Ekonomika

Eksporta čempioni – Mārupe un Olaine; novadu līderos Jelgava, Jēkabpils un Alūksne

Db.lv, 07.06.2022

Jaunākais izdevums

Latvijā pērn sekmīgāk attīstījušās preču nozares, bet starp pakalpojumu nozarēm labus panākumus guva IT uzņēmumi, liecina pētījums par dažādu reģionu un novadu sekmēm gan iekšzemes eksporta, gan uz ārvalstīm eksportējošo nozaru attīstībā.

Gandrīz visās pilsētās un novados eksportējošo uzņēmumu algu fonds palielinājies, kā arī samazinājies nozaru skaits ar negatīvu attīstības tendenci.

Globālie procesi ir tikai viens no faktoriem, kas noteica pilsētu un novadu attīstību, sekmes ietekmēja arī tajos pārstāvēto nozaru kopējās izaugsmes tendences un vietējie notikumi – atsevišķu uzņēmumu strauja attīstība, jauni investīciju projekti.

“Saskaņā ar pētījuma rezultātiem vissekmīgāk eksporta nozares pērn attīstījās Zemgales reģionā, kas nepārsteidz, jo tas ir izteikti uz preču ražošanu orientēts reģions – tajā ir spēcīga gan rūpniecība, gan lauksaimniecība. Vislēnākā attīstība bija Latgalē, kas ir saistīts ar tranzīta apjomu samazināšanos un skārusi dzelzceļa nozarē strādājošo ienākumus - gandrīz trešdaļa Latvijas dzelzceļa darbinieku dzīvo tieši šajā reģionā,” stāsta pētījuma autors, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Salīdzinot novadu un pilsētu sniegumu, pērn procentuāli ienākumi visstraujāk kāpa eksporta uzņēmumos Jelgavas novadā, lielā mērā pateicoties tam, ka pēc pandēmijas radītā krituma pagājušajā gadā atguvās autobūves nozare.

“Otrajā un trešajā vietā ierindojās Jēkabpils un Alūksnes novadi, kuros sekmes nodrošināja tur ekonomikā dominējošās kokapstrādes straujā attīstība, tai skaitā nesen darbību sākuši uzņēmumi, kas specializējas plātņu ražošanā – Amberwood un CeWood. Absolūtajos skaitļos eksporta nozaru algu fonds visspēcīgāk auga Siguldas novadā, kur apvienojas spēcīga dinamika un augsts jau sasniegtais attīstības līmenis. Piemēram, novadā atrodas Latvijas lielākie māju un mēbeļu ražošanas uzņēmumi, kuriem pērn klājās labi. Sigulda ir ne tikai pievilcīga dzīvesvieta galvaspilsētā strādājošajiem, bet arī spēcīgs attīstības centrs, kas “baro” apkārtējos apvidus,” skaidro P.Strautiņš.

Kā norāda pētījuma autors, panākumi septiņu gadu laikā mērīti gan absolūtos skaitļos, gan procentuāli, jo abi aspekti ir svarīgi - eksportā radītie papildu ienākumi ir būtiski labklājības potenciāla mērīšanai, taču arī spēja panākt strauju attīstību no salīdzinoši zema sākuma punkta ir apsveicams panākums. Kopš 2014. gada absolūtos skaitļos visspēcīgākā attīstība ir notikusi Līvānos. To galvenokārt nosaka optisko šķiedru ražošanas straujā attīstība, tomēr novadā ir pārstāvētas arī citas nozares – pārtikas pārstrāde, ieguves rūpniecība u.c.

Otrajā vietā ir Liepāja, apstiprinot, ka jauni investīciju projekti atstāj ietekmi uz pilsētas iedzīvotāju labklājību. Trešajā vietā ir Smiltenes novads, kas strauju labklājības kāpumu nodrošinājis tradicionālajās nozarēs, īpaši kokapstrādē. Procentuāli straujākais ienākumu kāpums pēdējo septiņu gadu laikā bijis Ādažu novadā. Lai gan pagaidām novads galvenokārt ir dzīvesvieta Rīgā strādājošajiem, taču, noturot straujo attīstības tempu, tas nākotnē var kļūt par lielu ražošanas centru. Ādažu novada galvenā specializācija ir pārtikas un dzērienu ražošana. Labas sekmes uzrādījuši arī Līvānu un Ķekavas novadi. Ķekavas attīstību veicinājusi programmēšanas uzņēmuma C.T.Co sekmes pasaules tirgos.

“Ekonomiski attīstītākās pašvaldības Latvijā jau ilgstoši ir divi Rīgas reģiona novadi – Mārupe un Olaine. Tajos ir lielākais eksporta nozaru algu fonds uz vienu iedzīvotāju. Rīgas apkārtne jau ilgstoši ir apvidus, kas Latvijā attīstās visstraujāk, to apliecina gan šī pētījuma, gan iekšzemes kopprodukta dati. Rīgas apvidum ir vairākas priekšrocības – laba darbaspēka pieejamība apvienojumā ar augošu iedzīvotāju skaitu, infrastruktūru, lidostas tuvumu. Savukārt Liepājas izaugsme liecina, ka strauja attīstība ir iespējama arī ārpus galvaspilsētas, izmantojot vietējās priekšrocības – ražošanas tradīcijas, zemes pieejamību, sākotnēji zemākas darbaspēka izmaksas,” skaidro P.Strautiņš.

Pētījumā reģionu ekonomikā attīstība vērtēta, pētot eksporta nozaru radīto algu ienākumus, jo algas veido lielāko pozitīvo ietekmi uz vietējo ekonomiku. Pētījumā vērtētas 2330 uzņēmumu maksātajās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī netieši iegūtie vērtējumi par lauksaimniecības radītajiem ienākumiem. Pētījuma mērķis ir novērtēt ne tikai pilsētu un novadu devumu Latvijas eksportā uz citām valstīm, bet arī dažādu apdzīvoto vietu ienākumus no preču un pakalpojumu eksporta uz pārējo Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jēkabpilī sāk lēni brukt pilsētu aizsargājošais dambis, to operatīvi labo un evakuē iedzīvotājus

LETA, 13.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpilī lēni sācis brukt pilsētu aizsargājošais dambis, taču to operatīvi labo un evakuē iedzīvotājus, pastāstīja Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (LZP).

Daugavā pie Jēkabpils šodien plkst.13.50 ūdens līmenis sasniedza 8,52 metrus virs nulles līmeņa, un tas turpina paaugstināties.

Augstāks ūdenslīmenis šajā upes posmā novērots vien 1981.gada plūdos, kad tas sasniedza 8,97 metrus virs novērojumu stacijas nulles līmeņa, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izplatītā informācija.

Tuvākajās dienās nav sagaidāma situācijas ātra uzlabošanās. Pat ja atkusnī Daugavas ūdeņi cauri ledus sastrēgumam izlauzīs ceļu uz Pļaviņu ūdens krātuvi, atgriežoties salam, atsāksies vižņu blīvēšanās un no jauna sagaidāma ūdens līmeņa paaugstināšanās, pausts paziņojumā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests norāda, ka Jēkabpilī Pļaviņu ielas un Klostera-Brīvības-Celtnieku ielas mikrorajona iedzīvotājiem steidzami jāevakuējas. Pašvaldība atkārtoti ziņo, ka pa dambi pastaigāties šobrīd ir bīstami. Sociālajos tīklos publicētajos foto un video redzams, ka pilsētas dambis atsevišķās vietās lēni sācis brukt un to mēģina labot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis krītas par diviem centimetriem stundā

LETA, 16.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš sestdienas rīta, kad Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis sasniedza augstāko atzīmi pēdējās desmitgadēs, tas pazeminājies par 68 centimetriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Pirmdien plkst.5 ūdens līmenis Jēkabpils novērojumu stacijā bija 8,24 metri virs nulles punkta. Augstākais ūdens līmenis - 8,92 metri - tika sasniegts sestdien ap plkst.9, un tas bija tikai piecus centimetrus zemāks par 1981.gada pavasara plūdu rekordu.

Pēdējās divās diennaktīs ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminās nepārtraukti, taču lēni. Iesākumā tas kritās par vienu centimetru stundā, patlaban tas samazinās par diviem centimetriem stundā.

Upe Jēkabpilī aizvien ir piepildīta ar vižņiem, ledus kustība ir minimāla.

Lejpus Jēkabpils - pie Zeļķiem un Pļaviņām - kopš svētdienas vakara ledus kustības dēļ vērojamas ūdens līmeņa svārstības. Gan pie Zeļķu tilta, gan pie Pļaviņām ūdens līmenis agrā pirmdienas rītā ir zemāks par gada sākumā sasniegto maksimālo atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” dati liecina, ka datu patēriņš 5G tīklā no šī gada sākuma ir palielinājies par 500%. Savukārt klientu skaits, kas ikdienā izmanto viedierīces, kas atbalsta 5G tehnoloģiju, sasniedz jau vairāk nekā 32 000.

Kā atzīmē “Tele2”, tad aktīvākie 5G tīkla lietotāji ir klienti Daugavpilī, Olainē, Rīgā un Mārupē.

“Kopš pavasara mēs esam ļoti aktīvi sākuši izvērst 5G tīklu visā Latvijā. Šobrīd tas ir pieejams jau 39 apdzīvotās vietās un bāzes staciju skaits turpina pieaugt,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

“Kā redzam pēc statistikas datiem, klienti labprāt izmanto iespēju pieslēgties 5G tīklam. Par to liecina arī 5G ierīču pārdošanas apjoma pieaugums – pieaug gan pārdoto 5G viedtelefonu, gan rūteru skaits. Piemēram, pārdoto 5G rūteru skaits no šī gada sākuma palielinājies par 475%.”

“Tele2” jau iepriekš ziņoja, ka ieguvēji no 5G tīkla izvēršanas ir ne tikai tie klienti, kuri izmanto 5G tehnoloģiju, bet arī 4G tīkla lietotāji, jo “Tele2” 5G tīklu primāri izvērš vietās, kur nepieciešama papildu kapacitāte 4G tīklā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir uzstādījis vēl 18 jaunas 5G mobilo sakaru bāzes stacijas.

Tās atrodas Rīgā, Rēzeknē, Bauskā, Baložos, Jelgavā, Līvānos, Salaspilī, kā arī Līčos (Ropažu novads), Dalbē (Jelgavas novads), Dāliņos (Bauskas novads), Jāņupē (Olaines novads). Kopumā 5G tīkls šobrīd ir pieejams jau 26 apdzīvotās vietās Latvijā.

Jau iepriekš “Tele2” 5G mobilo sakaru bāzes stacijas darbojās Rīgā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Kuldīgā, Liepājā, Mārupē, Saldū, Salacgrīvā, Siguldā, Talsos, Ogrē, Olainē, Valmierā un Ventspilī.

“Šī gada otrais pusgads ir tas brīdis, kad mēs aktīvāk izvēršam mūsu 5G tīklu. Šovasar jaunas 5G bāzes stacijas tika uzstādītas deviņās apdzīvotās vietās, kurās iepriekš 5G nebija pieejams, savukārt vairākās apdzīvotās vietās 5G tīkla pārklājums tika paplašināts. Ja viss noritēs kā plānots, tad līdz rudens beigām 5G tīkls parādīsies vēl vairāk nekā 20 apdzīvotās vietās Latvijā. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un 4G tīkla noslodzi, visvairāk 5G staciju tiks uzstādītas visblīvāk apdzīvotajās vietās,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu skaitām iekšzemes kopproduktu, ik gadu visā Latvijas teritorijā pašvaldības veido izlīdzināšanas fondu un to pārdala un izrādās, ka bez dotācijām var pastāvēt vien Rīga un Pierīga. To parāda 2020. gada dati, bet tendence nemainās arī šogad.

Vai Latvija pēc 30 gadiem būs tikai ap Rīgu? Kuram tas rūp?

Ārpus Rīgas reģiona viss ir dotējams

2010. gadā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā līdzekļus vēl iemaksāja tādas pašvaldības kā Jelgavas pilsēta, Ogres novads, Ventspils un Valmiera. Liepāja ne deva, ne prasīja naudu no fonda, līdzīgi arī Rēzekne, Cēsu novads, Lielvārdes novads, Ozolnieku novads. 2020. gadā neviena pašvaldība ārpus Rīgas un Pierīgas pašvaldību izlīdzināšanas fondā naudu neiemaksāja. Jāpiebilst, ka izlīdzināšanas fonda maksājumus pārrēķinājām atbilstoši 2023. gada situācijai un dalījumam plānošanas reģionos.

2010. gadā valsts dotācija, kas papildināja fondu, bija vien 8,5 miljoni latu, bet 2020. gadā tā veidoja gandrīz 184 miljonus eiro. 2021. gadā jau 198,7 miljonus eiro. Pēc pašvaldību reformas 2022. gadā provizoriskie dati rāda, ka dotācijām vajadzēs mazāk, aptuveni 81 miljonu eiro, tomēr kopumā reģionālās reformas izraisītās izmaiņas nepriecē. Pašvaldību ieņēmumi 2022. gadā pēc dotācijām paliek gandrīz nemainīgi – kopumā aptuveni 1,76 miljardi eiro. Gadā, kad inflācija pēdējos mēnešos pārsniedza 20% robežu! 2023. gadā tiek prognozēts, ka Rīga izlīdzināšanas fondā iemaksās gandrīz divas reizes vairāk nekā 2020. gadā – 124 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 1.jūlijā tiks atklāts jauns sabiedriskā transporta maršruts Rīga- Mārupe, informē Mārupes novada pašvaldībā.

Sākotnēji tika plānots šo maršrutu atklāt 1.jūnijā, bet atklāšana tika atlikta uz mēnesi.

Pašvaldība informēja, ka pēc SIA "Vastint Latvia" iniciatīvas un uzlabojot sabiedriskā transporta pieejamību, Sabiedriskā transporta padome 2021.gada 29.oktobrī pieņēma lēmumu Par grozījumu apstiprināšanu reģionālās nozīmes maršrutu tīklā, ar kuru eksperimentālā kārtā uz četriem mēnešiem tiks atklāts jauns reģionālās nozīmes maršruts Rīga (Riepnieku iela) - Āgenskalns - Mārupe (Daibes iela).

Jaunajā maršrutā mainīts arī galapunkts Mārupē no Malduguņu ielas uz Daibes ielu.

Eksperimentālais sabiedriskā transporta maršruts kursēs tikai darba dienās, savienojot "Bussiness Garden Rīga" biroju ēku kompleksu un Lindenholma dzīvojamo kvartālu ar Rīgas centru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tele2" ir kļuvis par pirmo operatoru Latvijā, kura 5G tīklā ir iespējams lietot iPhone viedtālruņus, informē uzņēmums.

Tas nozīmē, ka "Tele2" klienti, kuriem ir iPhone 13, iPhone 12 un iPhone SE (3. paaudzes) telefoni, var pieslēgties "Tele2" 5G tīklam un baudīt tā priekšrocības.

"Līdz ar 700 MHz frekvenču spektra iegūšanu, kas ir nepieciešams 5G tīkla plašāka pārklājuma veidošanai, un iPhone funkcionalitātes papildinājumu, sniedzot iespējas "Tele2" klientiem 5G tīklā izmantot vairākus iPhone modeļus, 5G tehnoloģijas attīstība uzņem gaitu. "Tele2" aprīlī sāks aktīvu 5G pārklājuma izvēršanu visā valstī. Šobrīd mūsu 5G tīkls darbojas 16 apdzīvotās vietās Latvijā un līdz gada beigām šādu vietu skaits pieckāršosies", stāsta "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. "Paplašinoties 5G tīkla pārklājumam, ieguvēji būs arī 4G tīkla lietotāji, jo 5G tīklu primāri plānots izvērst vietās, kur nepieciešama papildu kapacitāte 4G tīklā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 23. martā Biedru kopsapulcē pasniedza Eksporta balvas. Krišjāņa Valdemāra balvu “Latvji, brauciet jūriņā!” saņēma SIA “Peruza”, bet “Sprīdīša balvu” ieguva SIA “Art Fairs Service”.

Latvijā netrūkst uzņēmīgu, perspektīvu un enerģisku uzņēmēju ar lielām ambīcijām un potenciālu. Tieši tāpēc jau par tradīciju ir kļuvusi LTRK Eksporta balvas pasniegšana, lai novērtētu uzņēmēju sasniegumus un motivētu darboties ar aizvien pieaugošu jaudu, tādā veidā ne tikai nesot Latvijas vārdu pasaulē, bet arī vairojot Latvijas iedzīvotāju labklājību.

Šogad LTRK Eksporta balvu “Latvji, brauciet jūriņā!” saņēma ražošanas iekārtu un robotizēto līniju izgatavotājs SIA “Peruza”. Valdes priekšsēdētājs Roberts Dlohi, saņemot balvu, stāsta: “Šī balva ir mūsu lielisko darbinieku godam sasniegtais rezultāts. Mēs ļoti lepojamies ar saviem darbiniekiem, jo mēs darām to, ko tradicionāli dara Vācija, Zviedrija un citas pasaulē atzītas ražošanas iekārtu ražotājvalstis. Un tas, ka mēs esam iegājuši starptautiskā apritē ar saviem robotizēto ražošanas līniju projektiem, ir liels panākums.” Goda rakstus šajā kategorijā saņēma uzņēmumi SIA “Sport Revolution” un SIA “Mežroze”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Veselības un dzīvības apdrošināšana pārmaiņu vējos. Ko gaidīt 2023. gadā?

Viktors Gustsons, Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs, 05.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujais cenu pieaugums un inflācijas kāpums pērn nesis būtiskas izmaiņas arī Latvijas apdrošināšanas tirgū. Līderos pārliecinoši izvirzījusies veselības apdrošināšana, kamēr dzīvības apdrošināšanā ar uzkrāšanu vērojama zināma piesardzība.

Apdrošināšanas sabiedrību parakstīto veselības apdrošināšanas prēmiju apmērs 2022. gada desmit mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, palielinājies par 23%, kas vērtējams kā būtisks pieaugums. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pēc COVID-19 pandēmijas ir ievērojami palielinājies pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas (VA) polisēs iekļautajiem pakalpojumiem. Esam novērojuši, ka cilvēki vēlas nodrošināties, saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, kas iepriekšējo divarpus gadu laikā bija ierobežoti vai liegti - tās ir maksas operācijas, diagnostiskie izmeklējumi u.c. Otrkārt – sakarā ar straujo inflācijas pieaugumu, kas Latvijā ir pārsniegusi 20%, un vispārējo cenu kāpumu, būtiski ir sadārdzinājušies ārstniecības iestāžu sniegtie pakalpojumi. Lai varētu tos apmaksāt, tirgū ir jūtami pieaugušas arī apdrošināšanas prēmijas, kas ir nodrošinājis VA izvirzīšanos apdrošināšanas tirgus līderos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas investīciju sabiedrība “United Partners Property OÜ” tai piederošā loģistikas parka “Olaine” Latvijā pārvaldīšanu uzticējusi starptautiskajai nekustamā īpašuma (NĪ) konsultāciju sabiedrībai “Newsec”.

“United Partners Property OÜ” īpašuma pārvaldīšanai izvēlējusies partneri, kurš, tāpat kā pati sabiedrība, darbojas visā Baltijas reģionā.

“Olaine” izvietojusies pusceļā starp Rīgu un Jelgavu – šī lokācija ērta uzņēmējdarbībai, kurai ir aktuāli piegādāt produkciju visos trijos Baltijas valstu tirgos. Loģistikas parka kompleksu veido divas modernas 37 tūkst. m2 platības ēkas ar uzglabāšanai un birojiem paredzētām augstas klases telpām, kuras aprīkotas ar progresīvu tehnisko infrastruktūru, apsardzes sistēmām, iespējām nodrošināt piemērotus temperatūras režīmus pārtikas un citu preču uzglabāšanai. Parka platība ir vairāk nekā 8 ha, tajā izveidota nepieciešamā transporta infrastruktūra, pielietoti elastīgi loģistikas risinājumi. Galvenie “Olaines” nomnieki pašlaik ir Baltijas valstu mazumtirdzniecības līdere “Maxima” un loģistikas sabiedrība “Girteka”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīzeļdegvielas izplūdes gāzu šķidruma "AdBlue" ražotājs SIA "CrossChem" Olainē izveidojis "AdBlue" testēšanas laboratoriju, kurā ieguldīti 250 000 eiro.

"CrossChem" jaunā produkta "AdBlue EVO" ieviešanas projekts top sadarbībā ar Norvēģijas grantu. Jau vairāk nekā gadu "CrossChem" strādā pie tā, lai ražošanā varētu ieviest jaunu produktu "AdBlue EVO" - "AdBlue" versiju, kas spēj strādāt gan paaugstinātas slodzes, gan zemu temperatūru apstākļos un būtiski samazina tā ietekmi uz vidi visā produkta dzīves ciklā.

"CrossChem" valdes priekšsēdētājs Ričards Andersons informē, ka jaunā laboratorija būtiski atvieglos un paātrinās produktu attīstīšanas iespējas, jo "CrossChem" laboratorijās testē katru saražoto "AdBlue" partiju pirms šķidrums nonāk pie klienta, lai pārliecinātos par produkta kvalitāti.

Tāpat Andersons norāda, ka jaunā laboratorija samazinās operatīvās izmaksas, jo katrs saražotā produkta paraugs vairāk nebūs jāsūta uz ārzemju laboratorijām - testēšanu varēs veikt tepat uz vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru pārvadātājs Lux Express no 2022. gada 1. maija slēgs maršrutu Rīga–Jēkabpils–Daugavpils, jo strauji kāpušas izmaksas, bet pastāvošie tirgus ierobežojumi un neskaidrās attīstības perspektīvas liedz uzņēmumam veidot plašāku Latvijas iekšzemes tālsatiksmes maršrutu tīklu.

Lux Express turpinās apkalpot starptautiskos tālsatiksmes maršrutus no Rīgas uz Viļņu, Varšavu, Tallinu, Pērnavu un citiem galamērķiem.

"Uzņēmuma mērķis bija izveidot kvalitatīvu autobusu maršrutu tīklu, kas savienotu Latvijas lielākās pilsētas. Mūsu īstermiņa mērķis bija līdz 2022. gada vidum apkalpot vismaz trīs iekšzemes maršrutus Latvijā. Tomēr uzņēmumam šāda iespēja netika dota un nākotnes perspektīvas šādu tiesību iegūšanai ir kļuvušas vēl neskaidrākas. Strādājot trīs maršrutos, uzņēmumam būtu iespēja kāpināt loģistikas efektivitāti un tādejādi mazināt straujā izmaksu kāpuma sekas. Diemžēl, darbojoties tikai vienā maršrutā, tas nav iespējams. Šajos nenoteiktības apstākļos nolēmām slēgt maršrutu, kas nes zaudējumus, un koncentrēties uz regulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem," komentē Lux Express starptautiskā biznesa vadītājs Ingmārs Ross.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Karš Ukrainā – jauni izaicinājumi arī lauksaimniekiem

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists, 18.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš marta, kad Krievijas agresija Ukrainā tika sodīta ar plašām ekonomiskajām sankcijām un Krievijas izolāciju, esam saskārušies ar šo norišu pirmajām sekām. Vispirms jau tā ir visaptveroša un noturīga inflācija, jauni izaicinājumi energoresursu un citu izejvielu pieejamībā, tā ir daudzu nozaru pārorientēšanās uz citām piegāžu ķēdēm.

Viena no visplašāk ietekmētajām nozarēm ir lauksaimniecība, – daudzas pasaules valstis ar bažām raugās uz to, kā sarūk kviešu, kukurūzas, saulespuķu eļļas pieejamība. Savukārt lauksaimnieki visvairāk to izjūt minerālmēslojuma pieejamībā un cenu pieaugumā, kā arī dārgākā degvielā. Vienlaikus ar izejvielu pieejamību, apgrūtināta ir arī lauksaimniecības produktu loģistika. Karš Ukrainā ir apturējis lielu daļu no šogad plānotā eksporta, tomēr Eiropas, ASV un citu valstu atbalsts Ukrainas cīņā pret agresorvalsti liek saredzēt gaismu tuneļa galā.

Lielākā problēma – transporta ceļi

Pēc aptuvenām aplēsēm Ukrainas daļa pasaules kviešu eksportā bija ap 10%, bet Krievijas – vēl 16%. Pieņemot, ka daļa no šiem eksporta apjomiem tiek atcelti (kara vai sankciju dēļ), tas rada lielu ietekmi uz pasaules tirgu. Ne velti Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija šobrīd runā par globālu pārtikas krīzi, kas īpaši varētu apdraudēt Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Attiecībā uz Ukrainu pamata problēma ir nodarītie postījumi ostām un sauszemes transporta infrastruktūrai – šā gada martā Ukrainas graudu eksports bija četras reizes mazāks nekā februārī. Kviešu cenas ir pieaugušas no aptuveni 200 eiro par tonnu pagājušā gada nogalē līdz 350 eiro par tonnu šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tirdzniecības bilance - naudas robs ekonomikā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 08.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1995. gada līdz šodienai – 2022. gada septembrim, Latvijas eksporta importa bilance nemainīgi bijusi negatīva un summāri veido 64,2 miljardus eiro.

Līdz 2021. gada beigām šis skaitlis bija 60,5 miljardi, bet šā gada astoņos mēnešos Latvija ir pārspējusi visas iespējamās negatīvās gaidas, gandrīz četri miljardi mīnusos, kas ir vismaz divas reizes vairāk nekā jebkad iepriekš.

Tirdzniecības bilance kā valstisks mīnuss

Lai arī kā nesamudžinātu stāstus par makroekonomiku, par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un valsts budžeta veidošanos, nav iespējams noslēpt vienkāršu patiesību, Latvija visu laiku ieved preces un pakalpojumus par lielāku summu nekā izved. Proti, valstī ik gadu veidojas labumu deficīts naudas izteiksmē, kas ir jāaizpilda ar citām metodēm nekā preču un pakalpojumu ražošana. Jo lielāka summa gadā aizplūst no valsts, jo vairāk naudas līdzekļu jāieved, izmantojot šīs citas metodes, citādi mēs nonāktu situācijā, kad rindai preču cenas pieaugtu tik lielas, ka vairums tās nespētu iegādāties. Visticamāk, pienāktu kritisks brīdis, kad vajadzētu runāt arī par valsts maksātnespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Divos saules enerģijas parkos plāno investēt kopumā apmēram 140 miljonus eiro

LETA, 24.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi "SP Austrumi" un "SP Rietumi" divos saules enerģijas parkos plāno investēt kopumā apmēram 140 miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja abu uzņēmumu īpašniece Anastasija Udalova.

Tostarp "SP Austrumi" saules parkā Jelgavā plānots investēt 60 miljonus eiro, bet "SP Rietumi" saules parkā Vidzemē - līdz 80 miljoniem eiro.

Jautāta, ka radās doma veidot divus saules parkus, Udalova sacīja, ka, saņemot rēķinus par gāzi un elektrību "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā" un kosmētikas ražotājā "H.A. Brieger", radās interese par to, kā pašiem ģenerēt elektrību.

Pašlaik projektam Jelgavas lidlauka teritorijā saņemta Ekonomikas ministrijas atļauja un noslēguma stadijā ir tehnisko noteikumu saņemšana no "Augstsprieguma tīkla". Tikko būs apstiprināti tehniskie noteikumi, "SP Austrumi" pasūtīs saules paneļus un sāksies investīcijas, skaidroja Udalova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tele2” pēdējā pusotra mēneša laikā uzstādījis vēl 25 jaunas 5G bāzes stacijas dažādās Latvijas vietās.

Tagad “Tele2” 5G tīkls darbojas arī Ādažos, Augstkalnē, Durbē, Irlavā, Limbažos, Rumbulā un Turlavā. Kopumā “Tele2” ir uzstādījis 5G mobilo sakaru bāzes stacijas jau 46 apdzīvotās vietās Latvijā.

Kā atzīmē “Tele2”, tad lielākais 5G bāzes staciju skaits šobrīd ir uzstādīts Rīgā un tuvējos Rīgas novados, kur ir lielāka mobilo sakaru tīkla noslodze un nepieciešama papildu kapacitāte 4G tīklam.

“5G pakāpeniski kļūst par pilnvērtīgu mobilo sakaru tehnoloģiju Latvijā, jo arvien lielākam cilvēku skaitam ir iespēja to izmantot. Šobrīd jau vairāk nekā 32 000 klientu savā ikdienā izmanto 5G viedierīces un šis skaits turpina pakāpeniski augt,” atzīst “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa. “Šobrīd norit arī aktīvs darbs pie 5G attīstības plānošanas nākamajam gadam, un ir skaidrs, ka “Tele2” 5G staciju skaits palielināsies par vairākiem simtiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa parkā “Ulmaņa parks II” Mārupē 22. novembrī atklāta jaunā “Folded Box” iepakojuma un galda spēļu ražotne ar Baltijā unikālu tehnoloģisko procesu, kura rezultātā tiek izgatavotas cietā kartona kastes.

Uzņēmums investējis vairāk nekā 1,7 miljonus eiro jaunu iekārtu iegādē, tādējādi ar kārtu palielinot ražošanas jaudas, lai tirgū piedāvātu augstas kvalitātes ilgtspējīgu iepakojumu un konkurētu ar ražotājiem Ķīnā.

Ražotne uzsākusi darbu 2700 kvadrātmetru plašās telpās “Piche” attīstītajā biznesa parkā “Ulmaņa parks II” Mārupē. 2023. gadā uzņēmums plāno izgatavot vairāk nekā 2,5 miljonus cietā kartona kastu.

“Līdz šī gada beigām jaunajā “Folded Box” ražotnē tiks iedarbinātas 22 jaunas iekārtas, tajā skaitā tādas retas tehnoloģijas kā pužļu izciršanas līnija, kāršu izciršanas iekārta un pilnas komplektācijas ploteris. Jaunākais papildinājums visai ražošanas sistēmai būs unikāla papīra reljefa veidošanas iekārta, kuru izvēlējāmies iegādāties, reaģējot uz izaicinājumiem izejvielu pieejamībā kā Eiropā, tā arī Āzijā,” stāsta ražotnes vadītājs Austris Polis, piebilstot, ka Baltijas un Skandināvijas klienti varēs samazināt ģeopolitiskos, loģistikas, kā arī kvalitātes riskus, kas saistīti ar iepakojuma iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas IT uzņēmums “TestDevLab” atklājis savu Jelgavas biroju, kurā šobrīd strādā 19 darbinieki un esošās telpas ļauj palielināt darbinieku skaitu šajā pilsētā.

Tas jau ir sestais uzņēmuma birojs Latvijā un radīts ar mērķi Jelgavā un tās apkārtnē dzīvojošiem IT speciālistiem piedāvāt ērtu darba vidi un perspektīvas darba iespējas.

“Jelgavā mēs esam atvēruši mūsu sesto biroju Latvijā un no tā pieredzējuši programmatūras testēšanas inženieri strādā pie dažādiem starptautiskiem projektiem. Birojā esam izvietojuši modernas audio/video kvalitātes testēšanas laboratorijas, kuras tiek izmantotas pasaulē zināmāko komunikācijas produktu kvalitātes uzlabošanai. Gadu gaitā esam izveidojuši labu sadarbību ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Jelgavas birojā strādā šīs augstskolas studenti un absolventi. Studentiem piedāvājam prakses un darba iespējas, kā arī cenšamies ar vieslekcijām parādīt programmatūras testēšanas teorētiskās un praktiskos aspektus. Darba ir ļoti daudz un meklējam papildspēkus,” sacīja “TestDevLab” līdzīpašnieks Andrejs Frišfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latraps" un Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu grupas veidotais uzņēmums "ASNS Ingredient" nākamgad sāks būvēt zirņu proteīna izolāta rūpnīcu Jelgavā, un jau 2024.gadā paredzēta ražotnes atklāšana.

Paredzēts, ka trešajā darbības gadā uzņēmums sasniegs 68 miljonu eiro apgrozījumu un nodokļos samaksā 8,2 miljonus eiro.

Rūpnīcā tiks ražots - zirņu proteīna izolāts un tā blakus produkti - 99% ciete, šķiedrviela, lopbarības proteīns un raugs. Izstrādātā tehnoloģija ir ļoti efektīva - 86% no izejvielas (zirņiem) tiks pārstrādāti galaproduktos, bet atlikušie 14% ir mitruma zudumi un ražošanas atbirumi.

Dzelteno zirņu proteīna ražotnē Jelgavā investēs 75 miljonus eiro 

Divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS – kaldina plānus pirmajai...

Visu galaproduktu ražošana jau ir pārbaudīta testa ražošanas procesos sertificētās laboratorijās – pētniecības un attīstības uzņēmumā Improve (Francija), laboratorijā Bilacon (Vācija), tehnoloģiju ražotājā Buhler (Šveice), kā arī pētniecības, attīstības un ražošanas uzņēmumā Hamilton. Ražošana ir izstrādāta un pielāgota, lai iegūtu nepieciešamo standartu.

Kopējās investīcijas, kas ir nepieciešamas, lai uzbūvētu zirņu proteīna izolāta ražotnes pirmo kārtu 69 tūkstošu tonnu zirņu pārstrādei Latvijā ir 80 miljoni eiro.

Projekts sola virkni ieguvumu, tai skaitā jaunas, strauji augošas pārtikas industrija apakšnozares attīstību, radot iespēju FOOD TECH uzņēmumu un LLU bizness orientētas zinātnes attīstībai. Tāpat kā ieguvums tiek sagaidīta iespēja aizstāt esošo graudu izejvielas eksportu ar augstas pievienotās vērtības eksportspējīgu produktu grozu, palielināt eksporta apjomu par 30 miljoniem eiro, eksportējot uz Eiropas Savienību, Austrāliju un ASV.

Zirņu proteīna ražotnes projekts iekavējies par apmēram pusgadu 

Zirņu proteīna ražotnes projekts, kas plānots Jelgavā, Covid-19 pandēmijas dēļ ir iekavējies...

Projekta realizētāji paredz, ka tiks samazināta importējamo lopbarības proteīna bilance par desmit miljoniem eiro.Rūpnīcā paredzēta 91 jauna darbavieta, bet izejvielas piegādās vairāk kā 1500 zemnieku saimniecības. Tiek plānots arī CO2 izmešu samazinājums lauksaimniecībā, līdz 3.17% CO2 samazinājuma uz kopējām sējuma platībām.2021.gadā notika ražošanas procesa detalizētas dokumentācijas un tehniskā projekta izstrāde, kā arī būvniecības tehnoloģiskā koncepta izstrāde. Projekts ir pieteikts Lauku atbalsta dienesta un Lielo investīciju atbalsta programmām, cerot saņemt publisko līdzfinansējumu. Darbs saistībā ar stratēģiskā partnera iesaistīšanu pašlaik notiek pie sadarbības nosacījumu saskaņošanas.

Trešajā ceturksnī paredzēts noslēgt gala vienošanos ar stratēģisko investoru un finansētājiem.Gada noslēgumā un nākamā gada sākumā plānots veikt būvprojekta un iekārtu publisko iepirkumu, kā arī nākamā gada pirmajā ceturksnī jau sākt būvniecību.

Patlaban Eiropā ir seši zirņu proteīna ražotāji, no kuriem tikai trīs izmanto mitro ražošanas metodi un tādējādi iegūst proteīna izolātu. Pārējās kompānijas izmanto sauso frakcionēšanu, līdz ar to tiek iegūts zemāka koncentrāta proteīns. “ASNS Ingredient” kā septītā Eiropas ražotne arī paredzējusi izmantot mitro ražošanas metodi.

Latvija un Jelgava kā rūpnīcas būvniecības vieta tika izvēlēta, jo mēranie laika apstākļi reģionā ir labvēlīgi zirņu audzēšanai, nodrošinot augstu ražu ar labas kvalitātes olbaltumvielu. Tāpat mums ir ļoti konkurētspējīgas ražošanas izmaksas – gan vietējie, gan reģionālie izejvielu piegādātāji. Jelgavai ir izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums, jo 300 kilometru rādiusā rūpnīca spēj piesaistīt reģionā izaudzēto izejvielu.

Turklāt ir laba transporta infrastruktūra ar tiešu piekļuvi attīstītai auto un dzelzceļu infrastruktūrai, nodrošinot efektīvu loģistiku un zemas transporta izmaksas. Rūpnīca atradīsies maksimāli tuvu izejvielu un gatavās produkcijas eksporta tranzīta koridoriem - ostām, Rail Baltic un tranzītceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru