Tehnoloģijas

Dokobit ienāk Latvijā

Anda Asere, 10.12.2019

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Lietuvas dokumentu elektroniskās parakstīšanās rīks "Dokobit" sāk darbu Latvijā.

Risinājuma mērķis ir vienkāršot uzņēmējiem dokumentu parakstīšanu, piemēram, darba līgumu vai līgumu ar biznesa partneri, stāsta "Dokobit" līdzdibinātājs Gints Balčūns (Gintas Balčiūnas).

Jau iepriekš "Dokobit" risinājumam bija lietotāji Latvijā, taču tie pārsvarā bija lieli uzņēmumi, kas darbojas visā Baltijā. "Iepriekš vienīgais e-parakstīšanās risinājums Latvijā bija "eParaksts", kas nav īpaši populārs. Viss mainījās līdz ar "Smart-ID" ienākšanu tirgū. Tagad daudzas kompānijas to izmanto un veido jaunus digitālos pakalpojumus. "Smart ID" Latvijā ir izdarījis ļoti labu darbu. Tas ir ļoti populārs un ir vienīgais tik plaši izmantotais e-identitātes rīks," apgalvo G. Balčūns. Līdz ar to aug uzņēmuma klientu un lietotāju skaits, turklāt tie parakstās arī starpvalstu līmenī. Tāpēc uzņēmums nolēma izveidot atsevišķu biroju Latvijā. "Dokobit" ir lokalizējis visu risinājuma saturu un atradis pārstāvniecības vadītāju. "Tagad esam visā Baltijā," tā G. Balčūns.

G. Balčūns uzskata, ka viens no elektronisku dokumentu parakstīšanas lielākajiem plusiem ir laika ietaupījums. "Vairs nav "jāķēpājas" ar dokumentu drukāšanu pirms parakstīšanas, tos nevajag sūtīt pa pastu vai mēģināt noķert priekšnieku, lai viņš tos parakstītu. Sistēmā redz, kurš ir atvēris dokumentu un kad parakstījis," viņš skaidro. Tomēr uzņēmējs novērojis, ka pagaidām elektronisko parakstīšanos izmanto maz kompāniju. Dažās valstīs situācija esot labāka, bet, piemēram, Vācijā neesot izplatīta šāda prakse. "Viņi joprojām izmanto faksa aparātus!" piebilst G. Balčūns.

Uzņēmums savos pirmsākumos nodarbojās ar programmatūras izstrādi, tā klienti pārsvarā bija no Ziemeļeiropas. "Vēlējāmies izstrādāt savu produktu, izmēģinājām dažādas idejas. 2011. gadā pamanījām, ka ir tāda lieta kā elektroniskā parakstīšanās un mūsdienās nav jēgas izmantot papīros balstītus procesus. Tāpēc izstrādājām elektroniskās parakstīšanās rīku, kas ir lietotājam draudzīgs veids, lai juridiski pareizi parakstītu elektroniskus dokumentus," saka G. Balčūns. 2013. gada vasarā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem "eIDAS" un 2014. gadā "Dokobit" sāka darbību saskaņā ar to. "Bija tirgus interese un izlēmām atdalīt mūsu programmatūras izstrādes kompāniju un pārsvarā strādāt ar šo virzienu," saka G. Balčūns.

Uzņēmums auga un 2015. gadā nopirka lielāko dokumentu parakstīšanas risinājumu Lietuvā Eparasas.lt. Tādējādi uzņēmums ieguva lietotāju bāzi un pārvērta to maksājošos lietotājos. "Sākām augt, mums bija pirmie lielie klienti, no kuriem daudz mācījāmies un pielāgojām produktu. Tad mums radās iespēja nopirkt dokumentu parakstīšanas risinājumu DigiDoc.ee no Igaunijas "SK ID Solutions", kas ir "Smart-ID" izstrādātājs. Mēs no viņiem nopirkām tikai dokumentu parakstīšanās portālu, " skaidro G. Balčūns. Līdzīgi kā Lietuvā, šis darījums ļāva iegūt klientu bāzi.

2016. gadā "Dokobit" atvēra biroju Islandē. "Tas ir mazs tirgus, bet visiem ir mobilā identitāte, visi var izmantot elektronisko identitāti, lai parakstītu dokumentus. Tirgus ir mazs, bet tajā bija viegli ieiet," norāda G. Balčūns.

Uzņēmumam ir divi biznesa virzieni. Viens ir dokumentu parakstīšanas portāls, kam var piekļūt jebkurš lietotājs ar savu "Smart-ID". Otrs ir atvērtais lietojumprogrammas risinājums (API), kas domāts uzņēmumiem un organizācijām, kas vēlas savā informācijas sistēmā vai pašapkalpošanās portālā ieviest e-parakstīšanās funkcionalitāti.

Jau no pirmsākumiem uzņēmumam ir bijis plāns veidot starptautisku kompāniju. Pēc nostiprināšanās Latvijā "Dokobit" plāno attīstīties Ziemeļvalstīs. Tāpat G. Balčūnam ir plāns izmēģināt spēkus arī Vācijā, kur dažos reģionos ir esot labāks tehnoloģiskais briedums, nekā pārējā valstī.

Attīstībā uzņēmums iegulda privātos līdzekļus un līdz šim kopējais investīciju apjoms sasniedz 1,5 miljonus eiro. "Augam dabiski, esam pelnoši," saka G. Balčūns. Šogad uzņēmums plāno 1,5 miljonu eiro apgrozījumu.

G. Balčūns paredz, ka elektroniskās parakstīšanās izmantošana pieņemsies spēkā, kas savukārt radīs vilkmi arī citās nozarēs un radīsies jauni pakalpojumi. "Daudzi uzņēmumi sāk skatīties uz veidu, kā piedāvāt elektroniski jaunus pakalpojumus. Elektroniskā parakstīšanās attīsta jaunus biznesus," viņš teic.

Db.lv jau rakstīja, ka IT kompānija "Digital Mind" izstrādājusi risinājumu "SigningServices", lai plašākam uzņēmumu pulkam padarītu e-parakstīšanu pieejamāku. G. Balčūns teic, ka uzņēmumus varētu saukt par konkurentiem atvērtā lietojumprogrammas risinājuma biznesa virzienā.

Saistībā ar elektronisko parakstīšanos tiek izmantoti dažādi termini, kas rada apjumu. G. Balčūns iesaka pieturēties pie apzīmējumiem elektroniskā identitāte, elektroniskais paraksts un elektroniskā parakstīšanās.

Baltijā un Islandē "Dokobit" portālam ir vairāk nekā 200 tūkstoši lietotāju. Vairāk nekā 200 digitālo pakalpojumu nodrošinātāji izmanto uzņēmuma risinājumus savos pakalpojumos. Mēneša laikā "Dokobit" tiek veikts vairāk nekā miljons transakciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Trako Dienu iepirkšanās notiks arī internetā

Lelde Petrāne, 25.09.2019

Foto avots: «Stockmann»

Jaunākais izdevums

Šoruden pirmo reizi «Stockmann» «Trako Dienu» kampaņas piedāvājumus pircējiem Latvijā būs iespējams iegādāties internetā, izmantojot mājaslapu «Crazydays.com». Tiešsaistes veikals darbosies arī Igaunijā un Somijā, kur «Trakās Dienas» norisināsies vienlaicīgi ar Latviju.

Interneta veikalā preces aplūkot un izveidot vēlmju sarakstu mazumtirgotājs piedāvā no trešdienas, 25.septembra, bet veikt pirkumus būs iespējams «Trako Dienu» laikā – no 2.oktobra plkst. 7.00 līdz 7.oktobra plkst. 2.00.

««Trako Dienu» interneta veikals ir nākamais uzņēmuma solis daudzkanālu iepirkšanās vides attīstībā un pirmā reize, kad «Stockmann» Latvijā ienāk interneta veikalu segmentā, tā nodrošinot klientiem iespēju veikt pirkumus ne vien klātienē, bet arī attālināti sev ērtā vietā un laikā,» teic Dace Goldmane, universālveikala «Stockmann» direktore. Digitālā attīstība ir viens no uzņēmuma stratēģiskajiem virzieniem, un šogad jau īstenoti tādi projekti kā jaunas klientu vadības sistēmas «Salesforce» un pasaulē lielākās mobilo maksājumu sistēmas «Alipay» ieviešana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Digitālā revolūcija ienāk arī optikā

Anda Asere, 30.09.2019

SIA OC Vision valdes priekšsēdētājs Jānis Dzenis.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Pagaidām redzes korekcijā e-komercija ir attīstības sākumstadijā, norāda SIA OC Vision valdes priekšsēdētājs Jānis Dzenis.

Uzņēmumā ietilpst vairāki optikas veikalu zīmoli – Pasaules optika, OptiO, Vision Express, Lornete, Vizionette, kontaktlēcu internetveikals dr. Lensor, kā arī vairumtirdzniecības biznesa virziens Optica. Latvijā nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums ir 30 miljoni eiro, un SIA OC Vision tirgus daļa ir vairāk nekā trešdaļa. OC Vision grupas kopējais apgrozījums, ieskaitot vairumtirdzniecības biznesu un optikas veikalus Lietuvā, 2018. gadā veidoja 21,8 milj. eiro (bez PVN), kas ir par 17,4% lielāks nekā iepriekšējā gadā. «Tirgus piesātinājums vēl nav sasniegts, jo pie mums uz desmit tūkstošiem iedzīvotāju ir viena optika, līdzīgi kā Zviedrijā. Vislielākā konkurence Eiropā ir Kiprā un Beļģijā, kur uz 5000 iedzīvotājiem ir viena optika,» viņš teic. Plašāk par biznesu viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ir jāzina, kas ir knapas

Daiga Laukšteina, 11.10.2019

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt smalko gastronomisko kultūru

Līdz restorānu biznesam pavārs Raimonds Zommers nonāca mērķtiecīgi, bet lēnītēm, soli pa solim. Ar pārliecību, ka tieši tā visam jānotiek. Viņš šaubās, vai vēl kādam aroda brālim Latvijā ir tik daudz plūktu lauru un pieredzes dažādās gastronomiskās sāncensībās. Un arī viņa lolojums – restorāns Entresol, kur nedēļas viducī Dienas Bizness tiekas ar saimnieku, ir līdz malai apmeklētāju piepildīts.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Ir knapas, melno ķiploku velutē no jūsu piedāvājuma, kā arī, piemēram, sēņu arančīni, sīpolu putas, kartupeļu gratina, diļļu emulsija, upeņu gēls no kolēģu ēdienkartes. Vai restorānu apmeklētājam – latvietim - būtu jāzina, kas tas ir?

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ar degvielu vien nepietiks

Žanete Hāka, 08.11.2019

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Patlaban degvielas tirgus Latvijā ir sasniedzis savu augstāko punktu, līdz ar to tas tuvākajos gados būtiski nemainīsies un kopējie apjomi ievērojami nepieaugs.

Nākotnes attīstības būtisks komponents būs aktīva cīņa par klientu, kas noteikti saasinās vispārējo konkurenci, uzskata SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Tikpat būtisks būs tas, ko nozares spēlētāji piedāvās kontekstā ar pasaules cīņu pret klimata pārmaiņām, alternatīvajiem enerģijas resursiem transporta nozarē.

Fragments no intervijas

Kādas tendences vērojamas degvielas tirgū šogad?

Latvijā degvielas tirgus izaugsme ir mērena - pieaugums vairs nav tik straujš kā iepriekš, un jūnijā, jūlijā degvielas patēriņš ir bijis mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajos mēnešos. Tas nozīmē, ka vērojama sava veida ekonomikas atdzišana. Vairāk, īpaši komersanti, izvēlas uzpildīt transportlīdzekļus degvielas uzpildes stacijās, nevis veidot rezerves paši. Benzīna patēriņa apjomi sarūk jau kopš 2008.gada, un arī šis gads nav izņēmums, jo pieprasījuma apmēri samazinājušies par aptuveni 4% - apmēram šāds kritums vērojams ik gadu. To var redzēt arī, vērtējot statistiku, jo ik gadu par aptuveni 10 tūkstošiem samazinās to automašīnu skaits, kas darbojas ar benzīnu. Latvijā labprāt cilvēki pērk automašīnas ar dīzeļdzinējiem. Tāpat jāņem vērā, ka jaunās automašīnas patērē mazāk degvielas, kas arī ietekmē kopējos pieprasījuma apjomus. Šobrīd Latvijas automašīnu tirgū tikai aptuveni 20% ir benzīna automašīnas, un es prognozēju, ka tuvākajos gados šāds īpatsvars turpinās saglabāties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostas pārvaldnieks: Pārskaitījumus veikt nevaram, kuģus pieņemam

LETA, 11.12.2019

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Ventspils brīvostas pārvalde pārskaitījumus veikt nevar un klienti ostai samaksāt arī nevar, bet osta visus kuģus, kas izvēlas ienākt Ventspilī, apkalpo, pavēstīja Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis.

Viņš teica, ka brīvostas pārvalde ir pieprasījusi informāciju bankām par piemērotajām sankcijām, bet pagaidām oficiāla informācija no tām nav saņemta. Sarmulis uzsvēra, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) izdotā Globālā Magņitska vispārējā licence nr.1 paredz 30 dienu periodu, lai pabeigtu darījumus, bet Latvijā šīs sankcijas tiek piemērotas jau nākamajā dienā. Ventspils brīvostas pārvaldnieks skaidroja, ka ostai gan ir visi nepieciešamie resursi - elektroenerģija, degviela, ūdens - lai tā varētu nodrošināt visus pakalpojumus.

"Centīsimies maksimāli ilgi noturēties, lai gan valdība šodien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas. Mums viedokli neviens neprasīja, jo izmaiņas ostu pārvaldē esot ierakstītas valdības deklarācija," teica Sarmulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enerģijas zagļi ir nemanāmi

Anna Klētniece, 17.12.2019

Foto: AP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Enerģijas datu plūsmai mūsdienīgā uzņēmumā vajadzētu būt tikpat pārskatāmai kā finanšu grāmatvedībai, pārliecināts ir energoauditors Kristaps Kašs

Tas, cik lielu pievienoto vērtību var nest energoaudits un energopārvadības sistēma, lielā mērā atkarīgs no uzņēmuma iedziļināšanās energoefektivitātes jautājumos un ieinteresētības tos risināt, norāda uzņēmuma Ekodoma energoauditors Kristaps Kašs. Ja auditu uztver kā formālu atskaiti valsts iestādēm, kuru likums obligāti liek veikt lielajiem uzņēmumiem un tiem, kam gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundu, nereti tiek meklēts lētākais piedāvājums tikai “papīru sakārtošanai” un saņemts attiecīgs rezultāts.

"Šādi uzņēmumi paši arī visvairāk cieš, jo lētākā energoaudita ietvaros var netikt iekļauti nozīmīgi mērījumi, līdz ar to situācija tiek apskatīta virspusīgi. Rezultātā iegūst auditu, kas tikai apliecina uzņēmuma skepsi par šo pasākumu, un tas ieiet nebeidzamā ciklā. Ja grib visu novērtēt kvalitatīvi, auditam ir attiecīgas izmaksas," pauž K. Kašs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Lahdes gadu noslēdz ar pirmajiem simt lietotājiem

Anda Asere, 30.12.2019

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Kopš informācijas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Lahdes" dokumentu parakstīšanas pakalpojuma publiskas ieviešanas novembrī, risinājumam jau ir vairāk nekā simt lietotāji.

"Pilnvērtīgi darbojamies tikai no novembra. Ir pagājis nepilns mēnesis un mums jau ir nedaudz vairāk kā simt lietotāji," saka Dmitrijs Dementjevs-Dedelis, SIA "Lahdes" dibinātājs. To izmanto arī trīs uzņēmumi, kā arī viena valsts kapitālsabiedrība. "Iestāde pēdējās nedēļās testē mūsu risinājumu un ir atzinusi to par labu esam. Tagad iestādes sadarbības partneri saņems paziņojumus ar "Lahdes" starpniecību," teic D. Dementjevs-Dedelis.

Db.lv jau rakstīja, ka informācijas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Lahdes" ar laiku cer apkalpot 1% Eiropas dokumentu aprites tirgus. Iepriekš D. Dementjevs-Dedelis skaidroja, ka uzņēmuma izstrādātais risinājums nav ne pasts, ne arī e-pasts - šis ir jauns pakalpojums, kas digitalizē ierakstītas vēstules un, apliecinot identitāti, ļauj nodot saņēmējam svarīgus dokumentus. Uzņēmumi parasti zina sava klienta personas kodu, tāpēc "Lahdes" izmanto šo elementu, lai sūtītu informāciju. Pat tad, ja cilvēks nekad nav zinājis par "Lahdes", viņš šajā vietnē var saņemt dokumentus un tie tur būs pieejami pat tad, ja viņš to nekad nav izmantojis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Foto: freeimages.com

Jaunākais izdevums

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Kafijas tirdzniecībā ar internetu vien nepietiek

Anda Asere, 06.01.2020

Donats Zīks

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Pēc diviem gadiem e-komercijā, "Nespresso" Baltijā nolemj atvērt arī tradicionālos veikalus

"2017. gada nogalē sākām ar e-komercijas platformu, bet 2019. gadā nolēmām uzsākt arī mazumtirdzniecību veikalos. Oktobrī atvērām pirmo "Nespresso" veikalu Viļņā un pirms dažām nedēļām arī Rīgā. Gan Viļņā, gan Rīgā plānojam atvērt vēl kādu salonu. Tāpat 2020. gadā iecerēts atvērt veikalu Tallinā, kur pagaidām ir tikai internetveikals," stāsta "Nespresso" vadītājs Baltijā Donats Zīks (Donatas Zykus).

Baltijā ar "Nespesso" kafijas kapsulu un aparātu izplatīšanu nodarbojas Lietuvas kompānija "MV Group", kas strādā gan ražošanas, gan izplatīšanas virzienā. Uzņēmumam ir četras alkoholisko dzērienu ražotnes – "Stumbras", "Alita", "Anykščių vynas" un "Gubernija", dzērienu izplatīšanas uzņēmums "Mineraliniai vandenys", kā arī veikalu tīkls "Bottlery".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Tabakas tirgu šūpo kontrabandisti un likumdevēji

Māris Ķirsons, 07.01.2020

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Prognozējama un lēzena akcīzes nodokļa likmju kāpināšana tabakas izstrādājumiem komplektā ar šī produkta nelegālo piegāžu kanālu apkarošanu ir labākais risinājums gan valsts makam, gan legālajiem to tirgotājiem.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē.

Jāatgādina, ka ik gadu un arī no 2020. gada 1. janvāra cigāru un tabakas cienītājiem jārēķinās ar augstākām cenām, jo akcīzes nodokļa likmes ir lielākas. Cigarešu patērētājiem gan jāņem vērā, ka šim produktam akcīzes nodoklis augs no 2020. gada 1. jūlija.

Savukārt par tālākām šī akcīzes nodokļa palielināšanas iespējām tabakai un arī nepieciešamību to darīt, būs diskusijas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2019. gada 11 mēnešos akcīzes nodoklis par tabakas izstrādājumiem iekasēts 211,01 milj. eiro apmērā (visa gada plāns bija 219,4 milj. eiro), savukārt 2018. gadā valsts makā tika iekasēti 208,8 milj. eiro, un 2017. gadā - attiecīgi 191,8 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru