Ikviens spēcīgs un stratēģiski labi plānots tirdzniecības centrs Rīgā plāno agrāk vai vēlāk paplašināties, tai skaitā arī Domina Shopping, intervijā biznesa portālam Db.lv stāsta tā valdes loceklis Allans Remmelkors (Allan Remmelkoor). Viņš atzīst, ka arvien pieaug ārvalstu zīmolu interese par Latvijas tirgu, - vairāki slaveni zīmoli, kā, piemēram, Peek & Kloppenburg, C&A un nākotnē arī H&M varētu atvērt veikalus Latvijā.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste.

Kāds tirdzniecības centram Domina Shopping bija pagājušais gads?

Raugoties kopumā, pagājušais gads mums bija ļoti veiksmīgs. Tas noteikti bija labākais gads, kāds ir bijis mūsu vēsturē. Turklāt tas bija arī interesants gads, jo mēs atvērām vairākus jaunus veikalus, starp kuriem bija arī vairāki ļoti atpazīstami zīmoli, piemēram, Marks & Spencer, New Yorker. Tie bija pirmie šo tirdzniecības ķēžu veikali Rīgā un arī visā Baltijas tirgū. Gads bija interesants, jo tirdzniecības centram bija jāiziet cauri arī nopietnām pārmaiņām - mēs nomainījām hipermārketa operatoru no Maxima uz Prisma. Domina Shopping vairāk nekā četrus mēnešus darbojās bez hipermārketa, kas noteikti bija kritisks moments, tomēr galu galā mēs varam teikt, ka šis periods bija pat veiksmīgs. Laikā, kad hipermārkets bija slēgts, cilvēki pievērsa lielāku uzmanību galeriju veikaliem, kā rezultātā šo veikalu apgrozījums pieauga.

Konkurences padomes (KP) atļauja uzņēmumam SIA "Maxima Latvija" atvērt veikalu tirdzniecības centrā "Domina Shopping" ir konkurences kropļošana, tāpēc SIA "Rimi Latvia" šo lēmumu pārsūdzēs, aģentūrai LETA teica "Rimi Latvia" pārstāvji.

"Rimi Latvia" paziņojumā teikts, ka KP lēmums iepriekš aizliegt "Rimi", bet atļaut "Maxima" veikala atvēršanu tirdzniecības centrā "Domina Shopping" esot tik absurds, ka raisa bažas par neiedziļināšanos vai neizprotamu ieinteresētību tirgus pārdalē. Tas esot negodīgs veids, kā tiek kavēta "Rimi" attīstība un stiprinātas "Maxima" tirgus pozīcijas.

"Pieņemtais lēmums ir negodīgs un konkurenci kropļojošs. KP ir ignorējusi, ka "Maxima" un "Rimi" pozīcijas tirgū Rīgā ir līdzvērtīgas, un ar savu lēmumu KP "Maximai" devusi nepamatotas priekšrocības. To, ka KP darbojusies tieši "Maxima" interesēs, apliecina fakts, ka KP jau gada sākumā savā lēmumā, kurā liedza "Rimi" slēgt nomas līgumu, norādīja, ka bez "Rimi" tikai "Maxima" koncepts spētu nodrošināt tirdzniecības centra "Domina" pieprasījumu," teikts uzņēmuma paziņojumā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild tirdzniecības centra Domina Shopping jaunā direktore Dina Bunce.

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kā pati pirmā lieta noteikti jāmin tas, ka Domina Shopping ēka daļēji ir būvēta uz vēsturiskajiem leģendārās rūpnīcas VEF pamatiem, kas ir neatņemama Rīgas kultūrvēstures daļa. Tamdēļ jau no pirmsākumiem, kad tika projektēta tirdzniecības centra ēka, gan ārējā, bet jo īpaši iekšējā veidolā tika iekodēta urbāna, pilsētnieciska noskaņa.

Otrs interesantākais fakts par mūsu tirdzniecības centru arī ir saistīts ar būvniecību. Domina Shopping centrs ir būvēts vairākās kārtās. 2003.gadā, kad apmeklētājiem tika atklāta pirmā kārta, joprojām turpinājās aktīvi būvdarbi otrajā, kas tika atklāta gadu vēlāk. Zīmīgi ir arī tas, ka arī šobrīd esam svarīgā pārmaiņu procesā, jo ceturtdaļā no tirdzniecības centra platības notiek ievērojami rekonstrukcijas darbi, bet uzsākts darbs pie fasādes rekonstrukcijas. Visas šīs pārmaiņas noteikti ir uz labu, jo, runājot klasiķa vārdiem: «Pastāvēs, kas pārvērtīsies.»

Konkurences padomes (KP) lēmums aizliegt Rimi veikala atvēršanu tirdzniecības centrā Domina Shopping ir vērtējams kā labs signāls pārtikas mazumtirdzniecības tirgū, atzina Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš sacīja, ka līdz ar to šāds KP lēmums ir vērtējams pozitīvi.

«Asociācijā jau sen esam runājuši par to, ka ir jāierobežo lielo tirgus spēlētāju tirgus daļa. Tādējādi aizliegumu atvērt Rimi jaunu lielveikalu vērtējam kā pozitīvu signālu,» atzīmēja Danusēvičs.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā ir pietiekoši daudz mazumtirgotāju, kas varētu aizpildīt Domina Shopping esošo platību. Turklāt, pēc Danusēviča domām, tam nav obligāti jābūt pārtikas tirgotājam.

«Latvijā ir pietiekoši daudz mazumtirgotāji, kuri varētu labi aizpildīt centrā Domina Shopping pieejamo platību. Tā kā uz Dominu pircēji brauc vairāk iegādāties nepārtikas preces un izklaidēties, tad ir pamats uzskatīt, ka Dominā varētu būt arī kāds cits tirgotājs, kas nav saistīts tieši ar pārtikas mazumtirdzniecību,» skaidroja Danusēvičs.

Lai nodrošinātu “Domina Shopping” saimnieciskās darbības nepārtrauktību, tirdzniecības centra īpašnieks “Eften Domina” refinansējis esošās saistības - bankas Citadele un Swedbank izsniegušas sindicēto aizdevumu 42 miljonu eiro apmērā.

Kopējais “Domina Shopping” īpašniekam un pārvaldniekam SIA “Eften Domina” izsniegtais refinansējums ir 42 miljoni eiro, no kuriem 21 miljons ir Citadele aizdevums un otra puse – Swedbank. Līdzekļi tiek izmantoti īpašumā esošās infrastruktūras efektīvai pārvaldīšanai, nodrošinot tirdzniecības centra darbību arī pēc ilgstošo Covid-19 ierobežojumu pakāpeniskas atcelšanas.

"Domina Shopping" ir viens no lielākajiem tirdzniecības centriem Rīgā un Latvijā, tajā ir vairāk nekā 170 tirdzniecības vietu. Centra īpašnieks kopš 2016. gada jūlija ir SIA "Eften Domina", kas ir daļa no alternatīva investīciju fonda EfTEN Kinnisvarafond II, ko pārvalda “EfTEN Capital” – viens no lielākajiem nekustamo īpašumu un komercīpašumu pārvaldniekiem Baltijā.

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

Tirdzniecības centra "Domina Shopping" attīstībā pagājušajā gadā ieguldīti 10,2 miljoni eiro, informē "Domina Shopping" pārstāvji.

"Domina Shopping" direktore Dina Bunce atzīst, ka aizvadītais gads Latvijas lielo tirdzniecības centru nozarei bija kritisks pandēmijas izraisīto neprognozējamo un konkurenci kropļojošo ierobežojumu dēļ. Ilgstošais liegums strādāt vairumam veikalu, nemitīga pielāgošanās jaunajiem un neprognozējami mainīgiem darbības formātiem un epidemioloģiskajām prasībām rezultējās ar "Domina Shopping" apgrozījuma samazināšanos par 26,9%.

Vienlaikus 2021.gadā centra darbspējā un attīstībā ieguldīti vairāk nekā 10,2 miljoni eiro, kas ir lielākais investīciju apmērs gada laikā kopš centrs pieder "EfTEN Capital".

Tostarp 9,5 miljoni eiro ieguldīti "Domina Shopping" jaunuzbūvētā 7000 kvadrātmetru plašā izklaides un atpūtas centra "Apollo/Skypark" izveidē, kura atvēršana sagaidāma pavasarī, noslēdzoties pandēmijas ierobežojumiem.

Šī gada 4. jūnijā viesnīcā Reval Hotel Rīdzene, lai runātu par viesnīcu biznesa attīstības tendencēm, bija pulcējušies viesnīcu biznesa speciālisti no visas pasaules. Atklājot konferenci "Pasaules viesnīcu biznesa attīstība", dalībniekus uzrunāja Starptautiskās viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Džons Bells, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Tūrisma departamenta direktore Aira Andriksone un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Jenzis. Par Latvijas tūrisma attīstības plāniem un mārketinga aktivitātēm informēja Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Uldis Vītoliņš. Izraēlas Viesnīcu asociācijas ģenerāldirektors Abrahams Rozentāls savā lekcijā uzsvēra, ka drošības kritērijus viesnīcu uzņēmējdarbībā ir jāietver kā pašsaprotamu elementu. Drošības pasākumus viesnīcā ieteicams veikt neuzkrītoši, jo uzsvērtas rūpes par drošību var raisīt viesos diskomfortu un aizdomas. A. Rozentāls arī dalījās pārdomās par viesnīcu klasifikācijas problemātiku. Pašreizējā situācijā grūti iedomāties vienotas viesnīcu klasifikācijas ieviešanu visā pasaulē. Iespējams, varētu veidot klasifikācijas sistēmas atbilstoši reģioniem, piemēram, Eiropu iedalot Dienvidu, Ziemeļu, Centrālajā Eiropā, taču A. Rozentāls uzsvēra, ka viesnīcu iedalīšana atbilstoši klasēm ir ļoti problemātiska, jo daudzkārt viesnīcas galveno pievilcību un augsto klasi nosaka kāds īpašs “knifs”, dizaina un servisa nianses, un mazākā mērā atbilstība standartiem. Izraēlas Viesnīcu asociācijas ģenerāldirektors pauda viedokli, ka drīzumā par noteicošo faktoru viesnīcu izvēlē varētu kļūt nevis zvaigžņu skaits, bet viesnīcas e-prezentācija, proti, informācija viesnīcas interneta mājas lapā. Amerikas Viesnīcu un tūrisma mītņu asociācijas prezidents Džo Makinernejs (Joe McInerney) savā uzrunā iezīmēja pasaules tūrisma industrijas attīstības galvenos aspektus. Tūrisma un viesmīlības industrijas apjomi pasaulē turpina pieaugt, tādēļ Amerikas Viesnīcu un tūrisma mītņu asociācijas prezidents iesaka jau caur atbilstošām izglītības programmām motivēt jaunus cilvēkus strādāt tūrisma un viesmīlības biznesā. Amerikas Viesnīcu un tūrisma mītņu asociācijas paspārnē darbojas Amerikas Viesnīcu un tūrisma mītņu Izglītības fonds, kas gadā nodrošina stipendijas pus miljona ASV dolāru apmērā un vidēji 180 000 ASV dolāru gadā atvēl pētījumiem. Amerikas Viesnīcu un tūrisma mītņu asociācija pastāv jau 95 gadus. Makinernejs uzsvēra, ka Latvijas lidsabiedrību airBaltic šobrīd var uzskatīt par vienu no stiprākajām zemo izmaksu lidsabiedrībām Eiropā. Amerikas Viesnīcu un tūrisma mītņu asociācijas prezidents Latvijai ieteica izvēlēties konkrētus mārketinga virzienus starptautiskajā tūrisma tirgū. Šobrīd ir īpaši piemērots laiks valsts tēla veidošanai, jo par Latviju pasaulē vēl nav izveidojušies izteikti stereotipi. Baltijas valstīm, kam ir daudz kopīga ar Skandināviju vai Lielbritāniju, jāpievērš uzmanība tam, kā līdzīgās tūrisma pievilcības pasniegt neparastā veidā caur pārdomātu ceļojumu pakešu veidošanu. Makinernejs iesaka akcentēt uzmanību uz luksusa klases ceļotājiem un tā saukto “X” paaudzi – ceļotājiem vecumā no 20 līdz 40 gadiem. HOTREC (Hotels, Restaurants & Cafes in Europe) izpilddirektore M. Sequaris argumentēja viesnīcu un restorānu biznesa lobēšanas nepieciešamību un iespējas Eiropas Savienības līmenī tādos jautājumos kā zemāka PVN noteikšana, sociālo jautājumu risināšana attiecībā uz viesmīlības nozares specifiku (darbs svētdienās, svētku dienās, naktīs), pārtikas drošības standarti, naktsmītņu klasifikācijas standarti, autortiesības attiecībā uz viesnīcās un restorānos atskaņoto mūziku, smēķēšanas ierobežojumi ēdināšanas uzņēmumos un naktsmītnēs. Pieredzē par SPA viesnīcu ekspluatācijas un produkta pārdošanas niansēm Eiropā dalījās Accor Thalassa (Vichy, Francija) direktors Aivars Provejs, velkot paralēles arī starp Jūrmalas un Vichy kūrorta attīstības problemātiku. Kā dažas no galvenajām SPA biznesa aktualitāt

Konkurences padome (KP) aizliegusi Rīgas tirdzniecības centrā Domina Shopping atvērt Rimi lielveikalu, šorīt intervijā Latvijas Radio teica KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Viņa norādīja, ka konkurences uzraugi rūpīgi vērtēja ieceri tirdzniecības centrā atvērt Rimi Latvia lielveikalu. Rimi Latvia vēlējās atvērt lielveikalu vietā, kur iepriekš atradās mazumtirgotāja Prisma lielveikals. Tas tika slēgts pagājušā gada maijā.

Ābrama skaidroja, ka aizliegums pieņemts, jo tas būtiski palielinātu Rimi Latvia dominanci mazumtirdzniecības tirgū. «No Rīgā esošajiem desmit multifunkcionālajiem tirdzniecības centriem astoņos jau ir Rimi lielveikali,» piebilda KP vadītāja.

Viņa atzīmēja, ka Rimi arī tika doti četri mēneši, lai uzņēmums iesniegtu papildus priekšlikumus, piemēram, atsakoties no līdzvērtīgiem aktīviem, lai varētu atvērt veikalu Domina Shopping. Rimi šo iespēju neizmantoja.

Tirdzniecības centrā “Domina Shopping” šogad līdz septembrim atvērti 14 jauni veikali, bet vēl seši tiks atvērti no oktobra līdz decembrim, tostarp divi 5. oktobrī – modes preču veikals “Peek & Cloppenburg”, kā arī apavu un aksesuāru veikals “Este”.

“Šīs divas preču kategorijas mums ir īpaši svarīgas, jo tieši tās cilvēki jo īpaši novērtē “Domina Shopping” veikalu klāstā. Otro “Domina Shopping” dekādi uzsākam ar pilnībā nokomplektētu nomnieku sastāvu,” saka Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore.

Šī gada noslēdzošajā ceturksnī (oktobrī, novembrī un decembrī) savas durvis tirdzniecības centra “Domina Shopping” apmeklētājiem atvērs vēl četri nomnieki – uztura bagātinātāju stends “Vitamīns.lv”, “Storexo” elektronikas un sadzīves tehnikas veikals, “British American Tobacco” stends un “Dipstage” pašapkalpošanās automazgātuve.

"Domina Shopping" pārvaldītājs ir SIA "Eften Domina". Pagājušajā gadā "Eften Domina" strādāja ar 12,797 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 42,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 97,3% - līdz 3,011 miljoniem eiro.

Kārtējo reizi izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks tirdzniecības centrā Domina.

Pusdienas laikā ugunsgrēks izcēlies uz tirdzniecības centra jumta, Db informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inese Veisa. Sākotnējā informācija liecina, ka tā neesot ļaunprātīga dedzināšana, kaut gan ugunsgrēks pēdējā laikā Domina centrā izcēlies atkārtoti.

Domina Shopping pārstāve Baiba Gercāne norāda, ka šobrīd varot apstiprināt tikai to, ka Domina tiešām deg un, ka rūpējoties par klientiem un darbiniekiem ir veikta evakuācija. Precīzāku informāciju B. Gercāne solīja dot pēc tam, kad ugunsgrēks būs nodzēsts.

Šī gada 3. un 4.jūnijā pasaules viesnīcu uzmanība būs pievērsta Latvijai, jo Rīgā notiks Starptautiskās Viesnīcu un restorānu asociācijas un Nacionālo asociāciju izpildinstitūciju tikšanās, kā arī Latvijā pirmā viesnīcu un restorānu industrijai veltītā konference „Pasaules viesnīcu biznesa attīstība”. Pasākumus rīko Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un organizēšanu atbalsta arī Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). Starptautiskā Viesnīcu un restorānu asociācija (IHRA) ir vienīgā globālā organizācija, kas pārstāv viesmīlības industriju pasaulē. Tās biedri ir nacionālās viesnīcu un restorānu asociācijas visā pasaulē un starptautiskās nacionālās viesnīcu un restorānu ķēdes, kopumā pārstāvot aptuveni 300 tūkstošus viesnīcu un 8 miljonus restorānu. 3.jūnijā IHRA augstākās amatpersonas un starptautiski atpazīstamu viesnīcu ķēžu līderi kopīgi apspriedīs pasaules tūrisma un jo īpaši viesmīlības industrijas tendences, un, kā uzsver TAVA direktors Uldis Vītoliņš, šī tikšanas ir ļoti būtisks notikums Latvijas tēla atpazīstamības un tūrisma nozares attīstības veicināšanā. 4.jūnijā norisināsies starptautiskā viesnīcu industrijas konference „Pasaules viesnīcu biznesa attīstība”. Konferences organizētāju mērķis ir veicināt Latvijas viesnīcu biznesa attīstību, iepazīstinot viesnīcu īpašniekus un vadītājus ar jaunākajām pasaules viesmīlības industrijas attīstības tendencēm, kā arī aktuāliem mārketinga, menedžmenta un sadarbības jautājumiem. Konferencē kā prioritāras izvirzītas tādas tēmas kā Latvijas un pasaules tūrisma un viesmīlības industrijas attīstības tendences, drošības loma viesnīcas izvēles procesā, kūrortviesnīcu mārketinga pasākumu organizēšana, kā arī starptautisku viesnīcu ķēžu politika attiecībā uz Baltijas valstīm. Konferences „Pasaules viesnīcu biznesa attīstība” lektori ir pieredzes bagāti viesnīcu un restorānu nozares pārstāvji, starptautisku viesnīcu ķēžu un citu valstu viesnīcu un restorānu asociāciju līderi no ASV, Francijas, Izraēlas un Jordānijas. Konferenci atklās un ar priekšlasījumu uzstādies arī Starptautiskās Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Džons Bells. LVRA organizētos pasākumus bez Tūrisma attīstības valsts aģentūras atbalsta arī viesnīcas Reval Hotel Rīdzene un Hotel de Rome, kā arī „Emīla Gustava šokolāde” un SIA „Mobil Plus”. Avots: TAVA

3. un 4.jūnijā pasaules viesnīcu uzmanība būs pievērsta Latvijai, jo Rīgā notiks Starptautiskās Viesnīcu un restorānu asociācijas (IHRA) un Nacionālo asociāciju izpildinstitūciju tikšanās, kā arī Latvijā pirmā viesnīcu un restorānu industrijai veltītā konference "Pasaules viesnīcu biznesa attīstība". Pasākumus rīko Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un atbalsta Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). 3. jūnijā IHRA augstākās amatpersonas un starptautiski atpazīstamu viesnīcu ķēžu līderi kopīgi apspriedīs pasaules tūrisma un jo īpaši viesmīlības industrijas tendences, un, kā uzsver TAVA direktors Uldis Vītoliņš, šī tikšanas ir ļoti būtisks notikums Latvijas tēla atpazīstamības un tūrisma nozares attīstības veicināšanā. 4. jūnijā norisināsies starptautiskā viesnīcu industrijas konference Pasaules viesnīcu biznesa attīstība. Konferences organizētāju mērķis ir veicināt Latvijas viesnīcu biznesa attīstību, iepazīstinot viesnīcu īpašniekus un vadītājus ar jaunākajām pasaules viesmīlības industrijas attīstības tendencēm, kā arī aktuāliem mārketinga, menedžmenta un sadarbības jautājumiem. Konferencē kā prioritāras izvirzītas tādas tēmas kā Latvijas un pasaules tūrisma un viesmīlības industrijas attīstības tendences, drošības loma viesnīcas izvēles procesā, kūrortviesnīcu mārketinga pasākumu organizēšana, kā arī starptautisku viesnīcu ķēžu politika attiecībā uz Baltijas valstīm. Konferences lektori ir pieredzes bagāti viesnīcu un restorānu nozares pārstāvji, starptautisku viesnīcu ķēžu un citu valstu viesnīcu un restorānu asociāciju līderi no ASV, Francijas, Izraēlas un Jordānijas. Konferenci atklās un ar priekšlasījumu uzstādies arī Starptautiskās Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Džons Bells. Starptautiskā Viesnīcu un restorānu asociācija (IHRA) ir vienīgā globālā organizācija, kas pārstāv viesmīlības industriju pasaulē. Tās biedri ir nacionālās viesnīcu un restorānu asociācijas visā pasaulē un starptautiskās nacionālās viesnīcu un restorānu ķēdes, kopumā pārstāvot aptuveni 300 tūkstošus viesnīcu un 8 miljonus restorānu. Avots:TAVA

2005. gada 4. jūnijā, viesnīcā „Reval Hotel Rīdzene” notiks Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas organizētā, Latvijā pirmā viesnīcu un restorānu industrijai veltītā konference „Pasaules viesnīcu biznesa attīstība” Konferences mērķis – veicināt Latvijas viesnīcu biznesa attīstību, iepazīstinot viesnīcu īpašniekus un vadītājus ar aktuālākajām tendencēm pasaules viesnīcu un restorānu industrijā. Konferencē, kā prioritāras, izvirzītas sekojošas tēmas: - Latvijas tūrisma industrijas attīstības tendences; - pasaules tūrisma industrijas attīstības tendences (viesnīcas, tūrisma firmas, aviokompānijas); - viesnīcu attīstības tendences; - drošības loma viesnīcas izvēles procesā; - kā organizēt kūrortviesnīcas mārketingu un pārdošanu un gūt papildus ienākumus, izmantojot viesnīcas rīcībā esošos resursus - starptautisku viesnīcu ķēžu politika attiecībā uz Baltijas valstīm, u.c. Konferences „Pasaules viesnīcu biznesa attīstība” lektori ir pieredzes bagāti viesnīcu un restorānu nozares pārstāvji, starptautisku viesnīcu ķēžu un citu valstu viesnīcu un restorānu asociāciju līderi no Amerikas Savienotajām valstīm, Francijas, Izraēlas un Jordānijas. Konferenci atklās un ar priekšlasījumu uzstāties arī Starptautiskās Viesnīcu un restorānu asociācijas /IH&RA/ prezidents – Džons Bells /John Bell/. Konferences noslēgumā notiks konferences dalībnieku – lektoru un klausītāju diskusija. Konferences darba valoda – latviešu un angļu (tiks nodrošināts tulkojums). Konferenci „Pasaules viesnīcu biznesa attīstība”, LVRA organizē sadarbībā ar Tūrisma Attīstības valsts aģentūru, viesnīcu „Reval Hotel Rīdzene”, viesnīcu „Hotel de Rome", SIA „Mobil Plus”, tūrisma aģentūru „VIA Hansa” un „Emīla Gustava šokolāde”. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija ir sabiedriska organizācija, kas apvieno viesnīcas, viesu mājas, moteļus un to restorānus, profesionālai sadarbībai, ar mērķi, uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtot Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvēt Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē.

Tirdzniecības centrā “Domina Shopping” 14.aprīlī durvis atvērs Baltijā plašākais iekštelpu izklaides centrs “Apollo Skypark” ar kopējo platību 7 000 m2, kura attīstībā ir ieguldīti 15,5 miljoni eiro.

Izklaides centra izveidē spēkus apvienojuši divi jaunie “Domina Shopping” nomnieki, kuri vienlaikus ir arī Baltijā lielākie savu jomu uzņēmumi – kinoteātru tīkls “Apollo Kino” un izklaižu parks “Super Skypark”.

Abu nomnieku apvienība ir investējusi 5,5 miljonus eiro, aprīkojot kompleksu ar visu nepieciešamo inventāru un radot 85 jaunas darba vietas. Bet “Domina Shopping” nodrošināja izklaides centra būvniecību 10 miljonu eiro vērtībā, kas ir lielākais investīciju projekts, kopš tirdzniecības centrs pieder Baltijā lielākajam komercīpašumu pārvaldniekam “EfTEN Capital”.

Tādējādi “Domina Shopping” kļūst par pilna koncepta tirdzniecības centru.

“Mēs ar prieku paziņojam, ka sadarbībā ar “Super Skypark” Latvijā tagad atveram mūsu trešo “Apollo Kino”. Tas Baltijā ir unikāls koncepts, kurā kinoteātris apvienojies ar daudzveidīgu izklaides centru, lai radītu pilnīgu un patīkamu brīvā laika pavadīšanas un atpūtas pasauli visai ģimenei,” norāda “Apollo Kino” vadītāja Baltijā Kadri Arma.

Jauns mazumtirgotājs noslēdzis līgumu par telpu nomu tirdzniecības centrā Domina Shopping, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Pagājušajā nedēļā mazumtirgotājs Rimi Latvia ir noslēdzis nomas līgumu par telpu īri tirdzniecības centrā Domina Shopping, vienojoties ar tirdzniecības centra jauno īpašnieku, kurš ietilpst Igaunijas nekustamo īpašumu fonda Eften grupā.

«Noslēdzot vienošanos par telpu nomu tirdzniecības centrā Domina Shopping, esam spēruši vēl vienu soli Rimi hipermārketu attīstībā. Pagaidām vēl nav iespējams precizēt, kad apmeklētāji tirdzniecības centrā Domina Shopping varēs sākt izmantot Rimi hipermārketa priekšrocības, jo šobrīd pēc dokumentu iesniegšanas mums vēl jāsaņem oficiālā atļauja no Konkurences padomes – šādos gadījumos izvērtējums var aizņemt gana ilgu laiku,» skaidro Rimi Latvia nekustamo īpašumu un mazumtirdzniecības tīkla attīstības direktors Didzis Kirstuks.

Šā gada pirmajā pusgadā tirdzniecības centra Domina Shopping kopējais apgrozījums bijis 24.9 miljoni latu, kas ir par 6.75% vairāk nekā 2007. gada attiecīgajā periodā.

No visiem tirdzniecības centrā pārstāvētajiem sektoriem vislielākais apgrozījuma pieaugums novērots kurpju un aksesuāru, bērnu preču, kā arī sabiedriskās ēdināšanas un pārtikas lielveikala sektoros.

„Domāju, ka lielā mērā apgrozījuma pieaugums skaidrojams ar pirkumu vērtības pieaugumu. Pircēji kļūst aizvien zinošāki par precēm, ko pērk, tādēļ arī ir gatavi ieguldīt lielākus līdzekļus, apzinoties veiktā pirkuma vērtību. Plānojam, ka līdzīgi rezultāti gaidāmi arī otrajā pusgadā, ņemot vērā, ka tuvākajos mēnešos Domina darbu uzsāks virkne jaunu veikalu visos tirdzniecības segmentos,” nule apkopotos finansu rādītājus komentē Domina Shopping direktors Normunds Sīlis.

Domina Hotel Group parakstījusi īres līgumu ar Hotel Blijdorp B.V., ko pārvalda Heddes Bouw BV, lai ienāktu Nīderlandē ar Domina Hotel zīmolu un atvērtu Domina Hotel & Conference Rotterdam viesnīcu Roterdamā 2008. gada augustā.

Viesnīcu ieskauj Roel Langerak parks, un tai ir ērts izvietojums pilsētā ceļā uz Roterdamas starptautisko lidostu. Domina Hotel Rotterdam sagaidīs viesus itāļu stilā ar tam tik raksturīgo viesmīlību un dzīvespriecīgo vieglumu, Db.lv informē Azura Pasta (Azzurra Pasta) Domina Hotel Group zīmola un PR koordinators.

“Holandiešiem vienmēr ir patikusi Itālija, tās kultūra un viss, kas ar to saistīts. Tāpēc mēs ļoti lepojamies, ka esam noslēguši šo nomas līgumu ar Domina Hotel Group, kas nešaubīgi ienesīs viesnīcā un Roterdamā to tipisko atmosfēru un kaisli, kas ik raksturīga itāļiem ” saka Heddes Bouw BV direktors Van Ivardens (Van Ivaarden).

Ekonomikas kā zinātnes doma, neskatoties uz savu matemātisko iepakojumu, vēl aizvien pat ļoti balstās uz vīzijām un stāstiem. Piemēram, krīzes būtībā ir vīziju sadursmes: starp vienu vīziju, kura paredz, ka esošās institūcijas spēs tikt galā ar krīzi, un otru, kura cenšas pārliecināt, ka nē, viss sabruks un būs sistēmas maiņa.

Šīs vīzijas un stāstus varam novērot arī izteiktus skaitliski – tie atspoguļojas ilgāka termiņa prognozēs.

SVF neprognozē piemērojoties iepriekšējai tendencei, kas patiesībā dotu precīzākas prognozes, bet visu laiku kļūdās, cerot, ka tuvāko pāris gadu laikā inflācija virzīsies uz kaut kādu tendenci, kas vizuāli izskatās ap 1.5%. No kurienes šāda ticība?

Atbilde ir – centrālās bankas, tajā skaitā Eirosistēma, ir spējušas pārliecināt ar savu vīziju. Eirosistēmas vīzija balstās uz diviem pamatakmeņiem. Pirmkārt, ir ticība, ka Eirosistēmas centrālās bankas savu mērķi - nodrošināt atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2% - uztver nopietni. Otrkārt, to balsta ticība, ka Eirosistēmai ir arī instrumenti šā mērķa sasniegšanai. Skatoties uz skaitļiem, redzam to, ka šo ticību vīzijai raksturo arī zināma skepse (ko atspoguļo tas, ka 2 gadu laikā virzība ir nevis uz tuvu, bet zem 2%, kas ir Eirosistēmas mērķis, bet uz 1,5%), tomēr kopumā šī vīzija strādā.

Ņemot vērā, ka gandrīz gadu Latvijas tirdzniecības centru nozare atrodas spēcīgā Covid-19 pandēmijas ietekmē, t/c "Domina Shopping" vadība pauž satraukumu par turpmāko tirdzniecības nozares veiktspēju. Tirdzniecības centrs atklāj, ka nozari gandrīz paralizējošie ierobežojumi 2020. gadā ir radījuši lielus zaudējumus. Tajā pat laikā "Domina" nevēlas atkāpties no iecerēm 2021. gadā īstenot investīciju projektus gandrīz 10 miljonu eiro vērtībā.

Šogad kā nozīmīgākais "Dominas" investīciju projekts 9 miljonu eiro vērtībā ir plānots Latvijā lielākā iekštelpu atpūtas un izklaides centra būvniecība visai ģimenei ar kopējo platību 7000m2. Pagaidām pandēmija nav spējusi ietekmēt šī vērienīgā projekta attīstīšanas tempus, un pērn oktobrī tika atzīmēti atpūtas un izklaides centra spāru svētki. Šī gada pavasarī plānota jaunuzbūvētās zonas nodošana ekspluatācijā, bet atvēršanā – vasarā.

Izklaides parka izveidē Dominā ieguldīs 9 miljonus eiro

Tirdzniecības centrs “Domina Shopping” kopā ar jaunajiem nomniekiem “Apollo Group Baltics”...

Vienlaikus arī 2021. gadā "Dominas" komandai ir plāns turpināt strādāt pie tirdzniecības centra pievilcības uzlabošanas. Rezultātā vēl 700 000 eiro plānots ieguldīt energoefektivitātes uzlabošanā, divu autostāvvietu un informācijas centra rekonstrukcijā, iekšējās navigācijas sistēmas uzlabojumos, fasādes apgaismojuma modernizēšanā.

2020. gads tirdzniecības centram un tā nomniekiem pagāja nemitīgas pielāgošanās zīmē. Un, jo ar stingrākiem tirdzniecības ierobežojumiem nācās sastapties, jo lielāks sekoja finanšu un darbības rādītāju kritums. Rezultātā aizvadītajā gadā "Domina Shopping" apgrozījums, plūsma un čeku skaits kopsummā samazinājās par vidēji -26%. Tas nozīmē arī to, ka par -13,3% kritās arī iemaksas valsts kasē nodokļu veidā – tie ir vairāk nekā 200 tūkstoši eiro.

Tomēr, par spīti krīzei un tirdzniecības centru biznesa stagnācijai aizvadītajā gadā, uzņēmums un tā partneri turpināja ieguldīt attīstībā. Rezultātā 2020. gadā 17 jauni nomnieki, starp kuriem ir arī globāli atpazīstami zīmoli, lēma par labu savas tirdzniecības vietas atvēršanai "Dominā". Vēl 10 esošie nomnieki tika atvērti jaunos konceptos pēc rekonstrukcijas vai jaunās vietās.

Līdztekus arī pati "Domina" pērn īstenoja daudzus investīciju projektus ar kopējo vērtību 800 000 eiro. Starp tiem nozīmīgākie – modernizēta māmiņu istaba, vienotā stilā iekštelpās rekonstruētas 52 veikalu fasādes, renovēts un labiekārtots C skvērs, gaiteņos uzstādītas atkritumu šķirošanai paredzētas tvertnes, uzlabota ārējā navigācijas sistēma. Reizē 400 000 eiro investēti arī citos tehniskos uzlabojumos, piemēram, ugunsdrošības sistēmā, infrastruktūras sistēmās, kā arī Covid-19 izplatīšanās samazinošās aktivitātēs.

"2020. gads bija izaicinošs. Nevienam nebija gatavu pareizas rīcības recepšu, un daži loģiski un neloģiski biznesa ierobežojumi cits citu papildināja neprognozējamā ātrumā. Tomēr, neskatoties uz ieilgušo situācijas nenoteiktību un pandēmijas negatīvo ietekmi, mēs nostiprinājām "Dominas" pozīcijas. Augam nākotnei – tas jau vairākus gadus ir ne tikai "Dominas" sauklis, kas simbolizē izklaides zonas būvniecību, bet arī emocionālais uzstādījums un pieeja šī brīža situācijai. Tāpēc šobrīd mūsu darbības pamatā kā vēl nekad ir saprotošas un ilgtermiņa attiecības ar nomniekiem. Cenšamies būt par labu atbalstu saviem partneriem, taču arī mūsu kapacitāte diemžēl jau tuvojas izsīkumam. Tamdēļ steidzami sagaidām vienlīdzīgus spēles noteikumus visiem - gluži kā mēs plānojam ieguldīt tirdzniecības centra un pilsētvides attīstībā, radot jaunas biznesa iespējas un darba vietas, pieprasām, lai arī valsts līdzieguldās nozares atbalstīšanā un stabilizēšanā. Valstsvīri situāciju var mainīt divējādi – steidzami sniedzot atbalstu nomas segšanai slēgtajiem veikaliem vai atļaujot visu preču klātienes tirdzniecību stingrākas uzraudzības apstākļos," komentē Dina Bunce, t/c "Domina Shopping" direktore.

Tirdzniecība centrs Domina Shopping, kas šogad piedzīvoja īpašnieku un vadības maiņu, patlaban strādā pie jauna pozicionējuma un stratēģijas maiņas, stāsta Domina Shopping vadītāja Dina Bunce.

Viņa atzīmē, ka līdz šim Domina Shopping tika komunicēts kā centrs rīdziniekiem, iedzīvotājiem, kas dzīvo pilsētā. Taču patlaban centrs mainās - viens no svarīgākajiem centra uzdevumiem ir atrast savu unikālo pozicionējumu, noformulēt atšķirīgo un pircējam pievilcīgo.

«Centrs Domina Shopping manā skatījumā ir tirdzniecības centrs, kur ir daudz uzlabojamu, maināmu lietu, daudz koriģējamu procesu. Jāprecizē nomnieku piesaistes stratēģija, jāmaina centra pozicionējums, jāievirza īstajās sliedēs mārketinga stratēģija,» norāda Bunce.

Tāpēc, analizējot kopējās tendences, mācoties no citiem centriem un meklējot savu ceļu, Domina Shopping komanda patlaban strādā pie jaunas attīstības un mārketinga stratēģijas izveides, pie jaunas izpratnes, kas vispār ir Domina Shopping primārā mērķauditorija un kas patiešām ir tās interešu lokā, skaidro Bunce.

Pavisam klusi savu darbību ir pārtraucis tūrisma operators Domina Travel, kurš savulaik bija viens no itāļu uzņēmējam Ernesto Preatoni piederošās grupas Pro Kapital uzņēmumiem.

Dominas galvenais un praktiski vienīgais virziens bija Ēģiptē, Šarmelšeihā, izvietotais atkal jau E. Preatoni piederošais kūrorts Domina Coral Bay, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Domina Travel jau dažus gadus vairs nav Pro Kapital grupas uzņēmums. Cik man zināms, jaunie īpašnieki vienkārši pārtraukuši savu darbību,» stāstījusi Pro Kapital sabiedrisko attiecību menedžere Iveta Vanaga un piebildusi, ka arī laikā, kad uzņēmums vēl iekļāvās Pro Kapital grupā, uzsvars uz tūrisma biznesu nav bijis liels.

Ar pašiem Domina Travel pārstāvjiem Neatkarīgajai sazināties nav izdevies. Darbību pārtraukuši arī Domina Travel uzņēmumi Igaunijā un Lietuvā, kas, līdzīgi kā Latvijas māsa, bija vienīgie Domina Coral Bay kūrorta izplatītāji Baltijas valstīs. «Domina Coral Bay vēl joprojām ir mūsu grupas uzņēmums, tas nekur nepazudīs, un klienti, kas iecienījuši atpūtu šajā kūrortā, noteikti bez tā nepaliks, jo šo kā galamērķi izplatīs citi Baltijas valstu tūroperatori,» teikusi I. Vanaga.

Tirdzniecības centra "Domina Shopping" energoefektivitātes uzlabošanā šogad tiks investēti 56 000 eiro, informē tirdzniecības centra pārstāvji.

Strauji pieaugot energoresursu izmaksām, "Domina Shopping" tiks ieviesti vairāki taupības pasākumi, tostarp visi gaismekļi, kas vēl nav nomainīti, tirdzniecības centra koplietošanas telpās tiks nomainīti uz LED gaismekļiem.

"Domina Shopping" direktore Dina Bunce norāda, ka pagaidām "Domina Shopping" darba laiks netiks mainīts un joprojām būs no plkst.10 līdz 21. Saglabāt esošās darba stundas ļauj arī iepriekšējos piecos gados veiktās investīcijas energoefektivitātes uzlabošanā vairāk nekā 360 000 eiro apmērā.

Šovasar tirdzniecības centrā ir veiktas vairākas elektroenerģijas patēriņa korekcija, tostarp samazināti apgaismojuma darbības laika intervāli gan iekštelpās, gan ārā, kas, pēc aprēķiniem, ietaupīs ne mazāk kā 2000 kilovatstundu dienā, kas ir aptuveni 62 000 kilovatstundu mēnesī. Tuvākajā laikā tiks būtiski pilnveidota apkures sistēma, uzstādot siltumizolāciju uz sūkņiem un regulējošo armatūru, kā arī potenciāli tiek plānota saules paneļu izvietošana uz tirdzniecības centra jumta.

Tirdzniecības centrs “Domina Shopping” ir vienojies ar savu ilggadējo nomnieku – sporta klubu tīklu “MyFitness” – par jauna, divreiz plašāka un konceptuāli daudzpusīgāka sporta kluba izveidi, kurā būs arī “MyFitness” Latvijas tīklā vienīgā SPA zona.

Kopējās abu partneru plānotās investīcijas šajā attīstības projektā pārsniegs 2 miljonus eiro un iecerēts, klubs apmeklētājiem durvis vērs rudenī.

“Sporta un labsajūtas pakalpojumiem ir arvien būtiskāka nozīme tirdzniecības centru dzīvē. Mēs aktīvi attīstām šo segmentu, lai piedāvātu apmeklētājiem plašāku pakalpojumu klāstu, kas motivē aktīvam dzīvesveidam,” saka Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore.

Jaunais sporta klubs “MyFitness Domina” tiks izveidots jaunā lokācijā, tā kopējā platība sasniegs gandrīz 2300 kvadrātmetru, kas ir par 58% vairāk nekā pašreizējam “MyFitness” klubam, un ļaus būtiski palielināt sportot gribētāju kapacitāti, paplašināt gan nodarbību, gan treniņu, gan atpūtas iespēju piedāvājumu.

Šā gada pirmajos četros mēnešos tirdzniecības centra Domina Shopping kopējais apgrozījums sasniedzis vairāk nekā 16,4 miljonus LVL (bez PVN), kas ir par 10% vairāk nekā 2007.gada attiecīgajā periodā.

Ņemot vērā pastāvošo ekonomisko situāciju, laikā no janvāra līdz aprīlim apgrozījums no apģērbu tirdzniecības samazinājies par 2%, taču vienlaikus tirdzniecībā ar apaviem un aksesuāriem apgrozījums palielinājies attiecīgi par 9,3% un 3,3%. Šajā laikā tirdzniecības centra apmeklētāju skaists sasniedzis teju pusotru miljonu.

„Apkopotie dati par gada pirmajiem mēnešiem uzskatāmi parāda – cilvēki vairāk naudas velta mazākiem pirkumiem, piemēram, aksesuāriem, kā arī ilgstoši izmantojamām precēm – tādām kā kurpēm. Šīs tendences, protams, skaidrojamas ar esošajiem ekonomiskajiem apstākļiem un pircēju uztveres maiņu par prioritārajiem pirkumiem,” - tā gada pirmo mēnešu datus komentē Domina Shopping direktors Normunds Sīlis.