Kaimiņa labklājība ir arī mana labklājība. Šāds secinājums dzirdēts ne vienu reizi vien, un starpvalstu līmenī šī teiciena nozīmība ir daudz lielāka par ikdienišķo sadzīvi.
Tādēļ pēdējās dienās aizvien lielāku aktualitāti iegūst informācija par Krievijas rubļa vērtības kritumu, kura beigas var nebūt visai drīzas. Pie kaimiņvalsts ekonomiskās, tostarp arī valūtas nestabilitātes, šķiet, jau vajadzētu pierast. Arī uzņēmēji ne vienu reizi vien ir atzinuši, ka neliels rubļa vērtības kritums līdz 10% nav nekas ārkārtējs. Tomēr attiecībā uz kaimiņvalsts valūtu šoreiz situācija ir stipri savādāka nekā citas reizes. Šāds secinājums rodas ne tikai tāpēc, ka kopš gada sākuma uzņēmēju minētais svārstību koridors ir caursists, bet arī tāpēc, ka šobrīd nav pilnīgi nekādu pazīmju, kas varētu liecināt par tendences maiņu. Kopš gada sākuma rubļa vērtība pret eiro ir sarukusi par 11%, savukārt kopš pagājušā gada maija beigām kritums sasniedz pat 25%.
Lai secinātu, kā tas nākotnē ietekmēs Latviju, ir jāraugās uz cēloņiem, kas kaimiņvalsti ir novedis, nebaidīšos šī vārda, pie valūtas krīzes. Kā no iepriekš aprakstītajām valūtas tirgus svārstībām ir redzams, rubļa krituma galvenais vaininieks nav Rietumu ekonomiskās sankcijas. To ietekmei uz rubļa vērtības mazināšanos ir tikai pastiprinošs raksturs. Rubļa krituma iemesls un jau iepriekšējs signāls Latvijas uzņēmumiem veikt pārorientēšanos no Krievijas tirgus ir jau kopš 2012. gada otrās puses vērojamā ekonomiskās aktivitātes pazemināšanās, kas galu galā noved pie importa bremzēšanās pat bez valūtas krīzes. Taču patlaban kaimiņvalsts ekonomiskajām problēmām jau ir akūts raksturs, jo tautsaimniecības bremzēšanās un valūtas vērtības kritumu pavada jaunattīstības valstīm tik raksturīgais straujais patēriņa cenu pieaugums. Tādējādi ierindas iedzīvotāja pirktspēju gremdē ne tikai ekonomikas bremzēšanās, kuras iespaidā grūtāk kļūst nopelnīt iztiku, bet arī cenu pieaugums. Septembrī gada inflācija Krievijā sasniedza pēdējā laika rekordatzīmi 8%, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā augustā.
Tā kā šai tendencei gals nav redzams, arī Latvijas uzņēmējiem būtu pamats satraukties par sava biznesa nākotni. Līdz brīdim, kamēr sākās attiecību saasināšanās ar Krieviju, šī valsts mūsu eksporta struktūrā veidoja apmēram 10%. Teorētiski skaitlis nebūtu liels un, ņemot vērā to, ka vēl pirms pāris gadiem eksporta apjomi auga ar divciparu procentos mērāmiem skaitļiem, Krievijas negācijas varētu samērā viegli pārdzīvot. Tomēr Latvijas problēma slēpjas apstāklī, ka uz Krieviju eksportējošās nozares, piemēram, lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība ir samērā darb- ietilpīgas. Tādējādi, zaudējot šo tirgu un tam piepulcinot negācijas, kas būtu saistītas ar grūtāku produkcijas noietu citās valstīs, pastāvētu iespēja, ka ienākumu avotu zaudē pat vairāki desmiti tūkstoši iedzīvotāju darbaspējīgā vecumā. Tas nozīmē, ka uz šobrīd noslogoto budžetu, sevišķi pašvaldību līmenī, spiediens būtu vēl lielāks, turklāt bez Krievijas notikumiem ekonomiku bremzējošs faktors ir lēnā Rietumeiropas atkopšanās no finanšu krīzes. Gan Krievijas, gan Rietumeiropas negācijas mazina arī vietējo pieprasījumu un sliktākā scenārija gadījumā jau drīzumā Latvijas tautsaimniecību vispār var atstāt bez izaugsmes.
Minētā scenārija piepildīšanos varam piedzīvot ar nosacījumu, ka pašreizējā situācijā nekas nemainās. Visticamāk, izmaiņas būs un tās paredzamas Krievijas pusē.
Ir skaidri redzams, ka lejupslīdošā naftas cena, kopš vasaras maksimumiem sarūkot vairāk nekā par 20%, turpinās deldēt Krievijas rubļa vērtību. Ņemot vērā to, ka Rietumu finanšu tirgi Krievijai ir slēgti, šis faktors varētu veicināt Krievijas izejvielu eksporta palielināšanos, kas savukārt būtu aizmetnis kravu apgrozījuma pieaugumam Latvijas tranzīta sistēmā. Tā kā paredzama inflācijas palielināšanās un šobrīd noteiktie ierobežojumi Rietumu pārtikas importam situāciju pasliktina vēl vairāk, ir samērā ticams, ka, līdzīgi kā augusta beigās, atsevišķu preču ievešanas aizliegums varētu tikt atcelts. Gan eksporta apjomu palielināšana, gan importa ierobežojumu atcelšana varētu valūtu tirgū uzlabot attieksmi pret rubli un, kā jau tas ik pa laikam bija novērojams iepriekš, šī valūta varētu piedzīvot pat pozitīvu palēcienu.
