Dzīvojamā projekta Metropolia trešajai centrālajai ēkai ir pabeigts karkass. Kopumā projektu veido piecas 18-stāvu dzīvojamās ēkas labiekārtotā teritorijā. Divas no tām ir nodotas ekspluatācijā, bet trešajai ir pabeigts karkass, kas nozīmē, ka projekta Metropolia pirmā kārta ir pabeigta, Db.lv informēja projekta īstenotāju pārstāve Jeļena Golovko.

Projekta pirmā māja jau ir apdzīvota. Otrā māja tika nodota ekspluatācijā pagājušā gada novembrī. Pašlaik projekta attīstītājs SIA B.R. Holdings veic juridisko formalitāšu kārtošanu, lai dzīvokļu īpašnieki tuvākajā laikā varētu pārcelties uz saviem jaunajiem dzīvokļiem.

Trešajā ēkā šobrīd notiek sienu būvniecības un apdares darbi. Ceturtajai ēkai top monolīta dzelzsbetona karkass, bet piektajai ēkai ir pabeigts nulles cikls un uzsākta karkasa būvniecība.

Metropolia projektu pilnībā plānots pabeigt 2008. gadā.

Projekta Metropolia piecās 18-stavīgajās mājās ir paredzēts izbūvēt apmēram 550 dzīvokļus. Pēc 2006. gada datiem 83% dzīvokļu projektā Metropolia jau ir pārdoti.

Rīgas pilsētas būvvalde 25. janvārī ir parakstījusi Metropolia projekta pirmās ēkas Gloria pieņemšanas aktu, kas nozīmē, ka šobrīd ēka ir nodota ekspluatācijā. Metropolia augstceltne ir pirmā nodotā dzīvojamā augstceltne pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Gloria mājā svinēs grandiozus Jurģus, jo no 108 dzīvokļiem 104 ir rezervēti. Projekta attīstītājs ir SIA B.R. Holdings, kas strādā starptautiskā nekustamo īpašumu tīkla B.S.R. Scorpio Group ietvaros. Starptautiskās B.S.R. Scorpio Grupas Latvijas uzņēmums B.R. Holdings attīsta projektu Metropolia, kas atrodas Rīgā, Imantā, Anniņmuižas bulvārī. 2005. gada beigās tika nosvinēti projekta 2. ēkas Spāru svētki, kā arī tika uzsākts 3. ēkas nulles cikls. Metropolia projektu pilnībā plānots pabeigt 2008. gadā. Projekta finansētājs - AS Hansabanka, projektētājs - arhitektu birojs KUBS arhitektes Zanes Kalinkas vadībā. Projekta Metropolia būvuzraudzību īsteno starptautiska kompānija no Lielbritānijas Savant International un Latvijas kompānija Architectus. Būvniecības kvalitāti nodrošina pieredzējušais Latvijas būvuzņēmējs Kalnozols celtniecība.

Vērienīgais dzīvojamais komplekss Metropolia Rīgā nebūs vienīgais projekts, kurā investēt gatavojas starptautiska investīciju un nekustamā īpašuma uzņemumu grupa B.S.R. Group. Db jau ziņoja, ka, no pašmāju nekustama īpašuma uzņēmuma Vestabalt pārpērkot piecu 17 stāvu ēku projektu Vestas Stari, Latvijā darbu sākusi astoņās Eiropas valstis un ASV strādājošā attīstības kompānija B.S.R. Group. Planotās investīcijas šajā projekta, kas ieguvis jaunu nosaukumu — Metropolia, būs 50 milj. eiro. Pirmajai Metropolia ekai jābūt pabeigta šā gada decembrī. Grupas struktūrvienības B.S.R. Europe ģenerāldirektors Šahars Lemkins pastāstīja, ka šobrīd notiek iespējamā darījuma analize un padziļināta izpēte, kurš paredz Latvijas mērogiem patiešām vēl nebijuša vēriena projekta īstenošanu — aptuveni 2000 dzīvokļa kompleksa būvniecību Rīgā. Sīkāk gan viņš neko neatklāja, vien to, ka par projektu varētu tikt paziņots tuvākajos trīs mēnešos.

Pēc daudzdzīvokļu māju projekta “Metropolia” iniciatīvas tiks ierīkotas apsargājamas velostāvvietas pie Imantā populārākajiem veikaliem, lai nodrošinātu velobraucējiem pārvietošanās brīvību. Pirmā speciāli ierīkotā apsargājamā stāvvieta 16 divriteņiem atrodas pie tirdzniecības centra “Imanta” Anniņmuižas bulvārī 40A. Paaugstinātas drošības velosipēdu novietnes u-veida konstrukcijas paredz iespēju piestiprināt ne tikai divriteņa ratu, bet arī rāmi. Šī konstrukcija ir izvēlēta pēc Rīgas Domes Satiksmes departamenta velosatiksmes speciālistu ieteikumiem. Velostāvvietai ir nodrošināta arī video novērošana. Attīstītājs “B.R. Holdings” šovasar plāno ierīkot vēl divas apsargājamas velostāvvietas Imantā, projekta “Metropolia” tuvumā, tāpēc citu lielveikalu un sabiedrisko objektu apsaimniekotāji un īpašnieki jūnijā tiek aicināti pieteikties projektam. Izvēlētajam partnerim attīstītājs nodrošinās velosipēdu stāvvietām nepieciešamos materiālus, kas tiks nodoti apsaimniekotāja īpašumā un lietošanā.

Mēs esam gatavi pirkt zemi būvniecībai jauniem nekustamā īpašuma projektiem Latvijā, un visu laiku vērojam tirgu. Ja pamanīsim labu variantu, tad to iegādāsimies un sāksim būvēt, intervijā norāda jaunā projekta Trebū HOME attīstītāja AFI Europe valdes loceklis Avrahams Barzilajs.

«Mūsu kompānija investē nekustamā īpašuma būvniecības projektos ne tikai Latvijā, un mūsu intereses jomas ir arī Austrumeiropa un Centrāleiropa. Es uz nākotnes attīstību Eiropā skatos ar optimismu,» viņš uzsvēra. Tāpat viņš piebilda, ka galvenais AFI Europe bizness vērsts uz Izraēlu, kur kompānija būvē dzīvojamās ēkas, biroja ēkas un komercplatības.

Pēc viņa teiktā, kompānija Latvijā sāka investēt pirms 10 gadiem, un projekts Trebū Home ir tās otrais projekts Rīgā, kur kompānija ieguldījusi. Pirmais bija daudzstāvu dzīvojamo ēku projekts Metropolia Anniņmuižas bulvārī Imantā. «Mūsu kompānija aktīvi strādā Rumānijā, Polijā, Serbijā, Čehijā, Ungārijā, Vācijā, Bulgārijā un citās, ieskaitot Latviju. Latvijā mēs ieturējām ilgu pauzi valsts ekonomiskās situācijas dēļ, taču pirms pāris gadiem mēs atgriezāmies pie iepriekš atlikta projekta un lūk, projekta Trebū HOME būvniecība jau ir uzsākta,» viņš norāda.

Viena no pagājušās nedēļas lielākajām komercķīlām — 63.9 milj. latu apmērā ir saistīta ar dzīvojamā kompleksa Soleville un Metropolia attīstītājiem.

Komercķīlas ņēmējs ir a/s Swedbank, bet devējs AFI Europe N.V, parādnieks vienā gadījumā SIA AFI Investment, bet otrā gadījumā — SIA B.R. Holdings.

Ar uzņēmuma atbildīgajām personām Db.lv pirmdien, 15. jūnijā sazināties neizdevās.

Db (12.11.2007.) rakstīja, ka AFI Europe Latvijas uzņēmums Rīgā, Pļavniekos, uzsācis milzu projektu Soleville, kas paredz izveidot 2600 dzīvokļus un uzbūvēt 4 bērnudārzus.

AFI Europe tirgū ienāca 2007. gada martā, iegādājoties uzņēmumu BS Management un tā divus projektus — Metropole (Metropolia) Imantā un Soleville Pļavniekos. Uzņēmums ietilpst starptautiskā holdingkompānijā AFI Group. AFI Europe attīsta projektus Vācijā, Polijā, Čehijā, Bulgārijā, Rumānijā.

Komerclikuma 170. pants paredz, ka kreditors, kurš nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības, var celt prasību sabiedrības labā pret sabiedrības valdes locekļiem, ja viņi nodarījuši sabiedrībai zaudējumus un nav tos atlīdzinājuši.

Saskaņā ar Komerclikumu prasību var celt 5 gadu laikā no prasības tiesību rašanās dienas un kreditora tiesības celt prasību neierobežo arī tas, ka sabiedrība ir atteikusies no prasības pret vainīgo, starp sabiedrību un valdes locekli ir noslēgts izlīgums, kā arī tas, ka zaudējums nodarīts pildot dalībnieku sapulces vai padomes lēmumu.

Šajos laikos, kad parādu piedziņa prasa arvien vairāk pūļu, kreditori novērtētu jebkuru efektīvu papildus līdzekli cīņā ar parādniekiem. Taču, kad Komerclikuma 170. pants ir izmantojams un vai tas nodrošina pietiekami efektīvu aizsardzību, lai kreditoriem būtu interese minētās tiesības izmantot? Manuprāt, lai gan ir pilnīgi skaidrs, ka nekāds brīnumlīdzeklis tas nav, kreditoriem ir vērts paturēt prātā šo pantu, jo var būt situācijas, kad tas tiešām palīdz.

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".

Septiņu gadu laikā, investējot aptuveni 350 miljonus EUR, plānots īstenot, kā sola attīstītāji, vērienīgāko nekustamā īpašuma projektu Rīgā.

4 bērnudārzi, sporta un veselības centrs, vairāki bērnu rotaļu un sporta laukumi, veikali, beķereja un aptuveni 2600 dzīvokļi ar pilnu apdari - tas esot vērienīgākais nekustamā īpašuma projekts, kāds tapis Rīgā kopš LR neatkarības atgūšanas.

Soleville atradīsies Pļavniekos starp Ulbrokas un Lubānas ielām 10,4 ha platībā, liecina attīstītāju sniegtā informācija medijiem.

Projekta būvniecība iedalīta sešās kārtās. 1.kārtu sāks būvēt 2007.gada nogalē un pabeigs 2009.gadā, uzbūvējot vienu 13 stāvu ēku, divas 17 stāvu ēkas, kā arī vienu no četriem projektā paredzētajiem bērnu dārziem un sporta laukumiem. Katrā mājā paredzēti 3 ātrgaitas lifti, telpas ratiņu un velosipēdu novietošanai. Namu vestibilos būs nama uzraugs, kas rūpēsies par iedzīvotāju drošību.

2006.gada 20.oktobrī

Informāciju sagatavoja: Miķelis Lapše, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un lauksaimnieku organizāciju plānotie pasākumi no 2006.gada 23.oktobra līdz 3.novembrim:

" 23.oktobrī plkst.14.00 Zemkopības ministrijas 23.stāva zālē notiek LOSP dārzkopības grupas sēde. Kontaktinformācija: Linda Bille, tel. 7027274, e-pasts: [email protected];

" 23.oktobrī plkst.12.00 Zemgalē, Jelgavā, Svētes ielā 18 Latvijas Jauno Zemnieku klubs organizē konkursa "Lauki-manas mājas" 2.kārtu. Kontaktinformācija: tel. 3027168, e-pasts: [email protected];

" 24.oktobrī plkst.12.00 Priekuļu lauksaimniecības tehnikums, Cēsu rajons Latvijas Jauno Zemnieku klubs organizē konkursa "Lauki-manas mājas" 2.kārtu. Kontaktinformācija: tel. 3027168, e-pasts: [email protected];

Latvijas tenisiste Anastasija Sevastova svētdien ASV atklātā čempionāta astotdaļfināla spēlē pret pieckārtējo Grand Slam turnīru uzvarētāju Mariju Šarapovu nodemonstrēja savu raksturu un aukstasinību, izcīnot uzvaru trīs setos un otro gadu pēc kārtas sasniedzot šo sacensību ceturtdaļfinālu.

Fotogalerija skatāma augstāk!

Sevastova grūtā cīņā, kura ilga divas stundas un 18 minūtes, svinēja uzvaru ar 5-7, 6-4, 6-2.

Turnīrā ar 16.numuru izliktā Sevastova, kura pasaules rangā atrodas pozīciju zemāk, pērn ASV atklātajā čempionātā aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, savukārt kādā no Grand Slam turnīriem viņa labāko 16 skaitā spēlēja trešo reizi karjerā, astotdaļfinālā cīnoties arī 2011.gada Austrālijas atklātajā čempionātā.

Par ceturtdaļfināla sasniegšanu Sevastova nopelnījusi 430 WTA ranga punktus, kas viņai ļaus saglabāt vietu pasaules ranga 20 labāko skaitā arī pēc šī turnīra beigām.

Nākamajā kārtā, kurā notiks jau cīņa par pusfinālu, Sevastova tiksies ar amerikānieti Sloeinu Stīvensu, kura rangā ir 83.vietā. Stīvensa svētdien ar 6-3, 3-6, 6-1 uzvarēja vācieti Jūliju Gērgesu, kurai turnīrā bija 30.numurs, bet rangā viņa ir trīs pozīcijas zemāk.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

Tā kā Sadales tīkli grasās jau otro gadu beigt ar vairāku miljonu latu zaudējumiem, vienīgā izeja ir tarifu celšana. Tāda ir a/s Sadales tīkli (ST) mātes uzņēmuma a/s Latvenergo Db sniegtā informācija. No tās izriet, ka ST 2007. gadu noslēgusi ar 9.6 milj. Ls zaudējumiem, bet 2008. gadu gatavojas beigt ar 4.4 milj. Ls zaudējumiem, raksta laikraksts Dienas bizness.

ST elektropārvades līnijas stiepjas 120 tūkst. km garumā, no tām 20% šķērso mežainas teritorijas, kas regulāri izraisa problēmas vētras laikā, ko uzskatāmi pierādīja šī gada novembra sniega vētra, kas bez elektrības atstāja ap 25 tūkst. elektrības lietotāju. Lai operatīvi novērstu vētras sekas un maksimāli īsā laikā klientiem atjaunotu elektroenerģijas piegādi, a/s Sadales tīkli personāls strādāja ārpus darba laika - ir uzskaitītas 4208 virsstundas. Aptuvenās vētras seku likvidācijas darbu izmaksas š.g. 10 mēnešos ir vairāk kā 400 000 Ls, bet 23. novembra vētras darbu likvidācijas izmaksas tiek lēstas ~ 300 000 Ls (neskaitot personāla izmaksas).

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A korpusa būvniecības pirmā kārta noritot, kā plānots, tomēr otrā kārta aizkavējusies par vairākiem mēnešiem, šodien Saeimas komisiju kopsēdē atzina Slimnīcas Jaunās būvniecības daļas vadītājs Jānis Komisārs.

Viņš norādīja, ka projekta pirmajā kārtā netiek saskatīti riski, ka A korpusa funkcionalitāte varētu netikt sasniegta, tomēr vienlaikus divu sūdzību dēļ aizkavējusies A korpusa būvniecības otrā kārta.

Vienlaikus Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Diāna Rancāne norādīja, ka A korpusa pirmā kārtas projekta situācija ir ļoti apmierinoša, jo uzraudzība notiek korekti.

Turklāt ministrija ir gandarīta, ka Veselības ministrija (VM) un slimnīca ņēmušas vērā to, ka riski ir jāvērtē jau projekta sākuma stadijā.

Rancāne norādīja, ka, runājot par A korpusa 2.kārtu, patlaban projekta laika gaitā būtu noderīgi padomāt par rezerves termiņu, jo patlaban grafiks ir ļoti saspringts un neparedz ievērojamos riskus, kas varētu rasties.

Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība var gaidīt līdz oktobrim, kad pēc Saeimas vēlēšanām būs skaidrība par iespējām piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, norāda Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Viņš uzsvēra, ka pašvaldībai trešās kārtas būvniecību vajadzēs pabeigt un par to nav šaubu.

«To [tilta trešo kārtu] pabeigt un nodot ekspluatācijā bija plānots 2012.gadā, līdz ar to mums ir laiks. Būvniekiem tagad ir brīvie resursi, un viņi ir gatavi kaut ko pabeigt,» klāstīja Ušakovs.

Rīgas mērs paskaidroja, ka par Dienvidu tilta trešās kārtas jeb Zemgales maģistrālā transporta mezgla būvniecību pilsētai, visticamāk, būs jāmaksā no pilsētas budžeta, jo pašvaldība līdzekļus diez vai aizņemsies.

Tā kā būvniecībai nepieciešami 10-14 miljoni latu, kurus vajadzēs noņemt citiem mērķiem, pašvaldība ir ieinteresēta pagaidīt līdz oktobrim.

Regulatoram apstiprinot jauno Latvijas dzelzceļa publiskās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas noteikšanas projektu, Latvijā vidēji par 8 līdz 10% varētu kāpt dzelzceļa tarifi.

SPRK iesniegtais projekts paredz, ka infrastruktūras maksas kāpums dzelzceļa pārvadātājiem varētu būt 16 līdz 18%. Šobrīd pārvadātāji par katru vilciena kilometru maksā 5.68 latus, bet šāds tarifu kāpums būtu smags trieciens šobrīd tik jutīgajai tranzīta nozarei, kas viena no retajām vēl uzrāda pieauguma pazīmes Latvijas ekonomikā. Tarifu kāpums var izraisīt tranzīta kravu plūsmas kritumu cauri Latvijai. Tiek prognozēts, ka Krievijas un Baltkrievijas kravu nosūtītāji arvien augošo izmaksu dēļ Latvijas tranzītkoridorā izvēlēsies kravas pārvadāt caur alternatīviem maršrutiem.

Homburg uzņēmumu grupa ir pabeigusi nekustamā īpašuma attīstības projekta Zolitūdē, Priedaines un Anniņmuižas ielu krustojumā, pirmo kārtu – nelielu tirdzniecības centru, kurā enkurnomnieks ir pārtikas lielveikals Maxima XX. Būvdarbus objektā veica uzņēmums RE&RE.

Pirmā kārta ir 5000 kvadrātmetru liels tirdzniecības centrs, kura celtniecības darbi sākti 2010. gada augustā, bet atklāšana paredzēta šonedēļ, 3. novembrī. Centrs ir būvēts saskaņā jauno Maxima dizaina koncepciju. To pārvaldīs SNC Lavalin, ko paredz savstarpējā vienošanās ar Homburg grupu ar mērķi nodrošināt īpašumu pārvaldīšanu visās Baltijas valstīs. Kanādas uzņēmums SNC Lavalin darbību Latvijā sāks šā gada beigās.

DB iepriekš ziņoja, ka šajā projektā plānots ieguldīt 14 miljonus eiro, tostarp investīcijas pirmajā kārtā ir aptuveni 7 milj. eiro.

Pasažieru pārvadātājs AS Pasažieru vilciens noslēdzoties jauno elektrovilcienu iepirkuma tehnisko piedāvājumu iesniegšanas termiņam, saņēmis četru pretendentu tehniskos piedāvājumus, informē Pasažieru vilciena Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Egons Ālers.

Tehniskos piedāvājumus iesniedza PATENTES TALGO S.L, Stadler Polska Sp. z.o.o., Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. un ŠKODA VAGONKA a.s.

Konkursa pirmo kārtu pārvarēja pieci pretendenti - SIEMENS AG un SINARA GROUP kopuzņēmums ООО Уральские локомотивы savu tehnisko piedāvājumu nav iesniedzis.

Pasažieru vilciens izsludina elektrovilcienu iepirkuma otro kārtu

«No šī brīža sāksies sarunu procedūras būtiskākā daļa – iesniegto piedāvājumu vērtēšana un pārrunas ar pretendentiem,» uzsver Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns. «Uzsākot iepirkumu, izvēlējāmies tieši sarunu procedūras modeli, labi apzinoties, ka šis iepirkuma veids ir komplicēts, taču rezultātā ļaus iegūt iespējami labāko ritošo sastāvu ar iespējami zemākajām izmaksām visā kalpošanas laikā,» tā A. Lubāns.

Slavenā Krievijas tenisiste Marija Šarapova pēc ceturtdien gūtā panākuma Austrālijas atklātā čempionāta otrajā kārtā pār Anastasiju Sevastovu neslēpa, ka viņai allaž klājies grūti spēlēs pret Latvijas dāmu tenisa otro raketi.

Turnīrā ar 14.numuru izliktā Sevastova cieta zaudējumu divos setos ar rezultātu 1-6, 6-7 (4:7).

Abām tenisistēm šī bija trešā savstarpējā tikšanās, abus iepriekšējos mačus aizvadot pērn septembrī, kad nācās spēlēt sīvas trīs setu cīņas.

Šoreiz uzvaras gūšanai pietika ar diviem setiem.

«Man pret viņu [Sevastovu] allaž bijuši sarežģīti mači, jo viņa spējusi man sagādāt lielas problēmas. Iepriekšējā cīņā uzvarēju, taču ar lielām grūtībām trešā seta taibreikā. Kad pretiniece otrajā setā atspēlēja breiku, pie sevis jau nodomāju, ka arī šoreiz būs trīs seti. Zināju, ka man jau no paša sākuma jāspēlē labi, kas arī izdevās,» pēc mača sacīja Šarapova.

Ceturtdien Melburnā ir ļoti karsts, termometra stabiņam tuvojoties 40 grādu atzīmei, tāpēc Šarapova uzsvēra, ka bija svarīgi cīņu neievilkt garumā.

Vācijas autodetaļu ražotājs "Continental", kas ir viens no lielākajiem investoriem Lietuvā, ir pabeidzis meitasuzņēmuma meitasuzņēmuma "Continental Automotive Lithuania" ražotnes Kauņas rajonā paplašināšanas pirmo kārtu un plāno turpināt paplašināšanos.

Pirmajā paplašināšanās kārtā izbūvētas papildu ražošanas un biroja telpas 6600 kvadrātmetru platībā.

"Neskatoties uz pandēmiju un piegāžu ķēžu pārrāvumiem, projekts ir pabeigts laikā. Tagad gatavojamies turpināt paplašināšanas otro kārtu," teicis "Continental Automotive Lithuania" izpilddirektors Šajans Ali.

Iepriekš kompānija informēja, ka vairāk nekā 90 miljonus eiro vērto paplašināšanās projektu plānots pabeigt maija nogalē.

Kā norādīja "Continental Automotive Lithuania", otro paplašināšanās kārtu plānots sākt nākamgad. Pēc tās pabeigšanas ražotnes Kauņā izlaide vairāk nekā dubultosies. Kopējās investīcijas paplašināšanā pārsniegs 190 miljonus eiro.

Pāvilostas novada pašvaldība noslēgusi Upesmuižas estrādes rekonstrukcijas darbu otro kārtu. Paredzēts, ka estrādes pārbūves otrā kārta pašvaldībai izmaksās vairāk nekā 41 tūkstoti latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka rekonstrukcijas otro kārtu veiks tas pats būvnieks, kas veica pirmo kārtu – SIA Kurzemes ceļinieks un būvnieks. Estrādes rekonstrukcijas pirmās kārtas izmaksas ir 62 tūkstoši latu, liecina informācija IUB interneta vietnē.

Tāpat šā gada jūlija beigās Pāvilostas novada pašvaldība noslēdza konkursu par Upesmuižas parka labiekārtojuma projekta izstrādi, kas tika uzticēta SIA Baltex Group, un šo darbu līgumcena ir 7,98 tūkstoši latu.

Pāvilostas novads izveidots 2009. gada jūnijā, apvienojoties Sakas novadam ar Vērgales pagastu. Pāvilostas novadu veido Pāvilostas pilsēta, Sakas un Vērgales pagasts. Sakas pagastā ietilpst apdzīvotas vietas Saka, Rīva, Strante, Ulmale, Vērgales pagastā - Vērgale, Saraiķi, Ziemupe, Ploce. Pāvilostas administratīvajā teritorijā dzīvesvietas deklarējušas 3089 personas, tostarp 1089 personas dzīvo Pāvilostas pilsētā. No Pāvilostas novada centram līdz Rīgai ir 211 kilometri, bet līdz Liepājai – 53 kilometri.

Aizvien paliek neatbildēts jautājums, vai un kad Rail Baltica dzelzceļš tiks uzbūvēts un sāks funkcionēt.

1991. gadā – tātad pirms 33 gadiem – parādījās ideja, kuru varētu raksturot, pārfrāzējot visiem labi zināmas dzejas rindas: «Es celt gribu sliedes visgarākās, ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā. Lai putenis plosās, lai ziemelis elš: uz priekšu tik trauksies sliežu ceļš!» Iespējams, sākumā kāds zināja, kāpēc šīs sliedes grib, kam to visu vajag. Iespējams arī, ka saprata, kas un ko darīs. Kas būs pārvadātājs, kas un ko vedīs un cik tālu, turklāt arī – kāpēc. Jo bija, ko vest! Bija cilvēki, un arī kravas bija.

Ar laiku atbildes uz šiem jautājumiem sāka balot un izplēnēja. Kāpēc vajag sliedes, ja var būvēt termināļus? Kāpēc iet uz priekšu, ja tepat uz vietas betonu liet ir rentablāk? Nav tālu jāved! Uz šiem jautājumiem atbildes ir meklējusi Valsts kontrole (VK), turklāt kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Pēc VK secinājumu publiskošanas Latvijas politiskajā un ierēdnieciskajā vidē sākās savdabīgs process, ko vienkāršoti varētu apzīmēt – lielākā pārsteigtā nezinīša tēlošana.

Populārākais t.s. jaunais projekts Rīgā, kurā tiek piedāvāti dzīvokļi īrei, joprojām ir Panorama Plaza netālu no tirdzniecības kompleksa Spice.

Popularitāte saistāma ar to, ka tas ir vienīgais jaunais projekts, kurā vienkopus tiek piedāvāts tik daudz īres dzīvokļu. Īrniekiem ērta ir arī atrašanās vieta, kā arī kompleksa piedāvātais servisa un infrastruktūras līmenis, raksturo kompānijas Rent in Riga speciālists Jānis Lipša.

Pirms gada augstceltņu komplekss bijis gandrīz tukšs, bet tagad visi dzīvokļi ir izīrēti, turklāt izveidojusies arī īrnieku rinda, kas gaida, kad kāds no dzīvokļiem atbrīvosies. Pēc kompānijas rīcībā esošajiem datiem, pirms gada dzīvokļi Panorama Plaza piedāvāti par 180 – 200 latiem mēnesī, šovasar zemākā īres maksa bijusi 260 – 270 lati mēnesī.

Marts sakustinājis ledu ne tikai Latvijas ūdenstilpēs, bet arī nekustamo īpašumu tirgū – rosība notiek, taču saukt to par atkusni būtu pāragri.

Mājokļu segmentā, īpaši Rīgā un Pierīgā, parādījusies aktivitāte. Potenciālie pircēji kļuvuši elastīgāki savos nosacījumos, apsverot arī otrreizējā tirgus piedāvājumu, turpretī pārdevēji cenas šūpot negrib, tādējādi paildzinot objekta pārdošanai nepieciešamo dienu skaitu. Salīdzinot ar 2022. gada nogali, sērijveida dzīvokļu piedāvājums Rīgā palielinājies par 15%, bet īrei pieejamo dzīvokļu skaits sarucis par 6%. Vairumā gadījumu pircēji lūkojas pēc kvalitatīva, dzīvošanai gatava mājokļa – par šādiem īpašumiem pircēji gatavi pacīnīties, turklāt 31% darījumu notiek bez kredīta piesaistes, secināts nekustamo īpašumu aģentūras "Latio" jaunākajā "Mājokļu pircēju pārliecības indeksā".

Sākuši ar flīžu tirdzniecību, interjera salona Krassky īpašnieki Aigars Zelmenis un Edgars Zaduško tagad izvērš biznesu ne vien Rīgā, bet arī Londonā un Maskavā

Fragments no intervijas ar Aigaru Zelmeni, kas publicēta 27. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Krassky darbojas jau 13 gadus. Kas ir mainījies šajā laikā?

Šajā periodā ir notikusi ļoti dinamiska attīstība. Kad dibinājām uzņēmumu, bija liels neobarokālā virziena vilnis; tapetēs, flīzēs un arī mēbelēs bija daudzi dažādi rakstaini elementi un faktūras. Protams, visi šie greznie ornamenti bija mūsdienu interpretācijā, to varēja redzēt gan SPA viesnīcās, gan privātos interjeros.

Atkarībā no reģiona bija aktuāls klasikas virziens ar zeltu, kruzuļiem, grezniem elementiem interjerā. Tajā mirklī, kad cilvēki sajuta zināmu piesātinājumu, izteikti attīstījās art deco un neo art deco stils mūsdienu interpretācijā. Tas joprojām bija ļoti grezns, bet ar ģeometriskām līnijām. Tika izmantoti skaisti kvalitatīvi metāli, dabīgais akmens, āda. Tas bija relatīvi klasisks virziens, tajā pašā laikā – daudz mūsdienīgāks un šodienas cilvēka dzīves ritmam atbilstošs.