Jaunākais izdevums

Igaunijas mediju grupa Eesti Meedia gatavojas iegādāties nekustamo īpašumu portālus City24 Igaunijā un Latvijā.

Ņemot vērā to, ka iegādei paredzēto uzņēmumu AS Kinnisvaraportaal un SIA City24 tirdzniecības apjoms Igaunijā gadā nepārsniedz divus miljonus eiro, darījumam nav nepieciešams regulatoru apstiprinājums, norāda Eesti Meedia.

Eesti Meedia, kam jau pieder Igaunijā lielākais nekustamo īpašumu portāls KV.ee, vēsta, ka City24 un KV.ee Igaunijā turpinās darboties kā atsevišķi portāli, un kompānija neplāno aktīvi iejaukties šo uzņēmumu vadībā.

City24 portāla iegādē svarīgu lomu spēlējis fakts, ka tas nodrošinās Eesti Meedia iespēju paplašināt darbību Latvijas tirgū, kur KV.ee nav izdevies nostabilizēties.

«City24 ir spēcīgs zīmols Latvijā, kas tur kontrolē gandrīz pusi no nekustamo īpašumu tirgus,» skaidro Eesti Meedia valdes priekšsēdētājs Svens Nūtmans.

«Nav arī noliedzams, ka sešu nekustamo īpašumu uzņēmumu un konkurējošās mediju grupas plāns izveidot jaunu nekustamo īpašumu portālu sniedzis motivāciju ātri pabeigt šo iegādes procesu,» piebilst Nūtmans.

Iesaistītās puses vienojušās neatklāt darījuma summu.

Iepriekšējais City24 īpašnieks - Igaunijas uzņēmēja Ilmāra Kompusa vadīts uzņēmums 24 M2 - kompāniju 2014.gadā iegādājās no Somijas mediju grupas Alma Media.

Šogad vairāki Igaunijas tiešsaistes portāli ir nomainījuši īpašniekus. Maijā Eesti Meedia iegādājās valstī lielāko veselības konsultāciju portālu Kliinik.ee. Jūnija sākumā kompānijas Baltcap kontrolētais Auto24 iegādājās automašīnu videoportālu Motors24.ee un Autoinfo.ee īpašnieku Meediamootor. Baltcap portālus Auto24.ee un Kuldnebors.ee no Somijas kompānijas Sanoma par desmit miljoniem eiro iegādājās šā gada martā.

Eesti Meedia grupā Latvijā ir informācijas aģentūra LETA un portāls TV NET.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

TOP 3 populārākās Rīgas apkaimes pēc dzīvokļu darījumu skaita: Purvciems, Teika, Centrs

City 24 SIA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas mediju grupa Eesti Meedia sākusi sarunas par nekustamo īpašumu portālu City24 iegādi Igaunijā un Latvijā.

Eesti Meedia valdes priekšsēdētājs Svens Nūtmans piektdien ziņu aģentūrai BNS apstiprināja, ka Eesti Meedia un City24 īpašnieks 24 M2 ceturtdien parakstījuši nodomu protokolu par darījuma noslēgšanu.

«Vienošanās panākšana ir atkarīga no veiksmīgas sarunu gaitas. Eesti Meedia ir izteikusi sākotnējo piedāvājumu, un mēs sagaidām strauju virzību, lai panāktu vienošanos vēl līdz rudenim,» viņš klāstīja, tomēr atteicās atklāt iespējamo pirkuma summu.

Nūtmans sacīja, ka Eesti Meedia, kam jau pieder Igaunijā lielākais nekustamo īpašumu portāls KV.ee, ievēros visas likumā noteiktās prasības darījumam, tostarp konkurences normas. «Īstenojot pirkuma darījumu, gan KV.ee, gan City24.ee, kam ir diezgan atšķirīgas tehniskās platformas, turpinās tirgū pastāvēt līdzās,» sacīja kompānijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl nebijis notikums: pirmo reizi Latvijā notiks Atvērto durvju dienas maratons, kad vienā dienā un laikā vairāki jaunie projekti Rīgā un Pierīgā vērs vaļā durvis potenciālajiem īpašumu pircējiem. Atvērto durvju dienas maratons, ko sadarbībā ar projektu attīstītājiem organizē vadošais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv, norisināsies sestdien, 25.novembrī no plkst. 11.00 līdz 16.00.

Jauno projektu Atvērto durvju dienas maratons ir unikāla iespēja vienā dienā apskatīt vairākus jaunos projektus un uzzināt par dzīvošanas priekšrocībām tajos, lai atrastu un izvēlētos tieši savām prasībām, iespējām un vēlmēm piemērotāko jauno mājokli.

Kopumā Atvērto durvju dienas maratonā piedalās 16 jaunie projekti: Quadrus (Centrs, Rīga), Sun Terraces (Dzintari, Jūrmala), Skanstes Parks (Centrs, Rīga), Prūšu 4 (Ķengarags, Rīga), Midtown Apartments (Centrs, Rīga), Zirņusala (Salaspils), Garden Apartments (Mežaparks, Rīga), Rīgas 51 (Dzintari, Jūrmala), Alfreda Apartments (Centrs, Rīga), Jasmine Garden (Bulduri, Jūrmala), Brīvības 161 (Centrs, Rīga), Doles mājas (Ķengarags, Rīga), Riverstone Residence (Ķīpsala, Rīga), Liepziedi (Mīlgrāvis, Rīga), 2 Ezeri (Baltezers), Brīvdabas nams (Berģi), kā arī var uzzināt plašāku informāciju par vairākiem projektiem celtniecības stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes infrastruktūras uzņēmumiem jāpielāgojas patēriņa izmaiņām

Armanda Vilcāne, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos desmit gados Baltijas valstu un Somijas patēriņš samazinājies par aptuveni četriem miljardiem kubikmetru, radot lielus izaicinājumus dabasgāzes infrastruktūras uzņēmumiem.

To DB norāda Eesti Gaas valdes loceklis Rauls Kotovs, uzsverot, ka infrastruktūras uzņēmumiem joprojām jāspēj sabalansēt pieaugošās uzturēšanas izmaksas, tajā pašā laikā nodrošinot arī nepieciešamās investīcijas un nepalielinot pakalpojumu cenu. Eesti Gaas ir viens no lielākajiem un senākajiem enerģētikas uzņēmumiem Igaunijā, kurš Baltijas gāzes tirgū darbojas jau kopš 1865. gada. Šā gada janvārī Latvijā darbību sāka Eesti Gaas meitas uzņēmums EG Energija.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Laika gaitā dabasgāzes tirgus Baltijā ir krietni mainījies, atzīst R. Kotovs. «2008. gadā būtībā eksistēja tikai trīs dabasgāzes uzņēmumi, taču šobrīd Baltijas tirgū darbojas aptuveni simts dažādu ar gāzes industriju saistītu uzņēmumu, tostarp tirgotāji, importētāji, sistēmas pakalpojumu operatori, biogāzes ražotāji un citi. Tāpat jāpiebilst, ka pēdējos desmit gados būtiski samazinājies arī dabasgāzes patēriņa apjoms, tāpēc darbošanās šajā sfērā kļūst arvien izaicinošāka,» norāda Eesti Gaas valdes loceklis, piebilstot, ka šobrīd dabasgāzes tirgū konkurence ir ļoti aktīva, tāpēc visu laiku jādomā, kā uzlabot savus sniegtos pakalpojumus, lai klients joprojām izvēlētos Eesti Gaas kā savu primāro enerģijas piegādātāju. R. Kotovs uzskata, ka līdz ar Polijas–Lietuvas starpsavienojuma izbūvi būtiskas izmaiņas tirgu sagaida arī turpmāk. «Jaunais savienojums visiem dabasgāzes nozarē iesaistītajiem uzņēmumiem dos reālu pieeju pārējās Eiropas gāzes tirgiem. Daļēji jau šobrīd to nodrošina arī Lietuvā esošais Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālis, kas kalpo kā alternatīvs dabasgāzes piegādes avots, taču pagaidām piegāde un tirdzniecība pa caurļvadiem ir krietni elastīgāka,» domā R. Kotovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Igaunijas energokompānija Enefit Green iegādājas uzņēmumu Nelja Energia

Monta Glumane, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Eesti Energia» atjaunojamās enerģijas uzņēmums «Enefit Green» iegādāsies uzņēmuma «Nelja Energia» kapitāldaļas 100% apmērā. Kopējā šī darījuma summa sasniegs 289 miljonus eiro. Papildus tam «Enefit Green» pārņems «Nelja Energia» aizņēmumus, kas pašlaik veido 204 miljonus eiro. Pēc «Nelja Energia» iegādes, «Enefit Green» turpinās investīcijas atjaunojamās enerģijas ražošanas paplašināšanā Baltijas jūras reģiona valstīs, liecina medijiem sniegtā informācija.

««Eesti Energia» stratēģiskais mērķis ir līdz 2022.gadam palielināt no atjaunojamajiem un alternatīvajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru līdz 40% no grupas kopējā ražošanas portfeļa. Līdzās jaunu ražošanas vienību būvniecībai, vēl viens risinājums šī mērķa sasniegšanai ir atbilstošu uzņēmumu iegāde. Kad gada sākumā parādījās informācija, ka Vardar grupa vēlas pārdot «Nelja Energia» mēs bijām ieinteresēti šajā iespējā, jo tas palīdzētu īstenot mūsu stratēģiju,» skaidro «Eesti Energia» valdes priekšsēdētājs Hando Suters (Hando Sutter).

Viņš papildina, ka, pateicoties Igaunijas valdības mandātam piedāvāt uzņēmuma «Enefit Green» mazākuma akcijas Tallinas biržā, visām ieinteresētajām pusēm būs iespēja iesaistīties uzņēmuma nākotnes izaugsmē. Plašāku informāciju par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu «Eesti Energia» sniegs tiklīdz tiks noslēgti atbilstošie sagatavošanās darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas energokompānija Eesti Energia uzsākusi elektroenerģijas tirdzniecību Somijas mājsaimniecībām, izmantojot Enefit zīmolu.

Līdz ar to Somija kļuvusi par piekto tirgu, kurā uzņēmums tirgo elektroenerģiju. Enefit piedāvājums Somijas patērētājiem būs balstīts aktīvā mobilo pakalpojumu izmantošanā un iezīmē pirmo soli virzienā uz aktīvāku mājsaimniecību tirgus apgūšanu, kas paredz arī piedāvājuma izstrādi Latvijas patērētājiem.Saskaņā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāja Hando Sutera teikto, vienots elektroenerģijas tirgus Skandināvijā un Baltijā sniedz iespēju piedāvāt uzņēmuma pakalpojumus arī Somijā.

«Elektroenerģijas tirgus Somijā jau ilgstoši uzrāda ļoti augstus darbības rezultātus un ir kļuvis par piemēru, uz ko tiekties citām valstīm, atverot savus enerģijas tirgus. Neskaitot Igauniju, Somija būs viena no pirmajām valstīm pasaulē, kurā tiks izmantota vienota informācijas aprites sistēma, kas ietvers visus enerģijas pārdošanas un piegādes līgumus, kā arī klientu patēriņa datus. Tas ievērojami paātrinās un atvieglos tirdzniecības procesus visiem tirgus dalībniekiem, kā arī nodrošinās vienlīdzīgas iespējas pakalpojumu piedāvājumu sniegšanai klientiem. Tāpat arī somi ir vieni no Eiropā aktīvākajiem patērētājiem attiecībā uz tirgotāju maiņas biežumu. Somijas patērētāju interese par jauniem elektroenerģijas tirgotājiem ir ļoti augsta, un viņi ir atvērti izmēģināt dažādus inovatīvus risinājumus,» skaidro H. Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu galvaspilsētās arvien aktuālāks kļūst apbūvei pieejamo platību trūkums: pilsētu centriem attīstoties, brīvās vietas kļūst mazāk un tādējādi pieaug arī nekustamo īpašumu un zemes cenas. Šobrīd visaugstākā vidējā apbūvei piemērotas zemes cena ir Tallinā, kur tā sasniedz pat 1694 eiro par kvadrātmetru. Otras augstākā apbūvei piemērotas zemes vidējā cena ir Rīgā, kam seko Viļņa, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" analītiķu apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem vidējā cena par vienu kvadrātmetru zemes Latvijā ir 26 eiro, savukārt maksimālā - 160 eiro/m2. Šobrīd dārgākie zemes gabali tiek pārdoti Jūrmalā, kur cena par vienu m2 ir pat divas reizes augstāka nekā Rīgā - vidēji 53 eiro/m2. Salīdzinot ar Igauniju, zemes cenas Rīgā ir zemākas, taču tām ir tendence augt.

Ņemot vērā ierobežoto apbūves zemes pieejamību, būtisks zemes cenu kritums Rīgā tuvākajā laikā nav prognozējams, norāda "RIA.com Marketplaces" analītiķi. Nekustamo īpašumu vietne city24.lv marta beigās iegādei pieejami vairāk nekā 1,3 tūkstoši zemesgabalu visā Latvijas teritorijā, savukārt Rīgā un Rīgas apkaimē to nav daudz – tikai 391. 12 hektāru lielu zemes gabalu pilsētas nomalē šobrīd var iegādāties par vidēji 20 tūkstošiem eiro. Tuvāk centram cena var pieaugt pat desmitkārtīgi: piemēram, zeme astoņu hektāru platībā privātmājas celtniecībai pie Ķīšezera tiek pārdota par 23 tūkstošiem eiro. Savukārt Rīgas centrā par līdzīga izmēra zemes gabalu tiek prasīti 350 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas galvaspilsētas Rīgas īres tirgū ir salīdzinoši neliels maza izmēra dzīvokļu piedāvājums, pēc kuriem īpaši liels pieprasījums ir gados jaunu cilvēku vidū. Savukārt vidēja izmēra dzīvokļa īres cenas Rīgā apsteidz Viļņu un vidēji arī Tallinu, liecina Igaunijas uzņēmuma «RIA.com Marketplaces» apkopotā informācija.

Rīgā no nekustamo īpašumu vietnē city24.lv kopumā 828 ilgtermiņa īrei pieejamajiem īpašumiem, lielākā daļa jeb 706 īpašumi ir platībā virs 50 m2, un īrei pieejami tikai 59 dzīvokļi platībā līdz 35 m2. Īres cenas labā stāvoklī esošiem mazajiem dzīvokļiem platībā līdz 35 m2 sākas no vidēji 200-250 eiro, taču prestižā rajonā pilsētas centrā var sasniegt pat 850 eiro mēnesī. Savukārt no kopumā 828 īrei pieejamajiem dzīvokļiem tikai 91 dzīvoklis ir vidēja izmēra – platībā no 50 līdz 60 m2, un to īres cena svārstās no vidēji 250 līdz pat 1200 eiro mēnesī.

Igaunija Baltijas valstu vidū izceļas ar īpaši lielu pieprasījumu pēc platības ziņā maziem dzīvokļiem, un arī to piedāvājums ir lielāks nekā, piemēram, Rīgā. No nekustamo īpašumu vietnē city24.ee ilgtermiņa īrei pieejamajiem 1400 nekustamajiem īpašumiem, aptuveni puse ir dzīvokļi ar platību līdz 50 m2. Bet 340 īpašumi ir platībā zem 35 m2. Šāda labā stāvoklī esoša dzīvokļa cena Tallinā svārstās ap 450 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Eesti Post" vienīgā akcionāra ārkārtas pilnsapulcē apstiprināti stratēģiskās attīstības plāni nākamajiem pieciem gadiem. Viens no sapulcē pieņemtajiem lēmumiem ir uzņēmuma informācijas biznesa (e-rēķinu) nodalīšana, izveidojot meitasuzņēmumu "Finbite OÜ", kas no 2021. gada 1. janvāra turpinās piedāvāt pakalpojumus infoloģistikas biznesa jomā.

Sākot ar jauno gadu, elektronisko rēķinu platforma, kas līdz šim bija zināma kā "Omniva" rēķinu centrs, darbosies jau zem "Finbite" zīmola. "Finbite" atdalīšanas procesu nodrošina uzņēmuma juridiskais partneris "KPMG Law".

Par "Finbite OÜ" valdes locekli iecelts bijušais "Eesti Post" valdes loceklis Ahto Pērls (Ahto Pärl). "Esmu pārliecināts, ka infoloģistikas bizness kā atsevišķs uzņēmums spēs ievērojami efektīvāk apkalpot klientus un, to darot, piedāvāt viņiem lielāku pievienoto vērtību," komentēja A.Pērls.

"Eesti Post" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Stens Soosaārs (Sten Soosaar) piebilda, ka, "ņemot vērā "Eesti Post" plānus koncentrēties uz kvalitatīvu pasta pakalpojumu attīstību, lēmums par "Finbite" nodalīšanu no uzņēmuma galvenās darbības jomas tika pieņemts, lai e-rēķinu bizness turpmāk saņemtu visu tam nepieciešamo uzmanību."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma cenas Latvijas galvaspilsētā Rīgā patlaban atpaliek no cenām abu pārējo Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinā un Viļņā, liecina Igaunijas kompānijas RIA.COM Marketplaces apkopotā informācija, analizējot nekustamo īpašumu portālu kv.ee, city24.ee, DOM.RIA.com, city24.lv, aruodas.lt un domoplius.lt datus.

Cena par vienu kvadrātmetru nekustamā īpašuma Rīgā patlaban ir vidēji 1390 eiro, kamēr Tallinā – 1800 un Viļņā 1500 eiro.

Rīgā, kur vidējā cena par 1 m² ir 1390 eiro, pēdējā mēneša laikā vērojams cenu pieaugums par 1%, kas ir diezgan liela atšķirība salīdzinājumā ar Tallinu, kur kāpums bija par 7,5%. Cena objektos 30–50 km attālumā no Rīgas ir vidēji 524 EUR/m². Rīgā liels pieprasījums ir pēc otrreizējā tirgus dzīvokļiem (700–900 EUR/m²) un vienistabas dzīvokļiem. Latvijā cilvēki labprāt pirktu īpašumu jaunceltnēs, taču to daudzums tirgū ir ļoti niecīgs, un cilvēki nevēlas maksāt 1500 EUR/m².

Igaunijas galvaspilsētā Tallinā 2017. gadā viens kvadrātmetrs nekustamā īpašuma maksāja aptuveni 1700 eiro, un gada laikā, atbilstoši Igaunijas Zemesgrāmatas statistikai, vidējā cena ir palielinājusies pat par apmēram 12%. 2018.gadā Tallinā vidējā cena par vienu kvadrātmetru nekustamā īpašuma svārstās ap 1800 eiro. Analizējot šīs valsts tirgu pa pilsētām, redzams, ka vislētākais nekustamais īpašums ir Meizakilā – apmēram 40 EUR/m², bet Tatru un Sauē – vidēji 168 eiro. Dažādos apriņķos šis skaitlis variējas no 168 līdz 1700 eiro. Liels pieprasījums vērojams ne tikai nelielo dzīvokļu, bet arī dārgo apartamentu sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasaris nekustamo īpašumu tirgū ir ļoti aktīvs periods, tādēļ vadošais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv sadarbībā projektu attīstītājiem un pārdevējiem piedāvā jauno projektu kampaņu Karstie piedāvājumi. Kampaņa norisināsies no šī gada 1.līdz 30 aprīlim, un tās laikā interesentiem būs iespēja iepazīt plašo jauno projektu klāstu, izstaigāt tos virtuāli vai klātienē, lai atrastu savas jaunās mājas. Jauno projektu kampaņa Karstie piedāvājumi ir ilggadēja City24.lv tradīcija, kas ik reizi rada vislielāko potenciālo pircēju interesi. Tā norisinās divas reizes gadā – pavasarī un rudenī, kad nekustamo īpašumu tirgū valda pastiprināta aktivitāte.

Jauno projektu piedāvājumu iespējams apskatīt kampaņas mājaslapā. Tur pārskatāmā veidā iespējams izpētīt visu kampaņas dalībnieku piedāvāto. Daļu jauno projektu pavasara karsto piedāvājumu kampaņas laikā varēs apskatīt ne vien fotogrāfijās, bet arī izstaigāt 360 grādu virtuālajās tūrēs, kas ne tikai ļauj pilnvērtīgi iepazīt jebkuru īpašumu, bet arī veicina lēmuma pieņemšanu par tā iegādi.

Daudzi projekti, kas piedalījās iepriekšējo gadu kampaņās, jau ir realizēti, taču piedāvājums vēl joprojām ir plašs un daudzveidīgs, jo to vietā nāk pavisam jauni projekti, savukārt citos uzsākta vai turpinās nākamo kārtu būvniecība. Tas nozīmē, ka kampaņas ietvaros ikvienam ir iespējams atrast ne vien savam dzīvesstilam un iespējām piemērotāko, bet arī pirmajiem uzzināt par projektiem, kurus vēl tikai attīstīs. Vietnē iespējams sazināties arī ar SEB bankas pārstāvjiem un pieteikties kredīta konsultācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 23.maijā Ķīpsalas izstāžu centra BT1 konferenču zālē norisinājās konkursa Gada aģenti 2018 fināls, kurā tika noskaidroti izcilākie nekustamo īpašumu nozares profesionāļi. Pēc veiksmīgi paveiktiem dažādiem pārbaudījumiem, uzvarētāju titulu sīvā un aizraujošā cīņā ieguva Latio Real Estate, savukārt par labāko kapteini tika atzīts Aigars Strods, kurš pārstāvēja kompāniju Immostate.

Konkursa finālam bija izvirzītas un par labāko nekustamo īpašumu aģentu godu sacentās sešas komandas: Latio Real Estate (kapteinis – Edgars Behmanis), Codo Real (kapteinis – Tomass Riksis), Starlex Real Estate (kapteinis – Artūrs Lazdiņš), Arco Real Estate (kapteinis – Dzintars Bērziņš), Elitestate (kapteinis – Arvis Deksnis) un Immostate (kapteinis – Aigars Strods).

Konkursa pusfinālā komandas risināja dažādus organizatoru sagatavotos uzdevumus. Kopvērtējumā godpilno 1.vietu konkursā “Gada aģenti 2018” izcīnīja “Latio Real Estate” komanda ar kapteini Edgaru Behmani priekšgalā. Sudraba jeb otro vietu ieņēma “Immostate” (kapteinis – Aigars Strods), savukārt trešo vietu ieguva “Codo Real” (kapteinis – Tomass Riksis).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv ielūdz apmeklēt Atvērto durvju dienas maratonu, kad vienā dienā un laikā 13 jaunie projekti Rīgā un Pierīgā vērs vaļā durvis potenciālajiem īpašumu pircējiem. Atvērto durvju dienas maratons, ko City24.lv organizē sadarbībā ar projektu attīstītājiem un pārdevējiem, norisināsies sestdien, 15.septembrī no plkst. 11.00 līdz 16.00.

Pēdējā laikā nekustamo īpašumu tirgū ļoti pieprasīts un aktīvs ir jauno mājokļu projektu segments. Tirgū parādās daudzi jauni, interesanti un vietējā pircēja iespējām piemēroti projekti, kā arī daudziem esošajiem tiek veidotas nākamās kārtas. Turklāt, rosība novērojama ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī tās apkārtnē. Tajā skaitā, arī Jūrmalā, kur, piemēram, pavisam nesen tapis prestižajai kūrortpilsētai neierasts ekonomiskās klases projekts, kurā par zemām cenām iespējams iegādāties dzīvokļus jūras krasta pirmajā līnijā.

Jauno projektu Atvērto durvju dienas maratons ir unikāla iespēja vienā dienā apskatīt vairākus no šiem projektiem un uzzināt par dzīvošanas priekšrocībām tajos, lai atrastu un izvēlētos tieši savām prasībām, iespējām un vēlmēm piemērotāko jauno mājokli. Pasākuma laikā būs iespējams arī uzzināt un izmantot īpašo SEB bankas piedāvājumu mājokļa kredītam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānija Eesti Energia no nākamā gada ar Enefit zīmolu plāno sākt elektroenerģijas tirdzniecību patērētājiem Somijā un Zviedrijā, informē uzņēmumā.

Šādi kompānija turpina īstenot savu izaugsmes stratēģiju Baltijas jūras reģionā, kuras pirmais solis bija šogad sāktā elektroenerģijas un gāzes tirdzniecība Polijā.

Pašlaik abās Skandināvijas valstīs izveidotas pieredzējušas vietējās vadības komandas. Vienlaikus turpinās darbs pie formalitāšu un tehnisko jautājumu sakārtošanas, kas nepieciešams biznesa uzsākšanai Somijā un Zviedrijā. Elektroenerģijas tirdzniecība mājsaimniecībām abās valstīs tiks sākta 2018. gada pirmajā pusē, kamēr Zviedrijā elektroenerģija tiks piedāvāta arī biznesa klientiem.

«Somijā un Zviedrijā patērētāju gatavība mainīt elektroenerģijas tirgotāju ir augstāka nekā vidēji Eiropā. Šajās valstīs elektroenerģijas tirgus ir atvērts jaunu tirgotāju ienākšanai un mēs ticam, ka šo valstu paterētāji arī ir gatavi apgūt mūsu piedāvātos digitālos risinājumu elektroenerģijas tirdzniecībā. Šie ir galvenie iemesli kādēļ izvēlamies Somiju un Zviedriju, kā jaunus tirgus, lai paplašinātu savu darbību starptautiskā mērogā un meklētu jaunu vietu izaugsmei. Mūsu mērķis ir ieņemt stabilas tirgus pozīcijas visos kaimiņvalstu tirgos,» norāda Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pēc nesaskaņām ar māteskompāniju amatu atstāj Enefit valdes priekšsēdētājs Bethers

LETA, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nespējot vienoties par tālāku sadarbību ar mātessabiedrību "Eesti Energia", elektroenerģijas tirgotāja "Enefit " valdes priekšsēdētāja amatu ceturtdien, 21.novembrī, atstājis Jānis Bethers.

""Enefit" īpašnieka "Eesti Energia" un mans redzējums par biznesa attīstību un uzņēmuma pārvaldību krasi atšķīrās un nespējām rast vienotu izpratni par tālāko sadarbību," paskaidro Bethers.

Savukārt "Eesti Energia" pārstāvji norādīja, ka darba attiecību pārtraukšanas iemesls ir uzticības zaudēšana, ko izraisījuši "Eesti Energia" iekšējo noteikumu un darījumu noteikumu pārkāpumi.

"Enefit" akcionārs un "Eesti Energia" valdes priekšsēdētāja Hando Sutera norādīja, ka turpmāka sadarbība ar Betheru nav iespējama.

""Enefit" ir atpazīstams uzņēmums, kurš Latvijā piedāvā dažādus energorisinājumus un kam mūsu klienti ļoti uzticas. Lai saglabātu šo ar darbu nopelnīto uzticību, mums ir arī jābūt nevainojamai vadībai. Mēs necietīsim apšaubāmu rīcību un tāpēc esam izlēmuši pārtraukt darba attiecības ar Betheru," skaidroja Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas energokompānijas Latvenergo elektroenerģijas pārdošanas uzņēmums Igaunijā Elektrum Eesti uzsāk dabasgāzes tirdzniecību biznesa klientiem Igaunijā, informē AS Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.

«Kā lielākajam elektroenerģijas tirgotājam Baltijā, mūsu ieiešana dabasgāzes tirgū ir likumsakarīgs turpmākas attīstības solis. Atveroties dabasgāzes tirgum, uzsākām dabasgāzes tirdzniecību Latvijā un šobrīd to pašu darām arī Igaunijā. Līdz ar pilnveidojumiem pārvades tarifos, ir uzlabojušās dabasgāzes transportēšanas iespējas starp valstīm, paplašinot tirdzniecības iespējas arī kaimiņvalstu tirgos,» saka AS Latvenergo Elektroenerģijas pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

Elektrum Eesti ir otrais lielākais elektroenerģijas tirgotājs Igaunijā un šobrīd, papildus elektroenerģijai, saviem klientiem piedāvā arī dabasgāzes iegādes iespējas, tādējādi paplašinot savu piedāvājumu klāstu. Sākotnēji kompānija piedāvās dabasgāzi par fiksētu cenu, sniedzot klientiem stabilitāti un paredzamību visa līguma darbības periodā. Ņemot vērā līdzšinējos panākumus un pieredzi Igaunijas elektroenerģijas tirgū, tiks veidots arī vienots elektroenerģijas un dabasgāzes piedāvājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Eesti Post apturēs pasta nodaļu slēgšanu Igaunijas lauku rajonos

LETA--BNS, 22.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valsts pasta uzņēmums «Eesti Post» apturēs plānoto vairāku desmitu pasta nodaļu slēgšanu lauku rajonos, un šai problēmai tiks meklēts ilgtermiņa risinājums, pirmdien pēc tikšanās ar «Eesti Post» vadību paziņoja Igaunijas uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju lietu ministrs Tāvo Tammists.

«Par spīti tam, ka universālo pasta pakalpojumu apjoms gadu no gada samazinās, šiem pakalpojumiem ir svarīga socioreģionāla dimensija un to sniegšana atbilstošā kvalitātē ir svarīga visiem valsts iedzīvotājiem,» uzsvēris Tammists.

«Ir skaidrs, ka pasta tīkla reorganizācija Igaunijā ir ilgtermiņa process, kura ietekmi iepriekš vispusīgi un pamatīgi jāizanalizē. Šajā procesā noteikti jāiesaista arī vietējo pašvaldību un sabiedrības pārstāvji, lai atrastu kompromisa risinājumus, kuri apmierinātu visas puses,» norādīja ministrs.

Igaunijas Konkurences padome 11.oktobrī veica izmaiņas «Eesti Post» darbības licencē, samazinot minimālo pasta nodaļu skaitu, kuru darbību jānodrošina «Eesti Post», no 320 līdz 245.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas energokompānijas «Eesti Energia», kas Latvijā darbojas ar «Enefit» zīmolu, apgrozījums šī gada pirmajos trīs mēnešos ir audzis par 6% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn, sasniedzot 229 miljonus eiro.

Kompānijas EBITDA jeb peļņu no pamatdarbības neietekmēja vienreizējie darījumi un tā bija 77 miljoni eiro, saglabājoties vienā līmenī ar pērn fiksēto rādītāju, liecina medijiem sniegtā informācija.

Raksturojot biznesa vidi pirmajā ceturksnī, «Eesti Energia» finanšu direktors Andri Avila norāda, ka šis gads ir sācies ar vispārēju cenu kāpumu–elektroenerģijas un naftas tirgos, kā arī CO2 emisiju kvotu tirgū.

«Vidējā tirgus cena elektroenerģijai pirmajā ceturksnī Igaunijā bija 41,90 eiro par megavatstundu. Pēdējā reize, kad kādā ceturksnī tika sasniegta tik augsta cena, bija 2014. gadā. Vienlaikus interesanti, ka ceturkšņa vidējā elektroenerģijas tirgus cena Igaunijā bija zemāka nekā Somijā. Savukārt tirgus cena mazutam, kas ir degslānekļa eļļai līdzīgākais šķidrās degvielas veids pasaules tirgū, gada griezumā pieauga par 6%. Tikmēr CO2 kvotu cenu lēciens bijis visstraujākais – salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni tās augušas gandrīz divkārt un sasniedz gandrīz 10 eiro par tonnu izmešu,» skaidro A. Avila.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies vairāki SIA Gaļas nams - Ādaži izsludinātie iepirkumi par iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums par 116 tūkstošiem eiro iegādāsies horizontālo iepakošanas iekārtu. To piegādās Lietuvas uzņēmums UAB Riela Servisas.

Par 34 tūkstošiem eiro uzņēmums iegādāsies palešu pacēlāju, ko piegādās SIA Repa.

Tāpat SIA Gaļas nams - Ādaži iegādāsies vertikālo iepakošanas iekārtu, ko par 155,3 tūkstošiem eiro piegādās SIA UB Food Tech.

Savukārt par 69 tūkstošiem eiro SIA Gaļas nams - Ādaži iegādāsies gaļas un gaļas produktu analizatoru. To piegādās SIA Parico.

SIA Gaļas nams - Ādaži divus iepirkumus nolēmis pārtraukt - fritēšanas iekārtas produkta apcepšanai eļļā iegādei, tāpat pārtraukts produkcijas šķēlīšu griezēja iegādes konkurss.

Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedza 8,026 miljonus eiro, bet peļņa - 634 tūkstošus eiro. Kompānijā strādāja 123 darbinieki. Uzņēmuma nodokļu parāds 26.novembrī sasniedza 123 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valsts pasta un loģistikas kompānijas «Eesti Post», kas strādā ar zīmolu «Omniva», zaudējumi janvārī-septembrī bijuši 700 000 eiro salīdzinājumā ar 300 000 eiro peļņu pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos, liecina kompānijas finanšu pārskats.

Kompānijas ieņēmumi janvārī-septembrī bijuši 89,9 miljoni eiro, kas ir par 18,4% vairāk nekā šajā laika posmā pērn.

«Eesti Post» operacionālie zaudējumi gada pirmajos deviņos mēnešos sasniedza 500 000 eiro. Sniegums bijis sliktāks nekā iepriekš prognozēts, un to ietekmēja jaunā loģistikas centra atvēršana pagājušā gada pēdējā ceturksnī un šķirošanas līnijas atklāšana šā gada pirmajos trīs mēnešos, kā arī daļējs algu palielinājums zemākā līmeņa darbiniekiem trešajā ceturksnī, skaidroja kompānija.

Uzņēmuma valde norādīja, ka Igaunijas valstij piederošās kompānijas rentabilitāte ir šā gada pirmajos deviņos mēnešos ir būtiski samazinājusies, jo ir krities darbības apjoms un palielinājušās darbaspēka un nolietojuma izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Igaunijas ekonomikas ministrs plāno valsts ceļu būves uzņēmuma privatizāciju

LETA--ERR, 15.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss tuvākajā laikā iesniegs valdībā plānu valstij piederošās ceļu būves kompānijas «Eesti Teed» privatizācijai, kā arī pieņems lēmumu par nacionālo lidsabiedrību «Nordica», par kuras darbību Āss ir kritiski noskaņots.

«Jautājumu par Eesti Teed es drīzumā iesniegšu valdības sēdē, ka uzņēmumu varētu drīzumā privatizēt. Tas varētu notikt rudenī», Igaunijas ekonomikas ministrs sacījis trešdien publicētā intervijā laikrakstam «Eesti Paevaleht».

Āss precizēja, ka «Eesti Teed» pārdošanā nonāks ne par tirgus cenu, bet pēc bilances vērtības, kas ir 15-17 miljoni eiro.

Ministrs arī paziņoja, ka joprojām ir kritiski noskaņots par valstij piederošās nacionālās lidsabiedrības «Nordica» darbību un solīja tuvāko mēnešu laikā pieņemt lēmumu par kompāniju, bet viņš neprecizēja, kāds tieši šis lēmums varētu būt.

Jautājums par «Eesti Teed» privatizāciju tiek apspriests jau vairākus gadus. Pagājušā gada beigās Ekonomikas ministrija piedāvāja valdībai atteikties no valsts kompānijas privatizācijas plāna, jo tās tirgus vērtība samazinājās. Turklāt ministrija uzskatīja, ka tajā brīdī privatizācija kaitētu konkurencei ceļu apsaimniekošanas sektorā, jo «Eesti Teed» potenciālais pircējs, visticamāk, būtu kāda konkurējošā kompānija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cīrule: airbnb un booking.com ir visas Eiropas nodokļu administrāciju problēma

LETA, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas iegūšana no starptautiskā mājokļu iznomāšanas portāla airbnb un viesnīcu rezervēšanas portāla booking.com ir visu Eiropas valstu nodokļu administrāciju problēma. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule, atbildot uz jautājumu, vai VID nevērtē iespējamo nodokļu nemaksāšanu, izmantojot šos portālus.

Kā skaidroja Cīrule, nodokļu administrācijām visā Eiropā esot grūtības iegūt informāciju par šo portālu klientiem, šķetinot jautājumus par nodokļu nomaksu. Tādēļ VID kopā ar citu valstu nodokļu administrācijām risina šo problēmu.

Pēc viņas teiktā VID viens pats nevarot uzvarēt šos portālus, bet, ja «visa Eiropa izvirza kopīgus mērķus, tad esam daudz spēcīgāki».

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Melngailis: Blackstone investīcijas Luminor Bank kapitālā plānotas uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem

LETA, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonda Blackstone Group L.P. (Blackstone) ieguldījums Baltijā strādājošās Luminor Bank kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Luminor Group uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

««Blackstone» šobrīd uzskata, ka termiņš ir no pieciem līdz septiņiem gadiem, bet to var arī pagarināt. Tas nav iekalts akmenī. Fondi tomēr atšķiras, un «Blackstone» ir fonds, kurš priekšroku dod ilgtermiņa ieguldījumiem. Tādēļ mēs viņus arī saucam par stratēģisku investoru. Tas nav kāds no hedžfondiem, kuri spekulē un kuru interese ir gadalaikā pārdot tālāk un ātri nopelnīt. Arī tad, kad mēs izietu biržā, es šaubos vai viņi pārdotu visas savas daļas,» teica Melngailis.

Viņš piebilda, ka pagaidām nav apspriests, cik liela daļa bankas akciju varētu nonākt biržā. «To mēs vēl neesam apsprieduši. Tomēr tās nebūs visas akcijas. Tas būs atkarīgs no akcionāru lēmumiem. Varbūt kāds gribēs atstāt «Luminor» pilnībā. Taču es būtu pārsteigts, ja tas notiktu pilnībā ar visām akcijām,» sacīja Melngailis.

Komentāri

Pievienot komentāru