Saeimai pieņemot Maksātnespējas likuma grozījumus, būtu bijis svarīgi, nospraust valstisko virzību, nevis mēģināt izlēkāt līdzi dažādu interešu grupu iebildēm.
Saeimā divu gadu garumā šurpu turpu stumdītie grozījumi Maksātnespējas likumā pieņemti tipiskā priekšvēlēšanu gaisotnē un formā un līdz ar to nepatīk nevienai no iesaistītajām interešu grupām. Protestējot pret nolikto atslēgu principa ieviešanu, vairākas komercbankas piedraudējušas pārtraukt hipotekāro kredītu izsniegšanu. Savukārt maksātnespējas administratori jūtas nesaprasti, jo viņiem tagad piekabināts amatpersonas statuss labās cerībās, ka tas kaut ko glābs. Nemierā ir arī kredītņēmēji, kuriem laiks parādsaistību segšanai pēc mantas pārdošanas joprojām ir pārāk garš. Tā kā Maksātnespējas likuma grozījumi tagad ir nonākuši Valsts prezidenta Andra Bērziņa rokās, tad viņam būs jāizdara samērā sarežģīta izvēle par šo grozījumu tālāko likteni. Nevar teikt, ka prezidentam līdz šim jau nebūtu bijis jāizšķiras par vai pret strīdīgu grozījumu izsludināšanu. Tāds strīdus ābols ir bijis gan daudz kritizētais subsidētās elektroenerģijas nodoklis, gan Imigrācijas likuma un Mikrouzņēmuma nodokļa likuma grozījumi, bet Maksātnespējas likuma grozījumu gadījumā prezidentam Bērziņam varētu būt īpaši sarežģīti izlemt, jo viņš pats diezgan ilgu laiku ir vadījis lielu Latvijas komercbanku, kas cita starpā izsniedz arī hipotekāros kredītus.
Kliegšana par to, ka Saeimas pieņemtie Maksātnespējas likuma grozījumi paralizē tā jau gauso hipotekāro kreditēšanu valstī, protams, ir liela. To var saprast, jo arī līdz šim ievērojamai sabiedrības daļai bija problēmas sakrāt naudu dzīvokļa pirmajai iemaksai. Tagad sapnis par savu dzīvokli daudziem ir kļuvis vēl nereālāks, toties Saeima, sitot pa bankām, varbūt beidzot iekustinās īres tirgu. Pašlaik Latvijas īres tirgus ir ļoti slikti reglamentēts un, ja neskaita dārgos dzīvokļus ekskluzīvos rajonos, ko pārsvarā īrē ārzemnieki, un vēl dažus daudzdzīvokļu ēku privātīpašniekus, īsta pārskata par to, kas, kā un uz kādiem pamatiem īres tirgū notiek, praktiski nav. Var prognozēt, ka par šādu notikumu attīstību sajūsmā nav arī būvnieki, kuru biznesam jau iegrieza termiņuzturēšanās atļauju griestu pacelšana, bet tagad, kombinācijā ar zemo vietējo iedzīvotāju maksātspēju, iezāģēs vēl arī sadārdzinājušies kredīti. DB jau rakstīja, ka nolikto atslēgu principu pēc savas iniciatīvas bija ieviesusi banka Citadele, piedāvājot iegādāties pēc 2000. gada renovētu īpašumu un hipotekārā kredīta līgumā paredzot, ka apmaiņā pret šo īpašumu kredīts tiks pilnībā dzēsts. Taču, kā atzina pati banka, par šo piedāvājumu cilvēku intereses praktiski nebija, jo aizdevuma summa šajā gadījumā nepārsniedza 70% no nekustamā īpašuma vērtības.
Interesants, taču savā dziļākajā būtībā mazefektīvs ir arī pieņemto grozījumu punkts attiecībā uz maksātnespējas administratoriem. Proti, ar administratoru pielīdzināšanu valsts amatpersonai plānots palielināt viņu atbildību. Ja valsts amatpersonas statuss vien jau kādu automātiski pārvērstu godīgā pilsonī, tad varbūt šo statusu ir vērts piešķirt katram no Centrālcietuma iznākušajam? Taču, ja nopietni, krāpnieciska, negodīga vai noziedzīga kādu personu rīcība ir nevis Maksātnespējas likuma, bet gan policijas kompetence. Ļoti vienkārši – personas, neatkarīgi no viņu profesijas un amata, par pretlikumīgu rīcību ir jāsēdina cietumā. Te ir jāstrādā ar pamatproblēmu – policijas kapacitāti, prokuratūras spēju lietas virzīt tālāk uz tiesām, lai tās pieņemtu atbilstošus lēmumus. Var jau ļoti labi saprast, ka ar amatpersonas statusu grib panākt to, lai administratoriem būtu pienākums deklarēt savus ienākumus, un es nebūt neapgalvoju, ka situācija ar maksātnespējas administratoriem līdz šim ir bijusi kristāldzidra. Tomēr tikai valsts amatpersonas statuss vien neko neatrisina, jo vai tad, piemēram, lēmumu par Liepājas metalurga garantijām nepieņēma valsts amatpersonas? Nav dzirdēts, ka Latvijā kāda valsts amatpersona būtu sodīta par valstij nodarītajiem zaudējumiem neatkarīgi no tā, kādā no skaļajām afērām tā ir līdzdarbojusies. Tāpēc, kamēr nebūs atrisināta nesodāmības pamatproblēma, ar viena atsevišķa likuma grozījumiem sistēmu mainīt neizdosies.
