Šogad gaļas pārstrādes uzņēmumam Rīgas miesnieks, visticamāk, būs jāpalielina produkcijas cenas, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service pastāstīja Rīgas miesnieka valdes priekšsēdētājs Juhans Mats (Juhan Matt).

Viņš klāstīja, ka ir pieaugušas izejmateriālu cenas, tostarp gan graudu, kas tiek izmantoti lopbarībā, gan energoresursu cenas. «Ir pieaugusi arī nestabilitāte daudzās pasaules valstī, un turpina pieaugt arī iedzīvotāju skaits. Tas viss rada arī pārtikas produktu cenu pieaugumu pasaulē,» paskaidroja Rīgas miesnieka vadītājs un uzsvēra, ka šie faktori, protams, ietekmē arī Latvijas tirgu, lai arī jārēķinās, ka iedzīvotāju maksātspēja Latvijā praktiski nepieaug un tirgus šeit ir salīdzinoši mazs.

«Taču, ja palūkojamies uz pašreizējo pasaules gaļas tirgu, liellopu gaļas cenas vidēji ir pieaugušas par 9%, vistas – par 17%, cūkgaļa – par 11%,» informēja J. Mats un atzina, ka līdz ar to arī Rīgas miesnieks nevarēs saglabāt pašreizējās produkcijas cenas. «Ja šāda tendence turpinās, mēs nevaram saglabāt cenas pašreizējā līmenī, jo tad tas nozīmē, ka mēs bankrotēsim,» sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un piebilda, ka citas izejas, kā celt cenas, vienkārši nav. «Salīdzinājumam Igaunijā jau tagad mazumtirdzniecības cenas gaļas izstrādājumiem ir par 16% augstākas nekā Latvijā,» minēja J. Mats.

Alisone Kirkbī (Allison Kirkby) ir ievēlēta par Tele2 AB grupas vadītāju, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tele2 AB grupas līdzšinējais vadītājs Mats Granrīds (Mats Granryd) pievienojies GSMA (Starptautiskā mobilo operatoru asociācija), kļūstot par tās ģenerāldirektoru.

Alisone Kirkbī Tele2 AB grupas vadītājas amatu ieņems no šā gada 1. septembra, savukārt Mats Granrīds turpinās darboties Tele2 AB grupā līdz šā gada 31. decembrim, nodrošinot veiksmīgu vadības pārmaiņu procesu.

«Mats Granrīds ir informējis Tele2 AB grupas padomi par vēlmi atkāpties no vadītāja amata un uzņemties jaunu profesionālu izaicinājumu. Tā kā padome savlaicīgi plāno vadības pēctecību, Alisone Kirkbī jau bija izvēlēta kā nākamā Tele2 AB grupas vadītāja gadījumā, ja Mats Granrīds nolemtu atkāpties no amata,» saka Maiks Partons (Mike Parton), Tele2 AB Direktoru padomes priekšsēdētājs. «Alisonei ir veiksmīga karjera ātrās aprites patēriņa preču nozarē, kā arī viņa ir darbojusies mediju, mazumtirdzniecības un telekomunikācijas nozarēs. Tā kā Tele2 AB grupa turpinās koncentrēties uz peļņas izaugsmi nozīmīgākajos tirgos, Alisone ar uzņēmumu pārvaldības pieredzi ir piemērots kandidāts uz Tele2 AB vadītāja amatu.»

Palaist Zemes orbītā pirmo Latvijā būvēto minisatelītu — tas ir tuvākais Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes locekles Danas Reiznieces profesionālais mērķis.

Kosmosa tehnoloģiju attīstīšana ir viens no virzieniem, ar ko nodarbojas Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP), un Latvijas pirmā mazā satelīta Venta - 1 būve ir sākums. 36 kilometrus no Ventspils, Irbenē, bijušās padomju militārās bāzes teritorijā, šobrīd top moderns satelītu vadības centrs. Dana Reizniece vada šī projekta izstrādi.

«Vai nu pirmā sieviete uz Marsa, vai nākamā Valsts prezidente!» — tā par Danu izsakās Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra direktors Juris Žagars, slavējot viņas profesionālismu un enerģiju. Kur vēl tikai pirms gada stāvēja grausti, tagad tiek radītas ērtas darba un atpūtas telpas satelīttehnoloģiju speciālistiem un Ventspils Augstskolas (VA) studentiem.

Gaļas pārstrādes uzņēmums Rīgas miesnieks plāno pārdot uzņēmuma ražotni un zemesgabalu Rīgā, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juhans Mats (Juhan Matt). Viņš atzina, ka pirms Jelgavas gaļas kombināta iegādes uzņēmumam bijusi arī izvēles iespēja investēt Rīgas ražotnē.

«Mums bija izvēle – vai nu investēt lielus līdzekļus jau esošajās ēkās, vai celt jaunu rūpnīcu, vai vispār aiziet no šā tirgus, vai arī nopirkt kādu savu konkurentu, kuram ir labas un modernas ražošanas telpas. Mums veicās – mēs atradām Jelgavas gaļas kombinātu,» intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Mats.

«Mēs jau varējām arī investēt Rīgas ražotnē, bet ir jāatzīst, ka šīs telpas mums ir par lielu,» teica Rīgas miesnieka pārstāvis un piebilda, ka pašreizējā Rīgas miesnieka ražotne Rīgā tika celta pirms 30–40 gadiem un bija piemērota liela apmēra ražošanai, jo tad uzņēmums strādāja PSRS tirgum. «Tolaik šeit strādāja vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku. Tagad šīs telpas, kā jau teicu, mūsu apmēram ir par lielu, un tās prasa arī pārāk lielus izdevumus, piemēram, par siltumu, elektrību un tā tālāk,» paskaidroja Mats un piemetināja, ka līdz ar to investēt Rīgas ražotnē bija bezjēdzīgi.

SAS grupa, kurai pieder 49% Estonian Air akciju, ir gatava tajā ieguldīt līdzekļus tikai tādā gadījumā, ja Igaunijas valdība pārdos tai piederošās Estonian Air akcijas. Igaunijas valdībai šobrīd pieder 34% Estonian Air akciju, ziņo Baltic Business News.

Igaunijas biznesa laikraksts Aripaev apgalvo, ka tās rīcībā ir vēstules kopija, kuru ir parakstījis SAS grupas prezidents Mats Jansons (Mats Jansson), kurš norāda, ka SAS varētu iepludināt līdzekļus Estonian Air tikai tādā gadījumā, ja Igaunijas valdība pārdos tai piederošās Estonian Air akcijas.

M. Jansons savā vēstulē uzsver, ka pēdējie Igaunijas ekonomikas ministra Juhana Parta (Juhan Parts) paziņojumi ir bezatbildīgi. Viņš arī uzsver, ka Estonian Air ir likviditātes problēmas, kuras ir jāatrisina šī mēneša beigās.

Jāatzīmē, ka Igaunijas valdība nav plānojusi apspriest šo jautājumu šīs dienas sēdē.

Četras lielākās Zviedrijas bankas, neraugoties uz banku finanšu rādītāju straujo kritumu, palielinājušas prēmijas saviem darbiniekiem, liecina Zviedrijas Finanšu uzraudzības iestādes (Finansinspektionen) apkopotā informācicja.

Zviedrijas finanšu tirgu ministrs Mats Odels (Mats Odell), uzstājoties Zviedrijas televīzijas raidījumā, bija ļoti kritisks par banku rīcību.

«Finanšu krīzes vidū prēmijas ir palielinātas. Prēmijas ir palielinātas ne tikai procentuāli, bet arī izmaksātās summas ziņā. Tas ir pārsteidzoši un satraucoši,» uzsvēra M. Odels.

«Ir pienācis laiks bankām pamosties un īstenot šos grozījumus. Ir ļoti svarīgi, lai tās tos pieņem pēc iespējas ātrāk,» uzsvēra M. Odels.

Savukārt Swedbank preses sekretārs Tomass Baktemans (Thomas Backteman) norādīja, ka banka prēmijas ir izmaksājusi balstoties uz 2008. gada bankas rezultātiem.

Rīgas miesnieka valdes priekšsēdētājs Juhans Mats (Juhan Matt), norādīja, ka Jelgavas gaļas kombināta strādnieki pēc šā uzņēmuma nopirkšanas pagājušajā gadā varēja turpināt darbu kombinātā. «Pirmām kārtām tie strādnieki, kas strādāja Jelgavas gaļas kombinātā pirms mēs nopirkām šo rūpnīcu, varēja turpināt strādāt arī tālāk,» sacīja Mats un informēja, ka tās brīvās darbavietas, kas Jelgavas ražotnē radušās, iesākumā piedāvātas uzņēmuma Rīgas ražotnes strādniekiem.

«Tie, kas vēlējās turpināt darbu, varēja to darīt Jelgavā,» teica Rīgas miesnieka valdes priekšsēdētājs, bet atzina, ka ne visi darbinieki vēlējās katru dienu veikt 50 kilometru ceļu uz Jelgavu. «Bet bija arī tādi, kas šādu iespēju izmantoja un tagad jau tur strādā,» piebilda Mats.

Līdz ar šo biznesa restrukturizāciju darbu zaudēja aptuveni 100 cilvēku, apliecināja Rīgas miesnieka vadītājs un piebilda, ka pašlaik Jelgavas ražotnē brīvu darbavietu nav. «Ir jāsaprot, ka mēs praktiski savienojām divas ražotnes. Līdz ar to tika apvienoti arī dienesti, kas nodarbojās ar pārdošanu un loģistiku, kā arī tika apvienotas citas funkcijas,» klāstīja Mats un paskaidroja, ka šo apvienoto funkciju veikšanai vairs nebija nepieciešams tik daudz darbinieku, līdz ar to daļa zaudēja darbu.

«Kvalitatīvā cīsiņā ir līdz pat 70% gaļas, un gaļa ir ļoti vajadzīga bērnam augšanas periodā. Esmu pārliecināts, ka kvalitatīvi cīsiņi ir laba iespēja, lai padarītu bērna ēdienkarti daudzveidīgu un garšīgu un lai bērni būtu paēduši un dzīvespriecīgi,» to, atbildot uz lūgumu komentēt ieceri no skolu ēdienkartēm izslēgt frī kartupeļus, sardeles, cīsiņus, kečupu un majonēzi, sacīja pārtikas ražotāja Rīgas Miesnieks valdes priekšsēdētājs Juhans Mats (Juhan Matt).

«Protams, bērnu uzturam būtu jāpievērš īpaša uzmanība gan mājās, gan skolā. Tam ir jābūt daudzveidīgam, veselīgam un arī garšīgam. Uztura piramīdā ietilpst gan ogļhidrāti, gan olbaltumvielas, gan tauki u.tml. Arī kāds našķis nekaitēs, ja bērna uzturs ir sabalansēts un veselīgs. Bet, ja bērns pārtiks tikai no konfektēm un bulciņām, tas ne pie kā laba nenovedīs,» skaidroja J. Mats, akcentējot, ka izslēgt kādu produkta veidu no bērnu ēdienkartes ir vienkāršs, bet ne pilnībā pārdomāts solis.

Kā norādīja Rīgas Miesnieka valdes priekšsēdētājs, «skolu virtuvju iepirkuma konkursos diemžēl parasti neskatās uz konkrēta produkta sastāvu, bet gan tikai uz cenu, un tā ir vislielākā problēma». Par zemāko cenu esot grūti piedāvāt ne tikai kvalitatīvus cīsiņus, bet kvalitatīvu un daudzveidīgu uzturu vispār.

2008. gada pirmajā ceturksnī SAS Group pārvadāja 7.3 miljonus pasažieru – par 2.6 % vairāk nekā tajā pašā laika periodā pērn, Db.lv informēja sabiedrisko attiecību konsultante Viktorija Puriņa.

Aviosabiedrības apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī sasniedza 947 miljonus latu, kas ir par 6.3 % vairāk nekā 2007. gada pirmajā ceturksnī. Savukārt tīrā peļņa/zaudējumi sasnieguši - 83.7 miljoni latu.

Mats Jansons (Mats Jansson), SAS Group prezidents un izpilddirektors (CEO), norāda, ka negatīvo ieņēmumu tendencēm par iemeslu ir straujais lidmašīnu degvielas cenu kāpums, kā arī darījumu braucienu skaita samazināšanās.

"Šā brīža tirgus situācija visai avionozarei ir liels izaicinājums. Makroekonomiskās problēmas, ko rada ASV kredītu tirgus ietekmē visu finansu sistēmu. Līdz ar to mums ir jāgatavojas vēl ilgstošākai ekonomikas lejupslīdei. Lai strādātu ar peļņu un tiktu galā arī pašreizējo tirgus situāciju, esam papildinājuši rīcības plānu ar dažādiem jauninājumiem, kas ļaus palielināt SAS Group efektivitāti. Paredzams, ka tā īstenošana 2008. gadā SAS nesīs 81.18 miljonu latu lielu peļņu," skaidro Mats Jansons.

Šī gada 24. – 26. maijā Kopenhāgenā norisināsies Pasaules biznesa samits par klimata izmaiņām (World Business Summit on Climate Change), kurā tiksies starptautiskie biznesa līderi, politiķi un dažādu jomu eksperti.

Samitā liela uzmanība tiks pievērsta arī aviācijas nozarei. Sadarbībā ar Starptautisko Gaisa Transporta Asociāciju (IATA) aviācijas sesiju vadīs Skandināvu aviokompānijas SAS pārstāvji. Aviācijas sesijas laikā vadošie nozares speciālisti apspriedīs virkni rekomendāciju politiķiem pirms ANO decembra konferences par klimata izmaiņām (COP 15).

Aviācijas sesijas mērķis ir sagatavot paziņojumu ar skaidrām rekomendācijām politiķiem, kas varētu pozitīvi ietekmēt situāciju apkārtējās vides aizsardzībā.

«Ļoti ceram, ka politiķi ANO konferencē decembrī vienosies par vadlīnijām starptautiskās rūpniecības ilgtspējīgai attīstībai. Valstsvīriem jāatbalsta investīcijas jaunajās tehnoloģijās, piemēram, biodegvielas ražošanā, lai samazinātu apkārtējas vides piesārņojumu,» komentē Mats Jansons (Mats Jansson), SAS Scandinavian Airlines prezidents un izpilddirektors.

Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks restrukturizācijas un Jelgavas ražotnes renovēšanas rezultātā radušās 15 jaunas darba vietas, tostarp darbā pieņemti jaunieši, kas atgriezušies no darba Anglijā, renovētās ražotnes atklāšanā pastāstīja uzņēmuma valdes locekle un ražošanas direktore Anita Parole.

Parole sacīja, ka saistībā ar nākotnes plāniem šīm 15 darba vietām nākotnē nākšot klāt jaunas vakances, jo auksti kūpinātās gaļas pārstrādes ēkai plānots renovēt otro stāvu, lai paplašinātu produktu klāstu. Ražošanas direktore pauda prieku, ka starp jaunajiem darbiniekiem ir arī ap 25 gadus veci vietējie jaunieši, kas iepriekš bijuši viesstrādnieki Lielbritānijā.

Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks ražotnes renovēšanā Jelgavā ieguldīti gandrīz četri miljoni latu, šodien, atklājot renovēto ražotni, savā uzrunā pauda "Rīgas miesnieka" valdes priekšsēdētājs Juhans Mats.

No š.g. 1.-3.jūnijam Rīgā notika Eiropas lauksaimnieku organizācijas COPA-COGECA Prezidija sēde, uz kuru ieradušies vairāk nekā 100 lauksaimnieki no visas Eiropas Savienības (ES). COPA-COGECA ir lielākā profesionālā lauksaimnieku organizācija Eiropā, kura apvieno vairāk nekā 76 organizācijas no 26 ES dalībvalstīm. Kā svarīgākie temati tika apspriesti piena nozares smagā situācijā, iespējamie risinājumi un bioloģiskās lauksaimniecības sektora turpmākā attīstība, teikts paziņojumā medijiem.

Tiekoties ar lauksaimniekiem, Ministru prezidente Laimdota Straujuma aicināja COPA-COGECA lauksaimniekus sniegt priekšlikumus par situācijas uzlabošanu ES lauksaimniecībā. Ministru prezidente norādīja, ka šobrīd Eiropā no visiem normatīvajiem aktiem aptuveni 50% ir tieši lauksaimniecības nozarē, tādēļ viņa aicināja COPA-COGECA dot uzdevumu zinātniekiem izstrādāt priekšlikumus birokrātijas mazināšanai. Tas palīdzētu taupīt izmaksas, un veicinātu Eiropas lauksaimnieku konkurētspēju, norādot, ka «tikai bizness var apstādināt birokrātijas sniega bumbu.» Runājot par tā saukto Junkera investīciju plānu, L.Straujuma norādīja par iespēju dalībvalstīm sadarbībā ar valstu attīstības finanšu institūcijām radīt īpašas platformas, lai spētu tādā veidā piesaistīt finanšu līdzekļus.

Donna Dana, jūs «pārshēmojāties» vai iedomājāties, ka varat spēlēt pārāk prasti. Jūs domājāt, ka «parastajam latvietim laukos» būs vienalga, kas notiek ar kaut kādu Rīgas banku? Tiešām domājāt, ka jūsu vēlētājs ir tik stulbs, tik vienkāršs un zemisks? Latviešiem būs vienalga, ka iznīcina Latvijas uzņēmumu ar 1000 cilvēkiem, kas paliks bez darba, un viņu ģimenēm, kas cietīs? Vai tiešām 400 miljonu laupījums, par ko jums, tā izskatās, pilnas ausis ir piedziedājusi maksātnespējas administratoru mafija, ir apmiglojis gaišo šahistes prātu?

Bēdīgi slavenā Koļegova. Un tagad Skujiņš VID ģenerāldirektora amatam. Jūs pati esat muļķe, mūs turat par muļķiem vai tiešām trešā versija – Martinsons ir jūs tā sasējis, ka darāt tikai to, ko viņš liek? Jūs bijāt lasījusi Skujiņa CV? Kur tur ir kaut viens fakts, kas apliecinātu, ka viņš ir derīgs vienam no atbildīgākajiem amatiem valstī? Ir acīmredzams, ka uz VID amatu tika virzīta marionete, kuru komandēs citi. Teiksiet, ka Valsts kancelejas direktora vadītā atlases komisija ir stulba? Kaut kā neticami, ka jūs tur esat stulbi.

Domāju, ka jums ir divas izejas, Kučinska kungs! Vai nu jūs atlaižat Danu Reiznieci- Ozolu, vai atkāpieties pats!

Kurš izvilka šo Martinsona kadru? Pietiek stāstīt par «konkursiem». Neviens nav stulbs, ka ticētu konkursam uz VID vadītāja amatu šajā valstī. Visi zina, ka viss ir sarunāts. Un, ja ne Dana Reizniece-Ozola «atrada» Martinsona Skujiņu, tad kas? Varbūt Māris Kučinskis? Varbūt tas viss ir valdības līmenī? Ko, Kučinska kungs?

Vaicāti par to, cik lielā mērā Jūsu ģimenē lēmumu pirkt kādu produktu vai zīmolu nosaka Jūsu bērnu viedoklis, vidēji 37% vecāku atzīst, ka tas ietekmē ilgtermiņa preču pirkšanu (mobilais telefons, dators un elektroniskās mājsaimniecības preces). Savukārt 21% vecāku norāda, ka viņu bērnu viedoklis ietekmē arī banku un apdrošināšanas kompānijas izvēli.

Šādus rezultātus uzrādījis pētījumu kompānijas GfK Baltic februārī veiktais pētījums par bērnu viedokļa ietekmi uz vecāku patēriņa tendencēm.

Aptaujas dati liecina, ka, iegādājoties elektronikas un mājsaimniecības preces, vecāki galvenokārt ietekmējas no savu bērnu pusaudžu viedokļa (vecumā no 14 līdz 18 gadiem). Piemēram, datora iegādē bērnu viedoklis ietekmē vidēji 58%, mobilā telefona 57%, ceļojuma maršruta izvēlē 53%, bet koplietošanas mēbeļu iegādē 42% pusaudžu vecāku. Interesanti, ka 51% vecāku atzina, ka viņu bērni pusaudži ietekmē arī pašu vecāku apģērba izvēli.

Iepirkšanās vietas un ikdienas preču izvēlē vecāku lēmumus vairāk ietekmē jaunāki bērni. Vidēji 54% vecāku, kuriem bērni ir vecumā no 3 līdz 13 gadiem atzina, ka bērna viedoklis „ietekmē” vai „drīzāk ietekmē” iepirkšanās vietas izvēli un 57% vecāku arī ēstuves - vietas, kurā paēst ārpus mājas - izvēli. 51% šī paša vecuma bērnu vecāki atzina, ka bērnu viedoklis ietekmē ikdienas pārtikas iegādi.

Godātā redakcija, vēlos pievienot savu balsi demokrātijas, mūsu Satversmes un Valsts prezidenta institūcijas aizstāvībai. Raimonda Vējoņa nesenā vizīte ASV uzduļķoja sliktāko, ko esam redzējuši šajā tviteriskās apņirgšanas pseidokultūrā, kura sakņojas rupjību rakstīšanā uz publisko ateju būdiņu starpsienām. Kauns!

Mūsu dārgajam prezidentam pārmet, ka viņš angliski runājot ar smagu akcentu un brīžam tā, ka īsti nevar saprast teiktā jēgu. Vēlos kategoriski noraidīt šādu jautājuma izraušanu no konteksta. Prezidents arī latviski runā ar pasmagu akcentu, un saprast teikto pat valsts valodā bieži vien saprast nevar. Šahs un mats, jūs, ņirgas!

Pa kādai neveiksmei un valodas kļūdiņai ir bijis mūsu valsts prezidentu publiskos uznācienos, tas ir fakts. Tā amerikāņu juristiem palika atmiņā kāda mūsu prezidenta teiktais sanāksmē Kalifornijā, kur viņš vārda «likumziņi» (lawyers) vietā izrunāja «meļi» (liars), bet visi tak saprata, un, iespējams, vēl pareizāk, nekā runas rakstītāji bija cerējuši. Līdzīgi bija ar uzrunu Frankfurtes grāmatu gadatirgū, kur iecerētā successful development (panākumiem bagāta attīstība) izruna vedināja vairāk uz sexful development, kas arī ir apmēram pareizi.

"Tas cukurs, kas pašreiz tiek pārdots veikalos, ir ražots Jelgavā. Pēc 1.oktobra ir iespējamas vairākas alternatīvas. Cukurs varētu nākt no Lietuvas, no Dānijas, no Zviedrijas," laikraksta Diena izdevumam Lietišķā Diena stāstījis Dānijas uzņēmuma Danisco Sugar viceprezidents Mats Liljestams.

Dānijas uzņēmuma Danisco Sugar viceprezidents Mats Liljestams laikraksta Diena izdevumam Lietišķā Diena norāda, ka Latvijā cukura ražošanu saglabāt būtu bijis ļoti grūti divu iemeslu dēļ: "Pirmkārt, zemniekiem nav jēgas audzēt cukurbietes, ja to cena samazinās un ja tajā pašā laikā par izdevīgāku cenu var audzēt kādas citas kultūras. Otrkārt, abas rūpnīcas bija diezgan nelielas: Jelgavas cukurfabrika ražoja ap 40 tūkst. tonnu, savukārt Liepāja - ap 20 tūkst. tonnu gadā, tā kā, skatoties ilgtermiņa perspektīvā, izdzīvot viņiem būtu grūti. Manuprāt, slēgt abas rūpnīcas bija pareizs lēmums. Kad Polija pievienojās ES, tur bija 76 fabrikas, tagad - tikai 40, taču saražotais apjoms ir gandrīz tikpat liels. Tas nozīmē, ka, lai saglabātu konkurētspēju, rūpnīcām ir jākļūst lielākām."

Kaut arī līdz pašvaldību vēlēšanām vēl ir gads, Rīgas domes valdošā koalīcija jau sākusi aktīvu savu labo darbu reklamēšanu, turklāt mērs un vicemērs gandrīz visos materiālos redzami kopā. Katru mēnesi rīdzinieku pastkastēs parādīsies krāsaini informatīvi biļeteni divās valodās Tava Rīga, ko finansē apvienība Saskaņas centrs (SC), taču Rīgas domes vadībai komplimentāri raksti parādās arī medijos bez norādes, ka tās būtu apmaksātas publikācijas, vēsta laikraksts Diena.

Domes vadība arī noliedzot, ka par šādām publikācijām maksātu.

Pirmajā bukletā Tava Rīga Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) dzēlīgi kritizējot ekspertus, šo vārdu liekot pēdiņās, kuri uzskatot, ka ikviens domes labais darbs tiek paveikts tikai saistībā ar vēlēšanām. «Šiem ekspertiem ir grūti saprast, ka var vienkārši normāli un mierīgi, lai cik tas izklausītos teikts ar patosu, strādāt rīdzinieku labā,» pauž N. Ušakovs, pamatojot, kāpēc bukletu izdod SC.

Mērs uzskatot, ka šāds izdevums pildot pašvaldības funkciju. Bukletā izteikties ļauts arī no LPP/LC ievēlētajam vicemēram Andrim Amerikam, kurš šobrīd vada partiju Gods kalpot Rīgai (GKR). Viņš skaidro, ka SC piedāvājis vietu bukletā, par to neprasot naudu: «Es domāju, ka tas ir pareizs gājiens. Vai tad SC ir vienīgā partija, kas dara labos darbus?» Jautāts, vai šis buklets jau ir priekšvēlēšanu reklāma, vicemērs atbildējis: «Tas ir tāpat kā ar matu - ja zupā, tad viens mats ir daudz, bet, ja uz galvas, tad viens mats ir maz.»

SAS Group apgrozījums 2006. gadā sasniedza 4,7 miljardus latu, kas ir par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš, biznesa portālu Db.lv informēja aviokompānijas pārstāve Latvijā Māra Bransone.

Savukārt apgrozījums pagājušā gada ceturtajā ceturksnī sasniedza 1,1 miljardu latus - 4,6% pieaugums, salīdzinot ar 2005. gada pēdējo ceturksni. Rezultātos nav iekļauti ieņēmumi no viesnīcu biznesa, par cik šī darbības joma tika pārtraukta.

2006. gadā SAS Group pārvadāja 38,6 miljonus pasažieru, kas ir par 6,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt pagājušā gada pēdējā ceturksnī, pasažieru skaits sasniedza 9,6 miljonus - 3,9% pieaugums, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu 2005. gadā. Bet šā gada janvārī, pieaugums sasniedza 7,7% - 2,7 miljoni pasažieru.

SAS Group prezidents un izpilddirektors (CEO) Mats Jansons (Mats Jansson), komentējot darbības rezultātus, sacīja: "2006. gada finanšu rezultāti ir laba zīme, bet tie nav pietiekami, lai apmierinātu akcionārus. Patreiz, mēs neredzam ekonomikas vai avio nozares lejupslīdes pazīmes. Tomēr joprojām ir zināmas neskaidrības attiecībā uz iespējamiem attīstības tempiem, tirgus konkurenci un degvielas cenu svārstībām."

Skandināvu aviokompānija SAS varētu tikt pārdota vai apvienota ar kādu citu aviokompāniju, paziņojis SAS valdes priekšsēdētājs Mats Jansons (Mats Jansson).

Viņš intervijā norādījis, ka pagātnē bijis skeptisks attiecībā uz aviokompānijas iespējamo pārdošanu, tomēr šobrīd esot kļuvis «vecāks un gudrāks», ziņo portāls thelocal.se. Aviokompānijas pārdošana varētu būt labākais risinājums visām pusēm, viņš uzskata.

Vairākums SAS akciju pieder Zviedrijai, Dānijai un Norvēģijai. Zviedrijas valdība apstiprinājusi, ka tā varētu meklēt pircēju 21.4% SAS akciju , kas ir Zviedrijas īpašumā. Jau ilgāku laiku kā iespējamais SAS glābējs tiek minēta Vācijas aviokompānija Lufthansa, bet Jansons norāda, ka par šo tēmu spekulēt ir pāragri.

«Sākumā mums ir vajadzīga kapitāla iepludināšana no akcionāru puses un tad mums jāuzlabo naudas plūsma kompānijā, lai mēs SAS atkal būtu interesants», klāsta M. Jansons, piebilstot, ka neizpildot mājasdarbus, aviokompānija nebūšot interesanta potenciālajiem investoriem.

Augsto izejvielu cenu dēļ nākamgad gaļas produkcijas ražotāji būs spiesti celt cenas.

Ja tas netiks darīts, vairāki uzņēmumi var nonākt grūtības vai pat bankrotēt, atzīst a/s Rīgas miesnieks valdes priekšsēdētājs Juhans Mats.

Izejvielas cenas pieaugums bijis dramatisks - salīdzinot šā gada janvāri ar decembri - cenas galvenajām pozīcijām augušas pat par 208 %, 212 % un 253 %, kas sadārdzina gala produkciju. Galvenais cenu kāpuma iemesls - dārgāka barība un šis process vērojams ne vien Latvijā, bet visā Eiropā. Baltoties uz šīm izmaiņām, uzņēmumam vajadzētu celt gatavās produkcijas cenu, taču tas nav iespējams, jo iedzīvotāju pirktspēja ir maza.

Ja cenas netiks paaugstinātas, uzņēmumi var bankrotēt. Problēmas jau radušās putnu fabrikai Ķekava, BLC, MVA, bet slēgts ir Triāls. Tagad jautājums - kas notiks tālāk un to neviens nezina, tā J. Mats. Ja izejvielu cenas turpinās kāpt līdzšinējā dinamikā, tad nākamgad būs jāpierod pie tā, ka katru mēnesi cenas pieaugs, tā a/s Rīgas Miesnieks valdes priekšsēdētājs. Tas, ka ražotājiem var nākties cenas pārskatīt katru mēnesi, esot pilnīgi iespējams. Tas ir jautājums par izdzīvošanu, piebilda uzņēmuma vadītājs.

Pārtikas rūpniecībā šogad svarīgākais izaicinājums bija izejvielu cenu kāpums.

Tieši tirgus svārstības un augošās cenas pasaulē bijis galvenais risks uzņēmumiem. Lai arī šogad vērojama stabilizācija un neliela izaugsme, pārtikas produktu ražotāji paredz, ka nākamais gads nebūs viegls.

Pēc 2009.gadā izraisītās ekonomiskās krīzes, pārtikas rūpniecība ir saskārusies ar strauji augošu tirgu, bet kopš pagājušā gada jūlija pārtikas cenas visā pasaulē ir būtiski palielinājušās. Gada griezumā augušas praktiski visu produktu cenas - sākot no +15 % gaļas un piena produktiem, līdz +26 % labībai un +50 % cukuram, liecina Coface analīze.

Saskaņā ar ražotāju perspektīvām šai tendencei nevajadzētu vērsties plašumā. Šo pieaugumu ir sekmējušas galvenokārt smagās spekulācijas un citi faktori. Pieaug arī pieprasījums, ko nosaka tā sauktās vidusšķiras palielināšanās valstīs ar strauji augošu ekonomiku, kā arī mainās ēšanas paradumi. Ir minami arī citi faktori, kuri veicināja cenu svārstību, piemēram, laika apstākļi, postošas slimības, zemes izpārdošana, tādā veidā valstu valdības nereti kaitē vietējām kultūrām, tā Coface, analizējot globālos tirgus un tendences.

Zviedrijas trešā lielākā banka SEB paziņojusi, ka samazinās darbinieku prēmijas par divām trešdaļām pēc tam, kad izskanējusi kritika par pārmērīgu prēmiju izmaksu, raksta Swedishwire.

Pagājušā mēnesī tika paziņots, ka SEB prēmijām paredzējusi izmaksāt 1.8 miljardus zviedru kronu (124 miljonus latu), un ka pērn prēmijās, visticamāk, izmaksāts vairāk nekā nopelnīts. Zviedrijas finanšu ministrs Anders Borgs to nosauca par «provokāciju» un draudēja ieviest stingrāku regulāciju.

Trešdien banka paziņoja, ka tā samazina darbinieku prēmiju par divām trešdaļām, un tagad to summa ir 795 miljoni kronu (54,8 miljoni latu), ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas. Bankas valde arī apstiprinājusi dividenžu izmaksu – 1 kronu (0,069 latus) par akciju. Pērn dividendes netika izmaksātas.

Pakāpeniski uzstādot nepieciešamās poligrāfiskās iekārtas, sākta akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas uzņēmuma a/s Preses nams jaunuzceltās grāmatu ražotnes iekārtošana Rīgas rajona Ropažu pagasta Silakroga Jāņsilos.

Trīs korpusos izvietotajā rūpnīcā, kuras ražošanas platība sasniedz 7000 kvadrātmetru, investēti 13.5 miljoni latu, nākotnē orientējoties uz grāmatu drukas palielināšanos, iespējams, pat dubultā apjomā - no 250 000 līdz 350 000 grāmatu mēnesī patlaban līdz 500 000 līdz 700 000 grāmatu mēnesī pēc pilnīgas modernāko poligrāfisko iekārtu uzstādīšanas jaunajā ražotnē, Db.lv informē A/s Ventspils nafta sabiedrisko attiecību un reklāmas vadītāja Gundega Vārpa.

Jaunā poligrāfijas rūpnīca nozīmē ievērojamus ieguldījumus uzņēmuma nākotnes perspektīvu nodrošināšanā - līdz ar tās nodošanu ekspluatācijā, kas paredzēta 2008. gada augustā, Baltijā lielākais poligrāfijas uzņēmums a/s Preses nams kļūs ne tikai par vienu no Ziemeļeiropā lielākajām grāmatu ražotnēm, bet arī par vienu no 300 visā pasaulē lielākajiem grāmatu ražošanas uzņēmumiem.

Bijušā airBaltic līdzīpašnieka – skandināvu lidsabiedrības SAS Group zaudējumi šī gada 1. ceturksnī sasnieguši 1.02 miljardus Zviedrijas kronu jeb 67.4 milj. Ls.

Aviokompānijas apgrozījums šī gada pirmajos trīs mēnešos bijis 11.357 miljardi Zviedrijas kronu jeb 747.3 milj. Ls.

Mats Jansons (Mats Jansson), SAS Group prezidents un izpilddirektors, norāda, ka negatīvo ieņēmumu tendencēm par iemeslu ir kopējā ekonomiskā situācija: «Šā gada pirmajos trīs mēnešos globālā ekonomika turpina piedzīvot pēdējo gadu lielāko lejupslīdi. Tas negatīvi ietekmē arī aviācijas nozari, kas ir īpaši jūtīga pret ekonomikas svārstībām un šobrīd piedzīvo grūtības, tajā skaitā arī finanšu zaudējumus. Arī SAS pirmajā ceturksnī piedzīvoja noslodzes koeficienta kritumu, savukārt peļņas/zaudējumu rādītāji ir uzlabojušies, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem.»

SAS Group - ceturtās lielākās aviosabiedrības Eiropā apgrozījums 2007. gada pirmajā pusgadā pieauga par 3,4% un sasniedza 2,28 miljardus latu. Minētajā periodā aviokompānija ir pārvadājusi 20,1 miljonu pasažieru, kas ir par 5,8 % vairāk nekā pērn.

Ienākumu palielināšanās bija iespējama, pateicoties labvēlīgiem biznesa apstākļiem, augstākai darba efektivitātei, izmaksu kontrolei, kā arī jaunu biznesa modeļu ieviešanai.

Mats Jansons (Mats Jansson), SAS Group prezidents un izpilddirektors (CEO):

"Labvēlīgie biznesa apstākļi vietējā tirgū deva lielu ieguldījumu gaisa ceļojumu attīstībā. Līdz ar to likumsakarīgs ir gan pasažieru skaita pieaugums, gan lielāka darba efektivitāte. Apvienojumā ar efektīvu izmaksu kontroli tas mums ļāva saniegt ienākumu pieaugumu par aptuveni 1 miljardu SEK (75,8 miljoniem latu) šā gada pirmajos sešos mēnešos.

Jūnijā mēs uzsākām īstenot mūsu stratēģijas plānu 2011. Tā būtība ir mazināt SAS group sarežģītību un padarīt tās pakalpojumus pieejamākus un saprotamākus klientiem. Stratēģijas atslēgas vārds ir konkurētspējas palielināšana, lai nodrošinātu ilgtspējīgu peļņas pieaugumu, kas ļautu gan veikt nepieciešamās investīcijas, gan atbilstu akcionāru prasībām."