DB viedoklis: «Uzvarētājs savāc visu» paradigmas maiņa 

Notiekošās globālās izmaiņas pamazām maina arī sabiedrības domāšanas modeļus, izplesto elkoņu kapitālismam zaudējot savu popularitāti.

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 2016. gada 09. jūnijs plkst. 7:51

DB arhīvs

Latvija nule ir pievienojusies bagāto valstu klubiņam OECD un tagad var lepoties ne tikai ar smalkāku vizītkarti, bet arī ar to, ka tiek iekļauta dažādos OECD veiktos apsekojumos un pētījumos par ekonomisko situāciju šīs organizācijas dalībvalstīs. Nesen ir iznākuši divi jauni OECD pētījumi, tajā skaitā Better Life indekss, kas optimismam par notiekošo pasaules ekonomikā neatstāj daudz vietas. Prestižā organizācija lēš, ka pasaules ekonomika šogad spēs pieaugt labākajā gadījumā par 3%. Iemesls: produktivitāte dažādās valstīs neaug gluži tik ātri, kā cerēts. Paralēli tam arvien uzkrītošāk ir pamanāma plaisa starp pasaules bagātajiem un nabadzīgajiem iedzīvotājiem - ne velti šim tematam pēdējā laikā nopietni pievērsies ir gan Pasaules Ekonomikas forums Davosā, gan tādas kapitālisma citadeles kā Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds.

Secinājums, ko pauž pasaules vadošie ekonomisti, ir vienkāršs un katram sabiedrisko procesu, piemēram, bēgļu krīzes vērotājam saprotams - nemazinot plaisu starp nelielo bagātnieku pulciņu un plašajām pasaules iedzīvotāju masām, kurām joprojām trūkst pat labklājības pamatelementu, politiskās, ekonomiskās un cilvēciskās nebūšanas tikai turpinās pieņemties spēkā un apjomā. Taču optimāls risinājums nav vienkārši atrodams. Būtu muļķīgi vēlreiz kāpt uz sociālisma grābekļiem, gaidot kaut kādu labumu pārdalīšanu centralizēti no valsts puses. Arī visiem vienādas minimālās algas ieviešana neatkarīgi no cilvēka ienākumu lieluma un reālās pabalsta nepieciešamības, par ko tikko šveicieši savā referenduma nobalsoja pret, nav risinājums, jo nav saprotams, kā šāds modelis ilgtermiņā būtu finansējams, turklāt principā tas laupa cilvēkiem motivāciju strādāt. Šā brīža lielais politiķu izaicinājums ir, izmantojot nodokļu instrumentus un pilnveidojot izglītības sistēmu, radīt tādu vidi, kurā katrs indivīds varētu pašrealizēties.

Tas, ka līdzšinējā stratēģija nav bijusi gana veiksmīga, apliecina kaut vai fakts, ka pat OECD valstu starpā katrs septītais bērns dzīvo nabadzībā. Ekonomiski deformējošs ir arī neiegrožotās konkurences fakts jeb akla paļaušanās brīvā tirgus brīnumnūjiņai. Rezultātā mēs redzam, ka praktiski katrā brīvās konkurences nozarē globālo tirgu kontrolē daži gigantiski spēlētāji, kas turpina audzēt savus muskuļus, «apēdot» citus nozares dalībniekus. Tiem ir visu veidu resursi, kamēr mazie uzņēmumi joprojām nevar tikt pat pie saprātīga kredīta savas darbības attīstīšanai. Līdz ar to paradokss ir tāds, ka neierobežota konkurence principā noved atkal pie monopola un aplis noslēdzas turpat, kur iesācies - brīvais tirgus izrādās spēcinošas zāles dažiem jau tāpat spēcīgiem izredzētajiem, bet tas kļūst par indi mazākiem tā dalībniekiem, un tas par spīti arī šobrīd eksistējošām konkurences uzraudzības iestādēm nacionālā un pārnacionālā, piemēram, Eiropas Savienības līmenī. 

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2016. gada 29. februāris plkst. 8:12

Strauji augošais uzņēmumu skaits, kas dzīvo bez valdes, smērē reģistru un liek...

2016. gada 10. februāris plkst. 7:41

Latvijas simtgades ministriju jaunā valdība, protams, neveidos, bet topošais Ministru kabinets...

2015. gada 13. novembris plkst. 7:35

Pārmērīga iedomība un dzīvošana pāri saviem līdzekļiem sagrauj arī ļoti lielos un...

2015. gada 12. novembris plkst. 7:48

To, kas patiesībā pašlaik notiek ap nacionālo aviokompāniju AirBaltic, saprot vien daži...

2015. gada 11. novembris plkst. 7:50

Latvijā darbojas ačgārnā matemātika – jo mazāk valstī paliek iedzīvotāju, jo vairāk...

Nepalaid garām

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2016. gada 08. jūnijs plkst. 8:38

Joprojām nav zināms ne tas, pa kurām mugurām īsti dancos nekustamā īpašuma...

2016. gada 08. jūnijs plkst. 7:34

Joprojām nav zināms ne tas, pa kurām mugurām īsti dancos nekustamā īpašuma...

2016. gada 07. jūnijs plkst. 17:31

Produktivitāte ir viens no centrālajiem ekonomikas pamatpīlāriem, uzsver SEB bankas ekonomists Dainis...

2016. gada 07. jūnijs plkst. 14:23

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) problēmās vainojami līdzšinējie Vienotības ministri, telekanāla...

2016. gada 07. jūnijs plkst. 8:09

Valsts leknāk atalgoto ierēdņu darba samaksas audzelīgums iekšzemes kopprodukta pieauguma...

2016. gada 06. jūnijs plkst. 8:05

Valsts saglabās savu Eiropas melnās avs lomu, ja neattapsies mainīt ļengano plaukstu...

2016. gada 06. jūnijs plkst. 8:02

Valsts saglabās savu Eiropas melnās avs lomu, ja neattapsies mainīt ļengano plaukstu...

2016. gada 03. jūnijs plkst. 9:27

Vai makā kritīs solījums, ka tuvākajā laikā varētu tikt apstiprināti pirmie Baltijas...

2016. gada 03. jūnijs plkst. 8:04

Vai makā kritīs solījums, ka tuvākajā laikā varētu tikt apstiprināti pirmie Baltijas...

2016. gada 02. jūnijs plkst. 9:11

Ja nepatīk spoguļattēls, tad spoguļa sasišana situāciju neuzlabo – jautājums ir par...