīcās varējām audzēt gurķus un tomātus no marta līdz oktobrim, tad tagad varēsim ievākt ražu visu gadu,» viņš piebilst.

Ingus Niedra ir zemnieks no Blankenfeldes, kurš Lietuvas pierobežā savā senču zemē audzē kaņepes, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

«Esmu zemnieks jau astotajā paaudzē. Man ir tas gods apsaimniekot mūsu dzimtas zemi un turpināt savu senču iesākto jau vairāku gadsimtu garumā. Protams, ar nelieliem pārtraukumiem, tādiem kā Padomju Savienības laiks, kad lielākā daļa zemju un īpašumu tika atņemti un nacionalizēti,» stāsta kaņepju audzētājs.

Lauksaimnieks kaņepes saimniecībā Blankenfeldē audzē 22 hektāru platībā – daļa tiek izmantota šķiedras, bet daļa sēklu ieguvei, kas ir tādu vērtīgu produktu kā kaņepju eļļa, sviests (staks) un vēl citu avots. Ingus atzīst, ka platības būtu jāpalielina, bet atbilstoši tirgus pieprasījumam, jo kaņepes kā kultūraugs nav ne viegli audzējamas, ne apstrādājamas. Kaņepju audzēšana un raža ir cieši atkarīga no laikapstākļiem. «Izskatās, ka šogad nāksies norakstīt daļu no platībām aukstā maija un jūnija dēļ. Vēsais laiks kavēja kaņepju augšanu un veicināja nezāļu attīstību,» secina Ingus.

Valdība turpmāk varēs aizliegt vai ierobežot audzēt konkrētu ģenētiski modificētu kultūraugu visā valstī vai atsevišķā teritorijā. To paredz grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, ko otrdien, 19.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Šādus aizliegumus vai ierobežojumus varēs noteikt Eiropas Savienībā (ES) atļautu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, ņemot vērā iemeslus, kas saistīti ar vides vai lauksaimniecības politikas mērķiem. Šādu ierobežojumu iemesli, kā to paredz likumprojekts, varēs būt, piemēram, pilsētas un valsts zemes plānojums, zemes izmantojums, sociālekonomiskā ietekme, līdzāspastāvēšana un sabiedrības nostāja, informē Saeimas Preses dienests.

Patlaban Ministru kabinets var noteikt aizliegumus vai ierobežojumus ES atļautu ģenētiski modificēto organismu audzēšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai netiktu apdraudēta konkrētās teritorijas bioloģiskā daudzveidība.

Latvijas un Polijas gurķi pirmo reizi veikala plauktā mērojas spēkiem godīgā cīņā ar reālo cenu, norāda dārzeņu audzētāji .

DB veiktie aprēķini liecina, ka garos gurķus pašmāju audzētāji pašlaik tirdzniecības ķēdēm pārdod par aptuveni 3,2 eiro kilogramā, savukārt lielākajos mazumtirdzniecības tīklos to cena pieaug līdz aptuveni 4,4 eiro. Piemēram, Rimi Latvia tīkla veikalā Valdemārs 20. martā Latvijas gurķi maksāja 4,39 eiro, savukārt no Polijas ievestie – 3,79 eiro. Getliņu tomātu kilograma cena tiklā pašlaik ir 5,99 eiro, kas ir 15% mazāk nekā šajās dienās pirms gada. Savukārt Mežvidu tomāti maksā 5,49, kas ir par 7% lētāk. «Jāpiebilst, ka pieprasījums pēc Latvijas tomātiem šobrīd ir vērtējams kā ļoti labs, pat lielāks nekā piedāvājums,» atzīmē Dace Valnere, Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste. Maxima Latvija tīkla veikalos pašmāju garie gurķi maksā 4,39 eiro kilogramā, poļu gurķus nopirkt nevar, savukārt no Spānijas ievesto akcijas cena ir 1,39 eiro. Trešo dienu lielākajos abu tīklu veikalos pieejami arī vietējie lauka gurķi, kuru kilograma cena pirmajās dienās ir 4,99 eiro. Savukārt Rīgas Centrāltirgū vietējo gurķu vēl pārdošanā nav, toties plaši pārstāvēti poļu un ukraiņu audzētāji, kuru produkciju var iegādāties, šķiroties no 2,5 līdz 3 eiro par kilogramu.

Bauskas novadā vasaras puķes jau sākušas savu ceļu uz dobēm un dārziņiem. Pašlaik gan vēl tikai kā sēklas, kas tiek sētas kastītēs un diedzētas apgaismotās un siltās telpās, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Ilonas un Ulda Stankeviču piemājas saimniecībā Brunavas pagastā divās istabās gaisma deg divpadsmit stundas diennaktī. Janvāra pirmajā nedēļā kastītēs iesētas atraitnītes, vijolītes, no pērnā gada decembra dīgt sākušas begonijas. Kopumā pārceļošanu uz siltumnīcām februāra otrajā pusē gaida ap seši tūkstoši stādiņu.

«Pircēji vienmēr gaida ko jaunu. Tieši tādēļ sēklas pasūtām no dažādu izplatītāju firmu katalogiem, jo tur ir līdz 98 procentu garantija, ka izaugs tieši tas, kas paredzēts. Ja paši novāc sēkliņas, tad šādas garantijas nav. Mums jaunums šogad būs nokarenās vijolītes, dažādu krāsu atraitnītes ar sīkiem ziediņiem. Būs pircēju pieprasītās kamolbegonijas, leduspuķes,» stāsta I. Stankeviča, kura ar puķu, kā arī dārzeņu audzēšanu nodarbojas jau 17. gadu.

Rīgas dzirnavnieks un Dobeles dzirnavnieks dubulto auzu iepirkumus; prognozē auzu audzēšanas vilni līdz Ulmaņlaiku apmēriem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pārtikas auzu audzēšana bija daudzu zemnieku nodarbošanās pirms okupācijas. Padomju gados tradīcija izsīka un nīkuļo joprojām, taču pēdējā laikā ir signāli, ka auzu audzēšanai ir nākotne. «Ja zemnieki ar nopietnību pievērstos vecumvecajai tradicionālajai kultūrai – auzām, tā varētu veidoties par normālu tirdzniecības kultūru,» vērtē graudkopju kooperatīva Latraps izpilddirektors Edgars Ruža.

Kāpina iepirkumu

«Pārtikas auzas audzē maz, jo attieksme pret auzu audzēšanu kopumā ir kā pret savvaļas kultūru – kaut kur pasēju, rudenī meklēšu, kur novākt. Tur pārtikas kvalitāte noteikti nesanāk. Ja audzētu atbilstoši pārtikas kvalitātes prasībām, sanāktu arī aritmētika to darīt,» uzskata E. Ruža. Atsevišķi Latraps biedri auzas audzē, lai piegādātu vietējiem pārstrādātājiem, taču tie vēl nav nopietni eksporta apjomi. «Mūsu kaimiņi somi ir pasaulē atzīti auzu audzētāji ar nopietniem eksporta apjomiem, un arī mēs to spētu,» uzsver E. Ruža. Tikmēr Rīgas dzirnavnieka pārtikas auzu iepirkums šogad augs par 50%, sasniedzot 20 tūkst. tonnu, atklāj uzņēmuma iepirkumu speciālists Uldis Ruska. Ja iepriekš auzas bija trešajā vietā pēc iepirktā graudu apjoma, pašlaik tās nospiedušas rudzus uz trešo vietu, bet līderi paliek kvieši, kas miltu ražošanai tiek iepirkti 50-60 tonnu apjomā. Savukārt AS Dobeles dzirnavnieks pašlaik pārstrādā aptuveni 12 tūkst. tonnu auzu gadā, no kurām puse ir pārtikas auzas, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Jau nākamgad pārtikas auzu pārstrādes apjomus dobelnieki plāno dubultot līdz ar jaunās graudaugu pārslu un musli līnijas atvēršanu un produktu sortimenta paplašināšanu. Ražošanas līnija ir uzņēmuma lielākais investīciju projekts pēdējo gadu laikā – kopējās investīcijas plānotas 5,3 milj. eiro apmērā. «Jaunā auzu ražotne būs modernākā Baltijas valstīs, līdz ar to plānojam būt uzticams sadarbības partneris piegādātājiem, kā arī pieteiksim sevi kā nopietnu spēlētāju jaunā produktu grupā,» piebilst K. Amsils.

Gaļas liellopu audzētāju saime valstī pakāpeniski aug; nozares nākotnē prognozē arī apmākušās dienas

Liellopu gaļas ražošanas nozare Latvijā pakāpeniski attīstās, pieaug specializēto gaļas šķirņu un to krustojumu dzīvnieku skaits, DB skaidro Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane. «Sekmējot gaļas šķirņu liellopu un to krustojumu audzēšanu, gaļas liellopu sektoram ir visi priekšnosacījumi konkurences veicināšanai gan vietējā, gan Eiropas Savienības (ES) tirgū. Turklāt Latvijā gaļas liellopu audzēšanai ir piemērotas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tā ir vidi saudzējoša nozare, kas piemērota bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanai,» situāciju raksturo D. Freimane.

Gladiola ir kā puķu karaliene, bet tajā pašā laikā ļoti plastiska kultūra, kas labi aug dažāda sastāva augsnēs, piedod audzētājiem dažādas mēslošanas kļūdas, spēj izturēt gan pārmērīgu sausumu, gan paaugstinātu augsnes mitrumu. Gladiolas jau gandrīz 40 gadus ir novadnieka, 12.Saeimas deputāta Gunāra Kūtra mīļākie ziedi – viņa kolekcijā ir 308 šķirņu gladiolas, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Atminos, ka Rīgā pirms tiem daudzajiem gadiem apmeklēju gladiolu izstādi un sirsnīgi parunājos ar selekcionāru Aldoni Vēriņu. Tas laikam bija klikšķis, ka man arī vajag gladiolas! Tolaik nebija tādu iespēju kā šodien – sev vēlamās gladiolu šķirnes varēja nolūkot tikai šādās izstādēs vai A.Vēriņa, vēlāk arī citu selekcionāru izdotajos gadskārtējos katalogos,» atminas G.Kūtris.

Tā pamazām veidojās kolekcija, gadā iepērkot 10 līdz 20 jaunas šķirnes. Šobrīd G.Kūtrim ir 308 šķirņu gladiolas, Latvijā audzē aptuveni 1000 šķirnes. Lielākā daļa kolekcijas aug un zied G.Kūtra vecāku Valijas un Vilmoņa māju Drīzuļi pagalmā Liepnas centrā, aptuveni 30 šķirnes – G.Kūtra mājās Babītes novadā. «Liepnā vecākiem pamazām samazinās apstrādājamā zemes platība – jaunāks jau neviens nekļūst, tādēļ man ir jāapzinās savas iespējas un viņu varēšana, jo ikdienā viņi laista un ravē manas gladiolas, es tās stādu un novācu,» saka G.Kūtris.

«Es vienmēr esmu darījusi to, kas man patīk, un tam arī ļaujos,» saka keramiķe Antra Mazika, kura šajā profesijā atgriezusies pēc vairāk nekā 20 gadu pārtraukuma. A. Mazikas vārds saistās ar viņas izveidoto mākslas telpu Tējas istaba un tajā mītošo kafejnīcu Kursas Putni. Abas pērn savu darbību beidza, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

A. Mazika tagad atgriezusies savā pamatprofesijā un veido keramikas traukus, kā arī atradusi jaunu nišu, kur pilnvērtīgi izpausties kā māksliniecei, darinot gaismas ziedus.

«Kad atgriezos keramikā, bija diezgan grūti, jo pēc tik ilga laika vairs nezini, kas sanāks,» rokās turot vienu no krūžu sagatavēm, nosaka A. Mazika. «Keramikā atgriezos pagājušā gada maijā un visu pērno vasaru nodzīvojos pa tirgiem. Cilvēki tagad meklē māla traukus, īpaši pieprasa interesantos veidojumus – tad pircēju acīs cenai nav nozīmes.»

A. Mazika no māla taisa visu ko, īpaši viņai patīkot liela izmēra trauki, piemēram, bļodas. Mālu viņa iepērk Lietuvā, kur tas esot lētāks, arī speciālo keramikas glazūru iegādājas vietās, kur tā ir lētāka un kvalitatīvāka.

Šogad pavasara un vasaras sezonā Jūrmalas pilsētvidi papildinās vairāk nekā 43 tūkstoši ziedu – 27 690 viengadīgo puķu un 15 820 sīpolpuķu stādi, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Viengadīgo puķu stādi šobrīd aug kokaudzētavas Bulduri siltumnīcās. Pirmie 6150 pavasara atraitnīšu stādi šobrīd jau iestādīti Horna dārzā, Jaundubultu parkā, pie Dzintaru koncertzāles un Dubultu skvērā.

Kūrortpilsētu kopumā pavasarī un vasarā izkrāsos 253 puķu trauki pie ielu apgaismojuma stabiem, 290 puķu kastes, astoņas ziedu piramīdas un puķu siena Jomas ielā. Košā puķu siena tiks veidota no 418 balzamīnēm, 87 salmenēm un 207 sudrablapu krustainēm.

Vasaras sākumā esošos ziedu traukus pie apgaismojuma stabiem papildinās 50 jauni ziedu trauki Kauguros un 42 ziedu trauki Priedainē, Lielupē un Dzintaros. Ziedu traukos stādīs pelargonijas, ipomejas, kalibrahojas, salmenes un sarzāles. Priedainē pie iebraukšanas Jūrmalā iestādīti daudzgadīgie sīpolpuķu stādījumi 71 kvadrātmetra platībā trīs līmeņos – tur šobrīd zied krokusi, tos nomainīs muskares un vēlāk tulpju ziedi. Tur tiks izvietotas arī 30 jaunas daudzpakāpju puķu kastes, kādas pērn rotāja laukumu pie Dubultu stacijas. Vaivaros, pie caurlaižu posteņa, būs sešas jaunas puķu kastes, kurās stādīs sarzāles, salmenes, pelargonijas un citus stādus.

Pagājušajā nedēļā pie pircējiem nonākuši SIA «Ints un Co» siltumnīcās Bauskas novada Gailīšu pagastā audzētie gurķi. Tie par trīs eiro kilogramā tirgoti uzņēmuma veikalā «Rozīte» un tirdzniecības kioskā Bauskā, kā arī dārzniecībā. Plānots, ka no šīs nedēļas zaļie, kraukšķīgie dārzeņi būs nopērkami sadarbības partneru veikalos Bauskas un apkārtējos novados, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

SIA «Ints un Co» valdes loceklis Ints Jākobsons atklāja, ka vietējās kundes uzticīgi gaida, kad varēs iegādāties vietējo produkciju. Šogad augiem pietrūkusi saules gaisma. «Kurini, cik gribi, ja nav gaismas, viss nīkuļo,» stāsta I. Jākobsons, piebilstot, ka tagad situācija krietni uzlabojusies, gurķi ir stingrāki un prāvāki nekā pirmie noplūktie.

Pusgaro, gludo gurķu ražai šogad izvēlētas 'Melen' un 'Katrina', bet īso, rupjkārpaino – 'Merengue' un 'Mirabelle' šķirnes. Gurķi tiek audzēti aptuveni 1000 kvadrātmetru platībā. «Ints un Co» vadītājs spriež, ka tas ir pietiekami, un par paplašināšanos nedomā, jo tad būtu jāmeklē lielāks noieta tirgus, jādomā par iekļūšanu kādā no lielajiem veikalu tīkliem un jālikvidē daļa puķu. Pieredze rādot, ka pircējiem par gurķiem vislielākā interese ir, kamēr piemājas dārziņos nav ienākusies pašu audzētā dārzeņu raža. Parasti jūlija vidū dārzniecībā gurķu vietu ieņem krizantēmas.

Tammes dārzniecība, attīstoties par vienu no vadošajām Igaunijas garšaugu audzētavām, uzņem tūristus un uz veikaliem ved 50 dažādu veidu produktus - garšvielas, marmelādi un tējas.

Pārdesmit kilometru attālumā no Pērnavas, savu senču vēsturiskajā īpašumā, dārzniece Heli Viedehofa savu hobiju un interesi par dažādiem ārstniecības augiem attīstījusi uzņemējdarbībā. Saimniecībā strādā vairāki palīgi, par receptēm un mārketingu rūpējas saimnieces meita, lielākos darbos palīdz arī H.Viedehofas vīrs.

Bioloģiskajā saimniecībā aug apmēram 500 dažādas garšaugu kultūras, no kurām dažas ir izplatītas, dažas pavisam eksotiskas un tādas, par kurām mūsu laika apstākļos īpaši jārūpējas. Saimniece H.Viedehofa uzsver, ka būtiska atšķirība, salīdzinot viņu saimniecību ar citām, ir izaudzēto produktu īpašību padziļināta pārzināšana, kas ļauj tos savā starpā kombinēt, variēt un pārdot, uzrunājot klientus visā Igaunijā un ārpus tās. Pateicoties augošam tūrismam un interneta veikalam, Tammes dārzniecības produkti nonāk gan daudzviet Eiropā, gan citur, piemēram, Japānā.

Secieša Dzintara Kazakeviča saimniecībā šogad jauna zemeņu raža ienāksies ne tikai jūlija vidū, bet arī vēlā rudenī — laukā iestādīti saldētie jeb «frigo» zemeņu stādi, bet siltumnīcās podos aug remontantās zemenes. No tām ražu var iegūt līdz rudens salnām, un svaigas zemenes ēstas vēl pat Skolotāju dienā oktobrī, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Dzintara Kazakeviča un viņa sievas Leldes saimniecībā zemenes gan nav vienīgais rūpals — audzē arī dārzeņu un puķu stādus, gurķus un tomātus, arī kartupeļus, kāpostus, sīpolus un ķiplokus.

«Uzskatu, ka zemeņu audzēšana būtu izdevīgs bizness, ja vien Latvijas tirgu tik ļoti nepārpludinātu no Polijas ievestās ogas,» atzīst saimnieks. «Tāpēc jāmeklē veidi, kā iegūt bagātīgāku ražu un paildzināt zemeņu laiku.» Viens no eksperimentiem ir remontanto zemeņu audzēšana — atšķirībā no tradicionālajām vasaras zemenēm tās ražo vairākas reizes līdz pat rudens salnām, tādējādi būtiski pagarinot ogu vākšanas laiku.

SIA Getliņi Eko izsludinājusi konkursu par siltumnīca dārzeņu audzēšanai iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 11.maijam.

Kā skaidro Getliņi Eko pārstāve Linda Vītola-Barānova, šis ir atkārtoti izsludināts iepirkums, pirmo kompānija izsludinājusi februāra vidū, bet iepirkums tika pārtraukts, jo radās nepieciešamība precizēt iepirkuma dokumentāciju, kura potenciālajiem iepirkuma dalībniekiem ir būtiska piedāvājuma sagatavošanai. Tādēļ lemts par labu iepirkuma pārtraukšanai un precīzākas informācijas sagatavošanai, nevis iepirkuma pagarināšanai,un tagad konkurss izsludināts no jauna.

Plānotā siltumnīca ir iecerēta kā dārzeņu, konkrētāk gurķu, audzēšanas vieta. Gurķu audzēšana ir Getliņu jaunais plāns lauksaimniecības virziena attīstībā. Tiks turpināta arī tomātu audzēšanā esošajās siltumnīcās. Plānots, ka jaunajā siltumnīcā tiks investēti līdz 3,8 miljoni eiro bez PVN (aptuveni 4,5 miljoni eiro ar PVN), viņa uzsver. .

Dekoratīvo stādu audzēšana pēdējos pāris gados ir uzņēmusi apgriezienus, investīcijas sāk nest atdevi, apgrozījums palielinās, savukārt importa apjoms – samazinās , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, dārzkopība ar katru gadu attīstās jo vairāk, tā savā ziņā ir tāda kā modes tendence, kuru veicina izpratne par zaļā dzīvesveida priekšrocībām, atzīst Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš. Pēc viņa teiktā, dekoratīvo stādu audzēšanas un realizācijas apjomi Eiropā kopumā ir palielinājušies aptuveni par 5%.

Atdeve no investīcijām

Stādu audzētāju biedrībā šobrīd ir 110 uzņēmumi, bet kopumā ar stādu audzēšanu un tirdzniecību Latvijā nodarbojās 180 uzņēmumi, no kuriem 160 audzē dekoratīvos stādus. A. Vītoliņš stāsta, ka pēdējos divos gados stādu audzētāju apgrozījums ir būtiski palielinājies, kopumā aptuveni par 10%. Par to liecinot biedrības veiktā stādu audzētāju aptauja. A. Vītoliņš informē, ka lielo stādu audzētavu apgrozījums pēdējo pāris gadu laikā ir palielinājies aptuveni par 5%, bet mazie stādu audzētāji palielinājuši apgrozījumu pat par 20 līdz 25%. Viņš konstatē, ka stādu audzētājiem sāk atpelnīties pēdējo gadu laikā veiktie ieguldījumi tehnikas iegādē, siltumnīcu būvniecībā u.c. Tās bijušas gan uzņēmēju privātās investīcijas, gan ES struktūrfondu piesaistītie līdzekļi.

Otro gadu Bebru mājās Grobiņas novada Dubeņos mellenes audzē bijušais jūrnieks Aldis Ķeiris ar sievu Elvitu. Tas ir tikai sākums, abi atzīst, jo ir paredzēti Napoleona cienīgi plāni, trešdien raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Dzimtas mājās, kurās agrāk atradusies Dubeņu pienotava, liepājnieki iekopuši zemes stūrīti ar sešu šķirņu dažādiem melleņu stādiem.

To paredzēts ar katru gadu paplašināt, cik varēs finansiāli atļauties, piepērkot par aptuveni 50 stādiem.

Melleņu krūmiņi iepirkti no Latvijas stādaudzētavām Pūrē, Talsos un Jelgavā. Nākamos stādus audzētāji cer pavairot pašu spēkiem, jo atzīst, ka divgadīgs melleņu krūms maksā ap 15 eiro. Mazos dabūjuši, kā paši saka, par blatu, jo pieteikušies laicīgi, un tad viens stāds izmaksājis 7 eiro. Ogu audzēšanas prasmes A. Ķeiris apguvis pašmācības ceļā. Abi ar sievu gājuši uz izstādēm, iepazinušies ar lielajiem audzētājiem. Kādam no viņiem bijis aptuveni 40 hektāru liels melleņu lauks. Kurzemē lielākie audzētāji ir Talsos, bet pārsvarā audzē mazdārziņos pa dažiem krūmiem. Citiem ieaug, citiem neieaug un atmet ar roku. Pašiem arī daži krūmi neieauga, pastāsta A. Ķeiris.