Jaunākais izdevums

Vadošo valsts resoru centrālo aparātu autoparkos topā VW Passat un Audi A6, bet figurē arī GAZ, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Praksē ir pierādījies, ka automašīnu nolietojums nomas periodā ir neliels, bet nomas maksājumos tiek samaksāta vai pat pārmaksāta auto vērtība. Tāpēc uzskatām, ka ekonomiski izdevīgāk ir auto iegādāties, jo jauns auto 36 mēnešu laikā nezaudē savu vērtību, patiesībā to var lietot vismaz desmit gadus,» DB skaidro Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Laura Upīte. Viņai oponē Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis Aivis Freidenfelds: «Automobiļu pilna servisa noma pašreiz ir vienīgais iespējamais, kā arī no iekļauto pakalpojumu klāsta piemērotākais risinājums, kas, ņemot vērā budžeta iespējas, ir paredzams un plānojams.» Līdzīga viedokļu sadursme par dilemmu – dienesta automašīnas nomāt vai pirkt – skārusi arī citus vadošos valsts resorus, kas šajā jautājumā sadalījušies pat trijās nometnēs, kopumā autoparku uzturēšanai un autovadītāju algošanai pērn tērējot gandrīz četrus miljonus eiro.

Gan pieder, gan nomā

Iekšlietu ministrijas (IeM) centrālā aparāta lietošanā ir trīs vieglās automašīnas. IeM piederošais 2004. gada izlaiduma VW Passat pērn prasījis visvairāk naudas gan degvielai – 4,2 tūkst. eiro, gan citiem izdevumiem un tostarp remontam, – 4,4 tūkst eiro. Jāteic, ka šīs automašīnas uzturēšanai pērn tērētā summa stipri pārsniedz auto tirgus cenu. Abas pārējās automašīnas patērē ievērojami mazāk degvielas, tās IeM nomā. Par 2011. g. izlaiduma Škoda Superb Comfort lietošanu pērn samaksāti 9,1 tūkst. eiro, savukārt par gadu jaunākās Peugeot 508 nomu bija jāšķiras no 8,2 tūkst. eiro. Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska lietoto transportlīdzekli līdz ar aizsardzību nodrošina Drošības policija, DB informēja ministrijas pārstāvis Māris Zariņš. «Tehniskie un personāla resursi, ko Drošības policija izmanto aizsargājamu valsts amatpersonu aizsardzības pasākumos, nav publiskojama informācija, jo šādu ziņu izpaušana mazinātu aizsardzības pasākumu efektivitāti,» M. Zariņš pamatoja, kāpēc viens no DB jautājumiem palika neatbildēts. Ārlietu ministrijas (ĀM) centrālā aparāta rīcībā pašlaik ir 13 auto, bet viens auto – 2014. izlaiduma gada Škoda Superb tiek nomāts par 664 eiro mēnesī. Šai ministrijai, salīdzinot ar citām, pieder salīdzinoši paveci automobiļi – 2001. g. Volvo S6 un 2003. g. Audi A6. ĀM pērn konkursa rezultātā no SIA Mūsa Motors iegādājās jaunu kravas furgonu Renault Master, samaksājot 26 tūkst. eiro, lai nodrošinātu diplomātiskā pasta un kravu piegādes Latvijas pārstāvniecībām ārvalstīs. ĀM nepieciešams atjaunot autoparku, bet pietrūkst finansējuma, norāda ministrijas pārstāvis Ivars Lasis. Tāpat LM automašīnas gan pirkusi, gan nomā. «Lai iegādātos autotransportu īpašumā, sākotnēji ir nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi. Ievērojot, ka LM kopš krīzes laikiem samazinātais budžets saimnieciskajām vajadzībām nav palielinājies, vienīgā iespēja nodrošināt funkciju izpildei nepieciešamo autotransportu ir to nomāt,» atzīst LM pārstāve Marika Kup-če. Iespējas izmantot finanšu līzingu valsts budžeta iestādēm ierobežo likums, savukārt operatīvais līzings bez pakalpojuma elementa ir līdzvērtīgs autotransporta nomas izdevumiem, viņa atzīmē.

Tiesa, pērn diplomātu vajadzībām Briselē īpašumā tika iegādāta jauna automašīna VW Passat, to piegādāja uzņēmums D’ieteren Services S.A. Briselē par 20,4 tūkst. eiro. Tā iegādei LM tika ar atsevišķu lēmumu papildus piešķirts vienreizējs finansējums.

Visu rakstu Autoparkā teju četri miljoni eiro lasiet 7. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis par auto nodokļu izmaiņām, lai uzpildītu 2016. gada budžetu

Auto Asociācija, Ingus Rūtiņš, 27.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžetā nauda ir nepieciešama un par to nav šaubu. Vienīgi jautājums vai šo naudu paņemt inteliģenti ar mērķi vai arī primitīvi, lai tikai šodien būtu? Auto Asociācija (AA) ir veikusi profesionālu, apjomīgu un visaptverošu Latvijas autoparka analīzi, identificējot tā ilgtspējīgas attīstības problēmas, nodokļu apiešanas shēmas, iespējamos attīstības virzienus. Šī darba rezultāts ir nodokļu sistēmas projekts, kurā ir apskatīti automobiļu un motociklu nodoklis, ekspluatācijas nodoklis, UVTN, PVN priekšnodoklis, degvielas nodokļi, progresīvā amortizācija un tas ir orientēts uz konkrētu Latvijas autoparka mērķu sasniegšanu.

Latvijas autoparka analīzes projekta realizācijas gaitā tika veikta 10 Eiropas Savienības dalībvalstu autonodokļu un ar to saistīto nodokļu sistēmu izpēte ar nolūku pārņemt labākos un vispiemērotākos instrumentus Latvijai specifisku problēmu risināšanai. Šī gada laikā AA prezentēja autoparka attīstības un nodokļu projektu lielāko autoparku turētājiem, CSDD un pats galvenais vairākām ministrijām, t.sk. VARAM, SM un visbeidzot FM, piedaloties finanšu ministram J. Reira k-gam un ministrijas parlamentārajam sekretāram A. Ašeradena k-gam.

AA turpina uzsvērt, ka nodokļi nedrīkst būt tikai naudas iekasēšanas instruments valsts budžeta uzpildei. Vispirms nodokļu politikai ir jābūt instrumentam, kas ir orientēts uz konkrētu vidēja un ilgtermiņa mērķu sasniegšanu. Valstij ir jādefinē autoparka politika, jānosaka sasniedzamie mērķi un tam jāpakārto nodokļu u.c. instrumenti. Diemžēl šobrīd tiek veiktas tikai aritmētiskas manipulācijas. Par to mēs jau pārliecinājāmies, kad tikai 2 nedēļas pēc mūsu nodokļu projekta prezentācijas FM publiskoja 2016.g. budžetā paredzētās izmaiņas, UVTN palielinot par 7.4%. Tagad seko nākamais pārsteigums – tiek virzīta PVN priekšnodoklī atskaitāmās daļas samazināšana no 80% uz 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Kādas automašīnas izvēlas Latvijas pelnošākie uzņēmumi?

Zane Atlāce - Bistere, 03.01.2018

Populārākais modelis Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkos - Dacia Duster

Avots: Lursoft pētījums

Foto: netcarshow.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noskaidrotu, kādas automašīnas visbiežāk atrodamas Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkos, Lursoft veicis pētījumu, analizējot, cik lieli ir šo uzņēmumu autoparki, kādu marku automašīnas tajos pārstāvētas visbiežāk un kāds ir to nobraukums.

Pētījums atklāj, ka TOP 50 Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkā reģistrētas 2419 automašīnas, kuru kopējais nobraukums ir 120,54 milj.km. Lursoft aprēķinājis, ka šo automašīnu vidējais vecums ir nepilni 3 gadi, savukārt vidējais motora tilpums – 1598 cm2 (pētījumā izmantota CSDD Transportlīdzekļu reģistrā reģistrētā informācija, kuras dati apkopoti uz 07.11.2017).

Aprēķini rāda, ka 22,07% no visiem TOP 50 pelnošāko uzņēmumu autoparkos esošajiem auto reģistrēti 2014.gadā, bet vēl 21,65% – 2013.gadā.

Visvairāk automašīnu reģistrēts AS Latvenergo (535 automašīnas), AS Latvijas valsts meži (492 automašīnas) un SIA Lattelecom (359 automašīnas) autoparkos. Pētījumā apskatīto uzņēmumu autoparkos kopumā atrodami 43 ražotāju 212 dažādi automašīnu modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas autoparka kuģis jāiegriež klimata dimensijas virzienā

Linda Zalāne, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības jomā Latvijas autoparka nākotne gulstas uz daudzu pleciem – sākot no pašiem autobraucējiem, līzinga izsniedzējiem, degvielas tirgotājiem un beidzot ar valsts politikas veidotājiem.

Ikgadējā DB rīkotajā auto forumā Auto2019 viens no galvenajiem tematiem bija Latvijas autoparka nākotne CO2 samazinājuma kontekstā un tika izteiktas bažas, ka, virzot autoparka kuģi pašreizējā virzienā, ES direktīvas prasības 2030. gadā nebūs iespējams sasniegt.

«Pavisam nesen Latvijas auto parkā ir ienākusi jauna dimensija – klimats. Tam ir arī mērķi – tuvākais no tiem 2030. gadā, kas paredz 6% samazinājumu CO2 izmešu apjomam salīdzinājumā ar 2005. gadu. Pagaidām statistikas dati liecina, ka Latvija šajā laika periodā plānu neizpildīs tuvu pie diviem milj. tonnu jeb divas trešdaļas no visa autoparka emisijām, kas ir šobrīd. Tas ir ļoti daudz. Varam arī nesatraukties, ja šķiet, ka maksāt soda naudas par mērķa neizpildīšanu būs izdevīgāk nekā kaut ko darīt lietas labā. Vienmēr ir izvēle. Protams, ir dažas mazas, labas lietas, kas jau ir ieviestas, piemēram, uzlādes punktu tīkls elektroautomobiļiem, kuru realizē CSDD, kā arī sabiedriskā transporta joslas, pa kurām var braukt arī elektroauto. Tomēr ar to visu ir par maz, lai kuģi, kas virzās nepareizā virzienā, pagrieztu,» uzsver Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma darbinieku koplietojamo automašīnu pārvaldīšanai ir izveidota vienota rezervācijas sistēma, kas automašīnu izmantošanu padara efektīvāku, pārskatāmāku un palīdz samazināt autoparka izmaksas, pateicoties mazākam transporta līdzekļu skaitam.

Automašīnu rezervācijas risinājums ir daļa no Ecofleet autoparka un komandu vadības pakalpojuma, kas balstīts uz GPS. Organizācijas transporta līdzekļi ir vienotā datu bāzē, kur vienmēr ir redzams, kur mašīnas atrodas un cik transporta līdzekļu ir pieejami rezervācijai. Ieguvumi no šīs sistēmas ir novērtējami sākot ar pirmo dienu - uzreiz ir redzams, cik daudz automašīnu vienlaikus tiek izmantotas, un kādi braucieni ar darba mašīnām tiek veikti.

„Dienesta automašīnu kopīga izmantošana lielos uzņēmumos ir pieaugoša tendence daudzviet pasaulē un nonākusi arī līdz Latvijai,” atzīst Ecofleet Latvia SIA pārdošanas direktors Viesturs Rijnieks „Lielākas efektivitātes un mazāku izmaksu vārdā lietošanā arvien vairāk tiek pieņemti līdzīgi risinājumi arī mazākās organizācijās.“

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai rosinātu Latvijas uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību izpratni par drošu uzņēmuma autoparku un veicinātu labo praksi to pārvaldībā, aicina pieteikties gada balvai Drošākais uzņēmuma autoparks. Ikgadējā konkursa rezultātā tiks noskaidroti un godināti Latvijas uzņēmumi, kuros vissekmīgāk tiek veikta autoparku pārvaldīšana, vienlaikus akcentējot, ka visa autoparka drošība sākas ar šoferi.

Jau sesto gadu apdrošināšanas sabiedrības «Balta» (PZU grupa) rīkotā konkursa «Drošākais uzņēmuma autoparks» mērķis ir noskaidrot Latvijā prasmīgākos un atbildīgākos uzņēmumu autoparku pārvaldītājus, kā arī uzlabot kopējo satiksmes drošību, ieviešot praktiskas un pozitīvas pārmaiņas autoparku pārvaldīšanā. Dalība gada balvā uzņēmumu vadītājiem un autoparku atbildīgajiem darbiniekiem dos iespēju iegūt neatkarīgu skatījumu par autoparka stiprajām pusēm un jomām, kur iespējams pilnveidoties, saņemot individuālu izvērtējumu un ieteikumus autoparku pārvaldīšanas uzlabojumiem nākotnē. Labākie dalībnieki tiks apbalvoti ar vienu no trim – zelta, sudraba vai bronzas – kategorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, atšķirīgi no citur pasaulē izplatītās tendences, gan uzņēmumi, gan privātpersonas parasti iegādājas automašīnu ar līzingu bankā, taču pastāv vienkāršāka un ērtāka alternatīva bez pirmās iemaksas – pilna servisa noma. Kas tā ir un kā automašīnas noma var būt labāka par līzingu, to skaidro Rentest SIA, kas vairāk nekā 10 gadus piedāvā transportlīdzekļu pilna servisa nomu, reģionālais vadītājs Ardo Voll un Rentest Grupp (20 darbības gadu) vadītājs Andrus Valma.

Lielākais ieguvums, ko sniedz pilna servisa noma, ir laika un izdevumu ietaupījums, kā arī cenu pieauguma un neparedzētu apstākļu radīto risku vadība. „Uzņēmumi, tādi kā mēs, kuri ir specializējušies pilna servisa nomā, atbrīvo klientu no riska, fiksējot pilna servisa nomas maksājumus visā periodā,” paskaidro Andrus Valma.

Uzņēmuma laika patēriņš, kas saistīts ar vienu transportlīdzekli, ir aptuveni 20–25 darba stundas gadā

Uzņēmums bieži vien iegādājas transportlīdzekļus līzingā un nozīmē darbinieku, kura uzdevums ir sekot autoparka tehniskās apkopes termiņiem, iegādāties riepas, rezervēt riepu nomaiņas, tehniskās apskates un apkopes laikus. Pilna servisa nomas gadījumā visu klienta autoparka uzturēšanas uzraudzību veic pats nomas piedāvātājs, iegādājas riepas, uzglabā tās, vienojas par tehnisko apkopi, tehnisko apskati un rezervē riepu maiņas laikus. Rentest servisa ietvaros var paši nogādāt automašīnu uz riepu nomaiņu vai tehnisko apkopi, uz to laiku nododot klienta rīcībā maiņas automašīnu. Šo pakalpojumu var izvēlēties kā vienreizēju vai arī kā pastāvīgu papildpakalpojumu. Tā klients ietaupa savu vērtīgo laiku un var veltīt lielāku uzmanību savam pamatdarbam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža un saistīto nozaru ekspertu lekcijas Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2022 ietvaros.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija: “Aktualitātes meža sertifikācijā jaunajā situācijā”

Referents: Jānis Švirksts, LMSP sertifikācijas eksperts, "BM Certification" izpildirektors

Lekcijas tēma: FSC apstiprinātais standarts Latvijai un MK apstiprinātie noteikumi (saskaņā ar RED II direktīvu) par prasību pierādīt CSA izmantojamās dedzināmās koksnes ilgtspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildīga attieksme pret darbiniekiem, autovadītāju labsajūtas un prasmju vairošana un stresa faktoru mazināšana līdz ar pastāvīgu autoparka tehniskā stāvokļa uzlabošanu – tās ir Latvijas uzņēmumu autoparku zelta īpašības, liecina gada balvas Drošākais uzņēmuma autoparks 2018 rezultāti.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa apbalvošanas ceremonijā 29. novembrī Rīgas Motormuzejā 9 uzņēmumi atzīti par Zelta kategorijas laureātiem, bet pavisam apbalvoti 33 uzņēmumu autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 tūkstoši transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Satiksmes psihologi atzīst, ka autovadītājam, kurš nedēļā nobrauc vairāk par 50 stundām, ir par 95% lielāka iespējamība iekļūt satiksmes negadījumā, tāpēc autovadītāja paradumi, veselība un stresa noturība ir ne mazāk svarīga kā transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem – šoferiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim vienīgie skaļi no valsts puses izskanējušie mērķi saistībā ar auto nozares ilgtspējas veicināšanu ir tie, kas nākuši kā Eiropas Savienības iniciatīva; auto nozares pārstāvji vēlētos, lai arī valsts aktīvāk iesaistās šīs jomas politikas veicināšanā.

Tā norāda Auto Asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš, minot piemēru – izmešu mazināšanu autoparkos. Pēc viņa domām, valstij būtu aktīvāk jārunā, vai tai ir konkrēta politika attiecībā uz autoparku un jāizveido plāns, uz kuru virzīties. Nozare līdz šim ir daudz runājusi ar valsts institūciju pārstāvjiem, tiek zīmēti plāni un projekti, taču tie nav noveduši pie konkrētiem ieviešanas pasākumiem.

Par Latvijā esošā autoparka atjaunošanas iespējām - valsts potenciālo atbalstu auto nozarei, nodokļu sistēmas sasaisti ar autoparka atjaunošanu un nozares attīstības perspektīvām -, tiks spriests Auto forumā 2017. ko Laikraksts Dienas bizness rīko sadarbībā ar Auto asociāciju. Tas notiks 20. aprīlī Rīgas Motormuzejā, pulcējot attiecīgās jomas uzņēmumu vadītājus, speciālistus un ekspertus, lai kopīgi runātu par nozares aktualitātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

MyBee reģionālais vadītājs Arvis Eņģelis: kāpēc uzņēmumi izvēlas automašīnu abonēšanu?

Sadarbības materiāls, 18.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu attieksme pret sava transportlīdzekļu parka pārvaldību mainās. Uzņēmumi arvien vairāk fokusējas uz savu pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu un lielāko daļu savu operatīvo darbību, tostarp autoparka pārvaldību, nodod ārējiem partneriem. Šīs izmaiņas īpaši veicinājusi ekonomiskā nestabilitāte, kas ir padarījusi automašīnu abonēšanu par vēl pievilcīgāku iespēju uzņēmumiem.

Pēdējo 4 gadu globālie notikumi – pandēmijas, karš, ražošanas ķēdes traucējumi, inflācija un EURIBOR kāpums – ir mainījuši veidu, kā daudzi no mums pieiet ne tikai savai ikdienai, bet arī uzņēmuma attīstībai. Viena no svarīgākajām mācībām, ko esam spējuši paņemt no šī perioda, ir tas, ka izdzīvo tikai tie, kuri spēj ātri pielāgoties situācijai un pieņemt savlaicīgus lēmumus.

Mainīgā ekonomiskā vide un patērētāju paradumi ir izraisījuši strauju abonēšanas biznesa modeļa attīstīšanos, ko var redzēt tādos tehnoloģiju un straumēšanas gigantos kā Microsoft, Netflix, Spotify un Amazon. Patērētāji arvien vairāk pievēršas preču un pakalpojumu abonēšanai, jo tie piedāvā brīvību, elastību un iespēju efektīvāk plānot savas finanses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien, 21.jūnijā apstiprināja pašvaldības 2017.gada budžeta grozījumus, kuros pašvaldības ieņēmumi plānoti 885,8 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 948,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi palielinot budžeta deficītu no 28,8 līdz teju 63 miljoniem eiro.

Decembrī Rīgas dome apstiprināja šī gada budžetu, kurā ieņēmumi bija plānoti 865,7 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 894,5 miljonu eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 28,8 miljoni eiro jeb 3,3% no ieņēmumiem.

Finanšu departamenta vadītāja Ilga Tiknuse pastāstīja, ka pašreiz ir precizēti visi iepriekšējā gada budžeta pārpalikumi un nozaru komitejās skatīti budžeta grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar izmaiņām finansējuma pieprasījumos un projektiem.

Budžeta ieņēmumu palielinājums par 20 miljoniem eiro plānots saistībā ar palielinājumu nekustamā īpašuma nodoklim un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, kā arī palielinājušies valsts budžeta transferti un budžeta iestāžu ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

2023. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu Saeimā plānots iesniegt ceturtdien, 9. februārī.

Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45,6% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta veikals “Barbora” paziņojis par uzņēmumam piederošā autoparka atklāšanu, nodrošinot jaunas darba vietas vairākiem desmitiem kurjeru un ievērojami ceļot līdzšinējo pasūtījumu izpildes kapacitāti.

Pirmie “Barbora” īpašumā esošie mikroautobusi jau šonedēļ uzsākuši klientu apkalpošanu Rīgā un tās tuvējā apkārtnē, un plānots, ka līdz ar augošo pasūtījumu skaitu, arī piegādes transporta apjoms šī gada laikā tiks dubultots.

Jaunā autoparka atklāšana uzņēmumam turpmāk ļaus ik dienu izpildīt vairāk pasūtījumu nekā līdz šim.

Tāpat ierobežotās klātienes iepirkšanās laikā gada nogalē par vairāk nekā uz pusi ir pieaudzis arī “Barbora Express” pasūtījumu skaits reģionos, kur klienti preces var izņemt 32 izsniegšanas punktos “Maxima” tīkla veikalos.

“Jaunā “Barbora” autoparka izveidē un piegādes transporta iegādē esam investējuši jau vairāk nekā 360 tūkstošus eiro, taču, turpinot autoparka pilnveides darbus, šīs investīcijas tuvākā gada laikā tiks dubultotas. Paredzam, ka arī šogad iedzīvotāji aizvien biežāk vēlēsies veikt ikdienai nepieciešamos pirkumus tiešsaistē, tāpēc aizvadītā gada laikā esam ieguldījuši visas pūles “Barbora” esošās kapacitātes pilnveidošanā, ” komentē interneta veikala “Barbora.lv” vadītāja Sanita Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas tehnoloģiju uzņēmums “Bolt” noslēdzis līzinga līgumus ar Swedbank un Luminor par kopējo summu 126 miljoni eiro, lai nodrošinātu uzņēmuma automašīnu nomas pakalpojuma “Bolt Drive” paplašināšanu.

Šo aizdevumu mērķis ir trīskāršot “Bolt Drive” autoparka apjomu Baltijas valstīs un piedāvāt iedzīvotājiem vēl labākus pārvietošanās veidus pilsētās.

Swedbank izsniegtais finansējums ir 80 miljonu eiro apmērā, bet Luminor – 46,2 miljonus eiro apmērā. Abu banku piešķirtie aizdevumi ļaus “Bolt Drive” paplašināt savu autoparku Baltijas valstīs, kurā ietilpst dažādi transportlīdzekļi, sākot no maziem automobiļiem līdz SUV un miniveniem. Jaunās automašīnas nonāks pie klientiem Tallinā, Rīgā, Jūrmalā un Viļņā.

Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Jevgenijs Ivanovs uzsver, ka Swedbank mērķis ir atbalstīt uzņēmējus to centienos augt un attīstīties. ““Bolt Drive” ir piemērs, kā saasināt konkurenci koplietošanas automašīnu tirgū, piedāvājot klientiem vairāk iespēju pārvietoties sev ērtā veidā, pamazām mazinot automašīnu blīvumu kopējā satiksmē. Tāpat arī esam ļoti gandarīti, ka “Bolt” sava pakalpojuma nodrošināšanai izvēlas videi draudzīgus spēkratus, piedāvājot ilgtspējīgākas izvēles saviem klientiem," sacīja Jevgenijs Ivanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežsaimniecības uzņēmuma SIA "Pata" grupa investējusi gandrīz astoņus miljonus eiro, iegādājoties 27 "Scania Super" kravas automašīnas, informē uzņēmumā.

Kā norāda "Pata" pārstāvji, uzņēmums no "Scania" saņems 21 kokvedēja sastāvu un sešus vilcēju sastāvus koksnes beramkravu pārvadāšanai. Pirmās kravas automašīnas saņemtas šodien.

Noslēdzoties autoparka paplašināšanas projektam, "Pata" grupai kopumā būs 90 meža tehnikas autoparka vienības, tai skaitā kokvedēji, šķeldvedēji un šķeldotāji.

"Pata" grupas loģistikas vadītājs Kaspars Liepiņš-Liepa, atzīmē, ka grupas autoparka vidējais tehnikas vecums ir divi gadi, savukārt jaunās automašīnas ļaus efektīvāk apkalpot ne vien grupas uzņēmumus, bet arī citus meža īpašniekus.

Uzņēmumā uzsver, ka līdz ar parka paplašināšanu tiks izveidotas 60 jaunas darbavietas, kā arī palielināta enerģētiskā neatkarība, jo kurināmās koksnes produktu pārvadāšanu no meža līdz ražotnei un patērētājam "Pata" grupa veiks ātrāk un mobilāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumu autoparki Covid-19 krīzē: lielākie izaicinājumi nozarē un cīņa pret tiem

Kristaps Liecinieks AAS BALTA (PZU grupa) Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs, konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” priekšsēdētājs, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads ir bijis liels izaicinājums daudzām nozarēm. Arī transporta un loģistikas nozare nav bijusi pasargāta no nepatīkamām pārmaiņām.

Kā uzņēmumiem veicies ar krīzes pārvarēšanu, kamēr autoparks atradās ilgākā vai īsākā dīkstāvē, – par to pilnīgu pārskatu gūsim, noslēdzoties Balta un Satiksmes ministrijas organizētajam konkursam “Drošākais uzņēmuma autoparks”. Šogad pievērsīsim īpašu uzmanību krīzes risinājumiem un labās prakses piemēriem, kas palīdzējuši izdzīvot vai preventīvi novērst smagāko krīzes sitienu pa uzņēmumu plāniem. Tomēr zināmu skaidrību par kopējo situāciju varam gūt jau šobrīd, un jau šobrīd redzam arī piemērus, kā uzņēmumi ar to tikuši galā.

Daļai pasažieru pārvadātāju un citiem uzņēmumiem Covid-19 laiks neizbēgami mazinājis darba apjomu, citiem, gluži pretēji, – pavēris jaunas biznesa nišas. Taču cena visiem viena – gan neatliekamās palīdzības, gan piegāžu servisa autovadītājiem nācies strādāt paaugstinātas bīstamības apstākļos, tāpēc līdzās biznesa interesēm aktualizējušies dažādi psiholoģiskie aspekti un darbinieku labsajūta. Un, it kā ar Covid-19 nebūtu gana, starp kravu pārvadātāju nozares aktualitātēm Latvijā šogad noteikti jāmin arī Mobilitātes pakotnes I nosacījumi, ar kuriem saistītas būtiskas pārmaiņas kravu autopārvadātāju darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru