Ekonomikas «labajos gados» valsts veidos uzkrājumus, ko varēs izmantot ekonomikas lejupslīdes posmā, paredz Saeimā ceturtdien, 30.janvārī, konceptuāli atbalstītais jaunais Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumprojekts.

Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu, ņemot vērā principu, ka ekonomikas labajos gados valsts veido budžetu ar pārpalikumu un šos līdzekļus uzkrāj, lai tos tērētu ekonomikas sliktajos gados.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs iepriekš uzsvēra, ka uz likumprojekta otro lasījumu ir jādomā, kā stiprināt parlamentāro kontroli pār rezervē uzkrāto līdzekļu pārvaldību un izlietojumu. Iesniegtais projekts paredz, ka gada pārskats par ilgtermiņa rezervi tiek iekļauts saimnieciskā gada pārskatā par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

Plānots, ka ilgtermiņa stabilizācijas rezervi veidos valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārpalikums pār faktiskajiem izdevumiem, ieņēmumi par rezerves līdzekļu pārvaldību un līdzekļi, ko rezervē paredz iemaksāt gadskārtējā valsts budžeta likums. Par to, vai valsts budžeta līdzekļus ieskaitīt ilgtermiņa rezervē vai arī novirzīt valsts parāda segšanai lems Ministru kabinets.

Rezervē uzkrātos finanšu līdzekļus varēs tērēt valsts pamatbudžeta finansiālā deficīta segšanai, kā arī pasākumiem, lai mazinātu vai novērstu fiskālos riskus. Tāpat šos līdzekļus varēs izmantot īstermiņa finansēšanai Valsts kases kontos situācijās, kad nav iespējami citi finansējuma avoti vai līdzekļu nodrošināšana ir saistīta ar lieliem valsts budžeta izdevumiem. Par nepieciešamību izmantot ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļus pēc finanšu ministra ierosinājuma lems Ministru kabinets.

Līdzekļus ilgtermiņa stabilizācijas rezervē nošķirti no citiem valsts budžeta līdzekļiem tāpat kā līdz šim pārvaldīs Valsts kase, tos ieguldot dažādos finanšu instrumentos, tostarp vērtspapīros, noguldījumos Latvijas Bankā, kredītiestādēs un ieguldījumu fondos.