(foto: anneveski.ee)
Krievijas galvaspilsētas — Maskavas — iedzīvotājus ar iespējamajām atpūtas un ārstniecības iespējājām Igaunijas SPA iepzīstinās agrākajos gados palši pazīstamā Igaunijas dziedātāja Anne Veski.
Pēc Igaunijas SP asociācijas vadītāja Vello Jarvesalu teiktā, Krievijas tūristu piesaistīšana Igaunijas SPA ir būtisks šīs nozares attīstības posms.
Aguafit studijas Breeze valdes locekle Jeļena Šilova
Latvijā SPA bizness sīvas konkurences apstākļos attīstās jau aptuveni desmit gadu, klāt nākuši jauni saloni, nepārtraukti tiek ieviestas nebijušas procedūras, pakalpojumi kļuvuši pieejamāki reģionos , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
SPA jeb Sanus per Aquam latīņu valodā nozīmē veselība caur ūdeni. Šīs jēdziens ir pazīstams no Senās Romas laikiem, kad slimību ārstēšanai izmantoja termālus avotus un vannas. Ilgu laiku jēdziens SPA ietvēra sevī kūrortus ar maksimālām ārstēšanas, profilakses un rehabilitācijas iespējām ar dažādu procedūru palīdzību, kuras ir balstītas uz ūdens ārstēšanas īpašībām - jūras un minerālajiem ūdeņiem, kā arī uz termālajiem avotiem. Taču mūsdienās par SPA sauc arī mazus skaistumkopšanas salonus, kuros ir burbuļvannas vai neliels baseiniņš, kā arī piedāvāta tikai viena vien ūdens procedūra.
Individuāla pieeja
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas nosaka tā dēvētā "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā.
Iecerēts, ka vēlāk šis īpašums tiktu pārdots, lai gūtos ienākumus piešķirtu Ukrainai. Par pārdošanu gan atsevišķi vēl būs jālemj izpildvaras līmenī.
Pieņemtā likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.
Pēc autoru - Nacionālās drošības komisijas (NDK) - vārdiem, likums nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.
Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) iesniegusi likumprojektu, kas paredz, ka ēka "Maskavas nams" Rīgā, Marijas ielā 7, pāriet Latvijas valsts īpašumā.
Likuma mērķis esot garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.
Pēc autoru vārdiem, likumprojekts nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.
Pret Krieviju ieviestās starptautiskās sankcijas ir apgrūtinājušas "Maskavas nama" darbību, taču ne pilnībā to ierobežojušas vai izbeigušas. Valsts drošības dienests konstatējis, ka arī pēc 2022.gada 24.februāra "Maskavas nama" telpas tiek iznomātas personām, kuru darbībā saskatāmas pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai. Tā kā Maskavas namā ilglaicīgi izvērstas naidīgas un kaitnieciskas aktivitātes un šādu bīstamu politisko ideju koncentrēšanās apdraud Latvijas valsts drošību un demokrātisko valsts iekārtu, Latvijai ir pienākums aktīvi rīkoties, vēršoties pret šādu aktivitāšu atbalsta vietas pastāvēšanu, teikts likumprojekta anotācijā.
Dienas spa centriem jāiegulda daudz resursu un jāpiedāvā unikāli produkti, lai pabojātajā tirgū noturētu stabilu pozīciju.
Ilgus gadus spa nozarē – Rīgā un Jūrmalā – ir spēcīgi spēlētāji, kuru sniegto pakalpojumu klāsts ir gana plašs, un, ņemot vērā kopējo pieprasījumu pēc spa pakalpojumiem, šobrīd Latvijas tirgus ir diezgan piesātināts, spriež ESPA Rīga direktore Aiga Lapiņa. Uzsvaru liekot tieši uz dienas spa centriem, viņa piebilst, ka, ienākot tirgū jaunam spēlētājam, tam būtu jāiegulda ļoti daudz resursu un jāpiedāvā tiešām unikāli produkti un pakalpojumi, lai iegūtu un noturētu stabilu pozīciju. Lai bizness izdzīvotu, visu laiku jādomā, kā papildināt piedāvājumu, vienisprātis ir starptautiskā spa un wellness eksperte, Baltijas Spa asociācijas valdes locekles Ilona Ansone.
Latvijas spa centru piedāvājums ir vērtējams atzinīgi. Tas ir pietiekami kvalitatīvs, tomēr cenu līmenis šķiet pārāk augsts.
Tas atklājies Tūrisma un spa pakalpojumu nozares ekspertu organizētajā aptaujā.
Saņemtās atbildes liecina, ka interese par spa pakalpojumiem Latvijā ir diezgan liela. Vairāk nekā puse no aptaujātiem respondentiem izmanto spa pakalpojumus vismaz reizi gadā, savukārt regulāri – vairākas reizes mēnesī – to dara 10% aptaujāto.
Vairākums respondentu Latvijas spa piedāvājumu klāstu un procedūru kvalitāti uzskata par apmierinošu, tomēr 60% uzskata, ka procedūru cenas ir pārāk augstas. Par pieņemamām spa pakalpojumu cenas uzskata 30% aptaujāto. Vairākums respondentu apliecināja, ka būtu ar mieru atvēlēt spa centra apmeklējumam 50 latus, uzskatot to par optimālo cenu, tomēr nav gatavi maksāt vairāk par 100 latiem.
Baltijas SPA centriem, konkurējot gan par vietējo, gan ārvalstu klientu piesaisti, nozīmīga ir cena un pakalpojuma pieejamība
«Lietuvai ir plašāks piedāvājums. Latvijā šobrīd ir viena Jūrmala, ko var dēvēt par SPA kūrortu, savukārt Lietuvā vairāku gadu laikā ir izveidojušies pieci seši šādi kūrorti. Arī tad, ja jārunā par lielām viesnīcām, kas piedāvā plašus SPA pakalpojumus, Lietuvā ir vairāk nekā 20 šādi centri, bet Latvijā – ievērojami mazāk. Tādējādi tikai likumsakarīgi ir tas, ka Lietuva šajā jomā ir krietni vien priekšā Latvijai,» DB apgalvo Lietuvas Nacionālās SPA asociācijas prezidents Lukass Mackevičs (Lukas Mackevičius).
«Ja runājam par konkurenci starp Baltijas valstīm SPA jomā, tā ir jāiedala divās daļās. Viena no tām ir konkurence par tūristu no Krievijas. Var teikt, ka šajā jomā nekādas īpašās konkurences nav, jo lielā mērā krieviem ir diezgan vienalga, kurp doties atpūsties pie Baltijas jūras. Viņi vienu gadu dodas uz Igauniju, otru – uz Latviju, trešo – uz Lietuvu. Tādējādi var teikt, ka Krievijas tūristi ir sadalījušies trīs daļās, un konkurences cīņa par šo segmentu faktiski nenotiek. Cita runa ir par Latvijas klientu. Pēdējos pāris gados ģeopolitisku notikumu rezultātā esam zaudējuši diezgan daudz krievu tūristu, un šo Krievijas atpūtnieku skaita kritumu lielā mērā kompensē tieši tūristi no Latvijas. Protams, esam priecīgi, ka latviešiem šeit patīk un viņi te brauc, bet joprojām neesam tā īsti izpratuši, kāpēc tā ir. Iespējams, tas tāpēc, ka Igaunijā SPA pakalpojumi ir lētāki nekā Latvijā. Tāpat pieļaujam, ka pēdējā laikā latviešiem naudas ir vairāk, nekā iepriekš, un nav noslēpums, ka cilvēkiem no Latvijas vienmēr ir paticis apmeklēt Igauniju – tagad tas tiek apvienots ar SPA apmeklējumu. Tāpat pieļaujam, ka sava loma ir arī apstāklim, ka Igaunijas SPA asociācija ir pārstāvēta Latvijā. Visvairāk iebraucēju šobrīd mums ir tieši no Latvijas, taču pēdējā laikā pamazām sāk atgriezties arī Krievijas tūristi,» savukārt spriež Igaunijas SPA asociācijas menedžere Aire Tofera (Aire Toffer). Statistika liecina, ka šī gada pirmajā pusē par 11% pieaudzis Latvijas tūristu skaits Igaunijā. Somijas un Krievijas tūristu, lai gan ievērojami vairāk par latviešiem, tomēr bijis mazāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn.
Uzņēmums Malsena, kas ir viens no lielākajiem graudu pārstrādātājiem Lietuvā un AS Rīgas Dzirnavnieks īpašnieks, vienojies par graudu pārstrādātāja Igaunijā Balti Veski iegādi, informē AS Rīgas dzirnavnieks pārstāvji.
Šis ir jau otrais Malsena grupas iegādes darījums Baltijas valstīs. Pērn tā iegādājās AS Rīgas Dzirnavnieks. Rezultātā Malsena kļūs par pirmo Baltijas mēroga graudu pārstrādātāju, kuram ir uzņēmumi visās trijās Baltijas valstīs.
Malsena vadītājs Gintautas Migonis norāda, ka grupa arī pēc darījuma noslēgšanas plāno saglabāt Balti Veski premium līmeņa kvalitāti un ekskluzivitāti. Tādējādi, uzņēmuma darbība un tās zīmols Veski Mati paliks nemainīgs.
«Šī uzņēmuma pārņemšana nodrošina būtiskus ieguvumus. No vienas puses, grupas ietvaros būs iespēja ražot vēl vairāk garšīgu un veselīgu produktu, no otras puses – uzlabot efektivitāti ikdienas darbā un vadībā. Aptverot visas Baltijas valstis, veidojas sinerģija starp uzņēmumiem un to piegāžu ķēdēm, stiprinot pozīcijas tirgū,» informē G.Migonis.
Medical SPA «Eglės sanatorija»
Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.
Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.
Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.
SPA pakalpojums ārpus Rīgas iet kopsolī ar tūrismu un atpūtu laukos; reģionos vilina ar iespēju aizmukt no pilsētas burzmas un nokļūt tuvāk dabai un mieram, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Pirms trīs gadiem Amatciemā durvis vēra SPA viesnīca Jonathan SPA Estate. Tās vadītāja Darja Trubicina teic, ka SPA pakalpojumiem reģionos pavisam noteikti ir pieprasījums, jo cilvēki izvēlas viesnīcas laukos, lai baudītu ne tikai procedūras, bet arī dabu un atpūtu, bet SPA pakalpojums ir kā pievienotā vērtība.
SPA Hotel Ezeri Siguldā darbojas kopš 2006. gada. Iepriekš ēkā atradās viesu nams, taču tas tika pārveidots par SPA viesnīcu. «Tolaik SPA procedūras Latvijā kļuva aizvien populārākas. Mēs paši braucām uz ārvalstīm mācīties un nolēmām, ka gribam sākt darboties šajā nozarē,» stāsta SPA Hotel Ezeri direktore Ieva Igaune. Viņa piekrīt viedoklim, ka reģionos esošajiem SPA krietni rūpīgāk un mērķtiecīgāk nekā lielpilsētas specializētajiem saloniem ir jāstrādā pie mārketinga un pakalpojumu kvalitātes, lai rīdzinieki vēlētos mērot ceļu līdz kādai no reģiona pilsētām vai apdzīvotām vietām atkārtoti.
Pirms gada aptuveni 60% spa kompleksa ESPA Rīga klientu bijuši ārzemnieki, bet 40% – vietējie, šobrīd proporcija ir sākusi mainīties – aptuveni puse uz pusi ir vietējie un ārvalstu viesi, stāsta ESPA Rīga vadītāja Inga Kļaviņa.
Tā esot atkarīga arī no sezonas. Vasarā mūsējie braucot uz vasarnīcām, atpūsties pie jūras, bet ārzemnieki labprāt apmeklē Rīgu, tostarp izmanto SPA. Starp ārvalstu viesiem ESPA Rīga vairāk ir zviedru, iespējams, Tallink dēļ, kurš nodrošina prāmju satiksmi starp abām valstīm, ir arī somi un norvēģi. Pēdējā laikā esot parādījušies japāņi, kam Baltija joprojām ir eksotiska vieta. Ir manīti holandieši, spāņi. Tā kā ir nemieri vairākās valstīs, mainās tūrisma akcenti un virzieni, saka I. Kļaviņa. Starp svarīgām mērķauditoriju grupām viņa piemin arī Krievijas tūristus.
ESPA Rīga vadītāja pirms intervijas ieskatījusies internetā un secinājusi, ka SPA Rīgā ir ļoti daudz. «Varētu teikt, ka šobrīd ir pat zināms SPA bums, taču daudzi šie it kā SPA neatspoguļo īsteno SPA būtību,» viņa uzsver un piedāvā, ka, iespējams, vajadzētu ieviest kādus SPA kritērijus, varētu tos klasificēt. Daudzi pašreizējie SPA drīzāk ir vienkārši skaistumkopšanas saloni. Viena lieta ir sākt biznesu, bet cita – noturēt līmeni, kvalitāti, nezaudēt vērtības. Diemžēl Latvijas tirgum raksturīgi – atveram labas vietas, bet nespējam noturēt kvalitātes standartu, pakalpojumu klāstu, pauž I. Kļaviņa. Sakārtojot nozari (tāpat kā medicīnu kopumā), Latvija varētu veiksmīgi konkurēt ar daudzām citām valstīm, viņa uzskata.
No 30. septembra līdz 1. oktobra pēcpusdienai pašā Rīgas sirdī uz 24 stundām durvis vēra īpašs pop-up SPA, kas Rīgā bija ieradies no Igaunijas kūrortpilsētas Pērnavas. Pop-up SPA bija veidots kā 5* viesnīcas numuriņš, kurā gan bija iespējams baudīt SPA procedūras, gan arī noritēja īpašas vakariņas ar mūziķa Laura Reinika piedalīšanos.
Pārējo pop-up SPA darba laiku kupolveidīgajā telpā, kas tika iekārtota, demonstrējot 5* viesnīcas numuriņa komfortu, noritēja procedūras, ko veica Pērnavas viesnīcu un SPA centru Resort Hotel and SPA Estonia un Tervise Paradiis SPA meistari.
Pērnava kā kūrortpilsēta ir pazīstama kopš 19. gadsimta, bet, laikam ejot, Pērnavas SPA centri ir kļuvuši par vietu, kur baudīt labāko no mūsdienu pasaules SPA tradīcijām. Vairāk par Pērnavas SPA centriem iespējams uzzināt oficiālajā Pērnavas pilsētas interneta vietnē visitparnu.com/spa.
SPA School direktore Jeļena Vlasikova
SPA speciālists ir skaistumkopšanas nozares meistars ar vidējo profesionālo izglītību, kuru var iegūt vairākās profesionālās izglītības mācību iestādēs, kā arī dažādos akreditētos privātos mācību centros. Skaistumkopšanas nozares eksperti norāda, ka SPA speciālista meistarība ir paša rokās – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Gluži kā jēdzienā ārsts ietilpst daudzas mediķu jomas, tāpat SPA speciālists ir mūsdienu termins, kas ietver sevī gan piecas mūžsenas profesijas – masierus, manikīra un pedikīra speciālistus, frizierus un kosmetologus –, gan īpaši apmācītu, zinošu un kosmētikas izvēlē klientus konsultēt protošu administratoru arodu, pauž Kolonna Day SPA mārketinga direktore Guna Miļusa.
Latvijas kosmētikas nozare pēc 1991. gada attīstījās uz medicīnas bāzes pamata, līdz ar to kopš pašiem pirmajiem soļiem tā ir bijusi konkurētspējīga Eiropā, viņa norāda. «Protams, medicīniskā izglītība – vidējā vai augstākā – nodrošina SPA speciālistam augstāku kvalifikāciju. Citur Eiropā šādu zināšanu bāzi SPA jomā nepieprasa. Pēdējā laikā vairākās profesionālajās izglītības iestādēs sākta SPA speciālistu apmācība, bet topā šobrīd ir meistari, kas ir absolvējuši medicīnas māsu skolas un Rīgas Stradiņa universitāti,» saka G. Miļusa. Kolonna Day SPA strādā vairāk nekā 350 SPA speciālistu. Regulāri četras reizes gadā viņi tiek apmācīti pie nozares ekspertiem starptautiskās kompānijās. «Cilvēka ķermenis pēdējos 2000 gados nav īpaši mainījies. Lai arī kā cenšamies tā kopšanu modernizēt, beidzamajos gados neredz daudz jaunumu. Roku darbs tiek cienīts aizvien,» uzsver speciāliste.
Kopā ar vairākiem desmitiem viesu – klientiem, partneriem un draugiem – SemaraH Hotel Lielupe SPA & Conferences Jūrmalā 25.maijā svinīgi tika atklāta pēc skaita jau trīspadsmitā, tajā pašā laikā šobrīd pati lielākā pasākumu telpa Jūrmala Hall ne tikai šajā viesnīcā, bet Jūrmalas pilsētā kopumā, tādējādi vēl nopietnāk piesakot SemaraH Hotel Lielupe SPA & Conferences ambīcijas pasākumu rīkošanas jomā gan Latvijas, gan arī Baltijas mērogā.
Nevienā citā Jūrmalas viesnīcā nav lielformāta pasākumiem īpaši piemērotas un ar modernākajām tehnoloģijām aprīkotas zāles 544 kvadrātmetru platībā. Faktiski tā ir halle, kurā var rīkot jebkādus pasākumus – konferences, sporta un deju sacensības, seminārus, izstādes, prezentācijas. Būtībā jebkādu pasākumu, kam nepieciešama liela telpa ar ideālu skaņas un gaismas sistēmu aprīkojumu. Turklāt nepieciešamības gadījumā skaņas un gaismas sistēmu klients var papildināt atbilstoši konkrētā pasākuma specifiskajām tehniskajām vajadzībām.
“Agrāk šeit bija tenisa korts, kas būtībā bija savu laiku nokalpojis un arī īsti vairs neiederējās mūsu viesnīcas šodienas un jo īpaši nākotnes attīstības stratēģijā, vēl jo vairāk ņemot vērā faktu, ka specifiskā aprīkojuma dēļ telpa bija izmantojama tikai vienam šauram mērķim. Tādēļ jau pērn, kad tika veikta viesnīcas rekonstrukcijas pirmā kārta, mēs jau sākām izvērtēt, kādām funkcijām pārveidot arī šo telpu. Pēc tirgus izpētes un ekspertu konsultāciju uzklausīšanas secinājām, ka mūsu piedāvājuma klāstā ir nepieciešama tieši šāda veida un izmēra multifunkcionāla telpa, kas izmantojama visdažādākajām vajadzībām, kādu šodien redzam jauno Jūrmala Hall,” akcentē SemaraH Hotel Lielupe SPA & Conferences vadītājs Juris Baumerts.
Pērn Rīgā atklātais SPA komplekss ESPA Riga iekļuvis starp 13 Eiropas aktuālākajiem SPA kompleksiem.
Populārais tūrisma žurnāla Condé Nast Traveler ik gadu apkopoto labāko Eiropas SPA sarakstu. Žurnāls ik gadus rīko lasītāju aptaujas, nosakot labākos SPA kompleksus, kalnu kūrortus, viesnīcas un citus tūrisma objektus. SPA kompleksu sarakstā šogad iekļuvuši SPA centri no Zviedrijas, Spānijas, Itālijas, Francijas, Šveices, Anglijas, Čehijas un Krievijas. ESPA Rīga ir vienīgais pārstāvis šajā sarakstā no Baltijas valstīm.
Db jau rakstīja, ka pērn aprīļa sākumā Rīgā atklāja 14 miljonus eiro vērtu SPA kompleksu, kas ir pirmais tik vērienīgs 5* SPA komplekss Baltijā un pat Skandināvijas valstīs. ESPA Riga franšīzes veidā nodots Reval Hotel Latvia valdījumā un ir arī pirmais SPA reģionā, kas strādās ar zīmolu ESPA. ESPA ir viena no pasaulē vadošajām kompānijām SPA jomā. ESPA ir Lielbritānijas zīmols, kuru pirms 15 gadiem dibinājusi Suzanna Harmsvorsa (Susan Harmsworth). ESPA sadarbojas ar tādiem pasaulē pazīstamiem viesnīcu zīmoliem kā Ritz Carlton, Bvlgari, Four Seasons, Peninsula un atrodas slavenos atpūtas kūrortos un mekās - Milānā, Parīzē, Bangkokā, Bali, Maldivās u.c. Pērn ar ESPA zīmolu pasaulē strādāja 33 SPA.
«Mums bija piedāvājums no kādas kompānijas Ventspilī, kas gribēja atvērt piecu zvaigžņu viesnīcu ar skatu uz Baltijas jūru, netālu no Ventspils vecpilsētas. Bet viņiem ir problēmas ar darbaspēku, jo Latvijā nav tādu spa tradīciju,» biznesa portālam db.lv stāsta «Vytautas mineral SPA» direktors Robertas Lukošius.
Konkrētu plānu Latvijā uzņēmumam pagaidām nav, taču, ņemot vērā investoru intereses, detalizētāku informāciju par turpmākajām iecerēm uzņēmums vēl neatklāj.
Spa centrs Vytautas mineral SPA Lietuvas mazpilsētā Birštonā tika atvērts 2016. gada rudenī. Kopējās projekta investīcijas veidoja 21 miljonu eiro - spa centra izveidē ieguldīti gan privātie, gan Eiropas Savienības līdzekļi. Kopumā spa centru pārvalda pieci privāti investori.
Vytautas mineral SPA sevi uzskata par vienu no inovatīvākajiem centriem Eiropā Tajā pieejamas spa procedūras, baseini, saunas, sporta zāle, restorāns un viesnīca.
Šobrīd uzņēmums paplašinās un blakus esošajam spa centram tiek būvēta jauna ēka, kuru plānots pabeigt nākamgad. Tajā atradīsies gan papildus konferenču telpas, gan viesnīcas numuriņi. Plānots, ka projekts varētu izmaksāt aptuveni 7 miljonus eiro. Jau šobrīd Vytautas mineral SPA pieejami 165 numuriņi un viesnīca spēj uzņemt ap 350 viesiem.
Maskavas forštate vienmēr bijusi kā karsts kartupelis pilsētplānotāju, nekustamo īpašumu darboņu un pašvaldības rokās.
Neatrisinātais Rīgas tuvā centra jautājums. Vieta ar milzu attīstības potenciālu un tomēr pēdējo 30 gadu laikā faktiski bez jaunbūvēm. Pievilcīga, jo atrodas tuvu Rīgas centram, un labi nodrošināta ar sabiedrisko transportu, tomēr tik sarežģīta - vēsturisko notikumu aura, koka apbūves izaicinājumi un Maskačkas garša - iedzīvotāji, kas šajā teritorijā nodarbojas ar dažādiem rūpaliem. Tik krāsaina ir šī Rīgas daļa.
Pirmās ziņas par šo rajonu atrodamas ap 14. gadsimtu, kad to dēvēja par Lastādiju – apzīmējums, kas Hanzas Savienības pilsētās nozīmēja teritorijas saistību ar kuģiem un to kravām. Maskavas forštatē nav sastopamas koka ēkas, kas celtas agrāk par 19.gadsimtu, jo pēc Krievijas imperatora pavēles 1812. gada 24. jūlijā Daugavas labā krasta priekšpilsēta līdz ar citām Maskavas un Sanktpēterburgas piepilsētām tika nodedzināta.
No dzīves aizgājusi britu dziedātāja Eimija Vainhausa (Amy Winehouse), vēsta BBC.
Britu dziedātāja Eimija Vainhausa sestdienas vakarā atrasta mirusi savā dzīvoklī. Dziedātāja mirusi 27 gadu vecumā, un viņas nāves apstākļi pašlaik tiek raksturoti kā nenoskaidroti - šobrīd ir uzsākta to izmeklēšana.
Sestdienas pēcpusdienā uz dziedātājas mājām tika izsaukta policija, kad E. Vainhausu mirušu atraduši Londonas neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki.
Dziedātāja bija atcēlusi savu Eiropas koncerttūri pēc tam, kad koncertā Belgradā uz skatuves viņa kāpa pamatīgā reibumā.
E. Vainhausa 2008. gadā ieguva piecas «Grammy » balvas, savukārt pasaules slavu dziedātāja iemantoja 2006. gadā ar dziesmu «Rehab».
Viesnīca “Hotel Jūrmala SPA” pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves, ievērojot papildus drošības pasākumus, atkal ir atvērta apmeklētājiem. Nepadodoties pandēmijas izaicinājumiem, tā durvis ver līdz ar atjaunoto restorānu “Jūrmala”.
Restorāna “Jūrmala” atjaunošanas projektā tika ieguldīti 1,5 miljoni eiro. Remontdarbi tika uzsākti 2020.gada janvāra beigās un pabeigti pandēmijas uzliesmojuma laikā, kad viesnīca jau bija slēgta valsts ārkārtas stāvokļa dēļ. Atjaunotais restorāns durvis apmeklētājiem vēra līdz ar viesnīcas darbības atsākšanos 15.maijā.
Atskatoties uz situāciju pavasarī, viesnīcas pārstāve Kristīne Štāla-Bula stāsta, ka pēc Covid-19 izplatīšanās sākuma, viesu skaits strauji sāka samazināties, līdz kļuva jau tik zems, ka nācies pieņemt lēmumu par viesnīcas slēgšanu, lai neradītu uzņēmumam vēl lielākus zaudējumus.
“Rezervāciju atteikumi nāca katru dienu un lielos apmēros. Tika atceltas visas konferences un semināri, visas tūristu grupas - viss tika anulēts un zaudētas tika lielas naudas summas. Tāpat cilvēki vairs neapmeklēja spa un skaistumkopšanas salonu, nemaz nerunājot par saunu un baseinu centru. Papildus tam valdīja neziņa par to, kādi lēmumi tiks pieņemti no valdības puses. Šodien, atskatoties saprotam, ka tika pieņemts pareizais lēmums - gan par viesnīcas slēgšanu, gan par to, ka darbiniekus neatlaižam un gaidam valdības lēmumu pabalstu sakarā,” teic K. Štāla-Bula.
Šovasar sezona būs citādāka
K. Štāla-Bula ir pārliecināta, ka šī gada vasara apmeklējuma ziņā būs pavisam citāda. “Ja iepriekšējos gadus šis bija “karstās sezonas” periods, kad viesnīcas galvenie viesi ieradās no Krievijas, Izraēlas un Skandināvijas, tad tagad tie būs Baltijas valstu iedzīvotāji,” prognozē viesnīcas pārstāve. Tā kā joprojām ir valstis, starp kurām robežas nav atvērtas, pastāv iespēja, ka liela daļa cilvēku šovasar tomēr centīsies nekur tālu savā atvaļinājumā nedoties.
“Sagaidām, ka palikšanas laiks viesnīcā saīsināsies uz vienu vai divām naktīm, ar lielāku koncentrāciju tieši uz nedēļas nogalēm,” prognozē K. Štāla-Bula. Tā kā rezervācijas tiekot veiktas īsi pirms pašas atpūtas, reālo noslogojuma “bildi” savlaicīgi redzēt nav iespējams.
Tāpat viņa norāda, ka Baltijas valstu maksātspēja ir krietni zemāka, kā ārvalstu tūristiem. Viesnīcas komanda gatavojas tam, ka sezona tā pa īstam varētu arī nesākties, un līdz ar to nebūs arī iespējas “uzkrāt ietaupījumus” garajai ziemai.
Šogad “Hotel Jūrmala SPA” svin 15 gadu jubileju. Tās viesu skaits viesnīcas pastāvēšanas laikā no 2005. līdz 2019.gadam ir pieaudzis par 14%.
Viena no lielākajām viesnīcas mērķauditorijām, jau kopš tās atvēršanas, ir Krievijas tūristi. Tūristu skaits no Krievijas gadu laikā esot mainījies dēļ dažādiem politiskiem faktoriem, taču joprojām Jūrmalā spēlē lielu lomu. Viesu skaits no Baltijas valstīm esot palielinājies, savukārt no Somijas un Skandināvijas - samazinājies, stāsta K.Štāla-Bula.
“Esam novērojuši, ka arī atpūtas ilgums ir samazinājies. Ja kādreiz vidējais uzturēšanās laiks vasaras sezonā bija piecas naktis, tad tagad tas ir sarucis līdz divām vai trīs naktīm. Novērojam arī to, ka šodien brauc vairāk ģimenes ar bērniem, un tās ir kļuvušas lielākas. Ja kādreiz tās bija ģimenes ar 1-2 bērniem, tad tagad brauc arvien vairāk lielas ģimenes ar 3-4 bērniem. Un arī viesu prasības ir augušas. Iespēja ceļot un salīdzināt viesus dara prasīgākus pret sniegtā pakalpojuma kvalitāti,” uzskata “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve.
Papildus tam, viesnīcas kopējo darbību ietekmē tas, ka arī pasākumi netiek plānoti tik daudz un tādā apjomā, kā tas bijis iepriekš. Sakarā ar ierobežojumiem un piesardzību, daudzi ir izlēmuši atcelt izlaidumus, kāzas, seminārus un konferences, piebilst K. Štāla-Bula.
Renovācijas plānus nākas atlikt
2020. gadā viesnīcā tika plānoti vairāki vērienīgi pasākumi: restorāna “Jūrmala” atjaunošana, 15.gadu jubilejas svinības, kā arī viesu numuru remonta uzsākšana. Ja restorānu izdevās atjaunot līdz pavasarim, ieguldot tikai viesnīcas uzkrātos līdzekļus, tad jubilejas svinības, kā arī numuru renovāciju nācās nedaudz atlikt.
Pusi no uzņēmuma kopējiem ienākumiem veido nakšņošanas pakalpojumi, un otru pusi - restorāna un SPA un “Wellness” centra ienākumi, pastāsta K. Štāla-Bula. Šonedēļ, atzīmējot viesnīcas 15.gadu jubilejas svinības, viesiem tiek piedāvātas arī īpašas atlaides SPA apmeklējumam.
“Šī noteikti būs šīs vasaras tendence – apceļot Latviju un tuvās kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju,” teic “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve Kristīne Štāla-Bula.
Šobrīd viesnīca nodarbina 150 darbiniekus, un, sākoties ārkārtas situācijai, atlaisti tika tikai daži no tiem. Pārējie saņēma dīkstāves pabalstu un lielākā daļa nu jau ir atsākusi strādāt. Esot arī daži darbinieki, kas dīkstāvē atradīsies līdz pat jūnija beigām, sakarā ar to, ka viesnīca dotajā brīdī vēl nav sākusi strādāt uz pilnu jaudu. Noslogojums esot stipri zems – apmēram uz pusi mazāks, kā tam vajadzētu būt, stāsta uzņēmuma pārstāve.
“Skatoties tā reāli uz šīs vasaras iespējām, plānojam, ka viesnīcas noslogojums varētu būt līdzīgs 2009.gada līmenim, kad pārdzīvojām iepriekšējo krīzi, kas ir aptuveni 25-30% zemāks, kā tika plānots pirms aizsākās Covid-19 notikumi. Arī cenu politika šovasar būs cita,” pauž K.Štāla-Bula.
“Hotel Jūrmala SPA” ir 4 zvaigžņu viesnīca, kas atrodas Jūrmalā. Viesnīca piedāvā 190 viesu numurus, saunu un baseinu centru “Wellness Oasis”, spa un skaistuma kopšanas procedūras, kā arī maltītes restorānā “Jūrmala” un kokteiļus “Seaside” kokteiļu bārā.
Īres maksa sērijveida dzīvokļiem Maskavas forštatē pēdējo četru gadu laikā ir palielinājusies par 15%, bet iegādes cena par kvadrātmetru – par 31%, liecina nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" un programmatūras un datu analīzes uzņēmuma "D.Vision" pētījums.
Maskavas forštate ir apkaime, ko norobežo Daugava, Aizkraukles virziena dzelzceļš un Dienvidu/Slāvu tilts. Tātad, piemēram, 467. sērijas ēku komplekss, kas atrodas uz rietumiem no Slāvu tilta (tā saucamais “Krasta masīvs”), ir pieskaitāms Maskavas forštatei, taču t/c “Akropole” ir pieskaitāma Ķengaragam. Maskavas forštates apkaime ir diezgan liela (759,4 ha) un nav viendabīgi apbūvēta. Sērijveida daudzdzīvokļu ēkas lielākoties koncentrējas tuvāk tās dienvidaustrumu robežai. Iespējams, tieši tāpēc populārajos sludinājumu portālos teritorijai mēdz piešķirt atsevišķu nosaukumu – “Krasta rajons”, tomēr - tāpat kā “Krasta masīvs” - šie nav oficiālie nosaukumi un Rīgas kartē īstenībā neeksistē.
Kad termometrs sāk rādīt virs +20, dvēsele alkst pēc ūdens. Un ne jau jebkāda ūdens, bet tāda, kas dzesē, atveldzē un dāvā neaizmirstamas emocijas. Averto sortimentā atradīsi visu, lai vasaras dienas kļu par stāstiem, ko atceras.
Džakuzī savā pagalmā? Kāpēc gan ne!
LAY-Z-SPA piepūšamie džakuzī – maza oāze Tavā dārzā. Ar vieglu uzstādīšanu, apsildāmu ūdens tvertni un relaksējošo AirJet™ burbuļu masāžu, šī vanna ne tikai palīdz atslābināties pēc garas dienas, bet arī piešķir vakaram ekskluzīvu noskaņu.
Un ja vakars kļūst vēss – atliek ieslēgt sildītāju un baudīt mirkli tālāk, zem zvaigžņotām debesīm.
Skaistumkopšanas salonu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Day SPA" izbeigta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.
Lieta izbeigta, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.
Par lietas izbeigšanu Rīgas pilsētas tiesa lēma ceturtdien, 27.jūnijā.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu "Day SPA" pieņēma 26.februārī, par procesa administratori ieceļot Zani Borozkinu.
Termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem tika noteikts līdz 26.aprīlim.
Kā liecina informācija "Firmas.lv", uzņēmums "Day SPA" 2022.gadā strādāja ar 1288 eiro apgrozījumu un 290 eiro peļņu. Finanšu dati par 2023.gadu nav publiskoti.
Covid-19 tūrismu Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsētā Birštonā skāra tāpat, kā visu medicīnas tūrisma nozari, biznesa portālam Db.lv atzīst Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja Rūta Kapačinskaitė.
Kūrortu mazpilsētu neapmeklēja medicīnas tūristi, jo SPA pakalpojumi bija aizliegti. Tobrīd vienīgi medicīniskais SPA "Versmė" sniedza rehabilitācijas pakalpojumus Lietuvas pilsoņiem.
R.Kapačinskaitė norāda, ka zaudējumu apmēru varēs redzēt rudenī. Šobrīd visi Birštonas medicīnas SPA, viesnīcas, SPA viesnīcas, villas, restorāni utt. ir atsākuši sniegt savus pakalpojumus.
"Soli pa solim, ar smaidošām sejām mēs atveseļojamies. Vissvarīgākais, ievērojot ārstu ieteikumus, ir psiholoģiski atgūties pēc karantīnas. Tālab mēs redzam, ka pirmie tūristi, kuri ieradās Birštonas kūrortā, – tie, kuri mūs regulāri apmeklēja pirms ārkārtas stāvokļa, – jūtas droši atrasties gan ārā, gan iekštelpās, jo ir diezgan viegli saglabāt drošu attālumu tādēļ, ka mūs ieskauj parki un meži; visi medicīniskie SPA, SPA viesnīcas, viesnīcas, villas, restorāni telpas dezinficē pat biežāk, nekā tas tiek prasīts. Lai vispirms palīdzētu cilvēkiem atgūties no karantīnas un nervu spriedzes, ir izveidotas īpašas SPA programmas," komentē Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja.
Pēc karantīnas – lietuvieši veido lielāko tūristu skaitu. Kad Baltijas valstis viena otrai atvēra robežas, izveidojot koronvīrusa "ceļojumu burbuli", latvieši veidoja lielāko ārvalstu ceļotāju skaitu. Pamazām arī igauņi un vācieši ierodas Birštonas kūrortā.
"Kad tika izsludināta karantīna, mēs prognozējām, ka vispirms atveseļosies vietējais tūrisms un tikai vēlāk mēs redzēsim tūristus no ārvalstīm," pauž Rūta Kapačinskaitė.
Viņa norāda, ka pēc robežu atvēršanas ar visām ārvalstīm plāns ir sasniegt tādu pašu tūristu daudzumu kā 2016. – 2017. gadā – optimistiskais plāns paredz, ka tas varētu būt 2022. gadā, bet tikai gadījumā, ja nebūs otrās karantīnas.
"Mana prognoze ir – ja mēs noslēgsim gadu ar -30% tūristu – tas būs liels panākums," atklāj R.Kapačinskaitė.
Viņa teic, ka jau tagad var redzēt izmaiņas tūristu uzvedībā – jaunā tendence ir lēns tūrisms. "Tas mums der, jo esam kūrorts, kas nodrošina dabas resursus. Turklāt mēs sniedzam ļoti daudz iespēju, lai krietnu daļu laika varētu pavadīt ārpus telpām," komentē Rūta Kapačinskaitė.
Rihanna
Cilvēkiem patīk lasīt par slavenībām, kuras tērē milzīgas naudas summas luksusa precēm, pat šajos grūtajos laikos. Galu galā kurš gan nebūtu pārsteigts, uzzinot ka Parisai Hiltonei pieder 325 tūkstošus ASV dolāru vērta suņu būda, kas ir precīza viņas savrupmājas kopija.
CNBC izveidojis sarakstu, kurā aplūko, par kādām precēm daži bagātie un slavenie bijuši gatavi iztērēt pat miljonu ASV dolāru un vairāk. Medijs piebilst, ka bieži vien šo pirkumu praktiskums ir labākajā gadījumā apšaubāms, bet sliktākajā - tādā vispār nav.
Rašs Limbo (Rush Limbaugh)
Politikas komentētājs Rašs Limbo par dzīvi nevar sūdzēties. Viņa radio šovs The Rush Limbaugh Show ir visaugstāk novērtētais radio sarunu šovs Amerikā, un viņam ir astoņu gadu līgums ar Clear Channel Communications 400 miljonu ASV dolāru vērtībā. Diemžēl Limbo mazāk veicas personīgajā dzīvē. Viņš trīsreiz gājis pie altāra un visas trīs reizes arī izšķīries.
Tiesām nosūtīta informācija par Baltkrievijas un Krievijas valsts struktūrām piederošām sanatorijām "Belorusija" un "Jantarnij bereg" Jūrmalā, lai iesaldētu viņu finanšu aktīvus, trešdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Tiesu administrācija lūgusi tiesai izvērtēt divu sanatoriju nekustamo īpašumu iesaldēšanu Jūrmalā. Sanatorija "Belorusija" pieder Baltkrievijai Prezidenta lietu pārvaldes personā un līdz ar to faktiskais kontrolētājs ir sankcionētais prezidents Aleksandrs Lukašenko.
Savukārt sanatorija "Jantarnij bereg" ir Krievijas Prezidenta lietu pārvaldes "Atveseļošanas kompleksa "BOR"" filiāle, tātad kontrolētājs ir prezidents Vladimirs Putins.
Abas sanatorijas iekļautas arī Uzņēmumu reģistra ar sankcijām saistīto juridisko personu sarakstā.
Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrija (TM) ir nolēmusi iesaldēt arī "Maskavas nama" aktīvus, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ ) paziņo par izsoli nekustamajam īpašumam Marijas ielā 7 - Maskavas kultūras un biznesa centram, kas pazīstams arī kā Maskavas nams. Izsoles sākuma cena 3,57 miljoni eiro, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
“Raugoties no potenciālo investoru skatu punkta, šis īpašums piedāvā plašas attīstības iespējas, jo atrodas vienā no Rīgas centrālajām un prestižākajām vietām, kur ir labi attīstīta sociālā un transporta infrastruktūra. Īpašums ir ar lielu potenciālu gan uzņēmējdarbībai, gan kultūras pasākumiem, un tā nākamajam īpašniekam būs iespēja radīt jaunu pievienoto vērtību šai vēsturiskajai vietai, vienlaikus ieguldot Rīgas attīstībā,” norāda A. Vārna. “Tomēr jāatzīst, ka šī izsole nav viegls uzdevums, ņemot vērā ēkas vēsturisko fonu un specifisko plānojumu, kas var prasīt papildu ieguldījumus un laiku, līdz tiks atrasts piemērots pircējs. Iegūtie līdzekļi no pārdošanas tiks novirzīti Ukrainas sabiedrības atbalstam, kas piešķir šim procesam īpašu nozīmi un morālu vērtību.”
