Finanses

Eksperti kritiski par valsts iesaistīšanos privātu uzņēmumu glābšanā

NOZARE.LV, 19.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto uzņēmumu problēmu risināšana jāuzņemas to īpašniekiem, un valstij to risināšanā nebūtu jāiesaistās, uzskata eksperti.

Valsts iesaistīšanās privātu uzņēmumu glābšanā iespējama tikai gadījumos, kad konkrēta uzņēmuma maksātnespēja var izraisīt nestabilitāti kopējā ekonomiskajā sistēmā un citi atbalsta mehānismi nav iespējami, žurnālam Kapitāls teicis Banku augstskolas docētājs Andris Fomins, norādot, ka «Latvijā šobrīd tieša valsts atbalsta nepieciešamība, pārņemot savā kontrolē grūtībās nonākušus uzņēmumus, nav saskatāma».

Arī Latvijas Universitātes asociētā profesore Margarita Dunska uzskata, ka valstij ir citas funkcijas un kopumā privāto uzņēmumu glābšanā nebūtu jāiesaistās. «Bez šaubām, var būt arī izņēmumi, ja runājam par visai ekonomikai nozīmīgām nozarēm vai uzņēmumiem, bet vienmēr jāatceras: ja valsts to dara, tad tas notiek par nodokļu maksātāju naudu, un vai mēs būsim gatavi glābt visus privātos uzņēmumus?»

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis gan norāda, ka ekonomikai lieli uzņēmumi ir nepieciešami, tādēļ to glābšanas izmaksas un apsvērumi jāvērtē plašā kontekstā un no ilgtermiņa perspektīvas. Viņaprāt, katrs gadījums jāvērtē atsevišķi, tomēr tā nedrīkst kļūt par ierastu praksi. «Turklāt stingri jānodala uzņēmuma darbības un aktīvu saglabāšana no īpašnieku glābšanas,» uzsver Gašpuitis.

DnB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš savukārt norāda, ka, runājot par uzņēmējdarbības vidi kopumā, svarīgāk ir pilnveidot maksātnespējas procesa norisi, lai nodrošinātu ražīgo aktīvu nonākšanu pie cilvēkiem, kuri tos vislabāk spēj pārvaldīt.

«Valstij nav jāuzņemas starpnieka loma,« uzskata Strautiņš. «Ja ir runa tieši par Liepājas metalurgu, valsts jau ir uzņēmusies ievērojamus riskus, tāpēc lielākas teikšanas iegūšana pār uzņēmuma darbu varētu būt saprātīgs solis.»

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzskata, ka valstij var nākties iesaistīties, uzņemoties partnera lomu uzņēmumam sarežģīta perioda pārvarēšanā, ja uzņēmums ir liels un krīze var radīt plašas sekas, tostarp strauji palielināt bezdarbu noteiktā reģionā.

«Ideālā gadījumā - tam vajadzētu būt pagaidu risinājumam, nodrošinot pietiekamu kontroli un sniedzot iespējamo atbalstu grūtību pārvarēšanā,» piebilst Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kādas arī prasības būtu ieviestas ārzonu kompāniju darbībai Latvijā, tās joprojām nav izzudušas un ir īpašnieces Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To apliecina ne tikai DB apkopotie dati par ieplūdušām investīcijām no tā dēvētā melnā saraksta (zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām) Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā, bet arī vairāku DB aptaujāto sacītais. Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā no Latvijas valdības apstiprinātām zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām kopumā, pēc SIA Lursoft datubāzē esošajam ziņām, ieguldīti 176,6 milj. eiro, kas ir tikai aptuveni 3% no Latvijā kopumā akumulēto ārvalstu ieguldījuma Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā (situācija uz 27.10.2012.). Lai arī kopumā šajā Latvijas valdības apstiprinātajā zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā ir valstis, kuras ieguldījušas vairākus miljonus un krietni mazākas summas, ir arī tādas, kuras nav investējušas nevienu centu. Jāpiebilst, ka par ārzonām pieņemts dēvēt tikai tās valstis un teritorijas, kas iekļautas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ikgadējā sarakstā, uz kura pamata tika veidots arī Latvijas «melnais saraksts».

Komentāri

Pievienot komentāru