Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa vienbalsīgi atzinusi, ka uzņēmēja Māra Sprūda apcietināšana 2017.gadā bija prettiesiska un netika nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu, raksta portāls puaro.lv.

ECT atzina, ka apcietinājuma piemērošana 8 mēnešu garumā bija prettiesiska un netika nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu (apcietinājuma pieprasījumu pamatojošie dokumenti netika uzrādīti un līdz ar to nemaz nevarēja būt atspēkoti).

Prettiesiskos lēmumus pieņēma tiesneši Irēna Krastiņa, Tamāra Broda un Aiga Mieriņa, neskatoties uz advokātu izteiktiem argumentiem, ka šādā situācijā ir viennozīmīga ECT prakse, kas nepieļauj apcietinājuma piemērošanu.

Pirmā apcietinājuma pagarināšana notika vairāk kā 10 stundu garumā, advokātiem gari un plaši izklāstot tieši Cilvēktiesību konvenciju un noturīgu, ilgstošu ECT spriedumu praksi, kas viennozīmīgi nepieļauj šādu rīcību (apsūdzētajam ir jāaizstāvas pret apcietinājuma piemērošanas argumentiem, kuri netiek uzrādīti, jo ir izmeklēšanas noslēpums.)

Krimināllietas prokurors ir bēdīgi slavenais Uldis Cinkmanis, kurš tika apsūdzēts sava LU bakalaura darba plaģiātā, kā arī prokuratūrā nenokļuvušās tautas daļas iepazīts pēc video, kurā, visticamāk, stipri apreibis prasti lamājās, apspriežot ar galdiņa biedriem “šļušku paņemšanu”.

“Esmu pārliecināts, ka tiesneses ļoti labi apzinājās, ka pieņem nelikumīgus lēmumus, jo par apcietinājuma prettiesiskumu stundu garumā runāja advokāti, tostarp atsaucoties uz daudziem ECT spriedumiem,” uzskata Sprūds.

Māri Sprūdu, kā arī “Trasta komercbankas” administratoru Ilmāru Krūmu, maksātnespējas administratoru Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu policija aizturēja 2017. gada jūnijā. Tika sākti divi kriminālprocesi, no kuriem viens saistīts ar “Trasta komercbankas” likvidācijas procesu un šajā lietā apsūdzības izvirzīja Krūmam, Sprūdam un Raitumam. Kriminālprocesa ietvaros policija veica plašas kratīšanas un vairākus aizdomās turētos apcietināja. Māris Sprūds ieslodzījumā pavadīja visilgāk — astoņus mēnešus, līdz tika atbrīvots pret drošības naudu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 16.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.

Likumprojektu skatīja steidzamības kārtā divos lasījumos.

Par izstāšanos balsoja 66 deputāti, bet pret balsoja 14 deputāti no frakcijām "Stabilitātei" un "Latvija pirmajā vietā".

Atturējās divi deputāti - Juris Jakovins (ZZS) un Edgars Zelderis, bet nebalsoja trīs deputāti - Amils Saļimovs ("Stabilitātei"), Māris Sprindžuks (AS) un Edmunds Teirumnieks (NA).

Iecerēts, ka Ārlietu ministrija (ĀM) koordinēs ar Igaunijas un Lietuvas Ārlietu ministrijām izstāšanās dokumentu iesniegšanu Konvencijas dalībvalstīm, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei.

Šī konvencija pieņemta Oslo 1997.gada 18.septembrī, bet tā stājās spēkā 1999.gadā. Tai pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.