DB viedoklis: Pašu raktā bedre drīz būs gatava 

Ar ceļiem mūsu valstī ir tāpat kā ar padomju laika dzīvojamo fondu – turpmāka pastāvēšana ar treknu jautājuma zīmi

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 2016. gada 11. aprīlis plkst. 7:47

Foto: no DB arhīva

Tie ir vēl sliktākā stāvoklī nekā toreiz – tā Latvijas valsts ceļu stāvokli novērtējis satiksmes ministrs Uldis Augulis, salīdzinot situāciju patlaban ar to, kāda aina šoseju saimniecībā pavērās laikā, kad viņš šīs ministrijas vadītāja krēslā sēdēja iepriekšējo reizi. Jāatzīst, ministra novērošanas spējas ir samērā labas.

Lai gan būvdarbu apjoms uz ceļiem gadu no gada ir audzis un šogad ir cerības to pagarināt vēl par veseliem 24 kilometriem – līdz 1211 km kopgarumam, paveikto var salīdzināt vien ar atsevišķām renovētām daudzdzīvokļu mājām. Kaut kas nebūt jau tiek darīts, bet ne atsevišķie kārtībā savestie šoseju posmi, ne reta atjaunota māja nerisina situāciju kopumā ne vienā, ne otrā gadījumā. Neviens nevar atbildēt uz jautājumu, kāda būs dzīve vecajās paneļu mājās pēc 20 vai 40 gadiem, tāpat vidējais Latvijas autoceļš bez pienācīgas aprūpes vienkārši turpinās ies postā. Neveikto remontdarbu deficīts valsts autoceļu tīklā sapampis jau līdz 4,5 miljardiem eiro, bet autobraucēji, kratoties pa savulaik asfaltētajiem ceļiem, no saviem makiem ik gadu izkrata aptuveni 800 miljonus eiro.

Nozīmīga artava ir uzturēšanai, vienalga, runājam par ceļiem vai ēkām. Lai izvairītos no sālīta kapitālā remonta pirms termiņa, visām asfaltbetona stīpām obligāti būtu jāveic periodiska seguma nomaiņa. Tomēr neba izpratnes par ceļu būves kvalitāti mūsu zemē trūkst, bet gan finansējuma, kura apmērs no gada uz gadu hroniski neļauj ceļus atbilstoši uzturēt. Vairāk tiek uzpasēti tikai tie ceļi, kas būvēti par ES līdzekļiem, atbilstoši tam, kā to pieprasa Eiropas Komisija.

Bez politiskās gribas beidzot iezīmēt konkrētu nodokļu ieņēmumus autoceļu finansējumam, nevis atmetot kaulu no kopējā budžeta zupas katla, drīz kļūsim par bedrainu salu starp pārējām Baltijas valstīm, kur ceļos ieliek vairāk naudas un acīmredzot tērē efektīvāk. Atdodot ceļiem transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli vai daļu no akcīzes nodokļa degvielai, kā tas ir Lietuvā (65% no akcīzes nodokļa degvielai) un Igaunijā (75%), autoceļu finansējuma mehānismu valsts padarītu saprotamāku arī katram Ceļu satiksmes drošības direkcijas klientam un degvielas pistoles cilātājam. Tā ir laba iespēja apliecināt varēšanu jaunajam/vecajam satiksmes ministram, jo viņa priekšteči, pašu ieskaitot, autoceļu finansējuma jautājumus ir knaši nodevuši tālāk kā stafetes kociņu.

Šķiesties ar plāniem politiķiem patīk, bet šī joma brēc pēc drīza risinājuma, pirms tuvāko dažu gadu laikā apsīks ES finansējuma dāsnais avots, kas ilgstoši tomēr ir noturējis autoceļus pie dzīvības. Varbūt pie esošā iedzīvotāju skaita autoceļu mums vienkārši ir par daudz un jostas jāsavelk arī autoceļu kilometru ziņā. Kas zina, varbūt uz jaunu platību apgūšanu naskajiem graudkopjiem ir interese uzart vienu vai otru finansējuma iztrūkuma sagrautu piķa stigu.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2015. gada 13. novembris plkst. 7:35

Pārmērīga iedomība un dzīvošana pāri saviem līdzekļiem sagrauj arī ļoti lielos un...

2015. gada 12. novembris plkst. 7:48

To, kas patiesībā pašlaik notiek ap nacionālo aviokompāniju AirBaltic, saprot vien daži...

2015. gada 11. novembris plkst. 7:50

Latvijā darbojas ačgārnā matemātika – jo mazāk valstī paliek iedzīvotāju, jo vairāk...

2015. gada 29. septembris plkst. 7:50

Volkswagen datu manipulācijas skandāls ne tikai parāda autoindustrijas patieso seju, bet aktualizē...

2015. gada 10. septembris plkst. 8:04

Bēgļu krīze Eiropā nav nekāda stihija, ko nevarēja paredzēt un novērst; tagad...

Nepalaid garām

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...