Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Latvijā ir 39.pasaulē dārgākā degviela, bet rādītājā, kur tiek salīdzināti vidējie iedzīvotāju ienākumi dienā ar naudu, kas nepieciešama galona degvielas iegādei, Latvija ierindojusies 23.vietā, liecina aģentūras Bloomberg jaunākais pētījums par degvielas cenām 61 pasaules valstī.

Bloomberg Degvielas cenu reitinga autori aprēķinājuši, ka galons (nepilni četri litri) degvielas Latvijā maksā 5,56 ASV dolārus (4,46 eiro), kas ir 39.augstākā cena 61 pētījumā aplūkotās valsts vidū. Latvijā degvielas cena pēdējo sešu mēnešu laikā ir kritusies par 20%, kas ir trešais lielākais samazinājums pētījumā aplūkoto valstu vidū. Latvijas iedzīvotāju vidējie ienākumi, pēc pētījuma autoru vērtējuma, ir 44 dolāri (35,3 eiro) dienā, no kuriem galona degvielas iegādei jātērē 13%, kas ir 23.augstākais rādītājs 61 valsts vidū.

Pētījumā norādīts, ka Latvija gandrīz pilnībā ir atkarīga no Krievijas savu enerģētisko vajadzību apmierinājumā, turklāt valsts bija galvenais Krievijas naftas eksporta terminālos līdz Primorskas ostas un Baltijas cauruļvadu sistēmas atklāšanai, bet šie projekti ir būtiski mazinājuši Latvijas nozīmi Krievijas naftas eksportā.

Pasaules ekonomika atkal nonākusi nedrošā stāvoklī - attīstīto valstu valdības mazina izdevumus un arī privātais sektors kļūst arvien piesardzīgāks. Bezdarba līmeņi daudzās attīstītajās valstīs pieaug līdz divciparu procentiem, radot darbavietu krīzi, raksta CNBC.

Tomēr dažas no pasaulē lielākajām kompānijām rietumu un jaunajos tirgos nelikvidē darbavietas, bet gan pieņem darbā jaunus darbiniekus.

Medijs izveidojis pasaulē 10 lielāko darba devēju sarakstu (biržās kotēti uzņēmumi). Tas veidots, ņemot vērā pasaules akciju indeksus, kompāniju tīmekļa vietnes, gada pārskatus un citu publiski pieejamu informāciju. Veidojot šo sarakstu, vērā ņemti pilna laika darbinieki, izņemot dažus gadījumus, kad bizness lielā mērā atkarīgs no nepilna laika darbiniekiem.

Pasaulē lielākie darba devēji darbojas dažādās nozarēs, piemēram, mazumtirdzniecībā, telekomunikācijās, enerģētikā un banku sektorā. Medijs aprēķinājis kompāniju ieņēmumus uz darbinieku un peļņu uz darbinieku, pamatojoties uz to 2010. gada peļņu. «Dažas no šīm organizācijām varētu jūs pārsteigt, bet citas ir slavenas to lieluma un globālā pārklājuma dēļ,» raksta CNBC.

Interneta vietne ibtimes.com publicējusi vislabāk atalgoto valstu vadītāju Top 10. Sarakstā pirmo vietu, ar algas apmēru izceļoties starp visiem citiem topā minētajiem cilvēkiem, ieņem Singapūras premjers Lī Hsjens Lungs (Lee Hsien Loong).

Viņa gada alga esot 2 856 930 ASV dolāri.

Otrajā vietā ar ievērojami mazāku algas apmēru - 513 246 ASV dolāri - ierindojies Honkongas īpašā administratīvā reģiona vadītājs Donalds Sangs (Donald Tsang).

Savukārt godpilno trešo vietu ieņem Austrumāfrikas valsts Kenijas premjerministrs Raila Odinga (Raila Odinga), kura gada alga esot 427 886 ASV dolāri.

4. vietā - ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama).

Gada alga: 400 000 ASV dolāri.

5. vietā - Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicholas Sarkozy).

Gada alga: 345 423 ASV dolāri.

6. vietā - Kanādas premjers Stīvens Hārpers (Stephen Harper).

Gada alga: 296 400 ASV dolāri.

7. vietā - Īrijas prezidente Mērija Makalīze (Mary McAleese).

Lai uzzinātu, cik pelna deputāti dažādās Eiropas Savienības (ES) valstīs, Itālijas nacionālais statistikas birojs veicis padziļinātu pētījumu, lai atklātu, ka paši pelnošākie deputāti atrodas turpat Itālijā.

Izmantojot Itālijas statistikas biroja datus, kā arī nedaudz vecākus Eiropas Parlamenta ģenerāldirektorāta datus, portāls Businessinsider.com izveidojis sarakstu ar valstīm, kas visdāsnāk atalgo savus deputātus.

10. Zviedrija – vidēji 76 tūkst. ASV dolāri gadā;

9. Dānija – vidēji 83 tūkst. ASV dolāri gadā;

8. Apvienotā Karaliste – vidēji 98 tūkst. ASV dolāri gadā;

7. Īrija – vidēji 103 tūkst. ASV dolāri gadā;

6. Francija – vidēji 115 tūkst. ASV dolāri gadā;

5. Beļģija – vidēji 120 tūkst. ASV dolāri gadā;

Pasaulē visvairāk ar dzīvi ir apmierināti Ziemeļeiropas iedzīvotāji. Par to liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izveidotais pasaulē laimīgāko valstu saraksts, kura augšgalā ir Dānija, Somija, Nīderlande un Zviedrija.

Papildus tam valstis tika ierindotas sarakstā arī ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda datus par valsts IKP uz vienu iedzīvotāju, kā arī bezdarba līmeni valstī.

10. Beļģija

Apmierinātība ar dzīvi: 76.3

Prognozes par nākotni: 75.5

IKP uz vienu iedzīvotāju: 49 888 ASV dolāri

Bezdarba līmenis: 6.5%

9. Norvēģija

Apmierinātība ar dzīvi: 76.5

Prognozes par nākotni: 84.3

IKP uz vienu iedzīvotāju: 98 822 ASV dolāri

Bezdarba līmenis: 2.6%

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

DnB NORD bankas eksperti izveidojuši trīs pamata scenārijus turpmākajiem notikumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū: nevēlamo, vēlamāko un ticamāko, secinot, ka Latvijas nekustamā tirgus attīstība no kaimiņvalstīm atpaliek vismaz par diviem gadiem.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu Baltijas valstīs veicina ekonomiskie faktori, tomēr psiholoģiskajiem faktoriem arī ir ļoti liela loma. Lai gan situācija atsevišķos sektoros varētu atšķirties (it īpaši riskantos segmentos), kopumā nekustamā īpašuma cenas Latvijā varētu stabilizēties (kas daļēji šobrīd notiek Lietuvā un Igaunijā). Tomēr stabilizācijas periods varētu ievilkties, jo mūsu nekustamā īpašuma tirgus attīstība atpaliek no kaimiņvalstīm. Lai gan procentu likmes aug, būtisks to pieaugums, kas varētu nozīmīgi ierobežot kreditēšanas attīstību, nav gaidāms. Tie ir galvenie DnB NORD bankas speciālistu secinājumi pēc Latvijas nekustamā īpašuma tirgus analīzes, ar kuriem žurnālisti tika iepazīstināti 13.decembrī notikušajā preses konferencē.

Kamēr tirgū vēl nav parādījusies Indijas superlētais Tata Nano, žurnāls Forbes ir izveidojis sarakstu ar pašlaik tirgū pieejamām piecām pasaulē lētākajām automašīnām.

Iegādāties pasaulē lētākās automašīnas neapšaubāmi var Āzijā. Tur jaunu automašīnu iespējams iegādāties arī zem 4 000 ASV dolāriem.

Jāpiemin, ka Tata Nano, kas pēc iepriekš izteiktajiem solījumiem par tās cenu šajā topā pārliecinoši ieņemtu pirmo vietu, pārdošanā būs sākot ar šī gada septembra vidu.

5. Hafei Minyi - neizšķirts

Cena: 4 372 ASV dolāri

Ražotājs: Hafei Automobile Group (Ķīna)

Dzinējs: 1 litrs

5. Geely Haoqing - neizšķirts

Šajā gadā vidējā zelta cena būs 1209 ASV dolāri par unci, atsaucoties uz sešu starptautisku banku ekspertu prognozēm, raksta MarketWatch.

Tādējādi zelta cena būs par 14,5% mazāka nekā pērn, kad tā bija aptuveni 1413 dolāri par unci.

Vislielāko kritumu paredz Deutsche Bank, kas uzskata, ka vidējā zelta cena šajā gadā saruks līdz 1141 dolāram par unci. Savukārt vismazāko kritumu prognozē HSBC – 1292 dolārus par unci. Barclays eksperti uzskata, ka zelta vidējā cena šogad būs 1205 dolāri par unci. JP Morgan prognozē, ka zelta vidējā cena būs 1263 dolāri, UBS – 1200 dolāri, bet Bank of America Merrill Lynch – 1150 dolāri.

Bank of America Merrill Lynch stratēģi uzsver, ka lielākais zelta cena krituma veicinātājs būs intereses trūkums, un spēcīgāka pasaules ekonomika, ASV Federālo Rezervju sistēmas aktīvu iepirkšanas programmas bremzēšana un inflācija zemā līmenī arī var mazināt pieprasījumu pēc dārgmetāla.

Saskaņā ar vairāku pētījumu rezultātiem, Tokija ir pasaules dārgākā vai vismaz viena no dārgākajām pilsētām. Bijušās Google darbinieces un LaunchBit līdzdibinātājas Elizabete Jina (Elizabeth Yin) izmaksas, dzīvojot Tokijā, bija nedaudz lielākas par 25 tūkstošiem ASV dolāru (aptuveni 15,7 tūkst. Ls) gadā.

Uzreiz pēc koledžas pabeigšanas E. Jina Tokijā nodzīvoja gandrīz gadu. Viņa stāsta, ka neizstrādāja speciālu taupības stratēģiju, tomēr viņai izdevās ietaupīt krietnu naudas apjomu, raksta Startup Adventures Abound.

Aptuvenās ikmēneša izmaksas Tokijā veido 2,1 tūkstoti ASV dolāru mēnesī:

1. Mājoklis + gāze + ūdens + elektrība – aptuveni tūkstotis ASV dolāru

2. Ēdieni un dzērieni – 600 ASV dolāri

3. Telefona izmaksas – 50 ASV dolāru

4. Mājokļa iekārtošana ar mēbelēm – 40 ASV dolāri (sadalot kopējo summu ar 12)

5. Tualetes piederumi – 50 ASV dolāri

6. Izdevumi atpūtai atvaļinājuma laikā – 60 ASV dolāri (Gadā tika ņemts viens atvaļinājums, kas izmaksāja 700 ASV dolārus)

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Skolotāju vidējās faktiskās algas Latvijā būtiski pieaugušas no 2015.gada līdz 2021.gadam, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu (OECD) izglītības pārskats "Education at a Glance 2022".

No 2015. līdz 2021.gadam vidēji visās OECD valstīs Eiropas Savienībā pamatizglītības otrajā posmā skolotāju faktiskās algas reālajā izteiksmē pieauga par 18%. Latvijā algas pieauga vairāk - par 59% šajā pašā periodā.

Tomēr pamatizglītības skolotāju vidējās faktiskās algas joprojām bija zemas - 29 169 amerikāņu dolāri (29 490,45 eiro) 2021.gadā, salīdzinot ar 50 026 dolāriem (50 577,29 eiro) vidēji OECD valstīs.

Kā norādīja OECD, lielākajā daļā OECD valsts publisko izglītības iestāžu skolotāju un skolu direktoru regulējumos noteiktās alga palielinās līdz ar izglītības pakāpi, kurā viņi māca, kā arī ar pieredzi. Līdz ar izglītības pakāpi pieaug arī faktiskās algas.

Neskaties uz daudzu rietumvalstu ekonomikas sagurumu, jēlnaftas cena turpina turēties augstos līmeņos.

Naftas cenu uz augšu bīdījis optimisms akciju tirgū, kur pieauga lielākā daļa vadošo indeksu vērtības. Investori mēģina attaisnot kāpumu, piemēram, ar nedaudz mazāk sliktiem ekonomikas datiem. Joprojām saspringta situācija ir ģeopolitiskajā frontē – nav izslēgts Rietumvalstu militārais konflikts ar vienu no pasaules lielākajiem naftas eksportētajiem – Irānu. Tāpat nav aizmirsts fakts, ka ASV Federālo rezervju sistēma ik mēnesi apņēmusies finanšu tirgū ieplūdināt 40 miljardus ASV dolārus (tā saucamā kvantitatīvās mīkstināšana nr. 3).

Naftas cenai nedaudz pieaugt palīdzējuši arī Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) dati. Tie atklāja, ka OPEC kopējie naftas ražošanas apjomi septembrī, salīdzinot ar augustu, sarukuši straujākajos tempos pēdējo 18 mēnešu laikā jeb vidēji par 454 tūkst. barelu dienā (par 1,4%) līdz 31,98 milj. barelu dienā. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra pēdējā laikā jau vairākkārt mudinājusi lielākos naftas ražotājus darīt vairāk, lai stabilizētu naftas cenas, kuras esošajos līmeņos pasaules ekonomiku varot novest recesijā.

Butāna ir mistikas pilna, kas ir pilnīgi atbilstoši valstij, kas sevi dēvē par Pērkona pūķa zemi

Iespiesta starp Indiju un Ķīnu, Butāna joprojām ir vieta, kurā paviesojies samērā neliels skaits tūristu. Tas saistīts gan ar šīs valsts imigrācijas politiku, gan faktu, ka tā ilgu laiku dzīvojusi atdalīti no pārējās pasaules, tikai 1999. gadā ieviešot televīziju un internetu. Butānā gada laikā tiek ielaisti ne vairāk kā 40 tūkst. tūristu, lai pārlieku nenoslogotu nelielās- ap 800 tūkst. iedzīvotāju- Himalaju valstiņas infrastruktūru.

Plānojot ceļojumu uz Butānu, jārēķinās, ka viena diena šajā valstī katram tūristam izmaksās no 200-250 ASV dolāriem (atkarībā no sezonas), kas jāsamaksā iepriekš, lai vispār saņemtu vīzu. Šajā naudas summā ir iekļautas ne tikai valsts tūrisma nodevas, gida, šofera un transporta pakalpojumi, bet arī naktsmītnes, ieejas maksa tūrisma objektos, kā arī ēdināšana trīs reizes dienā. Par to, kur tiks ēsts, gan lēmumu pieņems jūsu gids. Tomēr mana pieredze liecina, ka tūrisma infrastruktūra ir sakārtota labi- viesnīcas ir tīras un patīkamas, ēdiens garšīgs un atbilstošs Himalaju iedzīvotāju ēdienkartei. Proti, uzturā tiek lietoti daudzi jaka produkti- gan gaļa, gan piena produkti- sviests un siers. Jaka sviests tiek pievienots arī tējai, kas papildināta ar sāli un sodu, un ir iecienīts himalajiešu tautu dzēriens. Ēdienkartes tradicionāla sastāvdaļa ir arī rīsi un sarkanie čili pipari. Čili butānieši mīl īpaši, tāpēc viens no slavenākajiem produktiem ir ar čili aizdarīts siers. Savukārt saldajā butānieši labprāt sevi palutina ar pankūkām. Interesants fakts, tā kā budisma reliģija aizliedz dzīvnieku nogalināšanu, butānieši uzturā lietojamo gaļu importē no citām valstīm.

Naftas eksportētāju valstu organizācija OPEC jau marta vidū varētu lemt par naftas ieguves samazināšanu, lai sasniegtu organizācijai vēlamo 75 dolāru par barelu naftas cenu.

OPEC prezidents Hose Maria Botelo de Vaskonselos (José Maria Botelho de Vasconcelos) intervijā vācu žurnālam Spiegel norāda, ka esošā naftas cena ir pārāk zema, bet līdzšinējās ražošanas apjomu samazināšanas ir devušas nelielu efektu. «Kopš decembra, kad cena (naftas) bija 40.3 dolāri, tā ir nedaudz pakāpusies. Mūsu mērķis, ko gribam sasniegt, ir, lai naftas cena par barelu sasniedz aptuveni 75 dolārus,» uzsver OPEC prezidents. Viņš gan atzīst, ka šogad šādu cenas līmeni būs grūti sasniegt, jo globālā ekonomiskā krīze mazinājusi pieprasījumu pēc naftas.

Krievijas gāzes un naftas kompānija Gazprom 2009. gadā izskatot attīstības variantu, kas paredz realizēt tikai tos naftas ieguves projektus, kas būs rentabli pie naftas cenas 25 ASV dolāri par barelu.

Tādējādi Gazprom pesimistiskākās prognozes attiecībā uz naftas cenu paredz, ka tā var noslīdēt līdz 25 dolāru atzīmei par barelu, atsaucoties uz laikrakstu Komersant, ziņo newsru.com. Kopumā Gazprom gatavojas būtiski samazināt savu investīciju programmu. Līdz šim naftas kompānijas nebija izteikušas tik pesimistiskas prognozes attiecībā uz naftas cenu. Zemākā prognozētā cena bijusi 32 dolāri par barelu, bet Krievijas valdība šobrīd pārstrādā budžetu rēķinoties ar 41 ASV dolāra par barelu cenu.

Vēl 2008. gada beigās Gazprom padome apstiprināja investīciju programmu, balstoties uz prognozēm, ka naftas cena 2009. gadā vidēji sasniegs ne mazāk kā 50 ASV dolārus par barelu.

Apavu ražotājs K-Swiss prezentējis jaunu apavu līniju aktīviem uzņēmumu vadītājiem «The Startup», raksta Business Insider.

Jaunajā kolekcijā ietilpst trīs jauni apavu dizaini, kas radīti īpaši uzņēmumu vadītājiem – gan vīriešiem, gan sievietēm.

«Pirmais iespaids ir nozīmīgs. Šie apavi izgatavoti, lai dotos biznesa un zīmola veidošanas ceļojumā,» skaidro uzņēmums. «Vienalga, vai atrodaties birojā, izklaidējat klientu vai skrienat caur lidostu, kājas nepiekusīs, un komforts jūs pavadīs visu dienu,» teikts kompānijas paziņojumā.

Apavi maksā 69 dolārus, un uzņēmums skaidro, ka šī cena ir tik zema, jo apavi tiks pārdoti tikai internetā. «Neizmantojot pārdošanas starpnieku pakalpojumus, izdodas ietaupīt ievērojamu naudas summu, tādējādi apavus, ko jūs pirktu par 120 dolāriem, jūs saņemat par vien 69 dolāriem,» norāda K-Swiss.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Teju visas pedagogu grupas Latvijā saņem uz pusi zemāku atalgojumu gadā nekā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vidēji, teikts OECD ikgadējā izglītības pārskatā "Education at a Glance 2020".

Pēc pārskata datiem, Latvijā skolotāju vidējā faktiskā alga gadā pirmsskolas pakāpē sasniedz 16 668 eiro (19 635 ASV dolārus), kas ir krietni mazāk nekā vidējais atalgojums OECD valstīs - 32 833 eiro (38 677 ASV dolāri). Tāda pati tendence ir arī pārējās izglītības pakāpēs - arī sākumskolas pakāpē skolotāju vidējā alga Latvijā ir 21 868 eiro (25 761 ASV dolāri), bet OECD valstīs vidēji šiem pedagogiem atalgojums ir 37 303 eiro (43 942 ASV dolāri) gadā.

Pamatskolas otrajā posmā pedagogi Latvijā gadā saņem vidēji 20 980 eiro (24 714 ASV dolārus) gadā, kamēr OECD vidēji saņemtais atalgojums ir 39 241 eiro (46 225 ASV dolāri). Vispārējās vidējās izglītības pakāpē skolotāji gadā saņem vidēji 22 884 eiro, turpretī OECD valstīs vidēji šīs grupas pedagogi saņem 42 257 eiro (49 778 ASV dolārus).