Jaunākais izdevums

Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Vienlaikus viņš atzina, ka šobrīd starp ES valstu kapitāla tirgiem pastāv pārāk daudz atšķirību. ES ir 27 atsevišķi tirgi, kas nav ne pilnībā attīstīti, ne pilnībā integrēti.

Dombrovskis informēja, ka 2015.gadā Eiropas Komisija pieņēma pirmo ES kapitāla tirgus savienības rīcības plānu. Kopš tā laika panākts liels progress, arī pandēmijas laikā turpināts darbs pie ES kapitāla tirgu stiprināšanas, piemēram, 2020.gada jūlijā Eiropas Komisija nāca klajā ar iniciatīvu grozīt vairākus kapitāla tirgu noteikumus, lai kapitāla tirgiem būtu vieglāk atbalstīt uzņēmumus krīzes laikā.

Tomēr vēl ir daudz darba priekšā un ir nepieciešams straujāk virzīties uz priekšu šajā jomā, uzsvēra Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka pagājušā gada novembrī Eiropas Komisija ierosināja vairākus priekšlikumus kā tālāk attīstīt kapitāla tirgu savienību. Tostarp Dombrovskis minēja Eiropas vienoto piekļuves punktu, kas investoriem nodrošinātu vieglu piekļuvi publiskai informācijai par ES uzņēmumiem un ieguldījumu produktiem, lai viņi varētu pieņemt pamatotus lēmumus. Īpaši svarīgi tas ir maziem uzņēmumiem mazos kapitāla tirgos.

"Tāpat vēlamies, lai vairāk tiktu izmantoti Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondi. Šādi varētu atbalstīt ekonomiku pēc krīzes, īpaši attiecībā uz ieguldījumiem infrastruktūrā un jaunajās tehnoloģijās. Šo fondu potenciāls vēl netiek pilnībā izmantots, tāpēc vēlamies tos padarīt pievilcīgākus investoriem," teica Dombrovskis.

Viņš piebilda, ka nākamais Eiropas Komisijas priekšlikums ir alternatīvo ieguldījumu fondi. Kopumā šo fondu noteikumi darbojas labi, tomēr Eiropas Komisija piedāvāja vairākas izmaiņas, kā vēl vairāk veicināt šo fondu darbu.

Tāpat Eiropas Komisija piedāvāja noteikumu grozījumus, lai tirdzniecību padarītu pārredzamāku, kā arī ierosina apkopot informāciju no ES biržām un tirdzniecības vietām konsolidētā datu lentē.

"Šīs pārmaiņas palielinās ES kā kapitāla tirgus telpas starptautisko konkurētspēju un palīdzēs arī mazākiem ieguldītājiem piekļūt pie tirdzniecības datiem. Biržas, īpaši mazākas, saņems taisnīgu daļu no ieņēmumiem par datiem, kurus tās sniedz," sacīja Dombrovskis.

Papildus tam Eiropas Komisija šogad plāno vēl četras kapitāla tirgu savienības likumdošanas iniciatīvas. Piemēram, plānots pārskatīt noteikumus par iekļaušanai biržas sarakstā, lai mudinātu vairāk uzņēmumu iekļauties biržas sarakstā ES publiskajos tirgos - īpaši mazākus uzņēmumus, kuriem tas atvieglos akciju un obligāciju emitēšanu.

Dombrovskis uzsvēra, ka tas ir ļoti svarīgi Latvijai, jo 2020.gadā Latvijai bija otrais zemākais obligāciju un biržas sarakstā iekļauto akciju īpatsvars salīdzinājumā ar tirgus finansējuma un aizdevumu summu ES.

Par uzņēmumu maksātnespēju Eiropas Komisija rosinās saskaņot atsevišķus noteikumus, lai nodrošinātu prognozējamākus maksātnespējas procedūru rezultātus visā ES. Dombrovskis uzsvēra, ka tas ir svarīgs jautājums pārrobežu investoriem.

Tāpat Eiropas Komisija plāno rosināt atvērtas finanšu darbības regulējumu, kas ļautu finanšu iestādēm apmainīties ar datiem un tos izmantot atkārtoti, ievērojot skaidrus aizsardzības principu. Dombrovskis skaidroja, ka tas veicinās inovācijas finanšu pakalpojumu jomā un dos cilvēkiem lielākas iespējas izvēlēties tādus finanšu produktus, kuri vislabāk atbilst viņu vajadzībām.

Dombrovskis informēja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione - 184 ASV dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019.gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020.gadā. Jaunie noteikumi kolektīvās finansēšanas platformām stājās spēkā pagājušā gada novembrī un šīs jomas uzņēmumi ar vienu licenci varēs darboties visā ES teritorijā. Pēc Dombrovska teiktā, tas palīdzēs vieglāk piesaistīt pārrobežu finansējumu, vienlaikus nodrošinot augstu investoru aizsardzības līmeni.

"Vēlamies veltīt uzmanību arī finanšu izglītībai. Mērķis ir sniegt iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas par finanšu tirgiem, lai spētu uzdot pareizos jautājumus un saprast, kuri finanšu produkti viņiem ir piemērotākie. Tas arī ir svarīgi Latvijai. Latvijas mājsaimniecībām ir salīdzinoši mazs ieguldījumu īpatsvars obligācijās, akcijās, investīciju un pensiju fondos salīdzinājumā ar banku noguldījumiem," teica Dombrovskis.

Viņš piebilda, ka šogad janvārī Eiropas Komisija un OECD publiskoja kopīgu finanšu kompetences satvaru pieaugušajiem, kas ir nozīmīgs solis uz priekšu finanšu pratības stiprināšanā ES. Dombrovskis norādīja, ka tas nodrošina dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām instrumentus, lai izstrādātu finanšu pratības politiku un programmas.

Dombrovskis uzsvēra, ka viens no kapitāla tirgus savienības pamatmērķiem ir atvieglot mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi kapitālam un tas ir īpaši svarīgi Baltijas valstīs. Dombrovskis skaidroja, ka vietējo un reģionālo kapitāla tirgu attīstība var būtiski palīdzēt mazākiem uzņēmumiem piekļūt finansējumam un veicināt to izaugsmi.

"Tieši tāpēc es ļoti atbalstu Baltijas kapitāla tirgus iniciatīvu. Tā ir ļoti labs piemērs arī pārējiem reģionālajiem kapitāla tirgiem. Šis novatoriskais projekts ir palīdzējis trim Baltijas valstīm atvērt tirgus, veicināt pārrobežu savienojumus, kā arī atvieglot ārvalstu uzņēmumu iekļaušanu biržas sarakstā un to investīcijas," teica Dombrovskis.

Viņš piebilda, ka Baltijas kapitāla tirgu integrācija bankām un uzņēmumiem nodrošina labāku piekļuvi finansējumam un finanšu instrumentiem, piemēram, segtajām obligācijām un komerciālajiem vērtspapīriem. Dombrovskis sacīja, ka šī virzība notiek jau šobrīd un padara Baltiju par pievilcīgāku mērķi ārvalstu investoriem.

Dombrovskis uzsvēra, ka Baltijas valstu sadarbība kapitāla tirgu jomā ļaus produktīvāk un inovatīvāk izmantot privāto kapitālu, dažādojot finansējumu uzņēmumiem.

Tāpat Dombrovskis norādīja, ka mērķis izveidot spēcīgu Eiropas mēroga kapitāla tirgus savienību ir ļoti svarīgs, lai paātrinātu ekonomikas atveseļošanos un panāktu ilgtspējīgu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup IPO investoriem sola gan regulāru peļņu no dividendēm, gan ienākumus no akciju vērtības pieauguma ilgtermiņā

DB, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns un Banknote lombardu tīkla īpašnieks AS DelfinGroup rudenī plāno sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) un iekļaut akcijas Nasdaq Riga biržas regulētajā sarakstā.

Par potenciālajiem investoru ieguvumiem un uzņēmuma tālākajām iecerēm intervijā stāsta DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Lūdzu, pastāstiet potenciālajiem investoriem, kas ir DelfinGroup un kādu mērķu sasniegšanai ir nepieciešams papildu kapitāls?

DelfinGroup ir finanšu sektora uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Kompānijas darbības pamatā ir divi pīlāri – patērētāju kreditēšana un mazumtirdzniecība. Patēriņa kreditēšanas virzienu veido patēriņa aizdevumi, lombarda aizdevumi un preču nomaksas produkts „pērc tūlīt, maksā vēlāk” (buy now, pay later – BNPL). Mazumtirdzniecības jomā koncentrējamies uz lietotu preču pirkšanu un pārdošanu. Visi biznesa tiek virzieni aktīvi attīstīti gan klātienē, gan tiešsaistē tādējādi nodrošinot klientiem maksimāli elastīgas daudzkanālu pakalpojumu saņemšanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus attīstības formula – valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti

Māris Ķirsons, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stratēģiskais investors pagājušā gada septembrī iegādājies 52,59% "PrivatBank" akciju, taču darījuma īstenošanai nepieciešams Eiropas Centrālās bankas (ECB) akcepts, liecina bankas 2021.gada pārskats, par kuru auditorkompānija "Grant Thornton" atteikusies sniegt atzinumu.

Pārskatā minēts, ka 2020.gada oktobrī bankas akcionāri pieņēma lēmumu sākt stratēģiskā investora piesaistīšanas procesu. Bankai izdevās piesaistīt stratēģisko investoru no Eiropas, un 2021.gada septembrī parakstīts līgums par 52,59% bankas akciju iegādi.

"Bankas vadība ir pārliecināta, ka pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un ECB apstiprinās stratēģisko investoru, un pēc tam, kad kapitāla pietiekamība tiks nodrošināta ar kapitāla pieaugumu, banka sekmīgi ieviesīs jauno attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu pozitīvu nākotnes naudas plūsmu, un tas ļaus vadībai nākotnē piemērot bankai darbības turpināšanas principu," pausts gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK definējusi tirgus dalībnieku sagaidāmo nostāju un rīcību ilgtspējas jomā

Db.lv, 20.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izstrādājusi Latvijas finanšu sektora ilgtspējas ceļakarti, lai skaidrotu finanšu sektora uzrauga ekspektācijas par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku nostāju un rīcību ilgtspējas risku identificēšanas un pārvaldības jomā, informē FKTK pārstāvji.

FKTK īsteno finanšu un kapitāla tirgus uzraudzību, pamatojoties uz riskos balstīto pieeju, lai nodrošinātu finanšu un kapitāla tirgus stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību, līdz ar to ilgtspējas riski ir kļuvuši par svarīgu aspektu FKTK uzraudzības aktivitātēs. Daudzi tirgus dalībnieki jau ir sākuši darbu pie ilgtspējas risku novērtēšanas un ieviešanas risku pārvaldības ietvarā, tomēr vēl ir daudz mājasdarbu, kas visiem ir jāpaveic, lai virzītos tuvāk Eiropas un globālajiem ilgtspējas mērķiem, uzsver FKTK padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale.

2021.gada sākumā FKTK iepazīstināja ar FKTK ilgtspējas stratēģiju, kurā viens no stratēģiskajiem virzieniem ir finanšu sektora ilgtspējas uzraudzība. 2021.gadā FKTK aktīvi piedalījās dialogos ar tirgus dalībniekiem par ilgtspējas veicināšanu Latvijas finanšu un kapitāla tirgū, iedrošinot tirgus dalībniekus ieviest ilgtspējas principus gan to biznesa modeļos, gan ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad 9.februārī tiešsaistē notiks Latvijas kapitāla tirgus forums "Ambīcijas. Izaugsme. Ilgtspēja", informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Forumā FKTK iepazīstinās ar gada laikā paveikto "10 soļu programmas Latvijas kapitāla tirgus attīstībai" ieviešanā, kā arī ar nozares ekspertiem un viedokļu līderiem diskutēs par Latvijas kapitāla tirgus iespējām un izaicinājumiem.

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile norada, ka Latvija joprojām ir starp tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur kapitāla tirgus attīstībai vēl ir liels potenciāls. 2021.gada tendences ir pozitīvas un pēc ilgiem gadiem tirgū redzami jauni, ilgtspējīgi un investoriem interesanti uzņēmumi.

Šogad foruma saturs būs īpaši saistošs uzņēmumu vadības un pārvaldības ekspertiem, lai, vērtējot dažādu uzņēmumu pieredzi un uzklausot ekspertu viedokli, rosinātu Latvijas uzņēmumus domāt par ambiciozākiem izaugsmes plāniem, neaizmirstot arī par ilgtspējas aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī pavadošo likuma grozījumu paketi, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Kopumā grozījumi veikti 18 likumos, kā arī viens likums izstrādāts no jauna.

Jaunais Latvijas Bankas likums izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc FKTK pievienošanas, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks deputātiem iepriekš Saeimas Budžeta komisijas sēdē sacīja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Swedbank piešķir 20 miljonus eiro Livonia Partners

Db.lv, 22.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem Baltijas riska kapitāla fondu pārvaldniekiem Livonia Partners jauna fonda investīciju īstermiņa finansējumam saņems 20 miljonus eiro.

Vienošanās ar Swedbank paredz izmantot līdzekļus īstermiņa investīciju finansēšanai, kas ir viens no pirmajiem šāda veida riska kapitāla fondu finansējumiem Latvijā.

Livonia Partners ir viens no lielākajiem riska kapitāla fondu pārvaldniekiem Baltijā, kas spējis piesaistīt investīcijas no augstas reputācijas institucionālajiem investoriem. Kopējais jaunā fonda apmērs ir 136 miljonu eiro apmērā un šobrīd tiek piesaistīti papildus investoru līdzekļi. Livonia Partners ir piesaistījuši finansējumu no Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas (ERAB), Eiropas Investīciju fonda (EIF), Baltijas un Somijas pensiju fondu pārvaldniekiem u.c. Viens no Livonia Partners lielākajiem investoriem ir arī Swedbank Baltijas pensiju fondi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) trešdien, 20.aprīlī, tiešsaistē iepazīstinās ar komisijas izveidoto atbalsta mehānismu potenciālajiem emitentiem jeb Vērtspapīru smilškasti, informē FKTK pārstāvji.

FKTK kopā ar partneriem izveidoja Vērtspapīru smilškasti, lai veicinātu uzņēmumu dalību Latvijas kapitāla tirgū un potenciālajam kapitāla tirgus dalībniekam nodrošinātu indikatīva izvērtējuma sniegšanu par iespējām piedalīties Latvijas kapitāla tirgū.

Vērtspapīru smilškaste ietver nefinanšu konsultācijas, kuru rezultātā potenciālais emitents saņems izvērtējumu un ieteikumus, kas jāuzlabo, lai izietu Latvijas kapitāla tirgū. Konsultāciju procesā piedalīsies Latvijas kapitāla tirgus spēlētāji un eksperti no biržas, investīciju bankām, FKTK, kā arī Baltijas biržu sertificētie konsultanti.

Vērtspapīru smilškasti varēs izmantot gan privāti uzņēmumi, gan arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. Vērtspapīru smilškastei varēs pieteikties gan uzņēmumi, kas iecerējuši izlaist akcijas, gan tādi, kas vēlas piesaistīt finansējumu, izlaižot obligācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Kapitāla tirgus attīstības formula – valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti

Māris Ķirsons, 01.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija «Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls?" Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas, ko varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem un jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

DALĪBNIEKI: A/s Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, A/s DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins, A/s Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, A/s Ermitāžas aktīvu pārvalde valdes priekšsēdētājs Pēteris Matisons, investors un finanšu konsultants Kaspars Peisenieks.

Diskusijas saturs:

Kas kavē Latvijas kapitāla tirgus attīstību? Kāpēc atpaliekam no Igaunijas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Aerones piesaista 9 miljonu dolāru investīcijas

Db.lv, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmums Aerones piesaistījis 9 miljonus dolāru sēklas kapitāla, lai attīstītu robotizētus pakalpojumus vēja enerģijas operatoriem visā pasaulē.

Investīciju mērķis - būt inovāciju celmlauzim vēja enerģijas nozarē un gada laikā desmitkāršot apgrozījumu.

Aerones ir pasaules līderis vēja turbīnu lāpstiņu inspekciju un apkopes robotikas jomā un jau sadarbojas ar deviņiem no desmit pasaulē lielākajiem vēja enerģijas uzņēmumiem. To vidū ir Siemens Gamesa, Enel, GE un Vestas. Šobrīd Aerones apkalpo vairāk nekā 3000 vēja turbīnu 17 valstīs Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.

Aerones pakalpojumi ir automatizēti, izmantojot augsti specializētu aparatūru un IT risinājumus, kas nodrošina ātrāku, drošāku un efektīvāku darbu. Izmantojot patentētu robotu komplektu, Aerones veic turbīnu inspekcijas un apkopi līdz pat sešām reizēm ātrāk un līdz pat 40% rentablāk nekā ar augstkāpēju manuālu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Cobalt kļūst par Nasdaq First North sertificēto konsultantu

Db.lv, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2022. gada 23. februāra zvērinātu advokātu birojs Cobalt kļuvis par sertificēto konsultantu Nasdaq First North tirgū Latvijā.

Sertificētā konsultanta statusa iegūšana ļauj Cobalt konsultēt uzņēmumus ar ambīcijām ienākt First North tirgū Latvijā. Sertificētā konsultanta uzdevums ir sniegt atbalstu uzņēmumam sagatavošanās procesā, kā arī sniegt nepieciešamo atbalstu un konsultācijas pēc iekļaušanas First North tirgū.

“Kapitāla piesaistes pievilcība caur biržu uzņēmēju redzējumā būtiski pieaug, un tas nozīmē, ka profesionāla padomdevēja atbalsts uzņēmumiem IPO ceļā uz biržu būs nozīmīgs veiksmes faktors,” uzsvēra Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Sveicam Cobalt ar pievienošanos Nasdaq First North sertificēto konsultantu saimei, un novēlam panākumus, sniedzot atbalstu Latvijas avangarda uzņēmumiem izaugsmes kapitāla piesaistīšanā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs 2021. gadā kopumā ir reģistrēti 112 uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumi, kuru kopējā vērtība ir 2,3 miljardi eiro, pārsniedzot iepriekšējā gada rezultātu ar 76 darījumiem 1,2 miljardu eiro vērtībā.

Tā liecina advokātu biroju apvienības Ellex publicētais pārskats, kas tapis sadarbībā ar Mergermarket.

Šis darījumu apjoms liecina par jauniem sasniegumiem, pārspējot jebkādus iepriekš sasniegtos rezultātus laika periodā, kopš Mergermarket uzsācis tirgus analīzi. Tikmēr darījumu kopējā vērtība, kurā nav iekļauti darījumi ar konfidenciālu vērtību, sasniedza otru augstāko rādītāju laika posmā kopš šie dati tiek apkopoti ,un to tikai nedaudz pārspēj 2018. gadā sasniegtais rezultāts 2,8 miljardu eiro apmērā.

Tirgus ir strauji atguvies pēc pandēmijas radītā apjukuma, un 2020. gada otrajā pusgadā iesāktā tendence turpinās.

“Mēs esam bijuši ļoti aizņemti ar visu veidu darījumiem, tai skaitā ar vairākiem ilgtermiņa darījumiem, kuru pabeigšanai nepieciešami vairāki mēneši. Darbība norisinājusies dažādās nozarēs, ieskaitot atjaunojamo enerģijas resursu, telekomunikāciju, ražošanas un finanšu sektoros. Mēs esam atvērts tirgus, un privātā kapitāla un riska kapitāla segmenti apvienojumā ar jaunuzņēmumu vidi ir ļoti mainīgi. Intensīvu darījumu apjomu sagaidām arī turpmākajos pāris gados,” komentē Ellex Latvijas biroja vecākais partneris Raimonds Slaidiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finansējuma pieejamība jaunajā realitātē Latvijā

Rūdolfs Krese, ZGI investīciju direktors, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turbulence pasaules akciju tirgos, inflācija, strauji augošās jēlnaftas un energoresursu cenas rada bažas par recesiju, taču globālā ekonomika izskatās noturīga un šo brīdi no krīzes var pārvērst iespējā.

Izaugsmes kapitāla fonds ZGI Capital ir apņēmies turpināt investīciju stratēģiju, veicot ieguldījumus Latvijas uzņēmumos, kuri vēlas pārorientēt eksporta tirgus, palielināt ražošanas apjomus, modernizēties vai iegādāties konkurējošus uzņēmumos.

Vidējais investīcijas apjoms ir divi miljoni eiro un maksimālais ieguldījums var sasniegt piecus miljonus eiro. Minimālā investīcija ir 500 tūkstoši eiro. No jaunākā fonda līdz šim veikti septiņi investīciju darījumi un tuvākajā laikā plānots veikt vēl līdz desmit ieguldījumiem. Krīze ir labs laiks, kad attīstīties. Ja ir labs plāns, mēs esam gatavi to finansēt. Ir jāiet uz priekšu – mēs turpinām ticēt šim tirgum un atbalstīt labus uzņēmumus. Vēsture rāda, ka tieši krīzes apstākļos, kad konkurenti minstinās, vēlāk veiksmīgākie uzņēmumi pieņem lēmumus par attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" banka otrajā ceturksnī strādājusi ar 21,5 miljonu eiro peļņu, kas ir par 59,3% lielāka nekā pērn otrajā ceturksnī, informē bankā.

Peļņas pieaugumu galvenokārt veicināja uzkrājumu samazinājums ienākumus nenesošiem kredītiem, kā rezultātā pašu kapitāla atdeve palielinājās līdz 5,1% (2020.gada otrajā ceturksnī - 3,3%).

Savukārt "Luminor" pirmā līmeņa pašu kapitāla rādītājs (CET1) ir 23,1%, salīdzinot ar kopējā pašu kapitāla mērķi 17% apmērā. Jūlijā Eiropas Centrālā banka publicēja arī Visaptveroša bankas novērtējuma rezultātus, kas pozitīvi novērtēja un apstiprināja "Luminor" noturību, stabilo aktīvu kvalitāti un kapitalizācijas līmeni.

Šī gada otrajā ceturksnī "Luminor" izsniegto mājokļu kredītu apjomi Baltijā pieauga gandrīz trīs reizes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tāpat ceturkšņa laikā pieauga arī uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apmērs. Uz šī gada 30.jūniju kopumā "Luminor" izsniegtais finansiālais atbalsts mājokļu iegādei vai būvniecībai mājsaimniecībām Latvijā sasniedza 1,36 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Baltic International Bank piesaista 12 miljonus eiro pamatkapitālā

Db.lv, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot akciju emisiju, kas tika izsludināta šā gada 8.oktobrī, Baltic International Bank SE ir piesaistījis trīs jaunus akcionārus: ārvalstu investorus no Šveices un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE).

Darījuma rezultātā Bankas pamatkapitālam piesaistīti 12 miljoni eiro.

Akciju emisijas ietvaros Baltic International Bank SE izlaida jaunas kapitāla daļas. Visas emitētās jaunās akcijas ir apmaksātas. Pēc emisijas reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā jauns bankas apmaksātais akciju kapitāls sastādīs vairāk nekā 48 miljonus eiro. Sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) notiek palielinātā kapitāla iekļaušana bankas normatīvos. Pēc emisijas reģistrācijas Uzņēmuma reģistrā, banka sniegs plašāku paziņojumu.

Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs, komentējot notikušo darījumu norāda: “Bankas akciju emisija un ārvalstu investoru piesaiste ir rets un īpašs notikums Latvijas banku sektorā. Tā apliecina investoru pārliecību par finanšu pakalpojumu tirgus perspektīvām, Baltic International Bank līdzšinējā darba augsto novērtējumu, kā arī sniedz iespēju strādāt jaunos reģionos un attīstīt finanšu pakalpojumus mērķa tirgos. Latvijas bankas piedalās vienotā Eiropas tirgū, konkurē un attīstās. Būtiski, ka laikā, kad Latvijas ekonomika saskārusies ar dažādiem izaicinājumiem pandēmijas ietekmē, piesaistītais ārvalstu kapitāls sniedz svarīgu signālu par ārvalstu investori interesi par Latviju un Latvijas uzņēmumiem, kā potenciāli konkurētspējīgiem pasaulē. Bankai piesaistītais kapitāls dod iespēju atbalstīt uzņēmējdarbības attīstību gan Latvijā, gan ārpus tās. Esam gandarīti par jauno akcionāru pievienošanos Bankas īpašnieku sastāvam”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Riga Fertilizer Terminal" un SIA "Ventamonjaks" patiesais labuma guvējs vairs nav Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā iekļautais Dmitrijs Mazepins, bet Amirs Atta Bidvals, informēja "Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks" valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats.

Viņš norāda, ka abu Latvijas uzņēmumu līdzīpašnieka Kiprā reģistrētā uzņēmuma "Uralchem Freight Limited" dalībnieku struktūrā 1.martā ir notikušas izmaiņas, par "Uralchem Freight Limited" dalībnieku kļūstot Šveices uzņēmumam "Svizraa SA". Tādējādi Mazepins kopš 1.marta vairs nav patiesais labuma guvējs "Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks".

Vienlaikus "Firmas.lv" datubāzē, kā abu kompāniju vienīgais patiesais labuma guvējs, joprojām ir uzrādīts Mazepins, taču, pēc Skadata minētā, ir sākts process attiecīgo izmaiņu iegrāmatošanai Uzņēmumu reģistrā.

Tuvākajā laikā plānotas arī izmaiņas abu termināļu pārvaldes institūcijās.

"Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks" valdes priekšsēdētājs norāda, ka Bidvals ilgstoši darbojies ķīmisko produktu biznesā, tostarp minerālmēslu transportēšanas, loģistikas, piegāžu un izplatīšanas jomās, tāpēc saskatījis potenciālu abu termināļu esamībai viņa aktīvu portfelī un, sekojoši, netiešā uzņēmumu iegādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Augošās meža īpašumu cenas palielina "pelēko" shēmu riskus

Reinholds Pelše, "Meža eksperti", 19.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieredzēti augstās kokmateriālu cenas liek aizdomāties par meža īpašumu kadastrālajām vērtībām un nodokļu politiku. Pašlaik starpība starp meža īpašumu kadastrālo un reālo vērtību ir milzīga, līdz ar to pārdodot mežu un cirsmas, privātie meža īpašnieki arvien biežāk uzdod jautājumu par kapitāla pieauguma nodokli.

Kas tas par “zvēru” – KPN un kāpēc tas var iedzīt mežu īpašniekus “pelēkajā” nodokļu zonā?

Latvijā likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Vienkāršoti, kapitāla pieauguma nodoklis (KPN) ir viens no ienākuma nodokļa paveidiem un tā likme ir 20% . KPN aprēķina no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas cenas atņemot īpašuma iegādes un ieguldījumu vērtību.

Precīzai īpašuma vērtības noteikšanai ir vairāki kritēriji, atkarībā no tā, kādā veidā īpašums iegūts – mantots, nopirkts, uzdāvināts, denacionalizēts vai citādi. Likumā tāpat ir noteikts, ko var atzīt par kapitālā veiktajiem ieguldījumiem, parasti tie izdevumi, kas ir saistīti ar īpašuma iegūšanu – valsts nodevas, komisijas naudas u.c. līdzīgi izdevumi, kā arī samaksātie procenti par kredītu īpašuma iegādei. Tomēr visbiežāk meža īpašuma iegādes vērtība sakritīs ar aktuālo kadastrālo vērtību. Savukārt pieaugušās kokmateriālu tirgus cenas nozīmē, ka starpība starp meža īpašuma iegādes vērtību un pašreizējo būs maksimāla, līdz ar to arī liels maksājamā IIN apmērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas kosmētikas ražotājam B2Y jauns īpašnieks

Db.lv, 09.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem privātā kapitāla ieguldījumu fondiem Baltijas reģionā “INVL Baltic Sea Growth Fund” noslēdzis visu Latvijas augošā personīgās higiēnas produktu un kosmētikas ražotāja “B2Y” akciju iegādi.

“B2Y” turpinās vadīt tās dibinātāja un izpilddirektore Rita Lagzdiņa.

“Mēs plānojam “B2Y” attīstīt organiski un meklēsim konsolidācijas iespējas šajā nozarē,” saka “INVL Baltic Sea Growth Fund” partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

“B2Y” izstrādā un ražo dabīgus ādas, mutes un matu kopšanas līdzekļus, kā arī vannas un dušas produktus. Uzņēmums izplata savus produktus ar zīmolu “Bio2You” un ražo tos arī saskaņā ar privātā zīmola līgumiem.

2021. gadā “B2Y” palielināja pārdošanas apjomus par 36%, sasniedzot 1,5 miljonus eiro, un pašlaik tajā strādā vairāk nekā 20 darbinieku. Uzņēmuma galvenais birojs un ražotnes atrodas Rīgā, Latvijā.

“Es iztēlojos “B2Y” kā vienu no vadošajiem ādas kopšanas līdzekļu ražotājiem reģionā, un, lai sasniegtu šo mērķi, mēs vienojāmies par sadarbību ar “INVL Baltic Sea Growth Fund“. “B2Y” ir ievērojamas izaugsmes iespējas, un tagad mums ir spēcīgs atbalstītājs, kas palīdzēs mūsu attīstībai jaunā līmenī,” saka Rita Lagzdiņa, SIA “B2Y” dibinātāja un izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzējiem

LETA, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, no šodienas Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzēju reģistrācijai, darbības veikšanai un uzraudzībai.

Prasības nosaka pagājušā gada nogalē pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai.

Valdība 12.oktobrī atbalstīja Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu, izveidojot normatīvo regulējumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šobrīd izaicinājums finanšu sektora tālākai attīstībai ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas var pārvirzīt finanšu pakalpojumu sniedzējus no tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem uz jauniem, kā arī ļauj tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ieviest jaunus inovatīvus pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs 2021. gadā nekustamā īpašuma (NĪ) tirgū bija rekordaugsta aktivitāte – komerciālā NĪ investīciju darījumu apjoms, salīdzinot ar 2020. gadu, ir palielinājies divkārt, sasniedzot 1,5 miljardus eiro.

Vērtīgākie darījumi tika noslēgti Latvijā, ziņo starptautiskā NĪ konsultāciju sabiedrība “Newsec”.

Pagājušajā gadā Latvijā noslēgti darījumi par 610 milj. eiro, Igaunijā par 447 milj. eiro, bet Lietuvā – 444 milj. eiro.

Rekordaugstos rezultātus noteica kapitāla pieejamība, vispārējās tendences pasaulē un pozitīvais noskaņojums tirgū. Investori aktīvi meklē objektus, tomēr sasniegt vēl labākus rezultātus NĪ investīciju darījumu tirgū traucēja piedāvājuma trūkums.

Pēc “Newsec” kapitāla tirgus pakalpojumu grupas vadītājas Baltijas valstīs Neringas Rastenītes-Jančūnienes teiktā, 1,5 miljardu eiro darījumu apjoms Baltijas reģionam ir rekordaugsts. Lai saglabātu ārvalstu investoru interesi, šo kārti nedrīkstētu nolaist zemāk arī 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēkā stājies spriedums SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" prasībā pret AS "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem atlīdzināt zaudējumus par valsts pensiju speciālajam budžetam nodarītajiem zaudējumiem.

Rīgas apgabaltiesa no tēva un dēla Lipmaniem piedzina vairāk nekā 1,9 miljonus eiro, kas viņiem tagad būs jāsamaksā Valsts kasē.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā jeb kopā 1 942 160 eiro.

Lipmani bija iesnieguši kasācijas sūdzību, bet Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments nolēmis neierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar ko apgabaltiesas spriedums stājies spēkā.

Izvērtējot Lipmanu kasācijas sūdzībās minētos argumentus, AT nebija acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. AT lēmums nav pārsūdzams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā visus ap Olainfarm notikušos procesus, skandālus un uzraugošo institūciju dīvaino pasīvo attieksmi pret tiem, daļa Olainfarm akcionāru apsver iespēju lemt par uzņēmuma akciju izslēgšanu no Rīgas biržas sarakstiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Neskatoties uz gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iniciatīvu ar tā saukto desmit soļu programmu aktivizēt uz Eiropas un pat Baltijas valstu fona krietni panīkušo Latvijas kapitāla tirgu un sekmēt jaunu uzņēmumu interesi savas akcijas tirgot publiskajā regulētajā tirgū jeb biržā, izskatās, ka šī iniciatīva vismaz pagaidām nav devusi cerēto rezultātu, jo pat jau biržā kotēto uzņēmumu īpašnieki lemj par savu uzņēmumu akciju izslēgšanu no fondu tirgus.

Turpina aiziet no biržas

Diena jau rakstīja, ka no biržas savulaik nolēma aiziet tādi uzņēmumi kā a/s Grindeks, a/s Rīgas Farmaceitiskā fabrika, a/s Brīvais vilnis, a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, un tie ir tikai daži no uzņēmumiem, kas pēdējos gados ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Nenoliedzami, ir arī zināms sava veida veiksmes stāsts a/s Madara Cosmetics, taču kopumā gan tirgoto akciju apgrozījuma, gan arī biržas dalībnieku statistika nerada nekādu pamatu optimismam par Rīgas biržas dzīvīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lipmans gatavojas vērsties tiesā Eiropā saistībā ar spriedumu Grindeks akciju lietā

LETA, 14.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medikamentu ražotāja AS "Grindeks" padomes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Kirovs Lipmans gatavojas meklēt taisnību tiesā Eiropā saistībā ar Latvijas tiesas spriedumu pēc SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") prasības piedzīt no "Grindeks" akcionāriem Kirova un Filipa Lipmaniem zaudējumus par valsts pensiju speciālajam budžetam nodarītajiem zaudējumiem.

"Tas ir noziegums valsts līmenī! Noziegums!" sacīja Lipmans, komentējot spēkā stājušos spriedumu, kas paredz, ka abiem Lipmaniem solidāri būs valstij jāatmaksā vairāk nekā 1,9 miljoni eiro.

Lipmaniem būs valstij jāatmaksā 1,9 miljoni eiro 

Spēkā stājies spriedums SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" prasībā pret AS "Grindeks"...

Viņš uzsvēra, ka "divi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšnieki" esot parakstījuši dokumentu, kas apliecina, ka viņa dēlam Filipam ir tiesības pirkt "Grindeks" akcijas, un tas neradīs nekādas problēmas attiecībā uz viņam piederošo akciju daudzumu.

"Tur ir skaidri un gaiši rakstīts - nē, jums [Filipam Lipmanam] ir sava ģimene, savi bērni, jūs nekādi neesat saistīts ar veco Lipmanu ģimeni, jūs varat pirkt. Un pēdējā rindiņa vēl bija rakstīts, ka tās ir beztermiņa tiesības," apgalvoja Lipmans.

Pašreiz viņa juristi gatavojot pieteikumu, lai ar sūdzību vērstos tiesā Eiropā, tomēr viņš neprecizēja, vai tā varētu būt Eiropas Cilvēktiesību tiesa vai Eiropas Savienības tiesa.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa no tēva un dēla Lipmaniem piedzina vairāk nekā 1,9 miljonus eiro, kas viņiem tagad būs jāsamaksā Valsts kasē.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā jeb kopā 1 942 160 eiro.

Lipmani bija iesnieguši kasācijas sūdzību, bet Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments nolēmis neierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar ko apgabaltiesas spriedums stājies spēkā, informēja tiesā.

Lietas pamatā ir FKTK konstatētais, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Lipmani rīkojas saskaņoti un kopā bija ieguvuši līdzdalību "Grindeks" kapitālā 50,02% apmērā, bet pretēji Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajam neizteica "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Par to Lipmaniem tika piemērotas soda naudas, bet Ministru kabineta 2017.gada 21.februārī pilnvaroja Privatizācijas aģentūru (tagad "Possessor") Latvijas valsts vārdā celt prasību tiesā pret viņiem par zaudējumu atlīdzināšanu valsts pensiju budžetam.

Zaudējumi nodarīti, neizsakot akciju atpirkšanas piedāvājumu. 2016.gada 8.novembrī izsolē biržā "Nasdaq Riga" tika pārdotas visas valstij piederošās "Grindeks" akcijas par 3,85 eiro katra. Tādējādi valsts tai piederošos 2,29% "Grindeks" akciju pārdeva par 846 153 eiro. Savukārt, ja Lipmanu ģimene izteiktu akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu, vienas akcijas cenai vajadzēja būt 12,51 eiro. Līdz ar to valstij nodarīt 1 903 294 eiro zaudējumi.

"Possessor" iepriekš pauda uzskatu, ka tiesas spriedumiem šajā lietā ir būtiska nozīme tiesu prakses nodrošināšanā un tiesību tālākveidošanas veicināšanai akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu gadījumos, kā arī sabiedrības un investoru izpratnes vairošanai par mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības nostiprināšanu.

"Possessor" pārstāvji pirms prasības celšanas tiesā esot vairākkārt tikušies ar Lipmaniem un viņu pārstāvjiem, lai strīdu atrisinātu sarunu ceļā, taču nesekmīgi. "Possessor" arī pauda, ka tā augsti novērtē "Grindeks" padomes un valdes ieguldījumu uzņēmuma attīstībā, taču uzņēmuma vairākuma akcionāru rīcība, neizpildot pienākumu izteikt mazākuma akcionāriem akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, nedrīkst aizskart biržā kotēta uzņēmuma mazākuma akcionāru tiesiskās intereses, kuru aizsardzība ir nostiprināta Finanšu instrumentu tirgus likumā.

2019.gadā FKTK Lipmaniem atkal piemērojusi soda naudu 131 250 eiro apmērā par Finanšu instrumentu tirgus likuma pārkāpumu un vienojās par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu. Tas arī notika, un patlaban uzņēmumam "Liplat Holding", kuras īpašnieki ir Kirovs, Anna un Filips Lipmani, pieder 96,78% no "Grindeks" kapitāla. SIA "Liplat Holding" kapitālā Kirovam Lipmanam pieder 43,3%, viņa sievai Annai Lipmanei - 21,7%, bet dēlam Filipam Lipmanam - 35% daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas M&A un privātā kapitāla forums 2022: cerīgs skatījums nākotnē un ilgtspējīgas investīcijas

Db.lv, 09.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karam Ukrainā nenoliedzami būs sekas, tomēr tas uz Baltijas investīciju un darījumu klimatu ilgtermiņa paliekošas negatīvas sekas neatstās, tirgus dalībnieki lielākoties bija vienisprātis Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, ko šogad Tallinā rīkoja Sorainen, Äripäev, Dienas Bizness un citi ikgadējie organizatori.

“Pārorientēšanās periods būs ilgāks,” norādīja William Wells, Rothschild izpilddirektors. “Tomēr piegādes ķēžu pārrāvumi tiks atrisināti, aizstājot piegādātājus un piegādes ķēdes reorganizējot.” Tirgus eksperti prognozē, ka karš noteikti ietekmēs uzņēmumu vērtējumus un palielinās inflācijas spiedienu.

Nauris Grigals, Sorainen Korporatīvo konsultāciju un M&A partneris norāda: “Krievijas militārais iebrukums neatkarīgā un suverēnā Ukrainā ir bezprecedenta militāra agresija Eiropā kopš 2. pasaules kara, un tas neapšaubāmi ir ietekmējis daudzas jomas. Tomēr jau šobrīd redzam, ka uzņēmēji veiksmīgi rod alternatīvus risinājumus, t.sk., Krievijas un Baltkrievijas piegāžu aizstāšanai, kas ilgtermiņā Baltijas tirgu noteikti padarīs stiprāku, jo atsevišķu sektoru atkarība no austrumvalstu piegādātājiem tiks ievērojami mazināta, kas, savukārt, Baltiju padarīs vēl pievilcīgāku investoriem.”

Komentāri

Pievienot komentāru