Jaunākais izdevums

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji jau atkal sēž uz pulvera mucas, jo esošā kārtība piedzīvos radikālas pārmaiņas, taču, kādas tās būs, vēl nav skaidrs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jāatgādina, ka pērn tika nolemts uz gadu atlikt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājus skarošās reformas. Proti, no 2016. gada 1. janvāra uz 2017. gada 1. janvāri tika atbīdīta MUN liegto nozaru saraksta iedarbināšana, kā arī pagarināts pārejas laiks. Savukārt šā gada laikā bija paredzēts, ka tiks izstrādāts jauns likumprojekts, kurš reglamentēs biznesa uzsācēju darbību.

«Pašlaik pie uzņēmējdarbības uzsācēju regulējuma tiek strādāts un Ekonomikas ministrijai ir piedāvājums,» skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Piedāvājuma būtība – uzņēmums vai fiziska persona pirmajos trijos saimnieciskās darbības gados var nodarbināt ne vairāk kā piecus cilvēkus ar algu 750 eiro mēnesī un apgrozījumu līdz 50 tūkst. eiro gadā. Savukārt, lai veicinātu šādu biznesa iesācēju izaugsmi, tiek piedāvāts pirmajā gadā 10% nodoklis no apgrozījuma, otrajā gadā būtu jāmaksā tikai 3% liels nodoklis no apgrozījuma, savukārt līdztekus vēl arī 75% no minimālā valsts sociālās apdrošināšanas maksājuma, bet trešajā gadā 3% liels nodoklis no apgrozījuma un 100% no minimālā valsts sociālās apdrošināšānas maksājuma. Finanšu ministre gan bažījās, vai piedāvājums nav vēl liberālāks par pašreiz pastāvošo, taču prognozēja, ka par to būs spraigas diskusijas. Ekonomikas ministrijai esot vēl viens piedāvājums, kas skartu strauji augošus tehnoloģiju uzņēmumus to pirmajos piecos dzīves gados.

Visu rakstu Mazais bizness lielā sprādziena priekšvakarā lasiet 15. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mikrouzņēmumu darbinieki lielākoties veic nelielas sociālās iemaksas

Žanete Hāka, 27.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais iemaksu objekts mikrouzņēmuma darbiniekam joprojām ir vērtējams kā relatīvi mazs, izriet no Labklājības ministrijas (LM) izstrādātā informatīvā ziņojuma Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem, kā arī mazās saimnieciskās darbības veicēju sociālo nodrošinājumu, kas otrdien, 27.septembrī, izskatīts valdībā.

Cilvēkiem, par kuriem nodokļus maksā, piemērojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, ir neliels valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs salīdzinājumā ar tiem, kuri sociālās iemaksas veic vispārējā kārtībā. Mikrouzņēmumu darbinieku sociālās iemaksas (salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā) ilgtermiņā negatīvi var ietekmēt pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus.

Mikrouzņēmumu darbinieku iemaksu objekts faktiski ir 24-30% no deklarētajiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka sociālā riska iestāšanās gadījumā šīs personas būs mazāk sociāli aizsargātas, jo pakalpojumu apmēri tiks aprēķināti no daudz zemākiem iemaksu objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem varētu likt maksāt augstāku nodokļa likmi – pat 15% apmērā no neto apgrozījuma –, bet atsakoties no minimālā sociālās apdrošināšanas maksājuma par katru darbinieku

Par šādu iespējamo risinājumu panākta vienošanas LTRK un Ministru prezidenta Māra Kučinska tikšanās laikā, taču par visu valdību veidojošo partiju vienotu pozīciju runāt vēl pāragri. Kāds būs Saeimas lēmums, to redzēsim, – deputātiem būs atkārtoti jāvērtē Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījums, kas paredz šī nodokļa režīma izbeigšanu. To paredz Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmums neizsludināt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un nodot tos otrreizējai caurlūkošanai parlamentam. Jāatgādina – izmaiņas paredzēja, ka personai pieteikties mikrouzņēmumu nodokļu maksātāja statusa iegūšanai ir tiesības tikai līdz 2017. gada 30. jūnijam, savukārt, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, mikrouzņēmumu nodokļa režīms tiek izbeigts. Valsts prezidents uzskata, ka piedāvātais regulējums ir nepilnīgs un pretrunā iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem rēķinājušies uzņēmēji un sabiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs laika posmā no 2010.gada 1.septembra līdz 2019.gada 1.martam ir saņēmuši 102 073 pieteikumus mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai un šā gada marta sākumā reģistrēti 39 388 mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, savukārt izslēgto skaits ir 58 624.

Salīdzinājumā ar 2019.gada februāri mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju skaits samazinājies par 434.

VID arī informēja, ka ar 2018.gada 31.decembri mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu zaudēja 5278 nodokļu maksātāji. Savukārt 705 nodokļu maksātājiem mikrouzņēmuma statuss tiek piemērots no 2019.gada 1.janvāra.

Kā informēja VID Sabiedrisko attiecību daļā, no saņemtajiem pieteikumiem juridiskās personas bija iesniegušas 48 970 pieteikumus, savukārt no fiziskajām personām tika saņemti 49 447 pieteikums. Tāpat pieteikumus iesniedza 3646 individuālie komersanti.

Kopumā apstiprināti 46 892 juridisko personu pieteikumi, 47 594 fizisko personu pieteikumi un 3531 individuālā komersanta pieteikumi mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs laika posmā no 2010.gada 1.septembra līdz 2018.gada 1.oktobrim ir saņēmuši 98 263 pieteikumus mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai.

Šā gada oktobra sākumā reģistrēti 43 858 mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, savukārt izslēgto skaits ir 50 563.

Kā informēja VID Sabiedrisko attiecību daļā, no saņemtajiem pieteikumiem juridiskās personas bija iesniegušas 47 524 pieteikumus, savukārt no fiziskajām personām tika saņemti 47 209 pieteikumi. Tāpat pieteikumus iesniedza 3530 individuālie komersanti.

Kopumā apstiprināti 45 562 juridisko personu pieteikumi, 45 468 fizisko personu pieteikumi un 3421 individuālā komersanta pieteikumi mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai.

Savukārt noraidīti 1598 juridisko un 941 fiziskās personas pieteikumi, kā arī 76 individuālo komersantu pieteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada 1. janvāra Nodokļu reformas ietvaros mikrouzņēmumu maksimālais apgrozījums gadā varēs būt 40 tūkstoši eiro līdzšinējo 100 tūkstošu eiro vietā, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas daļa.

To paredz otrdien, 14. novembrī, Ministru kabineta (MK) izskatītie FM sagatavotie grozījumi noteikumos par mikrouzņēmuma nodokļa deklarāciju un to aizpildīšanas kārtību.

Ministrijā skaidro, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji tāpat kā līdz šim patstāvīgi aizpildīs nodokļa deklarāciju, taču jāņem vērā, ka izrietoši no Nodokļu reformas mikrouzņēmuma apgrozījums kalendārā gadā nedrīkstēs pārsniegt 40 tūkstošus eiro. Tādējādi, sākot ar nākamā gada 1. janvāri, apgrozījumam līdz 40 tūkstošiem eiro tiek piemērota nodokļa likme 15% apmērā, savukārt pārsnieguma daļai – 20% apmērā, kā tas bija līdz šim.

FM atzīmē, ka ir noteikts pārejas periods – 2018. un 2019. gadā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuru apgrozījums nepārsniegs 52 tūkstošus eiro. 2018. gadā tiem nepiemēros 20% likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam virs 40 tūkstošiem eiro gadā, ja to apgrozījums 2017. vai 2016. gadā jau pārsniedza 40 tūkstošus eiro. Savukārt 2019. gadā šādas tiesības varēs izmantot tie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuru apgrozījums 2017. gadā pārsniedza 40 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas ietvaros ar 2018.gada 1.janvāri stājas spēkā būtiskas izmaiņas vairākos nodokļu normatīvajos aktos, tajā skaitā arī Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Maksimālais mikrouzņēmumu apgrozījums mainīsies uz 40 000 eiro gadā. Tiks mainīta arī kārtība, kādā drīkst nodarbināt mikrouzņēmumu darbiniekus. Izmaiņas paredz, ka turpmāk mikrouzņēmuma darbinieks varēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.

Nodokļu reformas ietvaros tiks mainīts MUN maksātājiem noteiktais apgrozījuma ierobežojums. Iepriekš maksimālais gada apgrozījums bija 100 000 eiro, taču, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, kalendārajā gadā pieļaujamais apgrozījums nevarēs pārsniegt 40 000 eiro.

Likuma pārejas noteikumos paredzēti īpaši nosacījumi tiem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums 2018. vai 2019.gadā nepārsniedz 52 000 eiro. 2018. gadā šādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji ir tiesīgi nepiemērot 20 % MUN likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam virs 40 000 eiro, ja to apgrozījums 2017.gadā vai apgrozījums 2016.gadā pārsniedza 40 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Šogad vairākas izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem

Zane Atlāce - Bistere, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad stājas spēkā vairāki nodokļu reformas ietvaros mainīti nosacījumi attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Lai uzņēmums arī turpmāk varētu saglabāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu, tajā strādājošie darbinieki drīkst būt tikai viena mikrouzņēmuma darbinieki. Ja tomēr uzņēmumā strādājošais darbinieks vienlaicīgi tiks nodarbināts arī citos mikrouzņēmumos, tad šiem mikrouzņēmumiem papildus 15% mikrouzņēmuma likmei jāpieskaita divi procentpunkti par katru šādu darbinieku.

Savukārt, no 2020.gada šāds uzņēmums zaudēs mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu un tam būs jāizvēlas cits nodokļu nomaksas režīms.

Par darbinieka nodarbinātību citā mikrouzņēmumā darba devējs var pārliecināties, pajautājot par to pašam darbiniekam. Savukārt, par to, vai darbinieka cits darba devējs arī ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, iespējams pārliecināties VID tīmekļa vietnē sadaļā VID publiskojamo datu bāze/ Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdība apstiprināšanai galīgajā lasījumā virza izmaiņas mikrouzņēmumu regulējumā

LETA, 25.07.2017

Pikets-sapulce ar mērķi atturēt Saeimas deputātus no lēmuma likvidēt mikrouzņēmumu nodokli 2016. gada novembrī.

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien lēma virzīt apstiprināšanai galīgajā lasījumā grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz ar nākamo gadu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmi noteikt 15% apmērā un maksimālo mikrouzņēmuma apgrozījumu noteikt 40 000 eiro apmērā.

Grozījumi likumā paredz saglabāt vienkāršotu MUN maksāšanas principu un vienotu nodokļa likmi 15% apmēra no apgrozījuma, jo tas būtiski atvieglo administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu.

Ja iepriekš Ekonomikas ministrija (EM) rosināja noteikt mikrouzņēmuma maksimālo apgrozījumu 50 000 eiro apmērā līdzšinējo 100 000 eiro vietā, tad jaunajā variantā rosināts apgrozījuma griestus noteikt 40 000 eiro apmērā.

Tāpat likuma grozījumos piedāvāts palielināt maksimālo darba algu no 750 eiro līdz 900 eiro mēnesī vienam darbiniekam, kas būtu samērīgi ar vidējo darba algu valstī un tās gaidāmo pieaugumu.

Likuma grozījumos arī paredzēts, ka aplikt ar nodokļiem vispārējā kārtībā varēs tos darbiniekus, kuru kopējie ienākumi no mikrouzņēmumiem pārsniegs 10 800 eiro taksācijas gadā. EM ieskatā, papildu nodokļu slogs novērsīs optimizācijas iespējas, tajā pašā laikā tas neierobežos darbiniekus strādāt vairākos mikrouzņēmumos, piemēram, veikt neregulārus darbus, sezonas darbus u.c. par samērīgu samaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 15% apmērā, bet uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro – 12%. Uzņēmēji sašutuši par politiķu rīcību, tālāks šī nodokļa režīma liktenis joprojām neskaidrs, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Desmit dienas pirms gadu mijas ir mainīti spēles noteikumi mikronuzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājiem – ārkārtas Saeimas sēdē steidzamības kārtā atbalstīti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kā arī likumā par valsts sociālo apdrošināšanu. Jāatgādina, ka sākotnēji bija iecerēts, ka MUN likme 2017. gadā būs 5% (tiem, kas par MUN maksātājiem reģistrējušies pēc 31.12.2013.) vai 8% (tiem, kas par MUN maksātājiem reģistrējušies līdz 31.12.2013.) plus minimālais valsts sociālās apdrošināšanas maksājums par katru darbinieku (97,16 eiro mēnesī).

MUN maksātāji tika gatavoti šādam scenārijam, tomēr situāciju mainīja minimālo valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu par katru darbinieku (97,16 eiro mēnesī) attiecināšana arī uz tiem paratajā nodokļu režīmā strādājošajiem, kuri strādāja nepilnu darba laiku. Lai arī bija paredzēti daži izņēmumi, uz kuriem šāda norma neattiektos, turklāt bija sagavots grozījumu projekts papildināt šo kategoriju sarakstu, tomēr Ministru prezidents Māris Kučinskis jau pēc šā gada budžeta pieņemšanas lēma atcelt pērn pieņemto normu spēkā stāšanos. Papildu pipariņu «piemeta» arī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmums neizsludināt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un nodot tos otrreizējai caurlūkošanai parlamentam. Izmaiņas paredzēja, ka personai pieteikties mikrouzņēmumu nodokļu maksātāja statusa iegūšanai ir tiesības tikai līdz 2017. gada 30. jūnijam, savukārt sākot ar 2019. gada 1. janvāri, mikrouzņēmumu nodokļa režīms tiek izbeigts. Nu Saeima reaģējusi uz šiem valsts galvas iebildumiem un MUN maksātājiem dod iespēju strādāt, jo svītroti iepriekš nobalsotie šī režīma «nāves datumi», turklāt pēc jaunā regulējuma akceptēšanas pašreizējā režīmā būs ļauts strādāt vēl vienu gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vēl var atteikties vai reģistrēties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam

Rūta Lapiņa, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar šobrīd joprojām vēl spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem šī gada 15. decembris ir tas datums, līdz kuram nodokļu maksātāji var vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (VID), lai atteiktos vai pieteiktos mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa.

VID aicina pieņemt lēmumu par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa saglabāšanu vai atteikšanos no tā, izvērtējot likumdošanas izmaiņas, kas nākamgad stāsies spēkā.

Sākot ar 2018. gada 1. janvāri maksimālais mikrouzņēmumu gada apgrozījums būs 40 000 eiro gadā. Likuma pārejas noteikumos paredzēti īpaši nosacījumi tiem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums 2018. vai 2019.gadā nepārsniedz 52 000 eiro. 2018. un 2019. gadā šādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji ir tiesīgi nepiemērot 20 % MUN likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam virs 40 000 eiro, ja to apgrozījums 2017. gadā vai 2016. gadā pārsniedza 40 000 eiro.

Izmaiņas arī paredz, ka turpmāk mikrouzņēmuma darbinieks varēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.Sākot ar 2018. gada 1. janvāri, VID vairs nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju mikrouzņēmumā, ja tas ir nodarbināts citā mikrouzņēmumā. Ja MUN maksātāja darbinieki, kuri 2017. gada 31. decembrī ir nodarbināti vairākos mikrouzņēmumos vienlaikus, šādā veidā tiks nodarbināti arī 2019. gadā, tad, aprēķinot mikrouzņēmumu nodokli, mikrouzņēmuma papildus aprēķinātajai 15 % MUN likmei pieskaitīs divus procentpunktus par katru šādu darbinieku un ar 2020. gadu tas zaudēs MUN maksātāja statusu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Mainīt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu varēs līdz 31. janvārim

Lelde Petrāne, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka tie nodokļu maksātāji, kuri ar 2017. gada 1. janvāri vēlas iegūt vai atgūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu vai atteikties no tā, to varēs izdarīt, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam pieteikumu līdz 2017. gada 31. janvārim.

Pieteikumus var aizpildīt brīvā formā un nosūtīt VID pa pastu vai iesniegt VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) kā nestrukturētu dokumentu.

2016. gada 20. decembrī Saeimā ir pieņemti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas nosaka:

- 2017. gadā mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 euro ir 12 %, savukārt apgrozījumam virs 7000 euro – 15%

- sākot ar 2018. gadu, mikrouzņēmuma nodokļa likme būs 15%

- atceltas normas, kas noteica darba devējiem pienākumu veikt minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem pirms nāves liks maksāt vairāk

Māris Ķirsons, 25.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā vairumam mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju jārēķinās ar lielākiem nodokļu maksājumiem dažu simtu vai pat vairāku tūkstošu eiro apmērā. Izņēmums ir tie, kuriem ir liels apgrozījums, bet tikai viens darbinieks, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu iezīmē SIA ABZ Finance veiktās aplēses par to, cik daudz būs jāmaksā mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem atkarībā no to reģistrācijas, nodarbināto skaita un neto apgrozījuma apmēra. Jārēķinās, ka valdība jau ir iezīmējusi MUN nāves brīdi – 2018. gada 15. decembri. No 2019. gada 1. janvāra tie MUN maksātāji, kuri nebūs nomainījuši savu statusu, tiks sodīti ar sankcijām. Pašlaik Saeimā iesniegtie Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumi jau paredz sankcijas (nodokļu aprēķins, kā viņi strādātu parastā nodokļu režīmā) MUN maksātājiem, kuri nebūs pārgājuši uz citu formu.

Tā kā Latvijā vidējais MUN maksātājs nodarbina 2,5 darbiniekus un tā apgrozījums ir ap 25 tūkst. eiro, tad 2017. gadā par katru darbinieku neatkarīgi no tā, vai viņš strādā vēl kaut kur citur, kur par viņu maksā sociālo nodokli, būs jāmaksā 75% no minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēra. Tas nozīmē, ka MUN maksātājam izdevumi pieaugs. Proti, ja šogad MUN maksātājs, nodarbinot divus darbiniekus, maksā nodokli 9% apmērā no neto apgrozījuma, kas ar 25 tūkst. eiro gada apgrozījumu ir 2250 eiro, tad 2017. gadā šī summa atkarībā no tā, vai MUN maksātājs reģistrēts pirms 2013. gada 31. decembra vai pēc tam, būs jau par 1332 vai 2082 eiro lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 23. novembrī, pulksten 8.45 pie Latvijas Republikas Saeimas notiek pikets-sapulce, ar mērķi atturēt Saeimas deputātus no lēmuma likvidēt mikrouzņēmuma nodokli, informē piketa rīkotāji. Šis likumprojkts iekļauts budžeta likumprojektu paketē, un par to plānots balsot steidzamā kārtā 23. novembra ārkārtas sēdē.

Piketa ieraksts skatāms db.lv Facebook profilā.

Tāpat piketā plānots pieprasīt atcelt obligātās sociālās iemaksas, kas mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem jau no nākamā gada būs jāmaksā ik mēnesi, pat, ja konkrētajā periodā uzņēmums neguva ienākumus. Organizējot piketu, aptaujāti daudzi MUN maksātāji, kuri atzinuši, ka obligātās sociālās iemaksas 97 eiro apmērā būs iemesls atlaist darbiniekus, samazināt algas vai pavisam pārtraukt uzņēmējdarbību. Vairāki mazie uzņēmēji atzinuši, ka, ja MUN tiks atcelts, tad viņiem nākšoties emigrēt no Latvijas un no jauna uzsākt savu biznesu kādā citā, mazajai uzņēmējdarbībai labvēlīgākā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: vairāk nekā trešdaļa mikrouzņēmēju nav informēti par nākamgad gaidāmajām nodokļu izmaiņām

Žanete Hāka, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ar nākamā gada 1.janvāri mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus skars būtiskas izmaiņas - nodokļa likme tiks samazināta un par katru darbinieku būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tomēr pastāv bažas, ka liela daļa šī nodokļa maksātāju par to nezina vai nav iedziļinājušies. To apliecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja uzņēmumu tīklā Business Network.

Lai uzņēmējiem palīdzētu izprast gaidāmās pārmaiņas, Swedbank Finanšu institūts ir izstrādājis rīku, ar kura palīdzību ikviens mikrouzņēmējs var aprēķināt paredzamo ietekmi uz nodokļu nomaksu. Tas pieejams mājas lapā www.businessnetwork.lv.

Aptaujas dati rāda, ka 36% uzņēmumu nav informēti par gaidāmajām izmaiņām un to, kā tas skars viņu saimniecisko darbību. Piektdaļa (22%) atzīst, ka ir gana zinoši un arī turpmāk izmantos mikrouzņēmumu nodokļa formu. Vēl 5% apsver iespēju pāriet uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīmu, savukārt 13% plāno pārtraukt sava uzņēmuma darbību.

«Teju katrs gads līdz šim nesis kādas jaunas izmaiņas mikrouzņēmējiem, kas prasa laiku, lai pierastu un piemērotos. Arī nākamais gads nav izņēmums. No 2017.gada tā dēvētajiem mikrouzņēmumiem par katru darbinieku būs jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālās algas apmēra, pretī saņemot zemāku mikrouzņēmumu nodokļa likmi. Jāsaka, ka šāda likuma korekcija ir samērā pamatota - lai nodrošinātu vismaz minimālu sociālo aizsardzību tiem darbiniekiem, pret kuriem šis nodokļu režīms šobrīd nav vēlīgs. Tomēr jaunais regulējums var nozīmēt arī mazāku sociālo aizsardzību darbiniekiem tajos uzņēmumos, kuri strādā ar vidēji lielu apgrozījumu un mazu darbinieku skaitu. Piemēram, uzņēmumam ar apgrozījumu 50 tūkstoši eiro gadā un vienu darbinieku šobrīd VSAOI sastāda 244 eiro mēnesī, kamēr nākamgad tās būs no minimālās algas apjoma – 97 eiro mēnesī. Taču uzņēmumiem ar lielāku darbinieku skaitu izmaiņas var radīt būtisku nodokļu sloga pieaugumu. Tas neapšaubāmi rada pamatu pārdomāt atbilstošāko uzņēmējdarbības formu savai saimnieciskajai darbībai,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji ir pārsteigti par ideju paaugstināt šī nodokļa apmēru un vienlaikus cer, ka pēc Saeimas vēlēšanām nebūs jāsaskaras ar kārtējiem tā «maigās likvidācijas» mēģinājumiem.

Parlamenta vēlēšanas ir sava veida iespējas un vienlaikus draudi mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem, tomēr šoreiz par šīs kategorijas uzņēmēju pārsteigšanu parūpējās veselības ministre Anda Čakša. Intervijā DB 06.07.2018. viņa sacīja, ka «viens no problēmjautājumiem gan ir par mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, jo tas ir legāls nodokļu režīms. Iespējams, jādomā par šā nodokļa likmes paaugstināšanu, lai mikrouzņēmēji būtu sociāli apdrošināti un varētu saņemt pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Kamēr tas nav izdarīts, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, tāpat kā jebkurš cits sociāli neapdrošināts iedzīvotājs, kuru neapdrošina valsts, var brīvprātīgi pievienoties sistēmai. Tas ir ļoti viegli izdarāms, turklāt apdrošināšanas maksājums gadā ir daudzkārt zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Endziņš: Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos

Natālija Poriete, 13.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tos, kuri strādā vairākos mikrouzņēmumos, jaunais likums par mikrouzņēmuma nodokli, ietekmēs negatīvi, taču daudzi cilvēki strādā tikai vienā mikrouzņēmumā, un uz viņiem šī problēma neattiecas, intervijā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsver, ka situācija mikrouzņēmumu jomā nav bijusi normāla, un viņš zina gadījumus, gad viens cilvēks strādāja 28 mikrouzņēmumos, taču, pēc viņa domām, aizliegums strādāt vairāk nekā vienā mikrouzņēmumā, arī ir nepareizs. «Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos, tas būtu normāli,» viņš uzskata.

«Es uzskatu, ka, ja cilvēks var strādāt 4-5 uzņēmumos, kaut arī dažas stundas, tas ir labi, taču tagad mēs ejam pa citu ceļu. Mēs sakām: «Jo tu vairāk strādā, jo sliktāk». Tā ir nepareiza stratēģija,» uzsvēra LTRK vadītājs.

Endziņš pieļauj, ka jauno mikrouzņēmumu ierobežojumu dēļ šo uzņēmējdarbības formu reģistrēs aizvien mazāk uzņēmēju, taču vienlaikus viņš izteica cerību, ka regulējums mazajam biznesam būs ilgtermiņa. «Mēs darām visu, lai šāds regulējums paliktu, taču jāatzīst gan, ka pēdējo gadu laikā tas ir diezgan izbojāts,» paziņoja J. Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Finanšu ministre: Nevajag pārsteigties ar nodokļu atcelšanu «dzīvesstila uzņēmumiem»

LETA, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban nevajadzētu pārsteigties ar nodokļu atcelšanu «dzīvesstila uzņēmumiem», sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Vakar raidījumā "Panorāma" ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) atzina, ka viņš piedāvās mazus «dzīvesstila uzņēmumus» atbrīvot no nodokļa pilnībā.

Savukārt Reizniece-Ozola uzskata, ka šādu mazo uzņēmumu nodokļu regulējuma izmaiņas būtu jāskata kontekstā ar pašreizējo nodokļu režīmu, kas attiecas tieši uz mazajiem uzņēmumiem, piemēram, patentmaksas u.c.

«Protams, mazajiem uzņēmumiem ir nepieciešami nodokļu atvieglojumi, bet, piedāvājot ko jaunu, ir jāsaprot, kuru esošo regulējumu aizstāt ar jaunu. Ekonomikas ministra piedāvājums ir sagatavots izolēti no esošā regulējuma» sacīja finanšu ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu varēs mainīt arī pēc 15. decembra

Žanete Hāka, 14.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem šī gada 15. decembris ir tas datums, līdz kuram nodokļu maksātāji var vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (VID), lai atteiktos no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa vai pieteiktos tam.

Taču izprotot radušos situāciju, VID vērš uzmanību, ka pieteikumus par jebkādām izmaiņām saistībā ar mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu VID pieņems arī pēc šī gada 15. decembra, informē VID.

Konkrēts termiņš, līdz kuram būs iespējams iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa maiņu vai iegūšanu, būs zināms tikai pēc Saeimas galīgā balsojuma par grozījumiem likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu un Mikrouzņēmumu nodokļa likums. Tādēļ VID aicina arī nodokļu maksātājus aktīvi sekot līdzi aktuālajai informācijai publiskajā telpā. Par konkrēto iesnieguma iesniegšanas termiņu VID informēs, izmantojot visus tam pieejamos informācijas kanālus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas nodokļu sudoku

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņām, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga nodokļu reforma, kas apskata nodokļu politiku caur dažādiem nodokļiem un to mijiedarbību, Latvijā nav pieredzēta sen. Kopumā reforma vērtējama pozitīvi un ir uzteicama politiskā drosme šādai kompleksai pieejai.

Nodokļu izmaiņas – platforma dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai

Šīs nodokļu reformas mērķu saraksts ir bijis diezgan garš - mazināt sociālo plaisu, apkarot ēnu ekonomiku, mazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt darba tirgus konkurētspēju, finansēt medicīnas aprūpi – sarakstu varētu turpināt. Taču uzreiz jāmin, ka nodokļu izmaiņas nav zāles visām problēmām, tomēr tās var kalpot par labu platformu dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai.

Kopumā praktiski lielākā daļa sabiedrības pārmaiņas savos naudas maciņos izjutīs jau janvārī. Protams, izjūtas būs dažādas, tomēr naudas tēriņiem būs vairāk. Galveno ietekmi radīs būtiska minimālās algas celšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošām personām, neapliekamā minimuma maksimālā sliekšņa celšana un progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieviešana, mazinot bāzes likmi. Iedzīvotāji, kuri līdz šim saņēma minimālo algu, ‘uz rokas’ izjutīs teju 58 eiro pieaugumu, kas ienākumus palielina par piektdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads ir atnesis nodokļu revolūciju – ne tikai darbaspēka nodokļos, bet arī pievienotās vērtības nodoklī, pilnīgi jauns ir uzņēmumu ienākuma nodoklis, lielākas akcīzes nodokļa likmes

Lai arī nodokļu reforma tika apstiprināta jau 2017. gada vasarā, tomēr tās starta brīdis ir 2018. gada 1. janvāris, tomēr ir vairākas normas, kuras stāsies spēkā vēlāk. Kopumā šīs pārmaiņas tiek dēvētas par nozīmīgākajām pārmaiņām ne tikai pēdējo 10 gadu laikā, bet pat pēdējo 20–25 gadu posmā.

Pēc vairāku aptaujāto uzņēmēju un ekspertu domām, visiem pamanāmākā ir tieši iedzīvotāju ienākuma nodokļa reforma. Proti, diferencēs iedzīvotāju ienākuma nodokli, būs lielāks neapliekamais minimums – bet tikai līdz 1000 eiro bruto ienākumiem, kā arī tiks mainīti griesti veselības, izglītības un ziedojumu tēriņiem.

Latvijā no 2018. gada būs trīs iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro – 23% un virs 55 000 eiro gadā jau 31,4% apmērā. Tādējādi visi sākotnēji maksās mazāku IIN likmi. Vienīgais izņēmums būs situācijā, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietā nesasniedz 1667 eiro mēnesī. Ar IIN neapliekamais minimums tiek palielināts līdz 200 eiro pašreizējo 60 līdz 115 eiro vietā, tomēr tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo algu (430 eiro) un nedaudz augstāku par to bruto algu, visiem pārējiem tas jau būs mazāks. Jārēķinās, ka, pārdodot savu personīgo nekustamo īpašumu, kurā neesat deklarējušies, no pārdošanas summas būs jāsamaksā lielāks nodoklis – 20%, pērn bija 15%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2018. gada mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem un tajos strādājošajiem sāksies jauna ēra.

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā.

Proti, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja maksimālais apgrozījums būs tikai 40 000 eiro pašreizējo 100 000 eiro vietā.

Tomēr būtiskākā izmaiņa skar šāda nodokļa maksātāja darbiniekus, jo ir akceptēta prasība, kas nosaka, ka fiziskā persona vienlaicīgi var tikt nodarbināta tikai vienā mikrouzņēmumā. Turklāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, no pretendenta saņems rakstisku apliecinājumu, ka tas nav nodarbināts jau pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Lai šī norma nekļūtu par formālu, tad VID nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju, ja tas būs nodarbināts citā mikrouzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID: Mikrouzņēmumi 2017.gadā nav deklarējuši 35,6% no nodarbināto algām

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gadā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmā strādājošie komersanti nav deklarējuši vidēji 35,6% no savu nodarbināto darba algām, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars ir palielinājies par 7,4 procentpunktiem - no 28,2% līdz 35,6%.

VID skaidro, ka 2017.gadā stājās spēkā izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas palielināja nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Lai kompensētu radušos papildu nodokļu izdevumus, MUN maksātāji «optimizēja» darba samaksas maksājumus, samazinot deklarētos ienākumus un palielinot nedeklarētos ienākumus.

2017.gadā nedeklarētās MUN saistības veidoja 35,6 miljonus eiro, savukārt 9,2 miljoni eiro bija nodokļu maksātāju deklarētās, bet nesamaksātās MUN saistības. Iemaksai deklarētais MUN 2017.gadā bija 92,83 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni, ja Latvija izvēlēsies īstenot OECD rekomendāciju pakāpeniski pārtraukt mikrouzņēmuma nodokļa režīmu

Par to, kāds liktenis sagaida mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmu un tā izmantotājus, pašlaik ir grūti spriest, taču ir vairāki atšķirīgi viedokļi attiecībā uz šo nodokļu maksāšanas režīmu.

Vairāki DB aptaujātie MUN maksātāji atteicās publiski paust savu nostāju, jo «tās ir tikai rekomendācijas» un neesot arī skaidrs, ko nozīmējot «pakāpeniski pārtraukt» šo režīmu, jo tādējādi varot saprast, ka nevienam jaunpienācējam vairs nav iespējas izmantot šādu nodokļu maksāšanas režīmu, vai arī tiek noteikts laiks, piemēram, trīs vai pieci gadi, kuru laikā esošie, godīgi strādājošie MUN maksātāji pāriet uz citu nodokļu režīmu, vai varbūt valsts piedāvās citu nodokļu maksāšanas un darbības režīmu mazajam biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Jauni griesti mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem

Māris Ķirsons, 21.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads atnesīs lielāku nodokļu slogu un jaunus ierobežojumus, virkne uzņēmumu šo režīmu pametīs, savukārt citi tajā metīsies iekšā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī atšķirībā no pērnā gada nogales, kad mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem strauji tika mainīti nosacījumi (atcelts minimālais fiksētais valsts sociālās apdrošināšanas maksājums par katru darbinieku, taču vienlaikus palielināta nodokļa likme, ko maksā no neto apgrozījuma), šogad viss ir skaidrs jau kopš augusta. Paši MUN maksātāji atzīst, ka nākamajā gadā netiek plānotas tik negatīvas izmaiņas, ar kādām bija jācīnās iepriekšējo divu gadu decembros, taču situācija ar šī nodokļa maksātājiem ir līdzīga kā ar visu nodokļu reformu – nav pavisam slikti, salīdzinot ar esošo sistēmu, bet ne arī būtiski labāk.

Valdošie politiķi MUN maksātājiem šogad ir būtiski samazinājuši neto apgrozījuma griestus, jo līdzšinējo 100 000 eiro vietā tie būs divarpus reizes zemāki – tikai 40 000 eiro apmērā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, vairāk par 40 000 eiro apgrozījums ir tikai 1639 MUN maksātājiem, un faktiski šie neto apgrozījuma griesti skar tikai 3,9% no visiem MUN maksātājiem. Savukārt nedaudz vairāk par 96% MUN maksātāju būtībā šie griesti nav ietekmējošs faktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja priekšrocības no 2019. gada vēlējušās izmantot 693 personas, savukārt šo statusu zaudējis vairāk nekā četras reizes lielāks skaits – 2860 – personu.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija. Šie dati būtībā norāda, ka aktīvo mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju skaits ir ap 40 000 un tos nav ietekmējis nedz savulaik īstenotā šī nodokļa likmes pieaugums līdz 15% no to neto apgrozījuma, nedz arī šajā formā strādājošo gada neto apgrozījuma griestu samazināšana no 100 000 eiro (2017. gadā) līdz 40 000 eiro 2018. gadā. Daži DB aptaujātie MUN maksātāji norādīja, ka «sliktam dejotājam traucē viss, kas vien var traucēt», bet tiem, kas patiešām strādā un pēc kuru pakalpojumiem ir pieprasījums, vienmēr var atrast risinājumu. Bez tam tiek norādīts, ka tādi laiki, kad kaut kas ies tikai vairumā un nekas neies zudumā, arī ir iespējami, tikai kāda procesa sākumposmā – pirmajos mēnešos vai gados, tāpēc arī no MUN statusa atbirušo skaits nepārsteidzot, jo bez prakses teorijas dzīvotspēja neesot pārbaudāma, jo īpaši biznesa uzsākšanā. Bez tam tika norādīts, ka minētie procesi MUN sistēmā signalizējot par atsijāšanos jeb dabisko atlasi.

Komentāri

Pievienot komentāru