Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) epidemiologu apkopotie dati liecina, ka jūnijā, vismaz septiņas nedēļas ātrāk kā katru gadu, Daugavpils un Krāslavas rajonos sākusies saslimšana ar vīrusu meningītu, galvenokārt bērniem.

Kopumā ar meningītu saslimuši 55 iedzīvotāji (4 nedēļu laikā) - Daugavpils (35 gadījumi) un Krāslavas (18 gadījumi) rajonos. Saslimušie galvenokārt ir bērni skolas vecumā, bērni skolēnu nometnēs, atsevišķi gadījumi ir bērni bērnudārza vecumā un arī pieaugušie. Visi saslimušie ir hospitalizēti Daugavpils slimnīcā.

Minētie saslimšanas gadījumi neliecina par ārkārtas situāciju, bet gan par sezonālās saslimšanas pazīmi. Epidemiologi prognozē, ka saslimšana neaptvers plašas iedzīvotāju masas, kā tas bija pagājušā gada vasarā/rudenī, jo bērni šobrīd neapmeklē mācību iestādes, kur ikdienā cieši kontaktējoties infekcija varētu viegli izplatīties ar gaisa starpniecību vai kontaktu ceļā.

Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai Rīgas domē saistošo noteikumu projektu "Noteikumi par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu izsaukšanu un cietušo (saslimušo) pārvešanu Rīgā".

Saistošo noteikumu projektā ir precizēti vairāki termini ("neatliekamā medicīniskā palīdzība" (NMP), "dzīvībai un veselībai kritisks stāvoklis", "neatliekamā pārvešana", dzīvībai un veselībai kritisks stāvoklis "pēc motīva", dzīvībai un veselībai kritisks stāvoklis "pēc rezultāta" u.c.).

Noteikumu projektā paredzēts, ka Rīgā ātrās medicīniskās palīdzības stacijas (RĀMPS) izbraukuma tālrunis no fiksētā tīkla ir 03, pa mobilajiem tālruņiem - 112. Noteikumu projektā teikts, ka ārstnieciska rakstura konsultācijas pa tālruni netiek sniegtas.

Lai nodrošinātu savlaicīgu NMP pakalpojumu sniegšanu, izsaucējam būs jāsniedz pēc iespējas precīzas un izsmeļošas atbildes uz ārstniecības personas - dispečera jautājumiem un jāsagaida NMP izbraukuma brigāde izsaukuma vietā.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD)rīcībā esošā informācija liecina, ka Eiropas Komisija un Starptautiskais Epizootiju birojs nācis klajā ar ierosinājumu steidzami mainīt nosaukumu „cūku gripa” pret „jauna gripas vīrusa saslimšana” vai arī „Ziemeļamerikas gripa”.

Kā informē PVD, tā ir laba prakse nosaucot jaunu vīrusu tā ģeogrāfiskajā rašanās vietā vai arī kādā citā nosaukumā, kam būs starptautisks skanējums. Šobrīd cirkulējošo jauno vīrusu, kas ģenētiski ir saistīts gan ar cilvēku, gan putnu, gan cūku vīrusiem, nav patiesi dēvēt par „cūku gripu”. Pēc ASV lauksaimniecības departamenta informācijas, šobrīd nav apstiprinājuma tam, ka ar jauno vīrusu būtu inficētas cūkas.

Cūkām, tāpat kā cilvēkiem ir „sava gripa”- cūku gripa, kurai ir sezonāls raksturs un kura nav apstiprināta bīstamo slimību sarakstā. Cūku gripa ir akūta saslimšana cūkām, kas norit ar elpošanas ceļu bojājumiem un saaukstēšanās simptomiem. Slimības ierosinātāji ir Influenza A tipa vīruss, kas ir bīstams cūkām, tomēr ir gadījumi, kad saslimst arī cilvēki. Vīruss ir ļoti jutīgs pret temperatūras izmaiņām, tas pilnīgi inaktivējas + 70oC. Ēdot cūkgaļu, saslimt nevar, jo vīruss tiek pārnests gaisa pilienu ceļā, to ieelpojot.

Tuvākajos 2 gados uzsāks bērnu vakcināciju pret rota vīrusu, pneimokoku, papilomas vīrusu, riska grupas bērnus pret B hepatītu un bērnus bāreņus – pret ērču encefalītu.

Valdība konceptuāli atbalstīja vakcinācijas kalendāra paplašināšanu, kas paredz no nākamā gada janvāra sākt vakcinēt bērnus pret pneimokoku un bērnus bāreņus pret ērču encefalītu. No nākamā gada 1. septembra- 12 gadīgas meitenes pret papilomas vīrusu, kas var izraisīt dzemdes kakla vēzi. No 2011. gada paredzēta arī bērnu vakcinācija pret rotavīrusu. Pret papildu vakcīnu ieviešanai nepieciešamo 6 milj. Ls piešķiršanu izteicās Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, nosaucot šīs vakcīnas par «dzīrēm mēra laikā». Pret to iebilda Veselības ministrs Ivars Eglītis, norādot, ka gada laikā izdodot 600 tūkst. Ls vakcinācijai pret rota vīrusu, tiks ietaupīts 1 milj. Ls, jo gada laikā ar rota vīrusu saslimušo ārstēšana izmaksā 1.6 milj. Ls. Jāpiebilst, ka Latvijas platuma grādos saslimšana ar rota vīrusu pārsvarā nav nāvējoša. Veselības ministrija uzsvēra, ka nepieciešamās vakcīnas reāli 2009. gadā neizmaksās neko, 2010 – ap 1.7 milj. Ls, bet 2011. gadā no budžeta šim mērķiem būs nepieciešami 2 milj. Ls, jo valstij iespējams iepirkt vakcīnas ar 40-50% atlaidi. Līdz ar to premjers Valdis Dombrovskis pieprasīja Veselības ministrijai nedēļas laikā iesniegt papildu informāciju par finanšu pamatojumu vakcinācijas kalendārā paplašināšanai, konceptuāli atbalstot obligāto vakcīnu skaita palielināšanu.

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Lietuvā pirmo reizi komerciālā fermā atklāta saslimšana ar putnu gripas vīrusu, pirmdien paziņoja Valsts pārtikas un veterinārais dienests.

Pēc masveida putnu bojāejas tītaru fermā Marijampoles rajonā, kur ir 6300 putnu, ņemtos paraugos apstiprināta putnu gripas apakštipa H5N1 klātbūtne.

Lietuvas veterinārā dienesta vadītājs Vaidots Ķuduls sacīja, ka vīrusa uzliesmojums konstatēts pēc ilgāka pārtraukuma un pirmo reizi putnu inficēšanās ar bīstamo vīrusu atklāta komerciālā fermā, kas var radīt būtiskus ekonomiskos zaudējumus.

Lietuvā putnu gripa iepriekš atklāta tikai putniem nelielās saimniecībās, kur tie turēti savām vajadzībām. Iepriekšējo reizi uzliesmojums bija martā kādā fermā ar 34 putniem Varēnas rajonā.

Kopš pirmās konstatēšanas 1996.gadā putnu gripa H5N1 iepriekš tika konstatēta galvenokārt sezonālos uzliesmojumos.

Rēzeknes rajona Viļānu pilsētā un Viļānu pagastā reģistrēti pirmie 13 serozā meningīta saslimšanas gadījumi, kas liecina par enterovīrusu sezonālās aktivitātes sākumu, informē Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) Rēzeknes filiāles epidemiologi.

Visi saslimušie ir bērni vecumā no 2 līdz 16 gadiem, kas ar vidēji smagu slimības gaitu - galvas sāpēm, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, vemšanu ir hospitalizēti Rēzeknes slimnīcā. Epidemiologi uzsākuši informējošu darbu izglītības iestāžu darbiniekiem. Mikrobioloģiskai izmeklēšanai paņemti dzeramā ūdens paraugi pirmsskolas izglītības iestāžu ūdensvada tīklos.

SVA epidemiologi uzsver, ka šie saslimšanas gadījumi liecina par rudens sezonai un skolas laika sākumam raksturīgu parādība - rudens ir dažādu vīrusu aktivitātes laiks.

Ir grūti prognozēt vīrusa tālākās izplatības gaitu, tādēļ SVA aicina ievērot ikdienas profilakses pasākumus, kas palīdzēs izvairīties no saslimšanas ar meningītu izraisošajiem enterovīrusiem, respiratorajām saslimšanām un citiem "netīro roku" vīrusiem:

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis informāciju, ka Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalā, Puškinogradas rajonā, 1 000 aitu lielā novietnē ir apstiprināta saslimšana ar aitu un kazu bakām.

Minētā novietne atrodas aptuveni 50 km no Latvijas Republikas robežas, tādēļ PVD aicina ievērot piesardzības pasākumus, lai šī bīstamā slimība nenonāktu Latvijā, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Aitu un kazu bakas ir ļoti lipīga vīrusu izraisīta saslimšana ar augstu letalitāti līdz 80% dzīvniekiem. Slimībai raksturīgs drudzis, iztecējumi no deguna un specifiski ādas izsitumi. Tā ir sevišķi bīstama dzīvnieku infekcijas slimība, kas, saskaņā ar Starptautiskā Epizootiju biroja (OIE) norādījumiem, ir obligāti ziņojama. Aitu un kazu bakas nav ārstējama slimība.

Saslimšanai ar aitu un kazu bakām ir uzņēmīgas visu šķirņu aitas un kazas. Ja rodas aizdomas par aitu vai kazu saslimšanu, PVD aicina nekavējoties sazināties ar praktizējošu veterinārārstu vai informēt PVD teritoriālo struktūrvienību.

Pagājušajā diennaktī, veicot 2101 Covid-19 testu, reģistrēti astoņi jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka četri saslimušie ir atgriezušies no ārvalstīm - Krievijas, Grieķijas, Ukrainas un Baltkrievijas. Trīs saslimušie ir Covid-19 slimnieku kontaktpersonas, bet ar vienu personu ir sākta saziņa.

Aizvadītajās dienās izveseļojoties vēl desmit Covid-19 pacientiem, atlabušo skaits pieaudzis līdz 1173.

Latvijā līdz šim kopumā veikti 253 818 Covid-19 izmeklējumi un saslimušas 1404 personas. Līdz šim Latvijā mirušas 34 ar Covid-19 inficētas personas.

Pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas pieci Covid-19 pacienti, no kuriem četri ar vidēji smagu, bet viens ar smagu slimības gaitu. No stacionāriem ir izrakstīti kopumā 205 Covid-19 pacienti, starp kuriem ir gan tie, kas izveseļojušies, gan tie, kas miruši.

Šogad aprit 50 gadi kopš Latvijā uzsākta iedzīvotāju masveida vakcinācija pret poliomielītu jeb bērnu trieku, liecina Sabiedrības veselības aģentūras apkopotie vēsturiskie epidemioloģijas dati. Vakcinācija tika uzsākta 1957.gadā ar inaktivētu jeb nedzīvu poliovīrusu saturošu vakcīnu, kas nedaudz samazināja saslimstības rādītājus. Tomēr vispozitīvāko rezultātu poliomielīta saslimstības praktiskai likvidācijai nesa 1959.gadā uzsāktā vakcinācijas kampaņa ar vakcīnu, ka saturēja dzīvus novājinātus poliomielīta vīrusu celmus.

Jau 1988.gadā poliomielīts tika pasludināts par otro infekcijas slimību pēc bakām, no kuras, pateicoties vakcinācijai, cilvēce varētu atvadīties uz visiem laikiem. Speciālisti uzskata, ka nākotnē tā arī notiks, jo šobrīd vakcinācijas rezultātā visā pasaulē milzīgās ģeogrāfiskās teritorijās vīruss nav sastopams un pastāvot augstam imunizācijas līmenim, infekcijas atkārtota izplatīšanās kādreiz skartajās teritorijas praktiski nav iespējama.

Pēdējie trīs savvaļas poliomielīta vīrusu izraisītie saslimšanas gadījumi Latvijā tika reģistrēti 1962. gadā. Pateicoties vakcinācijai jau 45 gadus Latvijā netiek reģistrēti tipiski poliomielīta saslimšanas gadījumi. Pirms vakcinācijas uzsākšanas katru gadu reģistrēja no 100 līdz pat 800 saslimšanas gadījumiem.

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vadība trešdien lēma uz nenoteiktu laiku pārtraukt regulāro sezonu, jo īsi pirms mača sākuma vienam no Jūtas "Jazz" basketbolistiem konstatēta saslimšana ar Covid-19 vīrusu.

Šāds paziņojums no NBA vadības nāca pēc tam, kad īsi pirms spēles sākuma starp "Jazz" un Oklahomasitjas "Thunder", vienam no spēlētājiem tika konstatēta inficēšanās ar Covid-19 vīrusu. Lai arī līga nav nosaukusi spēlētāja uzvārdu, vairāki avoti vēsta, ka tas ir Rūdijs Gobērs.

Zīmīgi, ka Gobērs iepriekš pauda nicinošu viedokli par vīrusu, tāpēc tiekoties ar medijiem, viņš demonstratīvi pieskārās visiem mikrofoniem un virsmām.

Iepriekš uz vēlāku laiku tika pārcelta arī Ņūorleānas "Pelicans" un Sakramento "Kings" duelis, taču šis mačs vēlāk tika atcelts pa visam.

"NBA izmantos šo pārtraukumu, lai lemtu, ko iesākt tālāk ar regulāro sezonu," teikts līgas paziņojumā.

SIA Aile grupa ražotne uz laiku pārtraukusi logu un durvju ražotnes darbu Daugavpilī un turpina strādāt pasūtījumu režīmā.

Kā Db norādīja UPB holdinga, kurā ietilpst arī SIA Aile grupa, prezidents Uldis Pīlēns, uzņēmums Daugavpilī turpina pārdot produkciju, bet ar ražošanu tiekot noslogotas ražotnes Liepājā. Pašreiz uzņēmumā Daugavpilī strādā pārdevēji un projektu vadītāji. „Esam kaujas gatavībā atsākt ražošanu Daugavpilī. Pašreiz ir grūti spriest, vai ražošanas apjomu kritums ir sezonāls vai arī tas būs dziļāks, to mēs redzēsim, noslēdzoties pirmajam šī gada kvartālam,” stāsta U.Pīlēns. Viņš norāda, ka sezonāla ražošanas apturēšana pasaulē ir populāra prakse. „Mums nav nodomu samazināt savu industriālo potenciālu, pašreiz plānošanas stadijā atrodas industriālā parka izveide Daugavpilī,” atklāj uzņēmējs. Izvietojot ražotnes Daugavpilī, uzņēmums plāno sasniegt Baltkrievijas tirgu.

2007.gada 14.septembrī Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA MAXIMA Latvija un SIA Krāslava D apvienošanos, kas paredzēta SIA MAXIMA Latvija iegūstot tiesības izmantot SIA Krāslava D aktīvus un nosakot saistošus noteikumus, Db.lv informēja KP.

Lai pilnvērtīgi izvērtētu SIA Maxima Latvija un SIA Krāslava D plānoto apvienošanos, KP uzskatīja par nepieciešamu uz vietas iepazīties ar konkurences apstākļiem Dagdas pilsētas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē, jo izmaiņas tirgus dalībnieku struktūrā var ietekmēt situāciju pilsētā. Tādēļ 2007. gada 3.augustā KP pārstāvji devās uz tikšanos ar Dagdas pilsētas pašvaldības amatpersonām, vietējiem uzņēmējiem un SIA Maxima Latvija pārstāvjiem, kur iepazinās ar konkurences apstākļiem konkrētajā tirgū, noskaidroja pašvaldības, kā arī vietējo uzņēmēju un SIA Maxima Latvija viedokli par SIA Maxima Latvija un SIA Krāslava D apvienošanos.

Pēc tam, kad ASV apstiprināts pirmais saslimšanas gadījums ar Ebolas vīrusu, strauji palielinājās to biotehnoloģiju kompāniju akciju cenas, kuras strādā pie medikamentiem cīņai pret vīrusu, liecina MarketWatch dati.

Iespaidīgāko kāpumu piedzīvoja Kanādas uzņēmuma Tekmira Pharmaceuticals akcijas cena – tā pieauga par 24% līdz 26,3 dolāriem. Augustā ASV Pārtikas un medikamentu administrācija sacīja uzņēmumam, ka varētu atļaut izmantot tās izpētes medikamentu TKM-Ebola pacientiem, kas saslimuši ar vīrusu. Medikaments pagaidām ir izstrādes sākuma fāzē, un tiek veidoti klīniskie izmēģinājumi, lai to testētu. Šo medikamentu arī lietoja ASV ārsts Ričards Sakra, kurš nesen tika inficēts ar vīrusu Libērojā, taču pēc atgriešanās ASV un ārstniecības uzsākšanas, atveseļojās.

Straujš kāpums bija BioCryst Pharmaceuticals akcijai – 11% līdz 10,9 dolāriem. Uzņēmums patlaban strādā pie Ebola vīrusa ārstniecības līdzekļa BCX4430 un nesen par to konsultējās ar Pasaules Veselības organizāciju. Tāpat kompānija nesen saņēma papildus valsts finansējumu medikamenta attīstīšanai.

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Valsts prezidents Andris Bērziņš vizītes laikā Daugavpilī, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, pauda pārsteigumu, kāpēc Daugavpilī savulaik nav tikusi izveidota brīvā ekonomiskā zona vai kādi citi atvieglojumi uzņēmējdarbības attīstībai.

«Atceros, Liepājā brīvā ekonomiskā zona savulaik deva jūtamu impulsu pilsētas ekonomikas attīstībai. Domāju, ka arī Daugavpilī kaut ko līdzīgu vajadzēja attīstīt,» teica Bērziņš.

Ekonomikas attīstības veicināšanai un bezdarba līmeņa mazināšanai ražotnes nebūt nav obligāti jācenšas atvilināt no rietumiem. Tās te var mierīgi rasties uz vietas, labs piemērs tam ir Ditton pievadķēžu rūpnīcas jaunā ražotne. Tā gan ir tapusi ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu, un tajā ir uzstādītas rietumvalstīs izgatavotās ražošanas iekārtas, bet pamats šai ražotnei tomēr bijis tepat uz vietas, norādīja A. Bērziņš.

Darbiniekam mazumtirgotāja "Rimi Latvia" ražošanas cehā Daugavpilī aizvadītajā ceturtdienā atklāta Covid-19 saslimšana, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Uzņēmuma pārstāve Elīna Šakirova skaidroja, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) bija noteicis visas iespējamās kontaktpersonas - tiešā kontaktā bijuši četri darbinieki. Visi veica Covid-19 testu un tie visi bijuši negatīvi.

Darbinieki ir devušies pašizolācijā. Pēc nedēļas tiks veikts atkārtots tests. Ja tas būs negatīvs, cilvēki varēs atgriezties darbā.

SPKC aicina veikala klientus vērot savu veselību. Ja parādās saslimstības simptomi, jāpiesakās Covid-19 testam.

Lasi arī:

Saslimšana ar Covid-19 konstatēta Maxima Latvija veikala darbiniekam Olainē

Saslimšana ar Covid-19 konstatēta mazumtirgotāja "Maxima Latvija" darbiniekam "Maxima X" veikalā...

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Ieviešot stingrākus pasākumus Covid-19 izplatības mazināšanai, ir jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru, kā arī ir jādomā par plašāku valsts atbalstu iedzīvotājiem, pauda banku analītiķi.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka negatīvā ietekme uz ekonomiku no ārkārtējās situācijas ieviešanas šobrīd būtu mazāka nekā pavasarī, taču tā tik un tā ietekmētu atveseļošanos.

"Martā strauji pieaugošo inficēšanās līmeni izdevās stabilizēt tikai ieviešot stingru karantīnu 3-4 nedēļu laikā. Otrā viļņa laikā, kas aptuveni iezīmējas tuvākā pusgada laikā, šādi posmi var būt pat vairāki. Tas nozīmē arī pastiprinātu negatīvo ietekmi uz ekonomiku, ko šobrīd nav iespējams noprognozēt. Te liela loma būs sabiedrības spējai mobilizēties un ievērot noteikumus, jo valdība centīsies ierobežojumus veidot elastīgākus. Taču, ņemot vērā to, ka pavasarī Latvijā ierobežojumu režīms bija samērā liberāls, risks, ka piedzīvojam arī noteiktus striktākus ierobežojumus un pat atgriežamies dziļākajā punktā, ir ļoti reāls," sacīja Gašpuitis.

Lai nosegtu brandmūra sienu Līvu laukumā, nākotnē būtu pieļaujams daļu laukuma apbūvēt, šodien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē pastāstīja Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā patlaban nav skaidri pateikts, cik daudz un kā laukums varētu tikt apbūvēts, bet ir atstāta iespēja, ka laukums nosacīti varētu tikt sadalīts divās daļās - potenciāli apbūvējamā daļā un neapbūvējamā, kurā nebūs atļautas ne īslaicīgas, ne arī sezonāla rakstura būves.

Potenciāli apbūvējamā daļa varētu būt starp Mazo Ķēniņa ielu pretī Rīgas Krievu drāmas teātrim, Kaļķu ielu un brandmūriem pie Kaļķu vārtiem, paredzot, ka apbūves līnija tiktu precizēta detālplānojumā. Purmale uzsvēra, ka saskaņā ar procedūru jebkuras apbūves ieceres pamatā būs telpiskais arhitektūras konkurss, uz kā bāzes tiks noteikti detālplānojuma risinājumi. Detālplānojumā tiks noteikta būvlaide, cik tālu pieļaujama jebkāda veida apbūve, lai nosegtu brandmūri.

Kopā ar partneriem no 14 valstīm Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) kopīgi ar klīniskajām universitātes slimnīcām iesaistījusies vērienīgā Eiropas Savienības (ES) atbalstītā 22,5 miljonu eiro vērtā projektā HORIZON 2020 DIAMONDS.

Projekta mērķis ir izstrādāt precīzu ģenētiskās analīzes rīku nopietnu saslimšanu diagnostikai. Tā rezultātā piecu gadu laikā taptu molekulārās signatūras tests, ar kura palīdzību pāris stundās būtu nosakāms, vai paaugstinātu temperatūru pacientam izraisījusi infekcija, kā arī vai šīs infekcijas pamatā ir vīruss vai baktērijas.

Šāds rīks mediķu rokās ievērojami uzlabotu diagnostikas tempus un ārstniecības iespējas sepses, meningīta un citu nereti dzīvībai bīstamu saslimšanu gadījumos.

Ceļš līdz diagnozei pacientam, kurš slimnīcā iestājies ar drudzi, patlaban var būt garš un līkumains - mediķi veic vairākas asins analīzes, var tikt ņemti muguras smadzeņu šķidruma paraugi, veikta magnētiskā rezonanse un datortomogrāfija. Nereti uz aizdomu pamata par bakteriālu infekciju ārsti izraksta antibiotiku terapiju, kas ir lieki gadījumos, kad infekcijas izraisītājs ir vīruss. Veiksmīgi attīstot šo jauno diagnostisko testa rīku, būtu ietaupāmas dienas un pat nedēļas, kā arī ievērojami finansiālie līdzekļi, lai nonāktu pie precīzas diagnozes.

Salaspils mēbeļu uzņēmums SIA "Dižozols plus" - pēc dezinfekcijas vienā no ražošanas blokiem strādājošajiem konstatētās saslimšanas ar Covid-19 dēļ - turpina darbu, sacīja uzņēmuma līdzīpašnieks, valdes loceklis Ģirts Plakans.

Pēc viņa teiktā, galdniecības bloks, kurā strādājošiem konstatēts Covid-19, ir "pamatīgi dezinficēts". Visi "Dižozols plus" darbinieki, kuriem konstatēta saslimšana ar Covid-19, atrodas karantīnā savās mājās. Apzinātas arī šo darbinieku kontaktpersonas, kurām arī ir nozīmēta karantīna mājās.

Savukārt pārējie uzņēmuma darbinieki, kuriem saslimšana ar Covid-19 nav konstatēta un kuri nav bijuši kontaktā ar vīrusa skartajiem cilvēkiem, turpina darbu iztīrītajās telpās. Papildus jau līdzšinējiem uzņēmumā ieviestajiem drošības pasākumiem darbinieki aprīkoti ar speciālām stikla maskām un aizsarglīdzekļiem. Tāpat pirms darba vietas apmeklējuma kompānijas apsardze ikvienam izmēra temperatūru un pārliecinās par šo cilvēku veselības stāvokli.

Vairākās valstīs Eiropas dienvidu un rietumu daļā ir sākusies sezonāla gripas izplatība, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) saņemtā informācija no Eiropas slimību kontroles un profilakses centra (ESKPC). Pamatojoties uz pašreizējiem gripas monitoringa datiem ESKPC speciālisti izsaka bažas, ka šogad Eiropas iedzīvotāji saskarsies ar smagāko gripas epidēmiju, kāda novērota pēdējo divu līdz trīs gadu laikā.

Lai paaugstinātu iedzīvotāju aizsardzību pret gripas vīrusu, ESKPC uzsver pretgripas vakcinācijas nozīmi riska grupu iedzīvotājiem un ārstniecības iestāžu darbiniekiem. 2008.gada augustā ESKPC publicētās vadlīnijās nosaka minētās riska grupas - vecāka gadagājuma iedzīvotāji (65 gadi un vairāk), pacienti ar hroniskām elpošanas sistēmas un sirds slimībām, nieru slimībām un pacienti ar novājināto imūno sistēmu. Pret gripu vakcinēties rekomendē arī ārstniecības iestāžu darbiniekiem.

Šajā gripas sezonā dominējošais vīruss ir A/H3N2 vīrusa apakštips, kurš iepriekšējā sezonā 2007./08. izraisījis vidēji smagas epidēmijas ziemeļu Amerikā un dažos reģionos 2008.gada dienvidu puslodes ziemas periodā. Tuvākajās nedēļās gaidāma gripas izplatība arī Eiropas ziemeļu un austrumu reģionos.

Latvijas zinātnieki Francijā starptautiskā konferencē par B hepatīta vīrusu prezentējuši pētījumu, kā izdevies izveidot cilvēka aknu šūnām līdzīgu šūnu kultūru no cilvēka cilmes šūnām, kura inficējas ar hepatīta B vīrusu.

Tā norādīts Izglītības un zinātnes ministrijas informācijā. Līdz šim nevienam tas vēl nebija izdevies, tāpēc jau šobrīd ir starptautiskas zinātnieku grupas, kas izteikušas interesi par iespējamo sadarbību, jo Latvijas zinātnieku jaunais atklājums ļaus noskaidrot par infekciju atbildīgos mehānismus un izveidot jaunas aizsardzības metodes pret B hepatīta vīrusu.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar SIA Cilmes šūnu tehnoloģijas Izglītības un zinātnes ministrijas administrētās Tirgus orientēto pētījumu programmas īstenotajā projektā «Cilvēka mezenhimālo cilmes šūnu diferenciācijas optimizācija par in vitro hepatocītu sistēmu» ir izveidojuši cilvēka aknu šūnām līdzīgu šūnu kultūru no cilvēka cilmes šūnām, kura inficējas ar hepatīta B vīrusu. B hepatīta vīruss ir nopietna pataloģija, par kuras izraisīšanu atbildīgais receptors joprojām nav zināms.

Visās darba telpās jābūt tīram, svaigam gaisam, bet tur, kur ir vidēji vai augsti inficēšanās riski, ieteicams palielināt gaisa apmaiņas (ventilācijas) ātrumu (dabisku vai mākslīgu), vēlams bez gaisa atkārtotas cirkulācijas.

Šāds ir Pasaules Veselības organizācijas ieteikums cīņai ar visu pasauli nomocījušo SARS-CoV-2 vīrusu. Taču Latvijā reti kurā sanitārajā protokolā jūs atradīsiet pieminētu gaisa apmaiņu iekštelpās vai ventilāciju.

Latvijā visas bažas koncentrējas tikai ap pārlieku liela cilvēku skaita pulcēšanos iekštelpās. Var atrast sīkus un smalkus skaidrojumus par cilvēku skaita ierobežojumiem, ir noteiktas prasības par telpu dezinfekciju (kur, starp citu, arī nav nekādu kopējo nosacījumu un normu pēc kā vadīties) taču attiecībā par gaisa kvalitāti publiskās vietās ne tikai nav vadlīniju, bet arī nekādu diskusiju par to. Ja neskaita, protams, vispārīgu ieteikumu izvairīties no slikti vēdinātām, cilvēku pilnām telpām.