Jaunākais izdevums

VAS Latvijas Valsts ceļi un Ceļu satiksmes drošības direkcija ir noslēgušas trīspusējos līgumus ar degvielas uzpildes stacijām (DUS) AS Virši-A, SIA LUKoil Baltija R un SIA Statoil Fuel & Retail Latvia, kā arī ar SIA Merkūrijs EU par eirovinjetes tirdzniecību.

Kā informē VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes informācijas centra projektu vadītājs Lauris Vilnītis, saskaņā ar līgumiem DUS nodrošinās autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas pakalpojumu, kas nozīmē, ka šajās DUS kravas transporta autovadītāji varēs iegādāties eirovinjetes par Latvijas galveno ceļu izmantošanu.

SIA Merkūrijs EU nodrošinās muitas brokeru pakalpojumus robežpunktos Terehovā, Grebņevā un Lomašos, kur arī būs iespēja iegādāties eirovinjeti.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka 2008. gada nogalē pieņemtais Autoceļu lietošanas nodevas (vinjetes) likums stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, Latvijai pievienojoties to Eiropas Savienības (ES) valstu pulkam – patiesībā teju visām –, kurās par atsevišķu ceļu posmu lietošanu kravas automobiļiem (Latvijā virs 3,5 t) jāmaksā.

Attiecībā uz ceļu lietošanas nodevu Eiropā darbojas divas sistēmas, skaidro Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns. Viena, kas balstās uz nobraukto attālumu, ir daudz precīzāka, jo ar GPS palīdzību aprēķina nobraukto attālumu līdz metram. Lai to konstatētu, nepieciešams izbūvēt «vārtus», kas fiksē transporta līdzekli, kā arī uzstādīt attiecīgas iekārtas visiem auto, kas ir ļoti dārgs pasākums. Tāpēc Latvija ir izvēlējusies vienkāršāko un lētāko variantu – maksājums ir atkarīgs no nobrauktā laika (piemēram, diena, mēnesis utt.). Šogad valsts plānojusi vinjetē iekasēt 4,3 milj. eiro, bet nākamgad – 11 milj. eiro, kas saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem jāizmanto attiecīgo ceļu uzturēšanai. Aplēses gan esot pieticīgas, un pie atbilstošas kontroles ieņēmumi varētu būt lielāki, uzskata A. Lubāns. 2015. un 2016.gada budžeta ieņēmumu prognozes tikšot koriģētas, ņemot vērā 2014. gada rādītājus. Vismaz 80% no vinjetes veidos vietējo pārvadātāju iemaksas.

Zemākas likmes nekā tās ir Latvijā, ir tikai Ungārijā un Bulgārijā, uzsver SM pārstāvis, piebilstot, ka ir grūti salīdzināt cenas ar tām valstīm (piemēram, Austriju, Poliju), kur jāmaksā par izmantoto ceļu kilometriem, nevis nobraukto laiku. Savukārt Somija un Igaunija vinjeti joprojām neievieš. Tas, visticamāk, skaidrojams ar mazo tranzītā braucošo pārvadātāju skaitu, jo valstis vinjeti parasti izmantojot tāpēc, ka tas ir vienīgais veids, kā no ārvalstniekiem iekasēt naudu par ceļu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Autopārvadātāji 1.jūliju nodēvē par sēru dienu; krastmalā piketē ar 120 fūrēm

NOZARE.LV, 01.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadātājiem šī diena, kad tika ieviesta eirovinjete, ir sēru dienu, jo darbu zaudēs tūkstošiem nozares cilvēku, savukārt valsts šogad plānotā ieguvuma - 4,3 miljonu eiro - vietā bezdarbnieku pabalstos izmaksās krietni lielākas summas, protesta mītiņā medijiem skaidroja kravu pārvadāšanas uzņēmumu iniciatīvas grupas pārstāvis Ziedonis Apariņš.

Organizatori informēja, ka protesta akcijā piedalās ap 10% no visiem pārvadātājiem - 120 mašīnas no 60 uzņēmumiem, kuras riņķoja pa 11. novembra krastmalu, brīžiem skaļi signalizēdamas.

Apariņš, kurš ir arī SIA Taka pilnvarotais pārstāvis, skaidroja, ka patlaban kravu apjomi būtiski samazinās, līdz ar to šis nav īstais laiks ieviest papildu nodokļu slogu. To varot atlikt līdz 2016.gadam, kad nozare atdzīvosies. Viņš uzsvēra, ka transporta nozare nav tikai ostas un dzelzceļš, bet arī autopārvadājumi.

Viņš demonstrēja simbolisku atslēgu saišķi, kuru gatavojoties nodot satiksmes ministram Anrijam Matīsam (V) un kas simbolizējot atslēgas no kravas automašīnām, kuras pēc eirovinjetes ieviešanas nonāks banku plačos, jo uzņēmēji nespēs nomaksāt līzingus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Andrim Lubānam izdevies padarīt valsts kapitālsabiedrību par pelnošu uzņēmumu, kā arī noorganizēt vilcienu iepirkumu. Tas gan nepalīdzēja saglabāt valdes priekšsēdētāja amatu.

To intervijā Dienas Biznesam norāda Andris Lubāns, kas pēc Rīgas Tehniskās universitātes pabeigšanas (diplomdarbs par sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem) valsts pārvaldē saistībā ar transporta jomu vai Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošās valsts kapitālsabiedrības nostrādājis 25 gadus. Kaut arī tieši viņa vadībā VAS Pasažieru vilciens, šķiet, būs atbrīvojies no neveiksmīgu vilcienu iepirkumu lāsta, uzņēmuma padomei viņš vairs nešķita piemērotākais vadītājs.

Asociācija Latvijas auto ik pa brīdim sūdzējusies, ka nav apmierināta, kā valsts SIA Autotransporta direkcija sadala autopārvdājumu atļaujas Latvijā.

Manuprāt, izdevās nenovirzīties no optimālā vidusceļa, neiebraucot ne vienā, ne otrā grāvī. Neapmierinātība ir saprotama, jo atļauju vienkārši bija mazāk nekā pārvadātāji spētu braukt. Ja viņi izbrauc divus trīs braucienus, bet pēc tam divas nedēļas jāstāv pie sētas, tāpēc ka nav atļaujas, protams, ka rodas neapmierinātība. Mēs pat piedāvājām asociācijai eksperimentu – atļaujas, ko izdalām visa gada garumā, iedosim uzreiz, un tad dariet, ko gribiet. Tas gan publiski neparādījās, bet atbilde bija – labāk tā nedarīsim. Tādējādi bija saglabāta iespēja pārvadātājiem strādāt visa gada garumā, nevis strauji attīstīties, izveidojot burbuli. Turklāt ar atļaujām devām priekšrocību vairāk tiem pārvadātājiem, kas strādāja ar Latvijas ražotājiem, kuri preces eksportēja vai importēja. Līdz ar to no pārvadājuma ieguva ne tikai transporta kompānija, ‒ jo kāds gan labums Latvijai no pārvadājuma Krievija‒Polija.

Komentāri

Pievienot komentāru