Auto

Latvijas autoparka kuģis jāiegriež klimata dimensijas virzienā

Linda Zalāne, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Vides aizsardzības jomā Latvijas autoparka nākotne gulstas uz daudzu pleciem – sākot no pašiem autobraucējiem, līzinga izsniedzējiem, degvielas tirgotājiem un beidzot ar valsts politikas veidotājiem.

Ikgadējā DB rīkotajā auto forumā Auto2019 viens no galvenajiem tematiem bija Latvijas autoparka nākotne CO2 samazinājuma kontekstā un tika izteiktas bažas, ka, virzot autoparka kuģi pašreizējā virzienā, ES direktīvas prasības 2030. gadā nebūs iespējams sasniegt.

«Pavisam nesen Latvijas auto parkā ir ienākusi jauna dimensija – klimats. Tam ir arī mērķi – tuvākais no tiem 2030. gadā, kas paredz 6% samazinājumu CO2 izmešu apjomam salīdzinājumā ar 2005. gadu. Pagaidām statistikas dati liecina, ka Latvija šajā laika periodā plānu neizpildīs tuvu pie diviem milj. tonnu jeb divas trešdaļas no visa autoparka emisijām, kas ir šobrīd. Tas ir ļoti daudz. Varam arī nesatraukties, ja šķiet, ka maksāt soda naudas par mērķa neizpildīšanu būs izdevīgāk nekā kaut ko darīt lietas labā. Vienmēr ir izvēle. Protams, ir dažas mazas, labas lietas, kas jau ir ieviestas, piemēram, uzlādes punktu tīkls elektroautomobiļiem, kuru realizē CSDD, kā arī sabiedriskā transporta joslas, pa kurām var braukt arī elektroauto. Tomēr ar to visu ir par maz, lai kuģi, kas virzās nepareizā virzienā, pagrieztu,» uzsver Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Auto kļūs vairāk

Latvijas autoparks katru gadu tiek pieplūdināts ar vecām automašīnām no citām Eiropas valstīm, un to vecums palielinās, proti, patlaban lielākā daļa jeb 63% Latvijas auto parkā ir vairāk nekā desmit gadus veci spēkrati un vidējais vecums ir 13,9 gadi kādreizējo 11,8 gadu vietā. «Turpinot esošo politiku, Latvija kļūs par sava veida izgāztuvi Eiropā, jo daudzas valstis, tostarp mūsu tuvākie kaimiņi, domā par šo jautājumu, ieviešot dažādus ierobežojumus, piemēram, dīzeļmotora spēkratu pielietošanas limitus pilsētvidē, kā arī īsteno dažādas atbalsta programmas, kas mudina iegādāties gados jaunus auto,» akcentē Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Viņa kolēģis I. Rūtiņš papildina, norādot, ka valsts autoparks lielā mērā ir ekonomikas procesu veiksmes indikators, kas raksturo ekonomikas brieduma pakāpi, ekonomikas dalībnieku spēju plānot ilgtermiņā un uzņemties saistības, tostarp pret vidi. Viņaprāt, ir vairāki objektīvi faktori, kāpēc diskusijām par autoparka nākotni būtu jāpievērš lielāka vērība, un viens no tiem ir fakts, ka līdz ar ekonomikas augšupeju palielināsies arī Latvijas autoparks, un tiek prognozēts, ka 10-30 gados tas varētu pat dubultoties. «Galvenais jautājums, uz kā rēķina šī dubultošanās notiks – tirgū kļūs vairāk veco vai jauno auto, kas palīdzēs izpildīt prasības pret vides saudzēšanu. Patlaban Latvijas autoparkā ir 640 tūkst. spēkratu, kas ir reģistrēti un izgājuši apskati,» stāsta I. Rūtiņš, kurš aicina auto jomas nozīmīgumu Latvijas ekonomikā nenovērtēt par zemu, jo auto un rezerves daļu tirdzniecība, kā arī serviss kopumā veido 6% no IKP.

«Latvijā ekonomikas izaugsmes temps ir labs, un, skatoties uz šiem datiem, rodas sajūta, ka viss it kā ir, bet kaut kā trūkst. Lai mēs kaut ko sasniegtu 2030. gadā, mums ir ne tikai jārunā, bet jādara jau šodien. Visticamāk, jau bija jādara aizvakar. Jāsauc lietas īstajos vārdos, ja nevēlamies pārvērsties par Eiropas vecā autoparka izgāztuvi un aizmirst par mērķu sasniegšanu uz visiem laikiem. Jāsaprot, kas ir jāatbalsta un jāapgrūtina. Bez auto parka atjaunošanas mērķus sasniegt nevarēs, un tur nelīdzēs nedz biodegviela, nedz saspiestā dabasgāze. Nepieciešami iedarbīgāki mehānismi – tiešie atbalsti vai pamatīgas nodokļu atlaides gados jauna auto iegādei. Vācija un Norvēģija ir piemērs visiem, bet tikpat labu praksi rāda arī Slovēnija, Rumānija un mūsu kaimiņzeme Lietuva, kas ir sākusi runāt par atbalsta programmām tiešo subsīdiju veidā jaunu automobiļu iegādei. Bez tā arī mēs nekur tālu netiksim,» stāsta I. Rūtiņš.

Savukārt CSDD Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš uzsver, ka CO2 samazinājumā vienīgais atslēgas vārds nav subsīdijas, kas nodrošinās izmaiņas jauno auto tirgū.

Visu rakstu lasiet 28. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink Grupp meitasuzņēmums AS Tallink Latvija ir noslēdzis līgumu ar Holland Norway Lines BV par kuģa Romantika ilgtermiņa fraktēšanu.

Fraktēšanas līgums stāsies spēkā pēc tam, kad to tuvākajā laikā apstiprinās saistītie finanšu partneri. Kuģis, kas darbojas ar Latvijas karogu, fraktētājam tiks nodots 2022. gada martā, un līguma nosacījumi paredz nomas periodu uz 3 gadiem ar iespēju līgumu pagarināt uz vēl 1+1 gadu. Plānots, ka Holland Norway Lines kuģi ekspluatēs starptautiskos maršrutos starp Norvēģiju un Holandi.

Kuģis Romantika tiek fraktēts bez uzņēmuma apkalpes un apkopes.

Pirms Covid-19 pandēmijas kuģis Romantika kursēja maršrutā Rīga – Stokholma, taču kopš šī gada jūlija sākuma kuģis tika nosūtīts īstermiņa fraktā uz Maroku. Savukārt no šī gada 15. oktobra kuģis atrodas īstermiņa fraktā Glāzgovā, Skotijā, kur nodrošina izmitināšanu globālās klimata konferences COP26 dalībniekiem. Plānots, ka kuģis atgriezīsies Tallinā novembra vidū, taču, ņemot vērā, ka uzņēmums neplāno atjaunot Rīga – Stokholma maršrutu vismaz līdz 2022. gada pavasarim, kuģis paliks Tallinas ostā līdz frakta sākumam saskaņā ar noslēgto līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā pienācis laiks mērķtiecīgi vadīt klimata politiku

Jānis Kauliņš, EY Partneris Baltijas valstīs, 28.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģeopolitiskā situācija, karš Ukrainā, saspīlējums enerģētikas tirgū un inflācijas izaicinājumi ir atvirzījuši klimata jautājumus otrajā vai pat trešajā plānā. Arī ANO COP27 klimata konference pelna vien mērenu sabiedrības uzmanību.

Taču nav šaubu, ka šī situācija ir īstermiņa – klimats atgriezīsies dienaskārtības pirmajās rindās, jo tieši šis, līdz ar valsts drošības situāciju, ir mūsu paaudzes eksistenciāls izaicinājums. Tam būs vajadzīgi risinājumi un arī Latvijai ir vērts mērķtiecīgāk vadīt klimata politiku, jo jāņem vērā, ka tieši ilgtspējas izaicinājumiem – nevis otrādi - jau tuvākajā dekādē tiks pakārtoti citi attīstības jautājumi – izaugsme, labklājības izpratne, izglītība, enerģētika.

Svarīga robežšķirtne valsts klimata politikas noteikšanā, tostarp attiecībā uz institucionālo ietvaru

Konceptuāli Latvija pašlaik atrodas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanas periodā līdz 2030.gadam ar nākamo atskaites punktu 2024.gadā, līdz kuram brīdim ir jāveic plāna aktualizāciju un jāiesniedz pārskatīto plānu Eiropas komisijai. Tas nozīmē, ka pašlaik ir labākais brīdis pārskatīt Latvijas institucionālo ietvaru un izveidot jaunu iestādi, kas spētu efektīvāk, operatīvāk un kvalitatīvāk reaģēt uz ģeopolitiskiem procesiem un valsts makroekonomikas tendencēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Jaunā Tallink Grupp kuģa MyStar krustmāte būs Igaunijas prezidente

Db.lv, 12.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Videi draudzīgais kuģis Baltijas jūrā MyStar, kuru pasūtīja Tallink Grupp, un kas pašlaik tiek būvēts Rauma Marine Constructions (RMC) kuģu būvētavā Somijā, tiks pabeigts 2022. gadā.

Tradicionālās kuģa kristības plānotas 2021. gada 12. augustā, un par kuģa krustmāti ir izvēlēta Igaunijas Republikas prezidente Kersti Kaljulaida.

Kuģa MyStar kristību pasākuma ietvaros kuģis pēc kristību ceremonijas tiks nolaists ūdenī, kas ir vēl viens būtisks un svarīgs pavērsiens kuģa būvniecības gaitā, tādējādi pārbaudot uz sauszemes būvētā kuģa gatavību un tā peldspēju.

Kuģa nolaišana ūdenī notiks kuģu būvētavas sausajā dokā, kur kuģis vēl tiek būvēts. Ceremonijas laikā goda viesi svinīgi atver vārstus, lai piepildītu doku ar ūdeni, kurā atrodas kuģis. Pēc kuģa kristīšanas un nolaišanas ūdenī, kuģa būvniecības darbi, kas līdz šim notika kuģa ārpusē, tagad noritēs kuģa iekšpusē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pieaugot klimata pārmaiņām, uzņēmēju atbildība palielinās

Ivars Šmits, tekstila nomas servisa uzņēmuma "Lindstrom" vadītājs Latvijā, 04.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā ne pirmo gadu piedzīvotās anomālijas – ilgstoši sausuma periodi un postošie plūdi ir tikai maza daļa no klimata pārmaiņu sekām, kuras piedzīvojam nevis teorētiski, bet ļoti praktiski.

Turklāt klimata pārmaiņas un globālā sasilšana vairs nav tikai tālu zemju problēma - tā ir lokāla un klātesoša arī Latvijā, par ko liecina, piemēram, plūdi Jēkabpilī gada sākumā, augusta mēneša spēcīgie negaisi, kuru postījumi daudzus cilvēkus atstāja ar vairākiem tūkstošiem eiro mērāmiem zaudējumiem. Klimatu pārmaiņas ir cilvēces izraisītas sekas, tāpēc jauni risinājumi ikdienai un darbībām, ko veicam, ir jāmeklē ne tikai mājsaimniecībās, bet arī uzņēmumos.

Uzņēmēju atbildība klimata pārmaiņu ērā

Globālā mērogā klimata pārmaiņas rada dažādas sekas, tostarp gaisa temperatūras svārstības, kas var izraisīt ekstremālus laikapstākļus un nokrišņu daudzuma izmaiņas, kas var izraisīt sausumu vai plūdus, kādus esam pieredzējuši gan Eiropā, gan citviet pasaulē. Laikapstākļu izmaiņas iet roku rokā ar faunas un floras transformācijām - aizvien vairāk savairojas dažādas invazīvas augu un kaitēkļu sugas, apdraudot dabas daudzveidību, izraisot sugu izmiršanu traģiskos veidos. Latvijā visas šīs parādības ir novērojamas dažādās pakāpēs - pieredzam ievērojamas temperatūras svārstības visos gadalaikos, stipras vētras un nokrišņus, pavasara laikā applūdušus laukus un ekstremālu sausumu vasarās, invazīvas kaitēkļu sugas un apdraudētu sugu skaita palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēja parku attīstībai Latvijā nepieciešama sabiedrības līdzdalība

Kristaps Stepanovs, vēja parku attīstītājs, 04.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu jebkādu vērienīgu ekonomisku transformāciju, tai nepieciešams gan pieprasījums sabiedrībā kopumā, gan politiskā griba, gan pamatojums makroekonomiksā mērogā un atbalsts to vietējo kopienu līmenī, kuras ir tieši iesaistītas šīs transformācijas īstenošanā.

Klimata neitrāla politika ar tās pārejas mērķiem uz arvien zaļāku enerģijas izmantošanu ir šādas transformācijas piemērs.

Eiropas Savienības līmenī jau ir formulēts mērķis kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu, 2050. gadā sasniedzot klimata neitrālas ekonomikas izveidi. Šo ambīciju ievieš tagad jau liels daudzums ar dažādiem likumdošanas aktiem un iniciatīvām. ES rīcība sakņojas pilsoņu pieprasījumā pēc klimata ilgtspējīgas politikas – saskaņā ar ES pētījumiem, deviņi no desmit eiropiešiem uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu. Arī enerģētikas nozaru speciālistu konferencēs vairs neviens nešaubās, ka pāreja uz ilgtspējīgu klimata ekonomiku patiesi notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) glabāšanas un regazifikācijas kuģis pastāvīgi atradīsies Inko, Somijā, nevis Paldiskos, Igaunijā, pirmdien paziņoja Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministre Rīna Sikuta.

"Šodien mēs patiešām esam panākuši vienošanos šajā jautājumā," sacīja Sikuta Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR pēc tam, kad kopā ar Somijas ekonomikas ministru Miku Lintiki bija apmeklējusi Paldiskus, kur, tāpat kā Inko, tiek būvēts LNG terminālis.

Tas, ka termināļa kuģis atradīsies Somijā, viņai bijis skaidrs jau jūlijā, kad viņa stājusies ministres amatā, atzina Sikuta.

"Igaunija agrāk pabeigs savas piestātnes būvi, un mūsu stratēģiskās intereses ir, lai kuģis būtu šeit," sacīja ministre.

Pavasarī Igaunija un Somija vienojās, ka kuģis atradīsies tur, kur vispirms tiks pabeigti termināļa būvdarbi. Paldiskos tos paredzēts pabeigt novembra sākumā, bet Inko - decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspēja un zaļais kurss nozīmē būt soli priekšā citiem

Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespēja ierobežot klimata pārmaiņas, lai gan ļoti niecīga, tomēr joprojām pastāv, ja nekavējoties tiks veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda emisijas un sasniegtu klimatneitralitāti pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2050.gadā.

Tā secināts ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes zinātnieku ziņojumā "Klimata pārmaiņas 2021: Fizikālā zinātne", kas publiskots pirmdien.

Pasaules Dabas Fondā (PDF) informēja, ka ziņojums apraksta klimata pārmaiņu reģionālās ietekmes, prognozes un sekas, ja cilvēce pārsniegs vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās pusotra grāda robežu. Viens no ziņojuma galvenajiem secinājumiem - iespējas nepārsniegt pusotra grāda robežu, kas ir Parīzes nolīguma mērķis, strauji samazinās.

Ziņojumā izklāstīta dabas nozīme cīņā pret globālo sasilšanu, jo īpaši oglekļa koncentrācijas samazināšanā atmosfērā - tikai pēdējās desmitgades laikā vien sauszemes un okeānu oglekļa krātuves ir absorbējušas attiecīgi 31% un 23% no cilvēces izraisītajām oglekļa emisijām. Taču zinātnieki brīdina, ka turpmāk, palielinoties oglekļa koncentrācijai atmosfērā, šīs dabiskās oglekļa krātuves kļūs arvien mazāk efektīvas. Tādējādi ir būtiski nekavējoties aizsargāt bioloģisko daudzveidību, ekosistēmas un atjaunot dabu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas izraisītas pārdomas Vecgada vakarā

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink domā izvērsties arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās

Egons Mudulis, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink liek uzsvaru uz jaunu, efektīvu floti; pamatbiznesu – jūras pārvadājumus – saglabās, bet domā par izvēršanos arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Nogene (Paavo Nõgene). Kompānija šogad atzīmē 30. jubileju, bet Rīgas‒Stokholmas līnijai paliek 13 gadi.

Fragments no intervijas

airBaltic tiek saukts par Latvijas nacionālo lidsabiedrību. Kā Tallink tiek uztverts Igaunijā, kā cilvēki to uzlūko?

Patiesībā Tallink ir lielākā Igaunijas kompānija ar 950 milj. eiro ieņēmumiem pērn. Esam lielākais darba devējs. Kompānijai ir 7500 darbinieku, esam labākais darba devējs privātajā sektorā, kā pērn atklāja (Kantar Emor) pētījums. Pirmo vietu kopumā ieņēma valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia. Tallink ir sava veida nacionālais mantojums. Uzņēmums attīstījās ļoti strauji, 2006. gadā Tallink nopirka Silja Line – somu nacionālo mantojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

No riepu montāžas līdz savirzes regulēšanai: riepu serviss tava uzņēmuma autoparkam

Reklāmraksts, 07.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Freepik.com / Drazen Zigic

Autoparks ir nozīmīga sastāvdaļa daudziem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai automašīnas vienmēr būtu labā tehniskajā stāvoklī. Uzticams riepu serviss var sniegt neaizstājamus pakalpojumus, kas palīdzēs uzturēt tava uzņēmuma autoparku kustībā 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Ja arī tavam uzņēmumam šī ir aktuāla tēma, esi nonācis pareizajā vietā – lasi un noskaidro, kādas priekšrocības tev var piedāvāt šāda sadarbība, un kuru riepu servisu šim mērķim izvēlēties!

Riepu garāžas piedāvājumā – plašs pakalpojumu klāsts ikviena autoparka vajadzībām

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, atšķirīgi no citur pasaulē izplatītās tendences, gan uzņēmumi, gan privātpersonas parasti iegādājas automašīnu ar līzingu bankā, taču pastāv vienkāršāka un ērtāka alternatīva bez pirmās iemaksas – pilna servisa noma. Kas tā ir un kā automašīnas noma var būt labāka par līzingu, to skaidro Rentest SIA, kas vairāk nekā 10 gadus piedāvā transportlīdzekļu pilna servisa nomu, reģionālais vadītājs Ardo Voll un Rentest Grupp (20 darbības gadu) vadītājs Andrus Valma.

Lielākais ieguvums, ko sniedz pilna servisa noma, ir laika un izdevumu ietaupījums, kā arī cenu pieauguma un neparedzētu apstākļu radīto risku vadība. „Uzņēmumi, tādi kā mēs, kuri ir specializējušies pilna servisa nomā, atbrīvo klientu no riska, fiksējot pilna servisa nomas maksājumus visā periodā,” paskaidro Andrus Valma.

Uzņēmuma laika patēriņš, kas saistīts ar vienu transportlīdzekli, ir aptuveni 20–25 darba stundas gadā

Uzņēmums bieži vien iegādājas transportlīdzekļus līzingā un nozīmē darbinieku, kura uzdevums ir sekot autoparka tehniskās apkopes termiņiem, iegādāties riepas, rezervēt riepu nomaiņas, tehniskās apskates un apkopes laikus. Pilna servisa nomas gadījumā visu klienta autoparka uzturēšanas uzraudzību veic pats nomas piedāvātājs, iegādājas riepas, uzglabā tās, vienojas par tehnisko apkopi, tehnisko apskati un rezervē riepu maiņas laikus. Rentest servisa ietvaros var paši nogādāt automašīnu uz riepu nomaiņu vai tehnisko apkopi, uz to laiku nododot klienta rīcībā maiņas automašīnu. Šo pakalpojumu var izvēlēties kā vienreizēju vai arī kā pastāvīgu papildpakalpojumu. Tā klients ietaupa savu vērtīgo laiku un var veltīt lielāku uzmanību savam pamatdarbam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Forums uzņēmējiem Vai bizness šodien var atļauties NEbūt energoefektīvs? 10. oktobrī bija apmeklēts gan no valsts, gan uzņēmēju puses, un abas puses domāja vienā virzienā

Motormuzeja konferenču zāli bija pārpildījuši 170 apstrādes ražošanas uzņēmēji, un, kā informēja valsts attīstības finanšu institūcijā Altum, interese bijusi plašāka, tādēļ paredzams, ka līdzīgi forumi un konferences notiks vēl. Forumu atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, tas liecina ne tikai par interesi, bet arī par skaidru vēlmi uzņēmējiem un valdībai strādāt kopā. Pasākumu rīkoja Altum, EM, LTRK un EK, šādi apliecinot gatavību darboties vienoti. Motivācija darbam ir pietiekama, jo Eiropas Savienības budžets energoefektivitātei un klimata pārmaiņu politikai naudu nežēlos, tikai jāprot būs paņemt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Transporta nozares pienesums zaļo mērķu sasniegšanai – alternatīvas, subsīdijas, investīcijas

Sadarbības materiāls, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš marta sākuma Rīgas līcī, Rīgas brīvostas enkurvietā, reidā stāv kuģis, uz kura atrodas 55 000 tonnu kālija hlorīda un kas Krievijas oligarhiem piemēroto sankciju dēļ nevar pamest valsti, vēsta LTV raidījums "De facto".

Minerālmēslu krava pieder firmai, uz kuru attiecas Eiropas Savienības sankcijas, kas tika pieņemtas Krievijai iebrūkot Ukrainā. Atšķirībā no citiem minerālmēslu uzkrājumiem, uz kuriem attiecās sankciju režīms un ko sāka izvest pēc Valsts vides dienesta (VVD) lēmuma, šajā gadījumā dienests neplāno rīkoties līdzīgi.

Kā atzīmē raidījums, kravas kuģis netiek ne projām, nedz arī atpakaļ ostā - uz tā esošais kālija hlorīds pieder firmai, uz kuru attiecas sankcijas, kas uzliktas Kremlim pietuvinātajam krievu biznesmenim Dmitrijam Mazepinam, un tagad vairāku mēnešu garumā dažādas iestādes netiek skaidrībā, kā šo situāciju atrisināt.

Aptuveni nedēļu pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Rīgas ostā no Pēterburgas ienāca daļēji uzkrauts kuģis "Asian Majesty". "Riga fertilizer terminal" to turpināja piepildīt ar kālija hlorīdu, un kopš 5.marta kuģis ar minerālmēslu kravu atrodas Rīgas līcī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas kuģniecības kompānija AS Tallink Grupp un Rauma Marine Constructions (RMC) noslēgusi līgumu par jauna LNG kuģa būvniecību, informē uzņēmums.

Kuģis kursēs maršrutā Tallina – Helsinki. Līdzīgi kā Tallink Grupas jaunākais kuģis Megastar, arī jaunais Shuttle servisa kuģis būs duālās degvielas kuģis, garumā aptuveni 212 metri ar 2800 pasažieru vietām. Kuģa būvniecība izmaksās aptuveni 250 miljonus eiro. Tas tiks būvēts Raumas kuģu būvētavā Somijā. Plānots, ka kuģis tiks nodots 2022. gada janvārī.

Jaunais Shuttle servisa kuģis ar tonnāžu 50 000 un ātrumu 27 jūras mezgli izmantos LNG degvielu un atbildīs emisiju esošajiem noteikumiem un zināmajām prasībām nākotnē. Salīdzinot ar Tallink Grupas jaunāko kuģi, jaunajam kuģim būs plašāka pasažieru zona ar vairāk sēdvietām un vairāk kajītēm kuģa komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar franču kruīza kompānijas “Ponant” kruīzu kuģa “Le Bellot” vizīti Rīgā oficiāli atklāta šī gada kruīza sezona, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Pirmais sezonas kuģis ir ekspedīciju klases, būvēts 2020.gadā, tam ir 7 klāji, vairāki restorāni un bāri, atpūtas telpas, peldbaseins, spa zona, fitnesa zāle. Kuģis aprīkots ar 92 kajītēm 184 pasažieriem (maksimālā ietilpība 264 personas), kuģi apkalpo 112 apkalpes locekļi. Ponant jaunākie kuģi būvēti kā polārās kruīza jahtas (garums - 131 metri) ar mazu iegrimi (4,5 metri), un ir īpaši izstrādāti, lai nodrošinātu ekskluzīvu privātu jahtu tipa polāro ceļojumu pieredzi. “Le Bellot” Rīgu apmeklē 10 dienu ilga tematiska “muzikālā” kruīza ietvaros. Maršruts iekļauj 9 Baltijas jūras ostas, tostarp, mūsu kaimiņus Klaipēdu un Tallinu.”

2024.gada kruīza sezonā Rīgas ostā šobrīd pieteikti 67 kuģu ienācieni, kas ir par 5 vizītēm vairāk nekā pērn. 9 kuģu vizītes plānotas uz 2 dienām ar nakšņošanu Rīgā, 13 kuģi apmeklēs Rīgas ostu pirmo reizi. Sezona ilgs no aprīļa līdz decembrim, kad Rīgas ostā pieteikti 5 kruīzu kuģu ienācieni, kas ir uz pusi vairāk nekā 2023.gada noslēgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Rīgā tiekas Ziemeļu dimensijas Transporta un Loģistikas partnerības valstis

Zane Atlāce - Bistere, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pārrunātu līdzšinējo pieredzi Eirāzijas pārvadājumos un vienotos par jaunām sadarbības iespējām, Rīgā 12. un 13. martā tikās Ziemeļu dimensijas (ZD) Transporta un Loģistikas partnerības valstu pārstāvji.

Latvija šogad prezidē ZD Transporta un Loģistikas partnerības vadības komitejā. Uzņemoties ZD vadības komitejas prezidentūru, Latvija kā prioritāti noteica turpināt darbu pie Eirāzijas transporta sistēmas tuvināšanas. Vizītes pirmajā dienā, 12. martā, norisinājās seminārs, kurā Transporta un Loģistikas partnerības valstis akcentēja nepieciešamību turpināt darbu pie ZD transporta tīkla pagarināšanas līdz Āzijas valstīm, Kazahstānai, Mongolijai, Ķīnai vai Tālajiem austrumiem.

Semināra ietvaros ZD valstu pārstāvji prezentēja arī praktiskos biznesa piemērus, kā arī apmainījās ar līdzšinējo pieredzi Eirāzijas pārvadājumos un turpmākajiem rīcības plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrībai jābūt vairāk, nekā spējam patērēt

Jānis Goldbergs, 07.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja mēs sasniegtu elektroenerģijas ražošanas apjomus lielākus nekā Latvijas vidējais gada patēriņš pēc četriem gadiem, kas ir izdarāms, tad iegūtu, ka elektroenerģija kopumā tiek vairāk eksportēta, nekā importēta un valsts iegūst, nevis zaudē.

Tādu mērķi un novērtējuma skalu sev izvirzījis klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars. Viņaprāt, enerģētika ne tikai “jānostāda uz kājām”, bet arī jāpadara par klimata mērķiem atbilstošu.

Fragments no intervijas

Gadās, ka jūs vēl uzrunā kā enerģētikas un klimata ministru un jūs dedzīgi labojat, ka pareizi ir klimata un enerģētikas ministrs. Šķiet, ka kārtība ir būtiska ne tikai burta pēc. Vai tā ir, vai klimats arī pēc būtības ir pirmajā vietā un pēc tam enerģētika? Kāpēc?

Taisnība, šis brīdis tiešām ir saistīts ar ļoti konkrētiem izaicinājumiem enerģētikā. Mēs sastopamies ar bezprecedenta cenu kāpumu, ir problēmas ar energoresursu pieejamību, mēs to izjūtam katrs savā ikdienas dzīvē! Paralēli tam notiek ļoti strauja transformācija enerģētikā, ievērojot tieši atteikšanos no fosilajiem energoresursiem. Protams, patlaban enerģētikas tēma ir numur viens, jo tā tieši ietekmē mājsaimniecību ikdienu un uzņēmēju konkurētspēju. Raugoties arī uz īstermiņa uzdevumiem, enerģētika ir pirmajā vietā. Dienaskārtībā ir sadales un pārvades tarifu jautājumi, ir arī vēja un citu atjaunojamo energoresursu jaudu ģenerācijas palielināšana, ir jautājumi par sašķidrinātās dabasgāzes piegādes nodrošināšanu. Tomēr, raugoties uz to, kā mēs dzīvosim turpmāk un kā dzīvos mūsu bērni, šajā gadījumā priekšplānā parādās klimata joma. Pie šīs atklāsmes esam nonākuši ilgstošu debašu ceļā. Vēl pirms desmit gadiem mums valstī bija pietiekami liels skeptiķu loks, kuri apšaubīja klimata pārmaiņu esamību vispār un to ietekmi globāli uz civilizāciju kopumā. Šīs balsis pēdējā laikā patiešām ir noklusušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai daba ar klimata krīzi spēj cīnīties pati?

Jānis Ozoliņš, "Arbonics" pārdošanas speciālists, 04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās plaši tiek diskutēts par dažādiem rīkiem, kas var palīdzēt pārvarēt ar klimata pārmaiņām saistītus izaicinājumus, piemēram, samazināt oglekļa dioksīda emisiju apmēru. Tiek uzsvērta gan tehnoloģiju, gan dabā balstītu risinājumu izmantošana, taču vissvarīgākais ir stratēģiska pieeja un esošo iespēju un resursu apzināšana, vienlaikus sniedzot pozitīvu pienesumu gan videi, gan cilvēkiem.

Ar emisiju samazināšanu vien nepietiek

Publiskajā diskursā oglekļa dioksīds (CO2) šodien tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem klimata pārmaiņu veicinātājiem. Eksperti lēš, ka gadā tiek radītas aptuveni 50 gigatonnas jeb 50 miljardi tonnu oglekļa emisiju, taču no šī apjoma globāli tiek piesaistītas vien divas gigatonnas CO2. Tas nozīmē, ka tiek emitēts 25 reizes vairāk CO2 nekā to izdodas piesaistīt. Redzot problēmas apmērus, politikas veidotāji un lēmumpieņēmēji visā pasaulē velta arvien vairāk laika un resursu, meklējot risinājumus CO2 nospieduma samazināšanai. Tomēr svarīgi apzināties – lai spētu sasniegt gan Eiropas Savienībā, gan globālā mērogā noteiktos mērķus klimata jomā un saglabāt temperatūras palielināšanos zem 1.5 grādiem, ne tikai jāsamazina esošais emisiju apjoms, bet arī jāpiesaista ogleklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Paplašinās atbalsts elektroauto iegādei uzņēmējiem

Ilona Noriete, speciāli Dienas Biznesam, 19.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

MyBee reģionālais vadītājs Arvis Eņģelis: kāpēc uzņēmumi izvēlas automašīnu abonēšanu?

Sadarbības materiāls, 18.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu attieksme pret sava transportlīdzekļu parka pārvaldību mainās. Uzņēmumi arvien vairāk fokusējas uz savu pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu un lielāko daļu savu operatīvo darbību, tostarp autoparka pārvaldību, nodod ārējiem partneriem. Šīs izmaiņas īpaši veicinājusi ekonomiskā nestabilitāte, kas ir padarījusi automašīnu abonēšanu par vēl pievilcīgāku iespēju uzņēmumiem.

Pēdējo 4 gadu globālie notikumi – pandēmijas, karš, ražošanas ķēdes traucējumi, inflācija un EURIBOR kāpums – ir mainījuši veidu, kā daudzi no mums pieiet ne tikai savai ikdienai, bet arī uzņēmuma attīstībai. Viena no svarīgākajām mācībām, ko esam spējuši paņemt no šī perioda, ir tas, ka izdzīvo tikai tie, kuri spēj ātri pielāgoties situācijai un pieņemt savlaicīgus lēmumus.

Mainīgā ekonomiskā vide un patērētāju paradumi ir izraisījuši strauju abonēšanas biznesa modeļa attīstīšanos, ko var redzēt tādos tehnoloģiju un straumēšanas gigantos kā Microsoft, Netflix, Spotify un Amazon. Patērētāji arvien vairāk pievēršas preču un pakalpojumu abonēšanai, jo tie piedāvā brīvību, elastību un iespēju efektīvāk plānot savas finanses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā A. Deglava pārvada slēgšanu, no ceturtdienas, 25.aprīļa, Rīgas satiksme ir izstrādājusi izmaiņas 11., 22. trolejbusa un 3., 6., 13., 47., 50., 51. un 52. autobusa maršrutiem.

11.trolejbusa maršruts – slēgts. Mēneša biļetes, kas iegādātas minētajam maršrutam, var izmantot 13.trolejbusa maršrutā bez reģistrācijas.

22.trolejbusa maršruts virzienā uz Centrālo staciju brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem brauc pa maršrutu līdz Avotu ielai, tālāk pa Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

3. un 6.autobusa maršruts virzienā uz Daugavgrīvu, Abrenes ielu brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu, Pērnavas ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem, Dreiliņiem brauc pa maršrutu līdz Pērnavas ielai, tālāk pa Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

Komentāri

Pievienot komentāru