Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijai kā atbildīgajai institūcijai uzdots veidot valsts kopējo tēlu, kas vairāk saistīts ar eksporta virzienu un ekonomisko pievilcību.

Šodienas bildi Latvijas ekonomikā Dienas Biznesa Uzņēmēju kluba pirmajā tikšanās reizē pēc vasaras pārtraukuma ieskicē īpašais viesis – ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Būt vai nebūt investīcijām

Bez OIK atcelšanas Ekonomikas ministrijas (EM) šī brīža dienaskārtības karstais kartupelis ir atbalsts eksportam, produktivitāte un inovācijas, ko plānots spēcināt ar dažādiem pasākumiem. Piemēram, daudzi uzņēmēji nezina, ka droši var vērsties diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecībās, lai runātu par sadarbības iespējām ārvalstīs. Tiek organizētas arī starptautiskas valsts amatpersonu vizītes. «Nesen tikāmies ar kuplu Indijas delegāciju, ko pārstāvēja arī uzņēmēji. Tā rezultātā varam runāt par iespējamām investīcijām,» gandarījumu pauž R. Nemiro. Un tieši investīciju jautājumā uzbango trauksmainas diskusijas vilnis. Tā SIA Gallusman valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs vēlas precizēt, ko valsts varētu darīt, lai pozitīvā gaismā parādītu Latvijas investīciju vidi. Savukārt, akcentējot banku attieksmi, Dienas Biznesa žurnālists Māris Ķirsons puspajokam vaicā – vai maz indieši varēs atvērt kontu Latvijas bankās?

Būt soli priekšā

Ekonomikas ministrs no sava skatupunkta nešaubīgi saka: «Mēs vēlamies investīcijas šeit, nevis Lietuvā vai Igaunijā, jo vienā no Baltijas valstīm indieši vēlas ienākt. Ja izvēlēsimies sevi izolēt, iegūs kaimiņi.» Turklāt runa ir par krietnu naudas summu – 400 miljoniem eiro jaunas filiāles izveidei. R. Nemiro turpina: «Mums ir Baltijas reģionā lielākā lidosta, ostas un iespējas. Jaunas investīcijas un rūpnīcas tikai attīstīs Latvijas valsts ekonomiku. Sildām šos kontaktus!» Tiesa, kopējā likumdošanas ietvarā nevienam investoram ministrija negrasās solīt īpašu labvēlību. «Bet pēc iespējas gribam šīs investīcijas atbalstīt. No valsts amatpersonu puses varam parādīt savu attieksmi un nozīmīgumu, un, galvenais, nedzīt prom.» R. Nemiro kritiku neiztur arī šaubu ēna par to, ka ārzemnieki var pārņemt valsti. «Ir vajadzīgs balanss. Nacionālo struktūru var nedaudz mainīt, lai nestāvētu uz vietas.»

Kopumā investīcijām ir savi kāpumi un kritumi. Labā ziņa, ka aug pakalpojumu eksports. R. Nemiro uzsver: «IT nozarē esam pat priekšā Igaunijai. Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars kopējā eksportā ir būtisks. Iepriekš bijām koncentrējušies uz zemas pievienotās vērtības preču eksportu, kas ir, piemēram, apaļkoks. Runājot ar kokrūpniekiem, esam nonākuši pie secinājuma, ka tas ir resurss, kas faktiski tiek dāvināts. Tagad uzņēmumi vairāk koncentrējas uz zāģmateriāliem, bet nākamais pakāpiens ir mēbeļu ražošana, tādējādi katrā posmā nāk klāt pievienotā vērtība.»

Visu rakstu lasiet 16. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru