Jaunākais izdevums

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Vidējā bruto darba alga otrajā ceturksnī Latvijā pieaugusi par 10,2% 

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas...

Vienlaikus ir skaidrs 2021. gadā mājsaimniecību ienākumi Latvijā ir pieauguši, tajā skaitā arī vienreizējo pabalstu dēļ. Un ir gana daudz nozares, kuras COVID-19 pandēmija nav būtiski ietekmējusi. Piemēram, informācijas un komunikācijas pakalpojumos vidējā alga ir augusi par 7,3% salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni, apstrādes rūpniecībā par 8,5% un tirdzniecībā par 11,7%. Tomēr visstraujāk algas ir kāpušas veselības aprūpe, kur vidējā darba samaksa otrajā ceturksnī palielinājusies par 35,1%. Tā rezultātā šobrīd veidojas ļoti liela atšķirība starp algu pieaugumu privātajā sektorā un sabiedriskajā sektorā, lai gan lielu daļu no algu kāpuma veselības nozarē veido piemaksas par darbu COVID-19 pandēmijā.

Lai arī Latvijas ekonomika šī gada otrajā ceturksnī ir atgriezusies pirms COVID-19 līmenī, taču algu līmenis vispārējās valdības sektorā ir jau par 14% lielāks nekā pirms COVID-19 pandēmijas. Valsts nozīme un izdevumu īpatsvars ekonomikā parasti pieaug krīzēs, savukārt, ekonomikai atkopjoties un krīzes atbalstam mazinoties, valsts loma ekonomikā mazinās. Taču ministriju gandrīz 1,7 miljardu papildus finansējuma pieprasījumi nākamā gada valsts budžetā rāda, ka ir liels spiediens algu kāpumu turpināt. Šobrīd Eiropā ir atcelti fiskālie ierobežojumi, tādēļ algu kāpums sabiedriskajā sektorā var turpināties. Tomēr vidējā termiņā ir jācer, ka ekonomikas izaugsme spēs noķert līdzšinējo algu pieaugumu, jo pretējā gadījumā turpmākajos gados mūs gaida diezgan sarežģītas politikas izvēles. Vai nu algām sabiedriskajā sektorā būs jāaug ievērojami lēnāk nekā šobrīd vai arī būs jādomā, kā tās finansēt, iespējams, ceļot nodokļus.

Algu spiediens gan turpināsies arī privātajā sektorā. Neskatoties uz spēkā esošajiem ierobežojumiem un joprojām augsto bezdarba līmeni, darbaspēka trūkums atkal kļūst par nozīmīgu izaugsmi ierobežojošu faktoru gandrīz visās nozarēs. Piemēram, pakalpojumu nozarē jau šobrīd ir grūtības atrast darbiniekus, lai arī bezdarba līmenis Latvijā ir 7,9%. Tas liek domāt, ka bezdarba rezerves varētu būt mazākas nekā šķiet, taču patieso situāciju darba tirgū būs iespējams pilnībā novērtēt tikai pēc visu ierobežojumu, kā arī valsts atbalsta pasākumu atcelšanas.

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists:

Atalgojums Latvijas ekonomikā aug apbrīnojami strauji, šis process arvien savdabīgāk izskatās citu makro rādītāju kontekstā. Sagaidāms, ka uzvirmos bažas par konkurētspēju un ekonomikas pārkaršanu. Tik straujš darbaspēka izmaksu kāpums nenoliedzami rada riskus, taču ļoti svarīgi ir arī tā sniegtie ieguvumi - iespējas piesaistīt darbiniekus no ārzemēm, veicināt ekonomisko emigrantu atgriešanos, kā arī veicināt ražīguma kāpumu.

Algu kāpums gada griezumā ir paātrinājies pat pret 1. ceturkšņa straujo tempu, pieaugot no 9,5% līdz 10,2% un sasniedzot 1237 eiro mēnesī. Pandēmijas laikā dažādus makro rādītājus, jo īpaši cenu, bet arī algu līmeni ir vērts salīdzināt ar situāciju pirms diviem gadiem, lai “izrediģētu” ārā ierobežojumu radītās īslaicīgās svārstības. Salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni algu līmenis ir audzis par 15,9%, kas nozīmē, ka vidējās algas pirktspēja kāpusi par ~14%, kaut arī reālais IKP šajā periodā pieaudzis apmēram par procentu (tas vēl tiks precizēts).

Algu fonds gada griezumā audzis vēl straujāk par vidējo algu, par 14,7%, jo palielinājās strādājošo skaits. Divu gadu laikā algu fonds jeb kopējā summa, ko darba devēji izmaksājuši darbiniekiem un ar to saistītie nodokļi, ir kāpusi lēnāk par vidējo mēneša algu, taču kāpums vienalga ir ļoti ievērojams, sasniedzot 11%. Tas ir laika nogrieznis, kad cenu līmenis mainījās ļoti maz, tas 2021. gada 2. ceturksnī attiecībā pret 2019. gada 2. ceturksni pieauga par 1,9%.

Algu fonda pieaugums divu gadu laikā ir bijis lēnāks par algu kāpumu, jo šī gada pavasarī vēl bija mazs strādājošo skaits dažās nozarēs ar zemu vidējo atalgojumu – tostarp, viesnīcu un restorānu nozarē. Taču nav šaubu, ka darbinieku atalgošanas kopējās izmaksas uzņēmumiem ir augušas. Varētu domāt, ka Latvijas ekonomika kļūst par uzņēmējdarbības elli, no kuras bēg investori. Taču neizskatās, ka tā būtu, piemēram, LIAA ziņo par strauju ārvalstu investīciju kāpumu šogad uz jau augstas pērnā gada bāzes. Turklāt nav runas tikai par ārvalstu investīcijām, pērn kopējie ieguldījumi pamatlīdzekļos veidoja augstāko attiecību pret IKP (23,7%) kopš 2012. gada.

Šobrīd jo īpaši strauji aug algas sabiedriskajā sektorā, tās gada laikā augušas par 13,4%, bet organizācijās, kuras galvenokārt finansē valsts budžets pat vēl straujāk (+14,8%). Varētu domāt, ka valsts vieglprātīgi dzen augšup atalgojumu, pastiprinot konkurētspējas problēmas. Taču šīs atšķirības galvenokārt nosaka samaksas kāpums divās nozarēs, kurās līdz šim alga bijusi neatbilstoši zema prasītajai kvalifikācijai. Veselībā un sociālajā aprūpē algas augušas par fantastiskiem 35,1%, bet izglītībā par 12,4%. Starptautiskajai konkurencei pakļautajās nozarēs algu kāpums ir lēnāks, piemēram, apstrādes rūpniecībā 8,5%, informācijā un sakaros 7,3%, profesionālajos pakalpojumos 3,1%, transportā 7,5%, viesnīcu un restorānu nozarē 7,3%. Nav gan šaubu, ka ilgākā laikā algu kāpums nosauktajās nozarēs ietekmēs arī eksportētāju izmaksas. Vērtējot ietekmi uz konkurētspēju, jāņem vērā tas, ka algas par nostrādāto stundu gada laikā ir augušas lēnāk par vidējo algu – par 4,6%, jo ir palielinājies vidējā darbinieka nostrādātais laiks.

Algu kāpums tiešām var radīt konkurētspējas izaicinājumus, taču ne visām nozarēm un ne visiem uzņēmumiem. Jā, daļa uzņēmumu spiesti izstāties no spēles, piemēram, tas notiek ar tehnoloģiski salīdzinoši vājiem eksporta nozaru uzņēmumiem. Taču tas padara viņu darbiniekus pieejamus citiem. Vai arī šie uzņēmumi aiziet nebūtībā līdz ar paaudžu maiņu, bet šajos uzņēmumos kādreiz strādājošo bērni jau strādā mašīnbūves un elektronikas, ķīmijas vai biznesa pakalpojumu uzņēmumos. Iespējams, ka algu kāpums veicinās vietējā kapitāla uzņēmumu īpatsvara samazināšanās. Ekonomikas struktūras maiņas un lielo investīciju projektu izcelsme signalizē, ka izaugsmes lokomotīve šobrīd nepārprotami ir ārvalstu kapitāla uzņēmumi. Par laimi, starp dinamiskākajām nozarēm ir vairākas nacionālā kapitāla dominētas, pirmkārt, elektronika, ķīmija un farmācija.

Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste

Ekonomikas aktivitāte otrajā ceturksnī strauji atguvās, un ekonomikas apjoms pārsniedza pirms pandēmijas līmeni. Tai pat laikā darba tirgus atkopšanās notiek daudz gausāk. Bezdarba līmenis rūk, bet līdz pirms krīzes līmenim vēl nav aizsniedzies. Arī nodarbināto rindas ir kļuvušas retākas. Neskatoties uz to, algu izaugsmes tempi šogad uzrāda sen nepiedzīvotus apmērus.

CSP dati rāda, ka vidējā bruto mēnešalga otrajā ceturksnī bija par 115 eiro jeb 10.2% lielāka nekā pirms gada, sasniedzot 1237 eiro. Iepriekš šādi tempi tika novēroti vien pirms vairāk nekā 13 gadiem. Otrajā ceturksnī pavisam neliela loma bija bāzes efektiem. Tomēr galvenie iemesli straujajam algu izrāvienam šī gada pirmajā pusē ir minimālās algas kāpums, algu celšana sabiedriskajā sektorā, kā arī nodarbinātības struktūras maiņa.

Minimālās algas kāpuma efektu varam redzēt, ja salīdzinām bruto algu pieauguma tempus Latgalē un Rīgas apkārtnē. Latgalē, kur algas ir mazākas, tās šogad aug straujāk (+13%) nekā Rīgā vai valstī kopumā.

Algas aug strauji gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā. Privātajā sektorā vidējā alga auga par 9%, kas bija vien nedaudz lēnāk nekā gada sākumā. Savukārt sabiedriskajā sektorā algas izaugsmes temps kļuva straujāks un sasniedza 13.4%. To galvenokārt veicināja algu celšana veselības aprūpē un izglītībā strādājošajiem darbiniekiem.

Pandēmijas un saistīto ierobežojumu ietekmē no darba tirgus galvenokārt pazuda mazāk apmaksātas darba vietas. Attiecīgi vidējās algas aprēķinā pieauga lielāku algu īpatsvars. Iepriekš dīkstāvē esošajiem darbiniekiem atgriežoties darba tirgū, nodarbinātības struktūra tuvosies tās pirms krīzes izskatam. Iespējams, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ privātajā sektorā jau redzējām nedaudz mērenāku algu kāpumu. Tomēr, visdrīzāk, tas sāks būtiskāk ierobežot algu pieauguma tempu šī gada otrajā pusē vai pat nākamgad. Tas būs atkarīgs no tā, cik liels un ilgs būs vīrusa trešais vilnis un kā tas ietekmēs iespējas strādāt.

Lai gan nodarbināto skaits otrajā ceturksnī bija par vairāk nekā 3% mazāks nekā pirms gada, nodarbināto skaits, kas izteikts pilnas slodzes vienībās, pieauga par aptuveni 4%. Tas nozīmē, ka straujāk par strādājošo skaitu, auga nostrādāto stundu skaits. Likumsakarīgi audzis ir arī algu fonds. Spēcīgais 14.7% kāpums nav pārsteidzošs, ņemot vērā pērnā gada zemo līmeni. Tomēr tas nav tikai bāzes efekts, algu fonds ir sasniedzis jaunu rekordu.

Gan minimālās algas efekts, gan algu palielināšana valsts sektorā, gan pandēmijas radītie darba tirgus struktūras efekti ir vairāk vai mazāk pārejoši, un tie kļūs mazāk nozīmīgi vai izzudīs nākamā gada laikā. Tai pat laikā ekonomikas atveseļošanās radīs aizvien lielāku pieprasījumu pēc darbiniekiem. Redzam, ka pandēmijas karstumā aizmirstais darbaspēka trūkums ir atsācis strauji augt un liek atkal par sevi runāt. Lai gan brīvas darba rokas ir, iedzīvotāji, vai nu vēl nevēlas atgriezties darba tirgū vai arī to prasmes neatbilst tam, ko meklē darba devēji. Ņemot vērā, neiepriecinošās demogrāfiskās tendences, darbaspēka trūkums tuvākajos gados tikai saasināsies un turpinās veicināt strauju algu kāpumu. Gaidām, ka algu izaugsme šogad būs vidēji 9% apmērā. Nākamgad tā joprojām būs strauja, bet nedaudz lēnāka – ap 8%.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists:

2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa sasniedza 1237 eiro, gada laikā augot par 10,2%. Ekonomikas atjaunošanās ir likusi būtiski palielināt algu fondu, tam pieaugot par 14,7%, kā arī palielinājies pilnas slodzes darbinieku skaits - +4,1%. Algu spiediens ir atjaunojies un turpmāk saglabāsies paaugstināts. Jāņem vērā gan, ka 2. ceturkšņa kāpums izceļas uz visai pieklusinātās izaugsmes pērn. Tādēļ turpmākajos ceturkšņos pieauguma temps nedaudz pierims. Tomēr tas joprojām saglabāsies svārstoties pie 7,5%.

Darba tirgū lielāku virsroku atkal sāks ņemt darbinieki, iegūstot iespējas arī “izsist” labākus atalgojuma nosacījumus. Algu pieaugums ir vērojams arī visvairāk cietušajās nozarēs, kas spiestas domāt ne tikai par darbinieku noturēšanu, bet arī to atgriešanu darba vietā. Pārmaiņas darba tirgus nosacījumos arī nozīmē, ka noteiktas daļas darbinieku atgriešanās būs ilgstošāka. Tas skar neskaidrību un ietekmi saistībā ar epidemioloģisko situāciju, gan strukturālajiem pārkārtojumiem darba vidē, kas sašaurina darbinieku pieejamību. Tāpēc vakanču skaits augs, bet atsaucība uz mazāk atalgotajām ies mazumā.

Vidējās algas pieaugums joprojām apsteigs inflāciju un kopumā pirktspēja uzlabosies. Taču atšķirīgais temps nozarēs un tas, ka ne visi piedzīvo ikgadēju pieaugumu, saasinās sabiedrības neapmierinātību pret augošajām cenām. Bet pieaugošo izmaksu dēļ, uzņēmēji meklēs veidus kā efektivizēt darbu un, protams, arī ceļus kā pacelt cenas saviem pakalpojumiem un precēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada otrajā ceturksnī mājokļu pieejamības indeksa vērtība uzlabojās visās Baltijas galvaspilsētās. Taču šoreiz, īpaši, ja domājam par mājsaimniecību iespējām atļauties jaunuzceltos dzīvokļus, indekss rāda mānīgi iepriecinošu ainu, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss (MPI).

No mājsaimniecību ienākumu viedokļa, pandēmijas radīto strukturālo pārmaiņu dēļ vidējās darba algas kāpums visdrīzāk ir zināmā mērā pārvērtēts. Savukārt mājokļu cenu ziņā pēdējā laikā novērots pieaugums tieši jaunuzceltu dzīvokļu rezervāciju cenās, kas statistikas datos parādīsies tikai ar novēlošanos. Līdz ar to vismaz jaunuzcelta dzīvokļa kārotājiem sapnis par mājokli visdrīzāk augošo cenu dēļ tuvākajā laikā kļūs mazāk pieejams.

MPI atspoguļo mājsaimniecību iespējas atļauties iegādāties dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību. Ņemot vērā aktuālākās procentu likmes, un mājokļu cenas, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzītie ikmēneša maksājumi un tie pretstatīti vidējās neto algas attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis laiks Latvijas alus darītājiem ir bijis visai sarežģīts. Pamatā tas saistīts ar pandēmijas radīto krīzi. Tā arī alus nozari ir skārusi vistiešākajā veidā gan pirmajā pandēmijas vilnī, gan arī otrajā. Vislielāko sitienu saņēmis HoReCa segments. Neļauj uzelpot arī augstās ražošanas izmaksas, nodokļu slogs, cīņa ar importu, taču tajā pašā laikā rodas aizvien jaunas mazās alus darītavas.

"Pašā pandēmijas sākumā alus nozarē bija redzams ļoti ievērojams produkcijas realizācijas apjumu kritums, kas bija saistīts ar visu kafejnīcu un arī daļas veikalu slēgšanu. Jāsaka, jo mazāka alus darītava, jo situācija bija grūtāka. Mazākajās alus darītavās lielāko daļu saražotās produkcijas noieta veidoja un veido tieši kafejnīcu un restorānu segments. Kā zināms, līdz ar pandēmijas sākumu tas tika pilnībā slēgts. Daudzām pavisam mazām alus darītavām tas nozīmēja pilnīgu noieta tirgus apstāšanos. Nedaudz uzelpot ļāva pirmā viļņa beigas un tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana, kā arī, pateicoties nozares iesaistei un valdības, Ekonomikas un Zemkopības ministriju operatīvai reaģēšanai, tika atļauta tiešsaistes tirdzniecība kā pagaidu risinājums. Tas daudzām alus darītavām radīja vismaz kaut kādu iespēju realizēt savu produkciju, lai gan, protams krīzes režīmā. Vasarā ekonomikā kopumā un arī mūsu nozarē bija vērojams atelpas brīdis, taču līdz ar rudens un ziemas iestāšanos un epidemioloģisko situāciju viss atkal pasliktinājās kā mums, tā pārējām nozarēm," situāciju komentē Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 1,8% līdz 2%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,2% līdz 2,9%, liecina Latvijas Bankas jaunākās prognozes.

Tāpat Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no šogad marta beigās prognozētajiem 1,8% līdz 2%.

Centrālajā bankā atzīmēja, ka inflācijas dinamiku ietekmē globālā pieprasījuma pieaugums, kas strauji kāpinājis resursu cenas.

"Atbilstoši gaidītajam, patēriņa cenu gada inflācija kopš marta kļuva pozitīva, un maijā sasniedza 2,6%. Patēriņa cenu pieaugumu galvenokārt ietekmē izejvielu cenu kāpums pasaules tirgū, kā arī pakalpojumu sadārdzinājums atliktā pieprasījuma un izmaksu pieauguma dēļ, pastāvot fiziskās distancēšanās noteikumiem, kā arī būtiski augot minimālajai algai," skaidroja Latvijas Bankā.

Latvijas Banka prognozē, ka inflācija maksimumu - virs 3,5% - sasniegs 2021. un 2022.gada mijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ALTUM Kapitāla fonds aizdod 8 miljonus eiro Primekss grupai

Db.lv, 06.09.2021

"Primekss" īpašnieks Jānis Ošlejs (no kreisās) un ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot aktīvu sadarbību ar lielajiem komersantiem, ALTUM Kapitāla fonds 3.septembrī ir noslēdzis līgumu par aizdevumu 8 miljonu eiro apmērā ar Primekss.

Uzņēmums ir viens no pasaules vadošajiem betona tehnoloģiju uzņēmumiem un Latvijas eksporta flagmaņiem.

Kapitāla fonda finansējums, kas ir Latvijas valsts un privāto pensiju fondu resursi, palīdzēs uzņēmumam fokusēties uz tālāku izaugsmi Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Līdz ar e-komercijas attīstību visā pasaulē ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc noliktavu telpām, loģistikas centriem un specializētām ražotnēm, kuriem Primekss grupa var nodrošināt inovatīvu un unikālu bezšuvju betona grīdu ieklāšanas tehnoloģiju, kas izceļas ar īpašu izturību un samazina CO2 izmešu daudzumu līdz pat 70 %.

“Primekss grupas finansēšana ir jau ceturtais Kapitāla fonda noslēgtais darījums, fonda darījumu kopējai summai sasniedzot gandrīz 23 miljonus eiro. Primekss ir lielisks piemērs tam, kā uzņēmums Covid-19 pandēmijas radītās izmaiņas izmanto savai izaugsmei, operatīvi pielāgojoties izmaiņām pieprasījumā un piedāvājot zaļus un ilgtspējīgus risinājumus betona ražošanā, kas ir viena no vides piesārņojošākajām nozarēm. Primekss grupa vairāk nekā 90 % ienākumu gūst no eksporta un ir zināšanu ietilpīgs uzņēmums, tāpēc šī refinansēšana ir būtisks solis arī vietēja kapitāla uzņēmuma stiprināšanai,” komentē ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 52,321 miljona eiro apmērā, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā laika periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.

Pērn banku sektora kopējā peļņa bija 150,375 miljoni eiro, tostarp pirmajā ceturksnī banku sektora peļņa veidoja 17,438 miljonus eiro.

2021.gada marta beigās banku sektora kopējais aktīvu apmērs bija 25,43 miljardus eiro, kas ir par 4,7% jeb 1,134 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gada beigās, kad banku sektora kopējais aktīvu apmērs veidoja 24,296 miljardus eiro.

Banku sektora kopējais kredītportfelis 2021.gada marta beigās bija 20,792 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5,6% jeb 1,102 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gada beigās. Tai skaitā iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs šogad marta beigās veidoja 17,572 miljardus eiro, kas ir par 3% jeb 509,316 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz bažām par arvien nākamajiem globālās pandēmijas viņiem, joprojām lielisks šis laiks ir daudzām akcijām. Piemēram, ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība teju katru jaunu dienu sasniedz jaunu rekordu.

Savukārt jebkāda akciju cenu atkāpšanās ir īslaicīga, kur investori šādu situāciju izmanto, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk. Akciju cena nosacīti straujāk saruka, piemēram, ap pagājušā mēneša vidu. Tiesa gan, jau jūlija otrajā pusē ASV akcijas atgriezās uz jau minētā jaunu cenu virsotņu iekarošanas lielceļa.

Ir gan pa tādam tirgum, kur pesimisms tomēr ir ievilcies, kas uztur zināmas bažas par potenciālo notikumu attīstību finanšu tirgū.

"Vissmagākos zaudējumus cieta Āzijas uzņēmumu akcijas, kur Ķīnas varas iestādes pastiprināti vērsās pret privāto sektoru. Pagājušajā mēnesī Ķīnas valsts amatpersonas ierosināja izmeklēšanu par kiberdrošības pārkāpumiem attiecībā uz datu glabāšanu kopbraukšanas uzņēmumā Didi Global īsi pēc tam, kad uzņēmuma akcijas sākotnējā publiskajā piedāvājumā Ņujorkas biržā tika pārdotas par 4,4 miljardiem ASV dolāriem. Vēlāk Ķīnas varas iestādes noteica būtiskus ierobežojumus līdz šim plaukstošajai privātuzņēmumu darbībai izglītības un apmācības jomā. Jaunie noteikumi, kuri iegrožo izaugsmi un dažos gadījumos pat pilnībā sagrauj uzņēmumu izmantoto biznesa modeli, lika investoriem no jauna izvērtēt regulatīvā riska draudus, un viņi sāka atbrīvoties no ieguldījumiem šādos uzņēmumos. Šo tendenci vēl vairāk pastiprināja Ķīnas eksportētāju likstas, jo to izmaksas aug un piegādes ķēdēs jau ilgāku laiku rodas pārrāvumi pārvadājumu konteineru deficīta dēļ," stāsta Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu vienojušās par skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanu

Db.lv, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un bankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu - "Swedbank", "SEB banka", "Luminor Bank" Latvijas filiāle un banka "Citadele" - parakstījušas sadarbības memorandu par skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem, informē Latvijas Banka.

Memoranda mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās skaidrās naudas pieejamības un sasniedzamības prasības.

Memoranda parakstītāji vienojušies saglabāt esošo bankomātu tīklu, nesamazinot bankomātu skaitu par vairāk nekā 5% līdz 2023.gada 1.janvārim, veidojot bankomātu tīklu, kopumā ievērot ne vairāk kā 20 kilometru attālumu taisnā līnijā līdz tuvākajam bankomātam no jebkuras vietas Latvijā 99% Latvijas iedzīvotāju, kā arī noteikt atbilstošu bankomātu faktiskās pieejamības laiku patērētāju interesēs, proti, katru dienu vismaz 12 stundu.

Latvijas Banka norāda, ka mūsdienās turpina attīstīties dažādas modernu norēķinu iespējas, un sabiedrība tās arvien labprātāk un plašāk izmanto. Centrālās bankas ir sākušas darbu, lai pārskatāmā nākotnē iedzīvotājiem un uzņēmējiem kļūtu pieejama vēl viena naudas forma - digitālais eiro, kas neaizstās skaidro naudu, bet papildinās un paplašinās dažādas naudas lietojuma iespējas. Tomēr pašlaik vēl arvien liela daļa neliela apmēra maksājumu Eiropas Savienībā tiek veikta skaidrā naudā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rietumu bankas peļņa augusi par 76%

Db.lv, 02.09.2021

"Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja komentē, ka kopš gada sākuma banka novēro klientu darījumu aktivitātes palielināšanu un vispārējo pozitīvo noskaņojumu biznesa vidē, kas izpaužas gan darījumu apmēros, gan plānos uz "pēcpandēmijas" perspektīvu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rietumu banka" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 17,103 miljonu eiro apmērā, kas ir par 76,3% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotā informācija.

Koncerna peļņa šajā periodā pieaugusi 2,8 reizes un bija 19,124 miljoni eiro.

Bankas procentu ienākumi 2020.gada pirmajos sešos mēnešos bija 18,545 miljonu eiro apmērā, procentu izdevumi - 6,977 miljoni eiro, komisijas naudas ienākumi - 7,473 miljoni eiro, bet komisijas naudas izdevumi - 1,301 miljons eiro.

"Rietumu bankas" aktīvi šogad 30.jūnijā bija 1,579 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,8% jeb 100,005 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās, kad bankas aktīvi bija 1,479 miljardi eiro.

Rietumu bankai jauna vadība 

AS Rietumu banka valdes priekšsēdētāja turpmāk būs Jeļena Buraja, kas iepriekš ieņēma...

Noguldījumos "Rietumu banka" jūnija beigās bija piesaistījusi 1,17 miljardus eiro, kas ir par 8,1% vairāk nekā pagājušā gada beigās, bet kredītos banka bija izsniegusi 614,248 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 1,3%.

Savukārt bankas kapitāla un rezervju apmērs šogad jūnija beigās bija 340,272 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 5% salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām.

"Rietumu bankas" kapitāla pietiekamības rādītājs jūnija beigās bija 23,26%.

Bankas finanšu pārskatā minēts, ka "Rietumu banka" plāno nostiprināt pozīcijas tirgū ar mērķi nodrošināt stabilu peļņu un uzlabot efektivitātes rādītājus. Starp bankas prioritātēm ir turpināt stabilu izaugsmi, uzlabot tehnoloģiju bāzi, kā arī nodrošināt administratīvās infrastruktūras atbalstu. Banka plāno turpināt pilnveidot kontroles un riska vadības sistēmas, personāla apmācību un visu darbinieku profesionālo izaugsmi.

"Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja komentē, ka kopš gada sākuma banka novēro klientu darījumu aktivitātes palielināšanu un vispārējo pozitīvo noskaņojumu biznesa vidē, kas izpaužas gan darījumu apmēros, gan plānos uz "pēcpandēmijas" perspektīvu.

""Rietumu bankai" pagājušais periods ir sakritis ar reorganizācijas darbu pabeigšanu nacionālās banku sistēmas modernizācijas ietvaros. Esam gatavi jaunajam attīstības posmam un aktīvi strādājam pie nākamajiem plāniem un aktuālajiem projektiem. Uzskatām, ka situācija pasaules ekonomikā dod pamatu gaidīt pozitīvo scenāriju attīstību un raudzīties nākotnē ar optimismu," norāda Buraja.

2020.gada pirmajā pusgadā "Rietumu banka" strādāja ar peļņu 9,7 miljonu eiro apmērā, savukārt pagājušajā gadā kopumā bankas auditētā peļņa bija 18,125 miljoni eiro.

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šogad jūnijā piemēroja "Rietumu bankai" soda naudu 5,85 miljonu eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību pārkāpumiem. Bankai arī tika noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai.

Pēc aktīvu apmēra "Rietumu banka" ir piektā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākie akciju īpašnieki ir SIA "Esterkin Family Investments" (33,12%), Maltas kompānija "Boswell (International) Consulting Limited" (33,11%), kā arī SIA "Suharenko Family Investments" (17,34%).

Esterkin Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Leonids Esterkins, bet "Suharenko Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Arkādijs Suharenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālais maksājumu tīkls "Mastercard" iegādājies "atvērtās bankas" platformu "Aiia", paplašinot darbību Eiropā, tostarp sākot darbu Latvijā, informē "Aiia" pārstāvji.

"Atvērtās bankas" platforma "Aiia" nodrošina finanšu datu integrēšanu un tūlītējo maksājumu ierosināšanu.

"Aiia" izpilddirektors un dibinātājs Rūne Mai skaidro, ka "Aiia" ienākšana Baltijas tirgū palīdzēs pilnībā izmantot "atvērtās bankas" potenciālu.

"Nav šaubu, ka daudziem uzņēmumiem nav gājis viegli, lai ieviestu "atvērtās bankas" risinājumu savā ikdienā. Ar "Aiia" mēs sarežģīto padarām vienkāršu, ļaujot piekļūt vairāk nekā 240 miljoniem eiropiešu datu, izmantojot vairāk nekā 2000 banku," komentē R.Mai.

Viņš uzsvēra, ka platformas pamatā ir datu privātums, drošība un kvalitāte. "Pirms ienākšanas tirgū mēs nodrošinām stabilas saknes tajā, sagatavojot banku integrāciju ar faktiskajiem klientiem, un iepazīstam visus vietējā tirgus aspektus. Mūsu misija ir nodrošināt augstas kvalitātes API saskarnes, lai sniegtu iespēju ikvienam izstrādāt un laist klajā jaunus digitālos risinājumus ikdienas vajadzību nodrošināšanai un darbības paplašināšanai," pamato R.Mai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Sonarworks piesaista 6 miljonus dolāru investīcijas

Db.lv, 14.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas audio tehnoloģiju inovators, profesionālas skaņas digitālās kalibrēšanas uzņēmums Sonarworks noslēdzis papildus finansējuma raundu, investīciju fonda Almaz Capital (ASV) vadībā piesaistot 6 miljonus dolāru.

Raunda noslēgšanā piedalījās arī līdzšinējie investori Karma Ventures un Proks Capital, kā arī jaunie investori Trind Ventures, Smart Growth VC, LLC., Wiser Financial Advisors OÜ, un biznesa eņģeļi Cesar Lamschtein un Victor Yun. Papildus finansējums ļaus Sonarworks paplašināt SoundID mašīnmācīšanās tehnoloģiju integrāciju patērētāju elektroierīcēs visā pasaulē.

2020. gada sākumā Sonarworks prezentēja savu jaunāko tehnoloģijas sasniegumu - SoundID - tā tika izziņota lielākajā tehnoloģiju izstādē pasaulē CES 2020, kas katru gadu norisinās Lasvegasā, ASV.

SoundID ļauj izveidot katram lietotājam personalizētu skaņas profilu, balstoties uz klausītāja dzirdi un individuālajām skaņas vēlmēm. Šī tehnoloģija strauji guva starptautisku industrijas interesi un atzinību. Nepilna gada laikā tirgū jau parādījās pirmie produkti ar SoundID integrāciju. Sonarworks uzsāka sadarbību ar ikonisko amerikāņu zīmolu Gateway, integrējot skaņas tehnoloģiju jaunākajos uzņēmuma planšetdatoros. Tāpat SoundID tehnoloģija jau atrodama austiņu ražotāja Monoprice premium zīmola Monolith bezvadu austiņās, kā arī pirmajās bluetooth bezvadu Drop Panda audiofīlu kategorijas austiņās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group uzņēmuma Printful valdei pievienojies neatkarīgs valdes loceklis Nils Melngailis, tādejādi stiprinot uzņēmuma komandu ar ievērojamu starptautisku pieredzi pārmaiņu vadības un finanšu jomā, informē uzņēmumā.

“Mēs esam gandarīti uzņemt Nilu Melngaili Printful komandā. Esmu pārliecināts, ka viņa starptautiskā pieredze finanšu tirgos un tehnoloģiju nozarē palīdzēs mums turpināt uzņēmuma globālo izaugsmi. Neatkarīga valdes locekļa pievienošanās mūsu komandai palīdzēs vēl vairāk uzlabot korporatīvās pārvaldības principus,” komentē Dāvis Siksnāns, Printful izpilddirektors un līdzdibinātājs.

Turpmāk Printful Inc. valdē darbosies pieci valdes locekļi – uzņēmuma izpilddirektors Dāvis Siksnāns, ražošanas vadītāja Zane Levša, investora Bregal Sagemount pārstāvis Adams Fullers, valdes priekšsēdētājs Lauris Liberts un neatkarīgais valdes loceklis Nils Melngailis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.- 2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lems, vai pašnodarbinātajiem nemainīt sociālās apdrošināšanas kārtību

LETA, 23.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien lēma nodot izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz no nākamā gada 1.janvāra pašnodarbinātajiem saglabāt tādu pašu sociālās apdrošināšanas kārtību, kāda likumā ir noteikta no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim.

Šos grozījumus sagatavoja Labklājības ministrija, kas iepriekš skaidroja, ka izmaiņas paredz, ka no nākamā gada pašnodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālo algu, maksās 10% pensiju apdrošināšanai no faktiskā ienākuma.

Tie pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz vai pārsniedz minimālo algu mēnesī, maksās 31,07% no brīvi izraudzīta iemaksu objekta, kas nav mazāks par minimālo algu mēnesī, un 10% pensiju apdrošināšanai no izvēlēta iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības.

Pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas, 10% pensiju apdrošināšanai būs jāaprēķina par gadu un jāsamaksā līdz 23.janvārim.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) iepriekš pauda gandarījumu, ka sadarbībā ar Zemkopības ministriju un lauksaimnieku organizācijām ir rasta "labvēlīga pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas kārtība lauksaimniecības nozarē strādājošajiem".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prestižais ASV biznesa žurnāls “Inc.” publicējis šī gada visstraujāk augošo ASV uzņēmumu topu “Inc. 5000”, kurā Draugiem Group uzņēmums Printful ierindojas 1355. pozīcijā.

“Inc. 5000” topā katru gadu tiek apkopoti 5000 visstraujāk augošie privātie uzņēmumi ASV. Uzņēmumi tiek sarindoti pēc procentuālā ieņēmumu pieauguma pēdējo trīs gadu laikā. Printful sarakstā iekļauts, pateicoties 352% apgrozījuma pieaugumam laika posmā no 2017. līdz 2020. gadam.

“Jau trešo gadu pēc kārtas ierindojamies Inc. 5000 sarakstā, un es lepojos, ka mūsu komandas darbs tiek atzinīgi novērtēts. Par spīti izaicinājumiem, ko sagādāja 2020. gads, mēs spējām turpināt uzņēmuma globālo attīstību. Strauji augošā e-komercijas nozare ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina mūsu izaugsmi, tādēļ plānojam turpināt uzlabot programmatūru un produktu klāstu, attīstīt ražošanas tīklu un, pats galvenais, paplašināt komandu, lai nostiprinātu uzņēmuma līdera pozīcijas pasaulē,” komentē Printful izpilddirektors un līdzdibinātājs Dāvis Siksnāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumu grupa AS Eco Baltia 2020. gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko apgrozījumu – 74,95 miljoniem eiro, kas, neraugoties uz pandēmijas ietekmi starptautiskajos tirgos, tostarp otrreizējo izejvielu cenu svārstībām, ir par 6% vairāk nekā 2019. gadā.

Grupas kopējā normalizētā EBITDA pērn bijusi 10,1 miljons eiro.

"Kamēr pērn sekmīgi esam turpinājuši strādāt vietējā tirgū, attīstot atkritumu apsaimniekošanu un šķirošanu Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā, kā arī Latvijas novados, Covid-19 radītā dīkstāve Eiropas rūpniecībā pagājušā gada otrajā ceturksnī būtiski ietekmēja mūsu pārstrādes rūpnīcu darbību, tostarp rentabilitāti. Būtisks faktors bija straujās naftas cenu svārstības, kā arī globālie makroekonomiskie procesi, kā rezultātā Eiropas tirgos būtiski palielinājās PET izejvielu piedāvājums no Ķīnas, samazinot PET otrreizējo izejvielu cenu. Tāpat būtiski samazinājās pieprasījums pēc gatavās polimēru materiālu produkcijas. Tomēr, neskatoties uz to, ir izdevies saglabāt savas pozīcijas Baltijas mērogā, turklāt pandēmijas laiku izmantojot ilgtermiņa mērķu izvirzīšanai, kas jau tagad ļauj mums raudzīties tālākos attīstības scenārijos, vienlaikus mērķtiecīgi," teic AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā uzņēmēji, ekonomikas eksperti aizvien biežāk pauž bažas par to, vai Latvija spēs noturēt atgūšanās no Covid- 19 krīzes tempu konkurencē ar Lietuvu un Igauniju. Tas tāpēc, ka Baltijas valstis tiek uztvertas kā vienots reģions, ja ir nolemts šeit investēt, mums, protams, svarīgi, ka bāzes vieta ir Latvija, nevis kāda no kaimiņvalstīm, kā diemžēl pēdējā laikā var novērot.

Ekonomistu apvienības pētījumā Koronanomika Latvijā: ietekme, politikas reakcija un atgriešanās pie izaugsmes akcentēts, ka valsts atbalsta ziņā Latvija Covid-19 pandēmijas laikā ir būtiski atpalikusi no Lietuvas un Igaunijas, kā arī daudzām citām ES dalībvalstīm. Tiek arī uzsvērts, ka, neveltot atbilstošus resursus Latvijas galvenajiem ilgtermiņa izaicinājumiem – zemajam iedzīvotāju ienākumu līmenim un demogrāfiskās krīzes mazināšanai –, Latvijas atpalicība no Igaunijas un Lietuvas saglabāsies, bet izaugsmes potenciāls tiks nopietni apdraudēts. Zemo ienākumu problēmu gan mūsu valsts it kā mēģina risināt, ceļot minimālās algas, apliekot ar pilnu sociālo nodokli teju visus ienākumus utt., taču praksē tas ainu uzlabo vien formāli, jo stāsts ir par bruto algām, faktiskās vismaz privātajā sektorā dažkārt pat samazinās, jo saprotams, ka uzņēmumu algu fondi nespēj tikt līdzi jaunām valsts noteiktām izmaksām. Otrkārt, nodokļu maksātāju (fizisko personu) skaits ar katru gadu sarūk, tostarp arī nodokļu politikas izmaiņu iespaidā (atcerēsimies par mikrouzņēmumu galu, pilniem nodokļiem daļējas slodzes vai radošam darbam).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāts Rail Baltica stacijas un infrastruktūras būvlaukums lidostā Rīga, informē Eiropas Dzelzceļa līnija.

"Rail Baltica stacija lidostā Rīga stiprinās Rīgas kā Baltijas un Ziemeļvalstu aviācijas centra lomu. Tā uzlabos lidostas savienojamību ar mūsu kaimiņvalstīm un Latvijas reģioniem, dos iespēju Rīgas lidostas apkaimei kļūt par ērtu, mūsdienīgu, multimodālu transporta un biznesa centru," komentē satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Jaunās stacijas būvniecības atklāšana ir vēl viens nozīmīgs solis, kas apliecina Rail Baltica projekta progresu un briedumu visās trīs Baltijas valstīs. Jau tagad redzam, ka ​Rail Baltica starptautiskās stacijas, tai skaitā starptautiskajā lidostā Rīga, rada pievienoto vērtību nākotnei – gan veicinot ērta un multimodāla sabiedriskā transporta mezgla izveidi, gan liekot spēcīgu pamatu jaunu investīciju piesaistei, partnerību izveidei un pakalpojumu attīstībai. Mārupes teritorijā, Jaunmārupē, plānota arī Rail Balti​ca reģionālā stacija un vilcienu ritošā sastāva depo, tādēļ, lai pilnvērtīgi izmantotu šī projekta sniegtās iespējas, jāturpina jau uzsāktā sadarbība valsts mērogā, ar Mārupes pašvaldību, lidostu, kā arī ar kaimiņu novadiem – Rīgu un Olaini. Visbeidzot, neraugoties uz sarežģīto situāciju pandēmijas laikā, mēs esam pārliecināti, ka nākotnē šī stacija dos pienesumu starptautiskās lidostas Rīga attīstībai," pauž RB Rail valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā atklāta lielākā AS "Latvenergo" tirdzniecības zīmola "Elektrum" sadarbībā ar partneri t/c "Spice" izveidotā elektroauto uzlādes vieta Latvijā.

Tirdzniecības centrā "Spice" turpmāk uzlāde tiks nodrošināta vienlaikus 7 elektroautomobiļiem. Šajā pieslēgvietā risinājumi ir īpaši pielāgoti, lai uzlādes vietu varētu aktīvi lietot gan steidzīgie klienti, kas ierodas tikai uz brīdi, gan arī tādi, kas plāno savu auto uzlādēt ilgāku laiku un nesteigties. To nodrošina pieci 22 kW un divi 25 kW pieslēgumi.

"Elektromobilitāte mūsdienās jau sāk kļūt par ikdienu, iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas videi draudzīgus transporta līdzekļus, savukārt uzņēmēji, pielāgojoties cilvēku dzīvesveidam, realizē ilgtspējīgus risinājumus un jaunas zaļā biznesa formas, lai veicinātu un attīstītu klimatam draudzīgu procesu izstrādi un dotu jaunu impulsu tautsaimniecības attīstībai. Novērtēju, ka šobrīd tieši mūsu lielākais energoresursu pārvaldītājs ir uzņēmies straujāk virzīt elektrotransporta attīstību Latvijā, veidojot arvien jaunas elektrouzlādes stacijas. Šis ir teicams sadarbības piemērs, kurā redzam valsts kapitālsabiedrības un privātā uzņēmēja kopprojektu. Tas ir solis pareizā virzienā, gādājot par Latvijas pienesumu zaļā kursa mērķu sasniegšanai," komentē Jānis Vitenbergs, Latvijas Republikas ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Printify piesaista 45 miljonus dolāru

Db.lv, 09.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju pasūtījuma apdrukas uzņēmums Printify ir veiksmīgi piesaistījis investīcijas 45 miljonu dolāru apmērā A sērijas investīciju posmā, ko vadīja riska kapitāla uzņēmums Index Ventures, piedaloties H&M Group, Virgin Group, kā arī vairākiem tehnoloģiju un izklaides nozares eņģeļu investoriem.

Uzņēmums plāno izmantot finansējumu noieta tirgus paplašināšanai visā pasaulē.

“Mūsu tirgus ir visā pasaulē, bet mūsu galvenā mītne vienmēr ir bijusi Latvijā - šeit strādā arī lielāka daļa no mūsu nu jau 500 cilvēku lielās starptautiskās komandas. Mēs lepojamies būt daļa no Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas, tieši tāpēc arī izvēlējāmies būt pirmais jaunuuzņēmums Latvijā, kas saviem darbiniekiem piedāvā akciju opcijas. Mums ir svarīgi, lai komanda būtu daļa no uzņēmuma panākumiem, jo mūsu sasniegumu pamatā ir komandas kopdarbs,” saka Printify dibinātājs un vadītājs Jānis Berdigans.

“Mūsu misija ir veidot platformu, kas nemitīgi attīstās un ļauj ikvienam sākt e-komercijas uzņēmējdarbību ar pēc iespējas mazākām investīcijām un risku. Printify misija ir pārveidot e-komerciju no masveida ražošanas uz ražošanu pēc pieprasījuma, un plānojam turpināt savu straujo izaugsmi, ieejot jaunos tirgos un investējot komandā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji krītas banku tirgus daļa patēriņa kredītu segmentā (kredītlīnijas, kredītkartes, u.c), salīdzinot ar alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēju privātpersonām izsniegtajiem patēriņa aizdevumiem, liecina "Kredītinformācijas Birojs" (KIB) apkopotie dati par pēdējiem trīs gadiem.

Šī gada aprīlī bankas izsniegušas iedzīvotājiem patēriņa aizdevumus par kopējo summu 17 026 625 eiro, bet alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji - par kopsummu 16 670 348 eiro, liecina KIB datu arhīvs.

Pirms diviem gadiem, 2019.gada aprīlī, banku izsniegtie patēriņa aizdevumi privātpersonām sasniedza 19 750 602 eiro, bet licenzēto patērētāju kreditoru piešķirtā summa iedzīvotājiem bija 17 880 807 eiro.

"No mūsu datubāzē esošās informācijas izriet, ka šobrīd pēc jaunu izsniegto kredītu skaita bankas pārvalda aptuveni 15%, bet t.s. nebankas izsniegušas 85% no visiem patēriņa kredītiem. Kopš 2019 gada aprīļa banku izsniegtās summas regulāri ir samazinājušās, turpretī ātro izsniegto kredītu summas ar retiem izņēmumiem turpina pārsniegt banku aizdotās summas," uzsver Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu kreditēšanas kvalitāti un kredītu pārraudzību banku sektorā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinājusi grozījumus "Kredītriska pārvaldīšanas normatīvajos noteikumos".

Noteikumu grozījumu pamatā ir Eiropas Banku iestādes izstrādātās "Pamatnostādnes par aizdevumu iniciēšanu un uzraudzību" (Guidelines on loan origination and monitoring), kuru mērķis ir uzlabot kreditēšanas un kredītu pārraudzības procesus banku sektorā, tādējādi ilgtermiņā samazinot problemātisku kredītu apmēru un iespējamos zaudējumus no šādiem kredītiem, kā arī atbilstoši uzlabotu banku pelnītspēju un stiprinātu finanšu stabilitāti.

Grozījumi papildina FKTK iepriekš noteiktās prasības kredītu piešķiršanas un pārraudzības procesos, lai nodrošinātu pārdomātu kredītspējas izvērtējumu, veicinātu objektīvu lēmumu pieņemšanu par kredīta piešķiršanu, kā arī sekmētu piesardzīgu nodrošinājuma novērtēšanu un pārraudzību visā kredīta dzīves cikla laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kredītportfelis bankās ir dramatiski sarucis, tāpēc komersantiem nepieciešams meklēt citas finansējuma piesaistes iespējas.

To, atsaucoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, DB organizētajā vebinārā Atbalsts biznesa transformācijai uzsvēra riska kapitāla fonda FlyCap AIFP partneris Ģirts Milgrāvis. Viņš norāda, ka 2008. gadā MVU sektoram izsniegto kredītu apjoms sasniedza 8,7 miljardus eiro, savukārt pērn – vien 3,3 miljardus eiro.

Ņemot vērā to, ka ekonomikas apjoms šo 12 gadu laikā ir tikai audzis, kredītportfeļa samazinājums ir būtisks, domā fonda pārstāvis. Strādā kopā Iemesli, kāpēc uzņēmumam ar banku var nebūt pa ceļam, ir dažādi, tajā skaitā nepietiekams nodrošinājums, vajadzība finansēt apgrozāmos līdzekļus, banku fokusēšanās uz pagātnes datiem un neelastīgi kredītpolitikas kritēriji, skaidro Ģ. Milgrāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsnes bagātinātāju eksportētājs un agro jomas konsultants SIA Blendex (AS Fertilizer Group uzņēmums) 2020. gadu noslēdzis ar 10,889 miljonu eiro apgrozījumu un neto peļņu 1,6 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmumu grupas vadītājs Ģirts Cēlājs komentē, ka SIA Blendex apgrozījums, salīdzinot ar aizpērno gadu, audzis par vairāk nekā 2000% jeb 20 reizes. Šādi rezultāti skaidrojami gan arī uzņēmuma komandas apņēmīgo darbu, apgūstot jaunus eksporta tirgus Ukrainā, Zviedrijā un Gvinejā, gan arī aktīvāku pievēršanos augsnes karšu izstrādei.

Turpinot attīstību, SIA Blendex jaunu tirgu apguvei investēs attālinātas pārdošanas tehnoloģijās un aramzemju iekopšanā, attālināti konsultējot.

“Pandēmijā cilvēki juta, ka zemes darbi nomierina, stādu augšanas process novērsa domas no skandalozajiem ziņu virsrakstiem, un lauku darbi kļuva par pastāvīgu aizraušanos. Protams, arvien aug pieprasījums pēc mūsu produktiem no lielajiem lauksaimniekiem dažādos pasaules kontinentos, jo pārtikas izejvielu cenu kāpums ir novērojams visās preču grupās,” komentē Ģ. Cēlājs.

Komentāri

Pievienot komentāru