Jaunākais izdevums

2021. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 207 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša alga palielinājās par 105 eiro jeb 9,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 7,1 % (no 7,39 līdz 7,92 eiro).

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 4. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %, savukārt stundas samaksa samazinājās par 4,1 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 891 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,6 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 9,7 %.

No 2021. gada 1. janvāra valstī pieauga minimālā alga – no 430 eiro līdz 500 eiro jeb par 16,3 %, tika paaugstināts ienākumu slieksnis, virs kura netiek piemērots neapliekamais minimums, nedaudz samazinājās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vispārējā un solidaritātes nodokļa likmes, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme lieliem ienākumiem.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021. gada 1. ceturksnī bija 939 eiro. Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni (860 eiro), tā pieauga par 9,3 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 1. ceturksnī bija 702 eiro un gada laikā tā pieauga par 10,1 %.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

2021. gada 1. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa privātajā sektora bija 1 208 eiro, un gada laikā tā pieauga par 9,5 %. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija par 3 eiro lielāka (1 211 eiro) nekā privātajā, un tās gada pieauguma temps bija nedaudz straujāks (9,7 %). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 181 eiro jeb par 11,2 %.

Salīdzinot ar 2020. gada 4. ceturksni, privātajā sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 3,0 %, bet sabiedriskajā un vispārējās valdības sektorā samazinājās – attiecīgi par 1,0 % un 1,1 %.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

COVID-19 pandēmijas laikā noteikto ierobežojumu ietekmē 2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar pērna gada atbilstošo periodu algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, valstī kopā samazinājās par 61,3 tūkst. jeb 8,2 %. To ietekmēja darbinieku atlaišana, darba slodžu samazināšana un darbinieku skaita kritums izmaksāto dīkstāvju pabalstu dēļ.

Darba samaksas fonds valstī kopumā nedaudz pieauga – par 0,6 % jeb 14,3 milj. eiro.

2021. gada 1. ceturksnī septiņās nozarēs vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, veselības un sociālās aprūpes, enerģētikas, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, valsts pārvaldes, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē.

No minētajām nozarēm gada laikā vidējais atalgojums strauji pieaudzis veselības un sociālās aprūpes nozarē – no 1 139 līdz 1 440 eiro jeb par 26,5 %.

Vismazākā vidējā darba samaksa 2021. gada 1. ceturksnī bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (716 eiro), izglītības (950 eiro) un mākslas, izklaides un atpūtas (983 eiro) nozarēs.

Vidējā mēneša bruto darba samaksa 2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, visstraujāk pieauga Latgalē – par 12,5 %. Zemākais pieaugums bija Pierīgā – 6,6 %. Vislielākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1 358 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (842 eiro), kas ir par 38 % mazāk nekā valsts galvaspilsētā.

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2021. gada 1. ceturksnī bija 7,92 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,1 % (2020. gada 1. ceturksnī – 7,39 eiro).

Kopējās stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citas ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 9,34 līdz 9,90 eiro jeb par 6,0 %, ko ietekmēja nostrādāto stundu skaita samazinājums par 5,7 %, kamēr kopējo darbaspēka izmaksu summa gandrīz nemainījās (pieaugums 0,02 %).

Baltijas valstīs 2021. gada 1. ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Lietuvā – 1 517 eiro par pilnas slodzes darbu, Igaunijā – 1 473 eiro, bet Latvijā viszemākā – 1 207 eiro.

Salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni vidējā alga Lietuvā pieauga visstraujāk – par 9,9 %, Latvijā – par 9,5 %, savukārt Igaunijā – par 4,9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Algu pieaugums satraucoši augsts vēl pirms ekonomikas atveseļošanās

Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste, 02.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas gadā algu kāpums bija vien nedaudz lēnāks nekā 2019.gadā. Pēc CSP datiem vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2020.gadā palielinājās par 6,2%.

Ceturtajā ceturksnī bruto alga bija 1188 eiro jeb par 6,7% lielāka nekā gadu iepriekš. Savukārt alga pēc nodokļu nomaksas gada nogalē sasniedza 871 eiro - kāpums par 52 eiro. Ņemot vērā, ka patēriņa cenās bija vērojams neliels kritums (-0,6%), strādājošo pirktspēja auga pat straujāk nekā pirms vīrusa gadā. Sākot no decembra, algu kāpumu palīdz noturēt arī valsts izmaksātās algu subsīdijas.

Līdzīgi kā gadā kopumā arī pēdējā ceturksnī algas privātajā sektorā (+7%) auga straujāk nekā publiskajā sektorā (+5,8%). Pandēmijas ietekmē gandrīz visās nozarēs algu pieaugums palēninājās, tomēr neapstājās. Gada nogalē nozīmīgs 8,6% kritums bija vērojams vienīgi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2021.gada otrajā ceturksnī augusi par 9%, sasniedzot 1215 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,4%, sasniedzot 1291 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1268 eiro, kas ir pieaugums par 14,8% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pieaugusi par 4,6% - no 8,2 līdz 8,57 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu 2020. gadā bija 1 143 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2019. gadu, vidējā mēneša alga palielinājās par 66 eiro jeb 6,2 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 7,47 līdz 7,97 eiro)

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 841 eiro jeb 73,6 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,1 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 5,9 %.

Bruto darba samaksas mediāna 2020. gadā bija 893 eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu (832 eiro), tā auga nedaudz straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – pieaugums 7,3 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2020. gadā bija 664 eiro un gada laikā tā pieauga par 5,9 %.Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā skolotāju darba samaksa Igaunijā nākamgad sasniegs 2048 eiro mēnesī, bet skolotājiem, kas Austrumviru apriņķī, kur ir liela krievvalodīgo kopiena, mācīs igauņu valodā, algai tiks noteikts koeficients 1,5, kas nozīmē, ka no nākamā mācību gada tā sasniegs 3000 eiro mēnesī, otrdien paziņoja Igaunijas izglītības un zinātnes ministrs Teiss Lukass.

Tomēr minimālā skolotāju darba likme nākamajā gadā būs zemāka par arodbiedrības prasīto.

Ministrs sarunā ar laikrakstu "Postimees" teica, ka pagājušajā nedēļā Vihulas muižā notikušajās valdības sarunās par nākamā gada valsts budžetu tika sāktas diskusijas par skolotāju algas kāpumu par 15%.

"Tādas sarunas sākās ar finanšu ministres teikto, ka skolotāju, glābēju, policistu un kultūras darbinieku algas pieaugs par vismaz 15%. Skolotājiem pieaugums ir daudz lielāks," paziņoja Lukass.

Viņš sacīja, ka skolotāju mērķis ir samērot skolotāju algas ar valstī vidējās algas pieaugumu. Izglītības darbinieku arodbiedrības prasība ir minimālo skolotāja algas likmi noteikt 1845 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik vietas Latvijas ekonomikā būs Latvijas uzņēmumiem

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 02.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā vidējās algas par nostrādāto stundu pieauga par 6,6%. Šajā ziņā pērnais gads bija pilnīgi "normāls", taču pandēmija spēcīgi ietekmēja darba ņēmēju kopējos ienākumus.

Pērn kopējais algu fonds palielinājās par 2,0%, kamēr iepriekšējo trīs gadu laikā tas vidēji auga par vairāk nekā par 8%. Vidējā mēneša alga pērn pieauga par 6,2%, sasniedzot 1143 eiro, savukārt vidējā alga "uz rokas" pērn sasniedza 841 eiro, darbinieku reālajai pirktspējai palielinoties par 5,9%.

2020.gadā algas samazinājās tikai divās pandēmijas visvairāk skartajās nozarēs - izmitināšanā un ēdināšanā (-5,3) un transportā (-0,3%). Dažās nozarēs algu kāpums bija pat ļoti straujš. Profesionālajos pakalpojumos, kuru eksports ir turpināja plaukt, darbinieki par stundu saņēma pat par 11,1% vairāk. Nozarē "citi pakalpojumi", kas galvenokārt ir mazo uzņēmumu sniegtie pakalpojumi privātpersonām, algas auga pat par 14%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensijām krāj aktīvāk, bet pārtikušām vecumdienām – joprojām pārāk maz

Viktors Gustsons, Compensa Life SE valdes loceklis un Latvijas filiāles vadītājs, 27.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelegālie ienākumi jeb aplokšņu algas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā iedzīvotāju vidējā vecuma pensija joprojām ir teju trīs reizes mazāka nekā pārtikušajās Eiropas valstīs.

Vienlaikus pensiju uzkrāšanā vērojamas pozitīvas tendences - pērn iedzīvotāji daudz aktīvāk pieteicās mūža pensijas apdrošināšanai, šim mērķim otrajā pensiju līmenī novirzot teju uz pusi jeb par 44,1% vairāk naudas nekā 2019. gadā. Pērn pieauguši arī iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi apdrošināšanas sabiedrībās, kurus pamatā izmanto vecuma pensijām.

Pensijas vecums 70 gados

Vairumā attīstīto valstu cilvēki dzīvo un saņem pensijas arvien ilgāk, tāpēc valdības paaugstina pensionēšanās vecumu, reformē pensiju sistēmas, lai padarītu pensijas mazāk dāsnas. Kāda ir situācija Latvijā – ar ko jārēķinās, domājot par vecumdienu nodrošinājumu tiem, kas šobrīd ir ekonomiski aktīvi vai nesen sākuši darba gaitas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Augstas mājokļa un transporta izmaksas Rīgu izvirza dārdzības līderos Baltijā

Db.lv, 12.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz samazinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

2020.gada trešajā ceturksnī pieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, sekoja Tallina un Viļņa.

Šogad trešajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 180,9 punkti, kas ir par 4,1 punktu vairāk nekā pērn attiecīgajā ceturksnī. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi trešajā ceturksnī bija par 80,9% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss trešajā ceturksnī bija 151,2 punkti, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 2,8 punktiem, bet Viļņā - 140,7 punkti, kas ir par 0,9 punktiem mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada laikā vairākkārt ir augusi gan elektrības (+48%), gan dabasgāze cena (+171%), un tā kā abi šie energoresursi veido būtisku daļu no auto servisa pakalpojumu izmaksām, sevišķi virsbūves remonta un krāsošanas darbiem, tas neizbēgami ietekmēs auto servisu pakalpojumu cenas, liecina Auto Asociācijas aprēķini.

Servisa pakalpojumi tiek pārdoti darba stundās, kas parasti klienta rēķinā tiek atspoguļoti kā darbs, kas veikts lai nomainītu, saremontētu vai apkoptu konkrēto automašīnas mezglu. Arī katram ražotājam ir noteiktas konkrētas normstundas, kas pieļaujamas katra darba veikšanai, kuras autorizētajos servisos arī cenšas ievērot.

Šai servisa darba stundas cenai ir vairākas komponentes, kas summā veido to skaitli, ko klients ierauga savā servisa rēķinā, kā samaksu par servisa darbu. Pirmā komponente ir darba spēka izmaksas. Lai auto serviss varētu veiksmīgi funkcionēt un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, tam nepieciešamais darbaspēks dalās divās kategorijās. Produktīvais personāls, jeb personāls, no kura darba tieši ir atkarīga konkrētā pakalpojuma sniegšana. Tie ir meistari un mehāniķi, kuru padarītā darba izmaksas ir precīzi izmērāmās par katru paveikto darbu. Tā kā kvalificēta meistara darba alga autorizētā servisā svārstās no 2000 – 2500 eiro bruto, vidējā stundas likme ir 13,61 eiro. Virsbūves remonta darbos, kur ir izjūtams specialistu trūkums, konkurence par šiem darbiniekiem algas nosaka vēl augstākā līmenī un tur vidējā stundas likme ir 15,65 eiro, norāda asociācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Neatbilstoši aprēķinātas algas dēļ daļai uzņēmēju kavēsies atbalsta izmaksa

LETA, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem, kas veikuši Darba likumam neatbilstošas darbinieku darba samaksas izmaiņas, lēmuma pieņemšana par algu subsīdijas vai apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta piešķiršanu ir pagarināta līdz tam laikam, kad tiks pieņemti nepieciešamie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Laika posmā no 22.novembra līdz 20.decembrim VID ir saņēmis 9172 pieteikumus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem, kā arī 21 849 pieteikumus algu subsīdiju izmaksai.

Vēl pirms tika saņemts Eiropas Komisijas saskaņojums abām šīm atbalsta programmām, VID speciālisti izvērtēja iesniegumus, lai būtu gatavi sākt izmaksu nekavējoties.

Izvērtējot saņemtos subsīdiju pieteikumus tika konstatēts, ka uzņēmumi oktobrī ir norādījuši būtiski mazākas algas, nekā vidēji trīs iepriekšējos mēnešos.

Līdz ar to var veidoties situācija, ka darbiniekam vidējā bruto darba samaksa jūlijā, augustā un septembrī ir, piemēram, 1200 eiro, atbalsts algu subsīdijai ir 600 eiro, bet darba devēja ziņojumā par oktobri aprēķinātā bruto darba samaksa ir 100 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā otrdien sācies streiks Jonavas slāpekļa mēslojuma rūpnīcā "Achema", kas ir lielākais ķīmiskās rūpniecības uzņēmums Baltijas valstīs.

Pie uzņēmuma vārtiem novietotas desmitiem mašīnu ar streikotāju plakātiem, līdzās stāv darbinieki, kas pieteikuši beztermiņa streiku, pieprasot, lai uzņēmuma vadība paraksta kolektīvo līgumu un paredz tajā konkrētas darba devēja saistības - katru gadu indeksēt algas, vienoties ar arodbiedrību par indeksācijas līmeni, ņemot vērā noteiktus rādītājus, kā arī ik gadu maksāt prēmijas, ņemot vērā uzņēmuma sasniegtos gada rezultātus. Minēta arī prasība reglamentēt virsstundu darbu.

Uzņēmuma ģenerāldirektors Ramūns Miļausks jau paziņojis, ka kolektīvais līgums netiks parakstīts, bet paudis cerību sēsties pie sarunu galda un panākt vienošanos ar arodbiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemās deklarētās algas dēļ skaistumkopšanas nozarē vidējais dīkstāves atbalsta apmērs ir 501 eiro, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme.

VID informācija liecina, ka līdz 19.martam paplašinātajā skaistumkopšanas nozares kategorijā pēc 13 863 iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 6 938 518 eiro apmērā.

Jaunzeme norādīja, ka vidējā dīkstāves pabalsta summa mēnesī šajā nozarē strādājošajiem bijusi 501 eiro.

VID vadītāja skaidroja, ka vidējā summa tiek aprēķināta, ņemot vērā, ka šajā nozarē strādājošo alga iepriekš tika deklarēta minimālās algas apmērā.

Jau vēstīts, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pagājušajā nedēļā deputāti pauda, ka nepieciešams virzīties uz, iespējams, līdz 1200 eiro atbalstu dīkstāvē esošajiem skaistumkopšanas nozares darbiniekiem.

Komisija vienojās sūtīt vēstuli atbildīgajā amatpersonām vai institūcijām, lai aktualizētu jautājumu un rastu iespējamos risinājumus tiem skaistumkopšanas speciālistiem, kuriem nav ļauts strādāt. Kā viens no risinājumiem, kas izskanēja komisijas sēdē, bija lielāka finansiālā atbalsta sniegšana. Par šāda rosinājuma izskatīšanu būtu jālemj valdībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistiem jau vairākus gadus būtiski pārsniedz piedāvājumu, visbiežāk tiek meklēti vidējā un vecākā līmeņa speciālisti, stāsta Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia vadītājs.

Šobrīd CV-Online karjeras portālā cv.lv IT jomas vakances ierindojas pirmajā vietā pēc pieprasījuma, veidojot apmēram 10% no visiem publicētajiem darba sludinājumiem, atzīmē A. Brodiņš.

Viņš norāda, ka pēdējā gada laikā vidējais publicētais IT vakanču skaits portālā mēnesī ir palielinājies par vairāk nekā trešdaļu, taču pieteikumu skaits nav būtiski mainījies. Uz vienu vakanci vidēji piesakās četri, pieci interesenti, kas ir gandrīz trīs reizes mazāk, nekā vidēji citām vakancēm, skaidro CV-Online Latvia vadītājs. Ilgstoša problēma Lielā pieprasījuma un konkurences dēļ IT sektora uzņēmēji šobrīd saskaras ar grūtībām piesaistīt kvalificētus speciālistus, teic A. Brodiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts un pašvaldības loma mikromobilitātes ieviešanā

Antons Kovaļovs, “Grenke” (SIA “GC Leasing Baltic”) direktors, 18.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk Latvijas sabiedrībā izskan diskusijas par mikromobilitāti jeb pārvietošanos pilsētās, īpaši to centrālajās daļās. Nereti diskusiju krustugunīs nonāk tēmas par dažādiem pārvietošanās veidiem – sabiedrisko transportu, privāto četru riteņu vai divu riteņu transportu, – kā arī mēģinājumi noteikt starp tiem primārāko vai atbilstošāko gadsimta garam.

Skaidrs ir viens – pieaugot autotransporta skaitam, esošajā pilsētas centra apkaimju infrastruktūrā vietas ir palicis par maz, bet tas nozīmē nepieciešamību pielāgoties un mainīties, kā pašu pilsētu infrastruktūrai, tā arī iedzīvotāju mobilitātes veidiem un visa pamatā – mūsu domāšanai.

Izaicinājumi pilsētu centru dzīvotspējai

Notiekošās pārmaiņas jau šobrīd ietekmē un vēl būtiskāk ietekmēs nākotnē pilsētu centros esošo uzņēmumu darbību, kas nozīmē finanšu ieguldījumus. Daudzas Eiropas pilsētas šo pārmaiņu procesu ir jau pārvarējušas, bet Latvija ir šī ceļa sākumposmā. Kurš rādīs piemēru un iedvesmos – klasisko un elektrisko velosipēdu un skrejriteņu īpašnieki, privātā kapitāla darba devēji vai valsts un pašvaldības?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa pakalpojumu nozares asociācijai mainās vadība

Db.lv, 26.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa pakalpojumu asociāciju (ABSL Latvia) turpmāk vadīs SEB Global Services biznesa centra vadītāja vietniece Aļesja Kirčenko.

Līdzšinējais nevalstiskās organizācijas vadītājs Fredis Bikovs paziņojis par atkāpšanos no valdes un valdes priekšsēdētaja amata saistībā ar pieņemto lēmumu par labu jauniem karjeras izaicinājumiem citā nozarē.

“Esmu pagodināta par asociācijas valdes lēmumu apstiprināt mani ABSL Latvia valdes priekšsēdētājas amatā. Jau laikā pirms asociācijas dibināšanas esmu aktīvi iesaistījusies nozares atpazīstamības veicināšanā un iestājusies par nozares interesēm, izceļot problēmu jautājumus, piemēram, par nepieciešamiem uzlabojumiem kvalificētu speciālistu pieejamībā un imigrācijas procesā. Ieņemot jauno amatu asociācijā, turpināšu iesākto un lieku lielas cerības uz ABSL Latvia nākotnes plāniem saistībā ar nozares attīstību Latvijā. Šobrīd vidējā alga nozarē ir pārsniegusi 2000 Eiro pirms nodokļu nomaksas, kas apliecina nozares pieaugošo pienesumu Latvijas ekonomikā. Tādēļ atbildīgajām valsts un pašvaldību institūcijām jārīkojas izlēmīgāk, lai veicinātu nozares attīstību, piesaistītu jaunas investīcijas un sekmētu jaunu, labi apmaksātu darba vietu veidošanos, kas rada augstu pievienoto vērtību,” skaidro jaunievēlētā ABSL Latvia valdes priekšsēdētāja un SEB Global Services Biznesa centra vadītājas vietniece A. Kirčenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV kopbraukšanas un pārtikas piegādes pakalpojumu kompānijas "Uber" informācijas tehnoloģiju uzņēmums "Uber Lithuania Software and Development", kas maksā vienas no lielākajām algām Lietuvā, plāno slēgt programmēšanas biroju Viļņā, kompānija apstiprinājusi ziņu portālam "15min.lt".

Tas neietekmēs kompānijas kopbraukšanas pakalpojumu sniegšanu, uzsvērts uzņēmumā.

Lēmumu nav ietekmējusi ekonomiskā situācija vai karš Ukrainā, norādīja "Uber", piebilstot, ka kompānija apņēmusies visiem darbiniekiem, kurus skar šis lēmums, piedāvāt "citas iespējas kompānijā".

"Lēmuma mērķis ir konsolidēt mūsu inženierijas resursus," pamatoja "Uber".

"Uber" nepaskaidroja iemeslus, kādēļ tiek slēgts programmēšanas birojs Viļņā.

Emuāra "The Pragmatic Engineer" autors Džerdžliks Orošs, kurš pirmais ziņoja par "Uber" programmēšanas biroja slēgšanu Viļņā, apgalvo, ka tas darbu turpinās līdz 2023.gada jūnijam.

"Uber Lithuania Software and Development" maksā vienas no lielākajām algām Lietuvā. Jūlijā tās maksātās algas bija otras lielākās valstī/

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vecumdienas – lielākā dzīves ballīte!

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 28.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reizi septiņos gados Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) organizē Latvijas finanšu pratības stratēģijas izveidi, lai novērtētu situāciju ar iedzīvotāju naudas paradumiem un iezīmētu veicamos darbus tās uzlabošanai. Šogad izveidota jaunā stratēģija uz nākamajiem septiņiem gadiem.

Varētu jautāt – kā gan tā skar mani? Daudziem var šķist, ka šāds dokuments ir formāls un lido savā orbītā, neskarot parasta cilvēka ikdienu. Sava daļa taisnības tur varētu būt, tomēr vienā jomā visi esam vienā laivā – tie ir mūsu vecumdienu ienākumu avoti.

Daudziem šī tēma šķiet tik garlaicīga, ka ar to varētu aizdzīt mājās viesus no ieilgušas ballītes. Tomēr, lūkojoties dziļāk, man tā šķiet pietiekami interesanta, par to katram vajadzētu nedaudz padomāt un, visticamāk, arī rīkoties. Jā, vecumdienas šķiet kaut kas tik tāls un abstrakts, ka savlaicīgi par to domāt liekas nebūtiski. Tomēr tām ir sava līdzība ar ballīti, kuru rīkojot, jau iepriekš jāparedz, ko liksi galdā, kas jānopērk veikalā. Jo tuvāk brīdis, kad viesi klauvēs pie durvīm, jo mazāk iespēju pienācīgi sagatavoties. Vecumdienas ir tāda pamatīga ballīte, kurai katrs var sagatavoties, ja par to laicīgi sāk rūpēties. Protams, var jau paļauties uz viesiem, ka tie atnesīs līdzi visu vajadzīgo. Tas būtu līdzīgi, kā paļauties uz valsti, ka tā parūpēsies par visu nepieciešamo manām vecumdienām. Tomēr te tad der nedaudz apskatīt iespējas un esošo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālās darba algas apmēra pārskatīšana ir plānota 2022.gada pirmajā pusē, vienojoties ar sociālajiem partneriem par minimālās darba algas apmēru 2023.gadam, tikšanās laikā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) solījis labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

Kā informēja LBAS, diskusijai sociālajiem partneriem kā iespējamais kritērijs minimālās darba algas noteikšanai 2023.gadā tikšot piedāvāts risinājums minimālo algu noteikt 50% no 2021.gada vidējās bruto darba algas. Piemēram, pagājušā gada izskaņā Centrālā statistikas pārvalde ziņoja, ka 2021.gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 1280 eiro.

Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir noteikta 500 eiro mēnesī.

Nolūkā atjaunot pilnvērtīgu sociālo dialogu labklājības jomā, LBAS vadība 2.februārī tikās ar labklājības ministru. LBAS priekšsēdētāja Egila Baldzēna vērtējumā, tikšanās bija lietišķa un konstruktīva, iezīmējot konkrētus sadarbības virzienus jau tuvā nākotnē. Lai arī par dažiem jautājumiem domas esot atšķīrušās, tomēr Baldzēns kā svarīgu izceļ tieši abu pušu viedokļu tuvināšanu, tādējādi vairojot izpratni par arodbiedrību nostādnēm. LBAS ministram esot izteikusi atbalstu par ieceri paaugstināt minimālo darba algu un par uzņemto kursu epidemioloģisko ierobežojumu mazināšanā, arī darba attiecību jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #18

DB, 03.05.2022

Dalies ar šo rakstu

SIA Light Guide Optics International vidējā darba alga ir ap 3,5 tūkstošiem eiro, kas pašlaik starp ražojošajiem uzņēmumiem varētu būt augstākais atalgojums Latvijā, spriež Daumants Pfafrods, Light Guide Optics International vadītājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 3. maija numurā:

Statistika. ES izejvielu tirdzniecības pirmskrīzes skaitļi

Tēma

Nodokļu ieņēmumi pārspēj plānoto

Valsts maka biezums atkarīgs no iekšējā patēriņa

Pasaules ekonomika. ASV troni vēl neatdos

Aviācija. Aviācijas atgūšanos no pandēmijas bremzēs karš

Aktuāli. Kaut kas jau jāprognozē

Tendences. Paņemt kredītu digitālam penthausam

HoReCa. Ierobežojumu atcelšana ļauj samazināt pārstrādei nederīgo atkritumu daudzumu

Portrets. Ričards Andersons, SIA CrossChem valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmums Līvānos ceļ ražošanas sektora atalgojuma latiņu

Armanda Vilciņa, 03.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Light Guide Optics International vidējā darba alga ir ap 3,5 tūkstošiem eiro, kas pašlaik starp ražojošajiem uzņēmumiem varētu būt augstākais atalgojums Latvijā, spriež Daumants Pfafrods, Light Guide Optics International vadītājs.

Tas ir stāsts par uzņēmuma filozofiju un attieksmi pret saviem darbiniekiem, atzīst D. Pfafrods, uzsverot, ka cilvēka darbs ir jānovērtē. Pirmkārt, kvalificēts darbaspēks mūsu valstī ir ļoti ierobežotā daudzumā, otrkārt, cilvēks ar salīdzinoši zemu atalgojumu kompānijai nav tik lojāls un vienmēr meklēs iespējas strādāt kaut kur citur, domā D. Pfafrods. Manuprāt, darba laikā cilvēkiem nav jādomā par ikdienišķām problēmām, bet maksimāli jākoncentrējas uz darāmo, atzīmē Light Guide Optics International vadītājs, piebilstot, ka ieguldījums darbiniekos ilgtermiņā vienmēr atmaksājas.

Fragments no intervijas

Light Guide Optics International vairākkārt iekļuvis dažādos Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topos. Kas ir uzņēmumam ļāvis tik veiksmīgi augt un attīstīties?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Precizēta - Rīgā no jūnija par 21,4% pieaugs ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs

LETA, 03.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā no 1.jūnija par 21,4% pieaugs kopējais ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs, sasniedzot 1,93 eiro par kubikmetru pašreizējo 1,59 eiro vietā, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmums.

Tostarp ūdensapgādes pakalpojumu tarifs būs 1,02 eiro par kubikmetru, kas ir par 0,17 eiro vairāk nekā līdz šim, bet kanalizācijas pakalpojumu tarifs būs 0,91 eiro par kubikmetru, kas ir par 0,17 eiro vairāk nekā līdz šim.

Savukārt notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumu tarifs būs 0,42 eiro par kubikmetru, kas ir par 0,09 eiro vairāk nekā līdz šim.

Jaunos tarifus plānots piemērot Rīgā, Baltezerā, Garkalnē, Berģos, Maksteniekos, Langstiņos, Upesciemā, Krustkalnos, Valdlaučos, Dreiliņos, Rumbulā, Ulbrokā un daļā Garkalnes pagasta ("Alīses", Remberģi 1", "Remberģi 2", "Selgas").

Iepriekšējie "Rīgas ūdens" tarifi apstiprināti 2018.gadā.

SPRK apstiprinātie tarifi nedaudz atšķiras no "Rīgas ūdens" sākotnēji iesniegtā piedāvājuma pērnā gada beigās. Uzņēmums bija plānojis ūdensapgādes pakalpojumu tarifu noteikt 1,02 eiro par kubikmetru, kanalizācijas pakalpojumu tarifu - 0,93 eiro par kubikmetru, bet attīrīšanas pakalpojuma tarifu - 0,43 eiro par kubikmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru