Ekonomika

Drīkst vai nedrīkst atlaist nevakcinētu darbinieku?

Māris Ķirsons, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Ministru kabinets ar savu rīkojumu nostādījis darba devējus visai neērtā, nenoteiktā pozīcijā – tieši darba devējiem netieši uzlikts slogs veicināt vakcinācijas aptveri valstī un cīnīties ar no epidemioloģiskā viedokļa neapzinīgiem darbiniekiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne, Valststiesību zinātņu katedras vadītāja, tiesību zinātņu doktore (Dr. iur.), zvērināta advokāte Annija Kārkliņa.

Viņa atzīst, ka jautājums par darba attiecību izbeigšanu ar t.s. nevakcinētajiem darbiniekiem šobrīd ir visai neskaidrs, šajā jautājumā pastāv atšķirīgi viedokļi.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija pēc tagad izsludinātās ārkārtas situācijas?

Situāciju darba vidē pēc šā gada oktobrī izsludinātās ārkārtas situācijas var raksturot kā samērā neskaidru un nenoteiktu. Ik pa laikam tiek pieņemti jauni tiesību aktu grozījumi, kas attiecas uz Covid-19 pandēmijas diktētajām epidemioloģiskajām prasībām nodarbinātības jomā.

Par pieņemto regulējumu ir arī dažādi uzskati juristu vidū, un, kā secināms no publikācijām, šajā kontekstā ir jautājumi, kur pat tiesu varas institūciju pārstāvjiem, tiesu priekšsēdētājiem mēdz būt pretēji uzskati (piemēram, redzam dažādas interpretācijas jautājumā par to, vai tiesnešiem var uzlikt par pienākumu vakcinēties). Un vēl – valsts amatpersonām publiskajā sektorā ir paredzēts atšķirīgs nodarbinātības regulējums nekā privātajā sektorā.

Ar ko privātā sektora darba devējiem un darba ņēmējiem jārēķinās?

Patlaban primārais normatīvais akts, kas skar nodarbinātību ārkārtējās situācijas laikā, t.i., līdz 2022. gada 11. janvārim, ir MK 2021. gada 9. oktobra rīkojums Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kurā 20. oktobrī jau veikti grozījumi. Šis rīkojums paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā darba devējiem jānodrošina darbiniekiem attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj. Tādējādi tiek uzsvērta attālinātā darba nozīme Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai.

Taču, protams, ir virkne darbu, kur attālināta darba veikšana nemaz nav iespējama, kā, piemēram, ražošana, būvniecība, transporta pakalpojumi, medicīna, sociālais darbs, jomas, kas saistītas ar klientu apkalpošanu klātienē, u.tml. Šādu klātienē veicamu darba pienākumu veicējiem tiesību aktā paredzēts pienākums vakcinēties. Rīkojuma 5.2. punkts noteic, ka gadījumā, ja darba devējs informējis darbinieku, ka darba pienākumu veikšanai nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, darbinieka pienākums ir uzsākt vakcināciju ne vēlāk kā 10 dienu laikā no minētās informācijas saņemšanas un to pabeigt ne vēlāk kā septiņas dienas pēc vakcīnas lietošanas instrukcijā norādītā īsākā termiņa.

Ja darbinieks vakcināciju nav uzsācis vai pabeidzis līdz 2021. gada 15. novembrim, darba devējs darbinieku atstādina no darba vai amata pienākumu veikšanas. Savukārt valsts un pašvaldību institūciju (tai skaitā kapitālsabiedrību) darbiniekiem ir striktākas prasības – minētā rīkojuma 5.3. punkts imperatīvi paredz, ka amatpersonas pēc 2021. gada 15. novembra savus darba pienākumus varēs veikt tikai tad, ja viņiem uz to brīdi būs vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāts.

Jāņem vērā, ka ar šā gada 20. oktobra MK pieņemtajiem grozījumiem minētajā rīkojumā darba devējam tiek uzlikts papildu pienākums klātienē strādājošo darbinieku veselības stāvokļa monitorēšanā, respektīvi, visiem darbiniekiem, kas strādā klātienē, t.sk. pilnībā vakcinētām un pārslimojušām personām, ierodoties darba vietā, ir rakstveidā jāapliecina, ka viņiem nav akūtu elpceļu infekcijas slimību pazīmju un viņi nav bijuši tiešā kontaktā ar personām, kurām noteikta izolācija, mājas karantīna vai pašizolācija. Tāpat ar mērķi mazināt Covid-19 izplatības riskus darba devējs var organizēt visu klātienē strādājošo darbinieku, t.sk. pilnībā vakcinētu vai pārslimojušu, Covid-19 testēšanu – ja darba devējs to izvēlēsies, tad testēšanas izmaksas gulsies uz darba devēju.

Visu rakstu lasiet 26.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #40

DB, 26.10.2021

Dalies ar šo rakstu

Turpinām rakstu sēriju Otro personu TOP5 Latvijā - par priekšnieku ēnā esošajām amatpersonām, kas faktiski vada iestādi, nosaka tās īstenoto politiku. Nr.4 šajā sarakstā - Sandra Kārkliņa-Ādmine, pašlaik Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktora vietniece.

Vēl 26.oktobra žurnālā Dienas Bizness lasi:

  • Aktualitāte - drīkst vai nedrīkst atlaist nevakcinētu darbinieku? Problēmu skaidro LU Juridiskās fakultātes prodekāne, Valststiesību zinātņu katedras vadītāja, tiesību zinātņu doktore (Dr.iur.), zvērināta advokāte Annija Kārkliņa.
  • Statistika - ielūkojamies valsts budžeta būtiskākākajās tendencēs.
  • Valsts un uzņēmēju interešu kontekstā aplūkojam ieceri no 2023. gada ieviest minimālo uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi globālajām kompānijām. Kā tas ietekmēs biznesu Latvijā?
  • Jaunums būvmateriālu ražošanā - UPB Liepājā ražos vēl sarežģītākas dzelzsbetona konstrukcijas.
  • Situācija tūrisma jomā pandēmijas apstākļos. Lielākā daļa Baltijas viesnīcu un kūrortu vēl nav atkopušies no iepriekš radītajiem Covid-19 pandēmijas zaudējumiem, jaunie ierobežojumi Latvijā situāciju tikai pasliktina.
  • Globālā tendence - investīcijas luksusa priekšmetos. Augstas klases vīna, pulksteņu, mākslas darbu, dažādu kolekcionējamu lietu un pat augstas klases rokassomiņu iegāde ar domu nākotnē pārdot var būt izdevīgāka par ieguldījumiem akcijās.
  • Portrets - SIA Philip Morris Latvia vadītājs Jurģis Petris.
  • Sadarbībā ar VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs - e-Identitātes apliecināšana un pārbaude digitālajā vidē kļūs drošāka.
  • Brīvdienu ceļvedis - Elvis Kvalbergs, SIA Excellent Latvia Latvia valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 seriāla kārtējā sezona ar kārtējo lokdauna paveidu atkal ir klāt. Lielai daļai uzņēmumu atkal ir liegts strādāt tiem visefektīvākajā veidā, ļoti daudziem ir radīti būtiski apgrūtinājumi.

Tā kompensēšanai paredzams valsts atbalsts vairāk nekā 150 miljonu eiro apmērā, taču atkal mēs atgriežamies situācijā, kad drīzāk varam runāt par pabalstiem, kas jāizlūdzas, nevis kompensācijām par radītiem ierobežojumiem. Turklāt kritēriji atkal, šķiet, būs tādi, kas vienus motivēs neko nedarīt, iztiekot no budžeta naudas, bet citiem, kā līdz šim, nāksies ķepuroties, lai izdzīvotu, jo valsts atbalstam nekvalificējas. Lai arī ekonomikas ministrs īpaši uzsver, ka atbalsta mehānismi uzņēmējiem, kas valstī noteikto ierobežojumu dēļ cieš zaudējumus, tiek uzlaboti, praksē redzam, ka veikts vien kosmētisks remonts.

Kas par to liecina? Ir noteikts, kuras nozares var, kuras nevar pretendēt uz atbalstu, lai arī ir skaidrs, ka ierobežojumi negatīvi ietekmē arī tos, uz ko tieši tie neattiecas. Piemēram, būvniecība ir apgrūtināta, ja klātienei slēgti veikali, izdevējdarbībai ir zaudējumi no tā, ka netiek reklamēta iepirkšanās, kam nu ir ierobežojumi, u.tml.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Politiķi turpina ignorēt prasības labot kļūdas minimālo VSAOI sistēmā

Db.lv, 05.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem joprojām ir daudz neskaidrību par vairākiem būtiskiem jautājumiem saistībā ar minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmu, tomēr politiķi to neņem vērā, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Uzņēmējiem joprojām neesot skaidrs, kāda summa darba devējiem būs jāmaksā, gan arī, kurš nodrošinās sociālās apdrošināšanas maksājumus izņēmumu grupām, līdz ar to viņi nevarot plānot savas izmaksas.

Turklāt virknē uzņēmumu jau ir sākusies vai tiek plānota darbinieku atlaišana.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš sagaida, ka Finanšu ministrijas vadītā VSAOI regulējuma pilnveidošanas darba grupa šodien beidzot nāks klajā ar konstruktīviem risinājumiem "esošās sistēmas brāķa labošanai".

Viņš uzsver, ka politiķiem ir jāņem vērā Latvijas iedzīvotāju viedoklis, kuru LTRK noskaidrojis kampaņā "Kļūdu labojums". Vairākums iedzīvotāju četrās dažādās aptaujās pauduši viedokli, ka minimālo VSAOI sistēma ir jāmaina, jāpārceļ tās stāšanās spēkā termiņš, šā brīža sistēma veicinās ēnu ekonomiku un mazo uzņēmumu bankrotu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas ātrās palīdzības dienests pārtrauks darba līgumus ar mediķiem, kas atsakās vakcinēties pret jauno koronavīrusu, ceturtdien ziņoja Igaunijas raidsabiedrība ERR.

Tallinas ātrās palīdzības galvenais ārsts Rauls Adlass sacīja, ka šāds solis ir nepieciešams pirmām kārtām pacientu un pašu mediķu drošības dēļ. Šo lēmumu ir akceptējusi arī Darba inspekcija.

Par Tallinas ātrās palīdzības plāniem kļuva zināms pēc laikraksta "Eesti Paevaleht" publikācijas. Līdz 17.maijam visiem tās darbiniekiem - no sanitārēm līdz ārstiem - ir jāiesniedz kadru daļā potēšanas pase, citādi nāksies aiziet no darba.

"Epidēmijas apstākļos mediķiem, kas apkalpo pacientus, nevajadzētu viņus apdraudēt. Vienīgā iespēja to nodrošināt ir vakcinācija," sacīja Adlass.

Viņš informēja, ka 8% no Tallinas ātrās palīdzības personāla nav potēti pret Covid-19 un atsakās no vakcinēšanās dažādu iemeslu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 207 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša alga palielinājās par 105 eiro jeb 9,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 7,1 % (no 7,39 līdz 7,92 eiro).

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 4. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %, savukārt stundas samaksa samazinājās par 4,1 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 891 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,6 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 9,7 %.

No 2021. gada 1. janvāra valstī pieauga minimālā alga – no 430 eiro līdz 500 eiro jeb par 16,3 %, tika paaugstināts ienākumu slieksnis, virs kura netiek piemērots neapliekamais minimums, nedaudz samazinājās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vispārējā un solidaritātes nodokļa likmes, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme lieliem ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas parlaments naktī uz pirmdienu apstiprinājis likumu par "Covid pasēm", kas būs nepieciešamas restorānu apmeklētājiem un iekšzemes vilcienu pasažieriem, kā arī par visu medicīnas darbinieku obligātu vakcinēšanos pret Covid-19.

Likumdevēji strādāja arī brīvdienās, lai panāktu kompromisu, ko galu galā svētdienas vakarā apstiprināja Senāts, bet pēc pusnakts arī Nacionālā sapulce.

Priekšlikumi valstī izraisījuši protestus un politisku spriedzi.

Prezidents Emanuels Makrons un viņa valdība skaidro, ka jaunie pasākumi ir nepieciešami, lai aizsargātu lielākam riskam pakļautos iedzīvotājus un slimnīcas un laikā, kad atkal pieaug inficēšanās gadījumu skaits, izvairītos no jauniem lokdauniem.

Likums nosaka, ka visiem veselības aprūpes jomā strādājošajiem ir jāuzsāk vakcinēšanās līdz 15.septembrim. Pretējā gadījumā viņiem draudēs atlaišana no darba.

Lai iekļūtu restorānos, vilcienos, lidmašīnās un daudzās sabiedriskās vietās, nepieciešama "veselības pase", teikts likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru