Finanses

ECB pārbaudīs banku aktīvu kvalitāti, riska novērtējumu un veiks stresa testus

Žanete Hāka, 24.10.2013

Jaunākais izdevums

Eiropas Centrālā banka (ECB), sākot no šā gada novembra līdz nākamā gada novembrim veiks eirozonas lielāko banku par visaptverošu novērtējumu, kas tiks īstenots, gatavojoties vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros pilnībā uzņemties uzraudzības pienākumus, liecina ECB paziņojums.

Patlaban ir noteiktas 124 bankas, kuras varētu tikt pārbaudītas, tomēr galīgais saraksts tiks publiskots nākamgad.

Vērtēšana tiks īstenota sadarbībā ar to dalībvalstu, kuras piedalās vienotajā uzraudzības mehānismā, nacionālajām kompetentajām iestādēm un saņems neatkarīgu trešo personu atbalstu visos līmeņos ECB un nacionālajās kompetentajās iestādēs.

Novērtējumam ir trīs galvenie mērķi: caurredzamība - lai uzlabotu par banku stāvokli pieejamās informācijas kvalitāti, korekcijas - lai vajadzības gadījumā noteiktu un īstenotu nepieciešamos pasākumus, kā arī uzticības stiprināšana, lai sniegtu visām iesaistītajām pusēm pārliecību, ka bankas pamatā ir stabilas un uzticamas.

Novērtējumu veidos trīs elementi, skaidro ECB. No tiem viens būs riska novērtējums uzraudzības nolūkos, lai kvalitatīvi un kvantitatīvi pārbaudītu galvenos riskus, t.sk., likviditāti, aizņēmumu apjomu un finansējumu. Otrais būs aktīvu kvalitātes pārbaude, lai uzlabotu banku riska darījumu caurredzamību, veicot banku aktīvu kvalitātes pārbaudi, tai skaitā, aktīvu un nodrošinājuma novērtējuma atbilstību un saistītos noteikumus.

Tāpat tiks veikts stresa tests, lai pārbaudītu banku bilanču elastību stresa scenāriju apstākļos. Šie trīs elementi ir savstarpēji cieši saistīti, skaidro ECB. Gan aktīvu kvalitātes pārbaudes, gan bāzes stresa testa scenārija novērtējums tiks balstīts uz pirmā līmeņa pamatkapitāla rādītāju 8% kapitāla etalonu saskaņā ar Kapitāla prasību direktīvu IV/Kapitāla prasību regulu (ar pārejas nosacījumiem). Sīkāka informācija par stresa testu tiks paziņota vēlāk sadarbībā ar Eiropas Banku iestādi.

Visaptverošā novērtējuma beigās tiks publiskots rezultātu apkopojums valstu un banku līmenī, kā arī ieteikumi attiecībā uz uzraudzības pasākumiem. Šie visaptverošie rezultāti tiks publicēti līdz 2014. gada novembrim, kad ECB uzņemsies uzraudzības pienākumus, un tajos būs ietverti secinājumi par visaptverošā novērtējuma trijiem pīlāriem.

ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi) skaidro, ka vienots visaptverošs novērtējums, ko vienādi piemēro visām nozīmīgajām bankām, kas veido 85% eirozonas banku sistēmas, ir būtisks solis uz priekšu Eiropai un eiroonas tautsaimniecības nākotnei. Caurredzamība būs novērtējuma galvenais mērķis, un gaidāms, ka šis novērtējums stiprinās privātā sektora uzticību eirozonas banku stabilitātei un to bilanču kvalitātei."

«Aktīvu kvalitātes pārbaude un stresa testi noteikti nav domāti, lai ļautu bankām tajos izgāzties, bet sniegtu lielāku skaidrību un pārliecību,» aģentūrai Bloomberg sacījis UniCredit Global Research galvenais eirozonas ekonomists Marko Valli, piebilstot, ka rezultāti var pieļaut nelielu elastību, kas palīdzēs izvairīties no probēlām, kuras radās pēc Eiropas banku asociācijas stresa testa 2011. gadā.

Savukārt Barclays Plc ekonomists Tomass Harjess teicis, ka šis būs smags uzdevums, un šoreiz ECB var pamatīgi iedziļināties šajās bankās un īpaši rūpīgi pētīt aizdevumu portfeļus un citus rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Banku aktīvi sarukuši par vairāk nekā 1,1 triljonu dolāru

Žanete Hāka, 17.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības banku aktīvi kopš 2011. gada ir sarukuši par vairāk nekā 1,1 triljonu dolāru, ko veicina augošās kapitāla rezerves, raksta Bloomberg.

Tādējādi banku Tier 1 kapitāls, kas raksturo to, cik lielā mērā bankas spēj absorbēt zaudējumus, šajā laikā ir audzis no 10% līdz 11,7%.

Pēc finanšu krīzes pasaules bankas ir palielinājušas kapitālu par aptuveni 500 miljardiem dolāru.

Banku ieguldījumi Eiropas Savienības valstu parādzīmes šogad palikušas esošajos apmēros – 1,7 triljonu eiro vērtībā. Bankas 2011. gadā pārdeva 9,3% no sava valstu parādzīmju ieguldījumiem, bet pēc tam tos palielināja par 9,5%.

Db.lv jau rakstīja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) sākot no šā gada novembra līdz nākamā gada novembrim veiks eirozonas lielāko banku par visaptverošu novērtējumu, kas tiks īstenots, gatavojoties vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros pilnībā uzņemties uzraudzības pienākumus, liecina ECB paziņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) paredzētie eirozonas banku stresa testi var kļūt par pamatīgu triecienu iestādes uzticamībai, ja atkārtosies līdzīgs scenārijs kā 2011. – 2012. gadā, kad ECB vairākas bankas atzina par darboties spējīgām, bet nedaudz vēlāk tās piedzīvoja ievērojamas problēmas.

No nākamā gada septembra lielākās eirozonas uzraudzīs Eiropas Centrālā banka (ECB). Pirms tam ECB veiks banku bilances novērtējumu, kā arī 130 banku stresa testus, vēsta Wall Street Journal. Procesa veiksme būs atkarīga no ECB spējām stāties pretim spēcīgām politiskajām interesēm un tās administratīvā aparāta sekmīgai darbībai.

Eirozonas «kodols» tur aizdomās Eiropas Monetārās savienības perifērijas valstis par savu parādu patieso apmēru slēpšanu. Savukārt perifērijas valstīm aizdomīgs šķiet tieši eirozonas kodols, bet Itālija uzticamību nerada nevienam, norāda Wall Street Journal. Tam par iemeslu ir atšķirīgās likumdošanas un metodes, kādas valstis izmanto, lai reģistrētu «sliktos parādus», tādējādi, iespējams, ļaujot bankām noslēpt savu problēmu patiesos apjomus. Saskaņā ar dažādiem aprēķiniem, piemēram, Spānijā un Itālijā, ieviešot vienotu banku pārraudzību, «slikto kredītu» apjoms varētu pieaugt pat par vairākiem procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Baltijas valstis ar bažām lūkojas Zviedrijas virzienā

Žanete Hāka, 18.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007.-08. gada globālās finanšu krīzes laikā Zviedrijas bankas ar bažām lūkojās Baltijas valstu virzienā, raksta Financial Times.

Tas bija pamatoti, jo Baltijas valstu ekonomiskā lejupslīde deva smagu triecienu Zviedrijas aizdevējiem un radīja Stokholmas regulatoros bažas par nekustamā īpašuma tirgus sabrukumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Savukārt šobrīd situācija ir pilnīgi pretēja, un pieaugošās bažas Baltijas banku nozarē ir vēl viena zīme, kas norāda uz nepilnībām Eiropas finanšu sistēmā, norāda FT, par piemēru minot Lietuvu. Vairāk nekā 90% no Lietuvas banku aktīviem patlaban pārvalda ārvalstu aizdevēji (rādītāji Igaunijā un Latvijā ir nedaudz atšķirīgi).

Ciešā saikne starp vietējām bankām un vietējo uzņēmējdarbību bieži ir bijusi balstīta uz korupciju, kas negatīvi ietekmēja visu ekonomiku, norāda viens no bijušajiem Viļņas ministriem. Valstī strauji ienākušas Ziemeļvalstu bankas, un patlaban Lietuvā trīs lielākie aizdevēji ir zviedru SEB un Swedbank, kā arī norvēģu DNB. Visas trīs bankas palika valstī arī tad, kad IKP, rēķinot dolāros, laika posmā no 2008. līdz 2010. gadam pazeminājās par vairāk nekā piektdaļu. Taču dažas amatpersonas Baltijas valstīs sāk satraukties par to, kas ar šīm bankām notiek savos mājas tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru