Dzīvojamā projekta Metropolia trešajai centrālajai ēkai ir pabeigts karkass. Kopumā projektu veido piecas 18-stāvu dzīvojamās ēkas labiekārtotā teritorijā. Divas no tām ir nodotas ekspluatācijā, bet trešajai ir pabeigts karkass, kas nozīmē, ka projekta Metropolia pirmā kārta ir pabeigta, Db.lv informēja projekta īstenotāju pārstāve Jeļena Golovko.

Projekta pirmā māja jau ir apdzīvota. Otrā māja tika nodota ekspluatācijā pagājušā gada novembrī. Pašlaik projekta attīstītājs SIA B.R. Holdings veic juridisko formalitāšu kārtošanu, lai dzīvokļu īpašnieki tuvākajā laikā varētu pārcelties uz saviem jaunajiem dzīvokļiem.

Trešajā ēkā šobrīd notiek sienu būvniecības un apdares darbi. Ceturtajai ēkai top monolīta dzelzsbetona karkass, bet piektajai ēkai ir pabeigts nulles cikls un uzsākta karkasa būvniecība.

Metropolia projektu pilnībā plānots pabeigt 2008. gadā.

Projekta Metropolia piecās 18-stavīgajās mājās ir paredzēts izbūvēt apmēram 550 dzīvokļus. Pēc 2006. gada datiem 83% dzīvokļu projektā Metropolia jau ir pārdoti.

Pērn SIA Augstceltne neto apgrozījums veidoja 14,1 milj. Ls, tas ir par 3,2 milj. Ls jeb 29% vairāk nekā pirms gada, liecina Lursoft dati.

Aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, ievērojami palielinājusies arī uzņēmuma peļņa. Tā pieaugusi no 230,9 tūkst. Ls 2011. gadā līdz 623,6 tūkst. Ls aizvadītajā gadā.

Uzņēmuma konsolidētais apgrozījums 2012. gadā bija 51,1 milj. Ls, bet peļņa – 1,3 milj. Ls.

SIA Augstceltne vadība norāda, ka cer panākt konceptuālu vienošanos ar Statoil par vēl vienas franšīzes stacijas izveidi. Jāpiebilst, ka 2011. gadā uzņēmums veica reorganizāciju un pievienojās Statoil degvielas uzpildes staciju tīklam. Savukārt viesu namu pakalpojumu jomā SIA Augstceltne kā galvenais būvuzņēmējs plāno turpināt darbu pie esošā viesu nama Kurši rekonstrukcijas projekta.

Starptautiskā nekustamo īpašumu attīstītāju korporācijas «B.S.R. - Scorpio Group» Latvijas uzņēmums «B.R. Holdings» ir noslēdzis līgumu par projekta «Metropolia», kas atrodas Rīgā, Imantā, Anniņmuižas bulvārī, otrās kārtas celtniecību. Projekta otro kārtu celt turpinās būvuzņēmums «Kalnozols celtniecība». Metropolia otrā kārta paredz vienlaicīgu trīs ēku celšanu. Šī gada decembrī «Kalnozols celtniecība» nodos ekspluatācijā Metropolia pirmo ēku un uzsāks darbus pie nākamās kārtas ar trešās mājas nulles ciklu. Projekta otrā māja tiks pabeigta 2006.septembrī. Savukārt projektu pilnībā plānots pabeigt 2008. gadā. Kopējais projektu investīciju apjoms veido 2.1 miljardu USD.

Tirdzniecības nama Kurši lielākā veikala Latvijā, Brīvības gatvē 301, Rīgā, atklāšanas runā 10. aprīlī mātes uzņēmuma SIA Augstceltne valdes priekšsēdētājs Juris Kursītis paziņoja par holdinga AS Kurši izveidošanu un ieceri veidot Kuršu kvartālu

Tirdzniecības nama Kurši, kas nodarbojas ar būvmateriālu tirdzniecību, pirmais vēsturiskais veikals Brīvības gatvē 301 tapa pirms 25 gadiem, izbijušās rūpnīcas Progress telpās (iepriekš Metālists). Šobrīd tajā pašā vietā tapis pilnīgi jauns, plašs, moderns veikals, kur10. aprīlī tika grieztas atklāšanas lentes.

Lielākais veikals ķēdē

Sveicēju vidū bija virkne sabiedrībā pazīstamu uzņēmēju, politiķu un amatpersonu. SIA TN Kurši valdes priekšsēdētājs Agnis Bērziņš atklāja, ka šobrīd veikala tirdzniecības platība ir 5500 kvadrātmetru, tajā tiek piedāvāti vairāk nekā 30 tūkstoši dažādu preču artikulu, un tas šobrīd ir lielākais TN Kurši veikals Latvijā.

Pakāpeniski līdz rudenim piecas degvielas uzpildes stacijas (DUS) Kurši sāks darbu ar Statoil zīmolu. To paredz noslēgtais franšīzes sadarbības līgums, kuru parakstījusi SIA Augstceltne, kam pieder DUS Kurši un SIA Latvija Statoil.

Degvielas uzpildes stacijas, kas turpmāk iekļausies Statoil Fuel & Retail tīklā, atrodas Jūrmalā, Ventspils šosejas 70. kilometrā, Daugmales pagastā, Dreiliņos, Saulkrastu novadā pie šosejas Rīga-Tallina virzienā uz Tallinu un virzienā uz Rīgu.

Franšīze ļauj mazākajam spēlētājam, ekonomējot līdzekļus, sekmīgi attīstīties tirgū un saglabāt tirgus pozīcijas. Savukārt Latvija Statoil gadījumā tas ļaus optimizēt investīcijas, teikts paziņojumā. SIA Augstceltne arī turpmāk būs minēto DUS īpašnieks un saimnieks. Taču darbs tajās tiks veikts tādā veidā, kādā to attīstījusi Statoil Fuel & Retail, kas ir SIA Latvija Statoil mātes uzņēmums.

Uzskatot, ka tiek apšaubīta uzņēmuma pieredze, RBSSKALS pārsūdzējusi Zemkopības ministrijas ēkas apsaimniekošanas konkursu.

Konkursā, ko rīkojusi valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi, uzvarēja SIA Augstceltne, lai arī tās piedāvājums ir bijis dārgāks. Trešais pretendents bija a/s UPB. A/s RBSSKALS sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) plāno skatīt 11. novembrī.

SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba līdz IUB lēmumam plašāk nebija gatavs komentēt nedz iepirkumu, nedz sūdzību. Sūdzības iesniedzējs nekvalificējās, neatbilda prasībām, viņš lakoniski bilda, kā arī precizēja, ka galvenais kritērijs nebija zemākā cena, bet gan saimnieciski izdevīgākais piedāvājums.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi slēgt līgumu ar SIA Augstceltne par ministrijas augstbūves apsaimniekošanu

Ar sūdzību IUB bija vērsusies a/s RBSSKALS – viens no iepirkuma konkursa dalībniekiem. Uzņēmums uzskatīja, ka tiekot apšaubīta tā pieredze, tāpēc pārsūdzējusi Zemkopības ministrijas ēkas apsaimniekošanas konkursa rezultātus. Konkursā uzvarēja SIA Augstceltne, lai arī tās piedāvājums ir bijis dārgāks. SIA Augstceltne administratīvo ēku Republikas laukumā 2 piedāvājusi uzturēt un uzkopt par 556.8 tūkst. latu. Trešais pretendents bija a/s UPB.

IUB nolēma aizliegt pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu ar uzvarētāju un atcelt iepirkuma komisijas lēmumu par atklātā konkursa rezultātiem, uzdod valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot konkursā iesniegtos piedāvājumus.

Mēs esam gatavi pirkt zemi būvniecībai jauniem nekustamā īpašuma projektiem Latvijā, un visu laiku vērojam tirgu. Ja pamanīsim labu variantu, tad to iegādāsimies un sāksim būvēt, intervijā norāda jaunā projekta Trebū HOME attīstītāja AFI Europe valdes loceklis Avrahams Barzilajs.

«Mūsu kompānija investē nekustamā īpašuma būvniecības projektos ne tikai Latvijā, un mūsu intereses jomas ir arī Austrumeiropa un Centrāleiropa. Es uz nākotnes attīstību Eiropā skatos ar optimismu,» viņš uzsvēra. Tāpat viņš piebilda, ka galvenais AFI Europe bizness vērsts uz Izraēlu, kur kompānija būvē dzīvojamās ēkas, biroja ēkas un komercplatības.

Pēc viņa teiktā, kompānija Latvijā sāka investēt pirms 10 gadiem, un projekts Trebū Home ir tās otrais projekts Rīgā, kur kompānija ieguldījusi. Pirmais bija daudzstāvu dzīvojamo ēku projekts Metropolia Anniņmuižas bulvārī Imantā. «Mūsu kompānija aktīvi strādā Rumānijā, Polijā, Serbijā, Čehijā, Ungārijā, Vācijā, Bulgārijā un citās, ieskaitot Latviju. Latvijā mēs ieturējām ilgu pauzi valsts ekonomiskās situācijas dēļ, taču pirms pāris gadiem mēs atgriezāmies pie iepriekš atlikta projekta un lūk, projekta Trebū HOME būvniecība jau ir uzsākta,» viņš norāda.

Uzņēmējs Gunārs Ķirsons uz nenoteiktu laiku slēdzis jauno ēstuvi Ķirsons Māja, kas līdz šim nav nodota ekspluatācijā.

G. Ķirsons šodien preses brīfingā atzina, ka Ķirsons Māja nav nodota ekspluatācijā, un viņš uzņemas par to pilnu atbildību. Jautāts, kāpēc jaunā ēstuve vispār tika atvērta, ja tā nebija nodota ekspluatācijā, viņš skaidroja, ka ēstuve atvērta, jo bija cerības to nodot ekspluatācijā tuvāko dienu laikā pēc atvēršanas.

Ēstuves līdzīpašnieks uzsvēra, ka ēkai drošības riski nepastāv, Rīgas pilsētas būvvalde bija norādījusi vien uz astoņiem trūkumiem, kas bija saistīti ar visu kompleksu, nevis tieši ēku.

«Bija palikušas nelielas formalitātes, kas nekādi nebija saistītas ar drošību cilvēkiem, tāpēc uzņēmos visus finansiālos riskus - soda naudas, objekta aizvēršana -, ļaujot objektam strādāt. Taču apzinoties šī brīža sabiedrības satraukumu un savu kļūdu likuma priekšā, Ķirsons Māja no šodienas tiek slēgta līdz brīdim, kamēr tiks izpildītas visas Rīgas pilsētas būvvaldes prasības,» norādīja uzņēmējs.

Rekonstruētajai Dunalkas sporta hallei tiks veikta atkārtota būvekspertīze, jo ir šaubas par jumta konstrukciju skrūvju savienojumu kvalitāti, informējis Liepājas reģiona novadu būvvaldes vadītājs Andris Vaivars, vēsta portāls ReKurZeme.

Sporta halles ekspluatācija līdz ekspertīzes slēdzienam tiek uzskatīta par apturētu, kaut gan tā pēc rekonstrukcijas vēl nav tikusi izmantota, skaidrojis Durbes novada domes priekšsēdētājs Jānis Ruško (Durbes novada attīstībai).

Viņš norādījis, ka visas halles būvniecības kārtas vēl nav nodotas ekspluatācijā. Liepājas reģiona novadu būvvaldes vadītājs precizējis, ka vēl nav nodota ekspluatācijā būvniecības pēdējā kārta - tribīņu balkons, bet pati sporta zāle ekspluatācijā ir nodota un to drīkstēja arī ekspluatēt līdz brīdim, kad atklājās informācija par, iespējams, neatbilstošajiem skrūvju savienojumiem. «Visus objektus, kas pa kārtām ir nodoti ekspluatācijā, drīkst ekspluatēt, norobežojot to daļu, kas vēl nav nodota ekspluatācijā,» ReKurZemei skaidrojis Vaivars.

Pēc daudzdzīvokļu māju projekta “Metropolia” iniciatīvas tiks ierīkotas apsargājamas velostāvvietas pie Imantā populārākajiem veikaliem, lai nodrošinātu velobraucējiem pārvietošanās brīvību. Pirmā speciāli ierīkotā apsargājamā stāvvieta 16 divriteņiem atrodas pie tirdzniecības centra “Imanta” Anniņmuižas bulvārī 40A. Paaugstinātas drošības velosipēdu novietnes u-veida konstrukcijas paredz iespēju piestiprināt ne tikai divriteņa ratu, bet arī rāmi. Šī konstrukcija ir izvēlēta pēc Rīgas Domes Satiksmes departamenta velosatiksmes speciālistu ieteikumiem. Velostāvvietai ir nodrošināta arī video novērošana. Attīstītājs “B.R. Holdings” šovasar plāno ierīkot vēl divas apsargājamas velostāvvietas Imantā, projekta “Metropolia” tuvumā, tāpēc citu lielveikalu un sabiedrisko objektu apsaimniekotāji un īpašnieki jūnijā tiek aicināti pieteikties projektam. Izvēlētajam partnerim attīstītājs nodrošinās velosipēdu stāvvietām nepieciešamos materiālus, kas tiks nodoti apsaimniekotāja īpašumā un lietošanā.

Viena no pagājušās nedēļas lielākajām komercķīlām — 63.9 milj. latu apmērā ir saistīta ar dzīvojamā kompleksa Soleville un Metropolia attīstītājiem.

Komercķīlas ņēmējs ir a/s Swedbank, bet devējs AFI Europe N.V, parādnieks vienā gadījumā SIA AFI Investment, bet otrā gadījumā — SIA B.R. Holdings.

Ar uzņēmuma atbildīgajām personām Db.lv pirmdien, 15. jūnijā sazināties neizdevās.

Db (12.11.2007.) rakstīja, ka AFI Europe Latvijas uzņēmums Rīgā, Pļavniekos, uzsācis milzu projektu Soleville, kas paredz izveidot 2600 dzīvokļus un uzbūvēt 4 bērnudārzus.

AFI Europe tirgū ienāca 2007. gada martā, iegādājoties uzņēmumu BS Management un tā divus projektus — Metropole (Metropolia) Imantā un Soleville Pļavniekos. Uzņēmums ietilpst starptautiskā holdingkompānijā AFI Group. AFI Europe attīsta projektus Vācijā, Polijā, Čehijā, Bulgārijā, Rumānijā.

Ja AS «Sadales tīkls» parakstījis aktu par koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā pirms tas reāli noticis, tad tas ir pārkāpums, šodien žurnālistiem stāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) mediju pārstāvjus informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) gatavos ziņojumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), kurā tiks ietverts vērtējums par SPRK atbildību jautājumā par atļauju piešķiršanu darbu nesākušām koģenerācijas stacijām. Ministrs gan detalizētāk nekomentēja SPRK atbildību.

Savukārt Irklis stāstīja, ka lietā par iespējamu krāpšanos ar darbu nesākušām koģenerācijas stacijām figurē akti, kas balstīti uz SPRK izdotiem noteikumiem.

«SPRK noteikumi ir ietverti EM noteikumos par obligāto iepirkumu, jo tādējādi ministrija var pārliecināties, ka stacija ir nodota ekspluatācijā un ir pieslēgta sistēmai. Tātad EM izmanto SPRK izdotos noteikumus, lai pārliecinātos par pareizi realizētu obligātā iepirkuma atļauju,» skaidroja SPRK vadītājs.

Latvijā lielākā degvielas mazumtirgotāja pozīcijā arī šogad deviņos mēnešos bija "Neste Latvija", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes informācija.

Starp desmit Latvijas lielākajiem degvielas mazumtirgotājiem 2019.gada deviņos mēnešos bija arī "Circle K Latvia", "Viada Baltija", "Virši-A", "East-West Transit", "Astarte-nafta", "Augstceltne", "Gotika auto", "Latvijas propāna gāze" un "Ingrid A".

Savukārt pēc patēriņam nodotā naftas produktu (degvielas) apmēra šogad deviņos mēnešos lielākās kompānijas bija "Circle K Latvia", "Neste Latvija" un "Pirmas".

Lielākie komersanti pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra 2019.gada deviņos mēnešos:

1. "Neste Latvija"

2. "Circle K Latvia"

3. "Viada Baltija"

4. "Virši-A",

5. "East-West Transit"

6. "Astarte-nafta"

7. "Augstceltne"

8. "Gotika auto"

9. "Latvijas propāna gāze".

Latvijā lielākā degvielas mazumtirgotāja pozīcijā arī šogad pirmajā pusgadā bija "Neste Latvija", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes daļas informācija.

Lielākie degvielas mazumtirgotāji šogad pirmajā pusgadā bija "Neste Latvija", "Circle K Latvia", "Viada Baltija", "Virši-A", "East-West Transit", "Astarte-nafta", "Gotika auto", "Augstceltne", "Kool Latvija" un "Latvijas propāna gāze".

Savukārt pēc patēriņam nodotā naftas produktu (degvielas) apmēra šogad pirmajos sešos mēnešos lielākās kompānijas bija "Neste Latvija", "Circle K Latvia" un "Pirmas".

Lielākie komersanti pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra 2020.gada pirmajos sešos mēnešos:

1. "Neste Latvija"

2. "Circle K Latvia"

3. "Viada Baltija"

4. "Virši-A",

5. "East-West Transit"

6. "Astarte-nafta"

7. "Gotika auto"

8. "Augstceltne"

Iepriekš plānotajā termiņā – šā gada decembrī ekspluatācijā nodota Latvijā lielākā un A klases industriālā un loģistikas parka Dominante Park trešā kārta. Kopējā trešās kārtas telpu platība ir 25 000 m2, no kurām noliktavu telpu platība aizņem 19 500 m2, bet biroji un mazumtirdzniecības telpas — 5 500 m2.

Laika posmā starp otrās (2008. gada augustā) un trešās kārtas nodošanu ekspluatācijā otrās kārtas telpās, kas ir pilnībā iznomātas, jau ir ievākušies un uzsākuši darbu 95% nomnieku. Šobrīd trešajā kārtā ir sākušies telpu izbūvēšanas darbi atbilstoši katra konkrētā nomnieka vajadzībām. Paredzēts, ka pirmie nomnieki uzsāks savu darbu jaunajās telpās nākamā gada februārī.

Edgars Štelmahers, Dominante Park valdes priekšsēdētājs:«Situācija ir tāda, ka, ja mums tagad uzreiz vajadzētu piedāvāt telpas trešajā kārtā visiem uzņēmumiem, ar kuriem šobrīd notiek pārrunas par telpu nomu, tad jau tagad steidzīgi būtu jāsāk būvēt ceturtā kārta. Līdz ar to notikumu gaita, neraugoties uz pašreizējo ekonomisko krīzi, liek mums dienaskārtībā paturēt jautājumu arī par nākamās kārtas būvniecību Dominante Park.».

Likumdošanas nepilnību dēļ apgrūtināta vairāku LEC sakaru objektu likumīga nodošana ekspluatācijā

Būvkompānija LEC (Latvijas Energoceltnieks) ir iesniegusi pretenzijas vēstuli Valsts būvinspekcijā par nepilnīgi veiktajiem grozījumiem Elektronisko sakaru likumā, kas apgrūtina sakaru būvju nodošanu ekspluatācijā.

Šī gada augustā būvkompānijai LEC, saskaņā ar noslēgtajiem sadarbības līgumiem, ir jānodod ekspluatācijā optiskās līnijas trasi 70 km garumā Jēkabpils un Daugavpils rajonos, tomēr tas nav izdarīts: divas atbildīgās institūcijas – pašvaldību būvvaldes un Elektronisko sakaru direkcija – joprojām nav spējušas vienoties, kuras kompetencē ir sakaru objektu nodošana ekspluatācijā. Kamēr atbildīgās institūcijas skaidrojas, uzņēmējiem nākas atrasties piespiedu dīkstāvē un uzņemties pilnu atbildību pasūtītāja priekšā par termiņā nenodotiem projektiem.

Rīgas pilsētas būvvalde, veicot kompleksu pārbaudi pilsētas būvobjektos, konstatējusi atsevišķus pārkāpumus, informē Rīgas dome.

Pārbaudē konstatēts, ka nelikumīgi darbojas suši restorāns Tokyo, Krāmu ielā 2, jo tas vēl nav pieņemts ekspluatācijā.

Līdzīgs pārkāpums fiksēts arī Teātra ielā 3, kur bez pieņemšanas ekspluatācijā tiek izmantota administratīva ēka.

Abos objektos īpašniekiem uzdots pārtraukt nelikumīgu ēkas ekspluatāciju un tiks lemts par administratīva soda piemērošanu.

Db.lv jau rakstīja, ka uzņēmējs Gunārs Ķirsons uz nenoteiktu laiku slēdzis jauno ēstuvi Ķirsons Māja, kas līdz šim nav nodota ekspluatācijā.

Ceturtdien, 13. novembrī plkst. 11.00 tiks nodota ekspluatācijā pirmā māja pašvaldības dzīvojamo ēku kompleksā Pļavniekos, Lubānas ielā 129. Pirmajiem dzīvokļu īrniekiem atslēgas pasniegs Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks un citas pašvaldības amatpersonas, informē Rīgas dome.

Pirmajā mājā, kas tiek nodota ekspluatācijā, būs 150 labiekārtoti dzīvokļi. Šajā ēkā ir 60 vienistabas dzīvokļi, 60 divu istabu un 30 trīsistabu dzīvokļi. Desmit stāvu mājas kopējā platība ir 10 134 kv.m., bet dzīvokļu kopējā platība ir 8339 kv.m. Dzīvokļi izīrēti personām, kuras reģistrētas pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanai. Lielākā daļa jauno dzīvokļu saņēmēju līdz šim dzīvojuši denacionalizētos namos.

Lubānas ielā 129 tiek būvētas četras daudzstāvu dzīvojamās mājās, kurās kopumā būs 500 dzīvokļi. Kompleksa celtniecība tika uzsākta šogad. 10. janvārī tika iemūrēta kapsula pirmās ēkas pamatos un jau 20. maijā šai mājai tika svinēti spāru svētki, bet ceturtdien tā tiks svinīgi nodota ekspluatācijā. Patlaban praktiski ir pabeigta arī otras mājas celtniecība, kurā ir 100 dzīvokļi. Šo ēku nodos ekspluatācijā novembra beigās

Latvijas lielākie būvnieki šogad plāno pabeigt dažādu dzīvojamo ēku būvniecību, savukārt biroju segmentā jorpojām klusums .

Tiesa gan, aktivitāte ir manāma arī vairākos atšķirīgos segmentos, piemēram, februārī ekspluatācijā plānots nodot SIA Getliņi EKO siltumnīcas 2.kārtu. To būvē Arčers, un projektēšanas un būvniecības izmaksas lēstas 3,56 miljonu eiro (2,5 miljonu latu) apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tāpat jau janvārī ekspluatācijā paredzēts nodot beramkravu termināli Riga Bulk Terminal, ko par aptuveni 20 miljoniem eiro būvē LNK Industries, taču galvenokārt būvnieku pasūtījumu portfelī dominē dzīvojamās un atpūtas ēkas Rīgā un Jūrmalā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2012. gada deviņiem mēnešiem, ēku būvniecības apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,9%. Pieaugums dzīvojamo māju būvniecībā veidoja 71,7%, bet administratīvo ēku būvniecībā – 71,4%.

Augustā, beidzoties atvaļinājumu laikam, aktīvāks ir kļuvis komercplatību tirgus, taču biroju platību pieprasījums joprojām būtiski pārsniedz piedāvājumu, - norāda Latio speciālisti. Tas nosaka augsto interesi par jaunajiem biroju projektiem, to skaitā – par biroju telpu iegādi jaunajos projektos. Augustā ekspluatācijā nodotas četras biroju ēkas: Vaļņu ielā 3, Mūkusalas ielā 41, Dzirnavu ielā 36 un Lielirbes ielā 32a. Līdz ar šo četru biroju ēku nodošanu ekspluatācijā, kopējais biroju platību apjoms Rīgā palielinājās vēl par 5 520 kv.m. Vaļņu ielā 3 ir pilnībā rekonstruēta ēka, kas pārplānota par biroju ēku un galeriju ar tirdzniecības platībām; tās kopējā platība ir 3 220 kv.m. Ēkas nodošanas brīdī tā bija par 95% aizpildīta un brīvi bija vairs tikai divi biroji 50 kv.m platībā. Šī projekta pamatnomnieki ir Ventspils uzņēmumu grupa, tostarp uzņēmums „Ventspils nafta”. Ekspluatācijā nodota arī jauna administratīvā ēka Dzirnavu ielā 36, ar iznomājamo platību 560 kv.m, un biroju nomas darījumi šajā ēkā veikti par cenu 13 EUR/kv.m. Pēc rekonstrukcijas ekspluatācijā nodota arī administratīvā ēka Mūkusalas ielā 41, kur nomai piedāvātas telpas 1 800 kv.m platībā. Vakanti palikuši ofisi pirmajā stāvā. Šīs ēkas pamatnomnieki ir „Mediju grupa TOPS”. Ekspluatācijā nodota arī jauna biroju ēka Lielirbes ielā 32a ar birojiem 900 kv.m platībā. Ēku daļēji aizņem īpašnieks „Baltic Auto Parts”, bet 450 kv.m birojs tika iznomāts „Kemira GrowHow”.

VID pārceļoties uz jaunajām telpām, biroju tirgū Rīgā gaidāmas pārbīdes; šobrīd lielāka skaidrība par telpām, ko iestāde nomājusi no valsts .

DB aptaujātie ēku privātīpašnieki vēl tikai meklē nomniekus un risinājumus, ko iesākt ar atbrīvotajām telpām.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā administratīvā kompleksa Mežaparkā nodošana ekspluatācijā kavējas, taču esošo nomas līgumu termiņš lielākoties beigsies šā gada pirmajā pusgadā. Kopumā VID struktūrvienības pašlaik atrodas 14 dažādās vietās Rīgā, DB informē VID. Iestādes struktūras kopumā izmanto 40,78 tūkst. m2 lielas platības.

Sešas ēkas ir a/s Valsts nekustamie īpašumi pārvaldīšanā, un gandrīz visas ir piedāvātas citām valsts institūcijām, intervijā DB stāsta VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane. Īpašumam Kr. Valdemāra ielā 1a savukārt nepieciešami kapitālieguldījumi.

Pabeigta un ekspluatācija nodota pirmā no astoņām Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvatļaujām, tostarp pirmā būve – transformatoru apakšstacija. Jaunā apakšstacija jau šobrīd apgādā Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju ar elektrību, nodrošinot modernākas un drošākas inženierkomunikācijas.

Tāpat pabeigtās būvatļaujas ietvaros projekta dienvidu pusē no Maskavas ielas līdz Lāčplēša ielai veikta uzbēruma un infrastruktūras demontāža, visā projekta zonā pabeigti apjomīgie apakšzemes komunikāciju un inženiertīklu pārbūves darbi.

Rail Baltica Rīgas Centrālais mezgls kā “projektē un būvē” (design&build) projekts ir sadalīts astoņās dažādas intensitātes, funkcionalitātes un novietojuma būvatļaujās. Oficiāli pabeigta un februārī ekspluatācijā nodota pirmā no tām. Būvprojekti ir atsevišķi nodalītas Rīgas Centrālā mezgla projekta daļas, kuras tiek projektētas, saskaņotas un izbūvētas neatkarīgi viena no otras, lai izmaiņas vienā no posmiem neaizkavētu un neietekmētu citu projekta posmu īstenošanu.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Būvniecības izmaksas šobrīd ir lielākais nekustamā īpašuma tirgus izaicinājums, jo, tām augot, mājokļu pieejamība samazinās, taču iedzīvotāju pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja «Bonava Latvija» valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

«Pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, tādēļ jādomā un jāveic pasākumi, lai samazinātu mājokļu pašizmaksu. Te saredzu vairākas lietas, ko valsts no savas puses varētu izdarīt salīdzinoši ātri, lai mazinātu mājokļu pašizmaksu,» stāstīja Kļaviņš.

Piemēram, norādīja Kļaviņš, būtu nepieciešams sakārtot Dzīvokļa īpašuma likumu, lai varētu dalīt dzīvokļu īpašumos vairāk nekā vienu ēku.

Kļaviņš sacīja, ka Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse ir iesniegusi priekšlikumu, kuru ir atbalstījušas gan ministrijas, gan Valsts Zemes dienests, gan būvvaldes, bet tas ir «iesprūdis» Saeimā.

«Jaunais likums dotu iespēju efektīvāk izmantot zemes gabalu. Piemēram, ja dzīvojamais projekts sastāv no trim mājām, tad jaunais likums ļautu veidot vienu rotaļlaukumu šīm mājām pa vidu, nevis trīs bērnu rotaļu laukumus - katrai mājai savu, kā to paredz esošā likuma redakcija. Tas nevajadzīgi sadārdzina mājokļa izmaksas, kuras gala rezultātā sedz neviens cits kā dzīvokļu pircēji. Ja apzināmies, ka zemes izmaksas veido 10% no kopējām izmaksām, tad šādā veidā var samazināt mājokļu pašizmaksu. Turklāt mūsu priekšlikums ļautu risināt arī problēmas, kuras ir parādījušās ar privatizētajām daudzdzīvokļu ēkām. Tas ir svarīgi arī no apsaimniekošanas viedokļa, jo apsaimniekojot lielāku ēku kompleksu, var piedāvāt zemāku cenu,» skaidroja Kļaviņš.