Enerģētika

Ēku pārvaldnieks: Par apkuri visvairāk maksā hruščovkās un pirmskara laika ēkās dzīvojošie

Db.lv, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas no energoneefektīvākajām ir 316. un 318. sērijas, jeb Hruščova laika apbūves nami, kā arī pirmskara periodā celtās daudzdzīvokļu ēkas, secināts ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotajā informācijā* par pagājušās apkures sezonas siltumenerģijas izmaksām dzīvojamam fondam Rīgā.

Salīdzinot ar jaunajiem projektiem, kas celti laika posmā no 2009. līdz 2022. gadam, iedzīvotāji par apkuri minētajās padomju laika un pirmskara ēkās maksājuši vidēji trīs reizes vairāk.

AS “Rīgas siltums” situmenerģijas tarifs līdz šim pārliecinoši augstāko lēcienu piedzīvoja šī gada 2. oktobrī, kad pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas iepriekš apstiprinātā tarifu projekta maksa par megavatstundu pieauga gandrīz divas reizes, sasniedzot 170,59 eiro bez PVN.

Ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotie dati par 2021.–2022. gada apkures sezonu liecina, ka par viena mājokļa kvadrātmetra apsildīšanu iedzīvotāji mēnesī šķīrušies vidēji no 1,38 eiro bez PVN.

Šī maksa gan dažāda tipa un dažādos laika periodos celtās ēkās bijusi krasi atšķirīga. Namu pārvaldnieka apkopotā informācija atklāj, ka visvairāk par sava mājokļa apkuri mēnesī maksājuši pirmskara laika ēkās dzīvojošie – par kvadrātmetru vidēji 1,728 eiro bez PVN, kam seko 316. un 318. sērijas jeb Hruščova laika apbūve – vidēji 1,689 eiro bez PVN.

Nedaudz labāka situācija fiksēta 602. un 103. sērijas ēkas, kur viena kvadrātmetra apsildīšana mēnesī vidēji izmaksājusi attiecīgi 1,579 eiro un 1,417 eiro bez PVN. Vēl nedaudz mazāka maksa par siltumenerģiju bijusi populārajās 464. sērijas ēkās jeb lietuviešu projektos, kvadrātmetra apkures izmaksām mēnesī sastādot vidēji 1,348 eiro bez PVN.

Vienlaikus būtiski mazāk par apkuri maksājuši jauno projektu iemītnieki. Piemēram, mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” ekonomiskās klases mājokļos siltumenerģijas maksa par vienu kvadrātmetru mēnesī bijusi vidēji 0,515 eiro bez PVN.

Kā norāda “Selectum Home” valdes loceklis Valters Balakleitis, apkures izmaksu apjomu daudzdzīvokļu ēkās lielā mērā ietekmē ēku energoefektivitātes rādītāji, līdz ar to noteikti var apgalvot, ka ēkas ar augstām siltumenerģijas izmaksām ir energoefektivitātes ziņā neefektīvas: “Domāju, nevienam nav pārsteigums par pirmskara un padomju laikos celto ēku zemo siltumnoturību pie nosacījuma, ka nav veikti nekādi ar ēku energoefektivitātes paaugstināšanu saistīti pasākumi. Tajā pašā laikā relatīvi interesantāka aina paveras ēkās, kas celtas pēc 2000. gada un pieskaitāmas jauno projektu segmentam. Kā rāda mūsu novērojumi, “jaunajos – vecajos” projektos jeb ēkās, kas būvētas līdz 2008. gadam, siltumenerģijas izmaksas var būt līdz pat divām reizēm augstākas nekā “jaunajos – jaunajos” projektos jeb ēkās, kas būvētas pēc 2008. gada. Tāpēc visus, kuri iecerējuši mainīt mājokli un pārcelties uz kādu no jaunajiem projektiem, aicinu pirms tam painteresēties par konkrētās ēkas energoefektivitātes klasi, pieprasot uzrādīt energosertifikātu.”

Ēku pārvaldnieka apkopotie dati ieskicē situāciju arī atsevišķu mēnešu griezumā. Piemēram, rīdzinieki aizvadītajā apkures sezonā par siltumenerģiju visvairāk maksājuši janvārī, maksai par viena kvadrātmetra apsildīšanu mēnesī sasniedzot vidēji 1,58 eiro bez PVN. Savukārt vislielākā atšķirība maksā par viena kvadrātmetra apsildīšanu dažādu sēriju ēkās novērota novembrī, kad “Bonava Latvija” ekonomiskās klases mājokļos dzīvojošie maksājuši vidēji 4,7 reizes mazāk (0,295 eiro bez PVN) nekā tie, kuri dzīvo pirmskara ēkās (1,391 eiro bez PVN).

Šāda atšķirība izmaksās skaidrojama galvenokārt ar to, ka rudens sezonā dienas vēl mēdz būt relatīvi siltas, bet naktis – dzestras. Ēkas ar zemu energoefektivitāti naktīs atdziest ātrāk, tādēļ komfortablas temperatūras uzturēšanai telpās nepieciešams lielāks siltumenerģijas apjoms. Otrs iemesls šādai cenas amplitūdai bieži vien meklējams arī nepareizā telpu vēdināšanā, skaidro Balakleitis.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta rīcībā esošo informāciju Rīgā ir aptuveni 11700 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku. Absolūti lielākā daļa no tām ir būvēta padomju laikos, kad ēku siltumnoturībai netika pievērsta pienācīga uzmanība. Tāpat arī ēku renovācijas temps Rīgā līdz šim bijis ļoti lēns – kopš 2009. gada Ekonomikas ministrijas izstrādāto daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmu ietvaros Rīgā no vairākiem tūkstošiem ēku atjaunoti tikai nedaudz vairāk par 60 namiem. Tas nozīmē, ka ziemas aukstajos mēnešos lielai daļai iedzīvotāju arī turpmāk nāksies atvērt savus maciņus krietni plašāk.

Vienlaikus zināmi pozitīvi apstākļi vērojami attiecībā uz jaunbūvējamām ēkām – dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas nolūkos stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 280 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 022-19 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika””, nosakot, ka no 2021. gada 1. janvāra visām jaubūvējamām ēkām jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas kritērijiem, tostarp A energoefektivitātes klasei.

“Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša norāda, ka, pateicoties izmaiņām normatīvajā regulējumā, pašlaik visiem nekustamo īpašumu attīstītājiem ir pienākums būvēt tikai augstākās energoefektivitātes klases mājokļus, līdz ar to padarot vieglāku un drošāku izvēli arī nekustamā īpašuma pircējiem. “Protams, papildu prasības vienlaikus nozīmē lielākas investīcijas, kas rezultātā atspoguļojas arī mājokļa gala cenā. Tajā pašā laikā energoefektīvu dzīvokļu īpašniekiem nebūs jāuztraucas par nesamērīgiem rēķiniem par apkuri. Tāpēc, lai arī pirmajā brīdī šķiet, ka mājoklis jaunajā projektā izmaksā vairāk nekā dzīvoklis tipveida padomju laiku apbūvē un investīcija ir liela, ilgtermiņā šāds ieguldījums noteikti atmaksāsies un būs ar pluss zīmi,” skaidro K.Ekša.

* Informācijai par apkures izmaksām ir informatīvs raksturs. Datu apkopojums veikts, analizējot namu pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” klientu portfelī esošu konkrētu dzīvojamo ēku apkures izmaksas par periodu no 2021. gada novembra līdz 2022. gada martam.

Komentāri

Pievienot komentāru