Enerģētika

Elektroenerģijas tirgotājs gada nogalē mainīts par 76% biežāk nekā gadu iepriekš

LETA, 14.02.2022

Jaunākais izdevums

Elektroenerģijas tirgotājs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mainīts 27 578 reizes, kas ir par 76% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, pavēstīja AS "Sadales tīkls" tirgotāju attiecību vadītājs Gatis Macāns.

Kompānijā informēja, ka "Sadales tīkls" nodrošina elektroapgādi aptuveni 1,1 miljonam fizisko un juridisko klientu objektu. 2021.gadā "Sadales tīkla" klientu objektos tirgotāji mainīti kopumā 80 873 reizes, kas ir par 15% vairāk nekā gadu iepriekš, kad elektroenerģijas tirgotāji objektos tika mainīti 70 487 reizes. Klients vienā konkrētā objektā var būt elektroenerģijas tirgotāju mainījis arī vairākkārt.

Macāns skaidroja, ka, skatoties tirgotāju maiņas dinamiku 2021.gadā, tā pakāpeniski pieauga - ja pirmajā ceturksnī tirgotāji mainīti 16 505 reizes, tad gada pēdējā ceturksnī maiņas veiktas kopumā 27 578 reizes. Pērn visbiežāk elektroenerģijas tirgotājs mainīts 2021.gada oktobrī - 13 618 reizes.

Viņš norādīja, ka elektroenerģijas tirgotāja maiņas biežumu 2021.gadā ietekmēja vairāki faktori. Pirmkārt, tirgotāji mainīti saistībā ar to, ka 2021.gadā tika nomainīts pēdējās garantētās piegādes nodrošinātājs, kas tiek izraudzīts atklātā konkursā. Otrkārt, pērnā gada otrajā pusē elektroenerģijas tirgotājs "Senergo" paziņoja par darbības pārtraukšanu, tādējādi visiem šī tirgotāja klientiem bija jāizvēlas jauns pakalpojuma sniedzējs.

Tāpat tirgotāju maiņas notika elektroenerģijas cenas kāpuma dēļ, kā ietekmē elektroenerģijas tirgotāji pārskatīja esošos līgumus ar klientiem. Daļa līgumu nosacījumu pārskatīšanas gaitā tika izbeigti, un klientiem bija jāizraugās jauns elektroenerģijas tirgotājs, skaidroja Macāns.

"Elektroenerģijas cenas rekordi ir raisījuši arī klientu vēlmi rūpīgāk pētīt dažādu tirgotāju piedāvājumus un tos salīdzināt, lai atrastu izdevīgāko," pauda Macāns, uzsverot, ka, izvēloties par elektrību norēķināties pēc biržas cenas, tā visiem tirgotājiem būs vienāda, bet atšķirība būs līguma nosacījumos un tajos paredzētajos papildu maksājumos, savukārt fiksēto līgumu cenas tiek piedāvātas, jau ņemot vērā elektroenerģijas cenu tendences un prognozes visa līguma termiņa laikā.

Dati par tirgotāju maiņas dinamiku 2022.gada sākumā, pašlaik vēl tiek apkopoti.

"Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs nodrošinājumu Baltijā

Db.lv, 23.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs elektroapgādes nodrošinājumu Baltijā, informē AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) Komunikācijas daļas vadītāja Elīna Grīvāne.

Kā ziņots, no svētdienas pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju. Kā norāda AST, tirdzniecība ir apstājusies uz Krievijas-Latvijas, Kaļiņingradas-Lietuvas un Krievijas-Somijas robežām, caur kurām līdz šim notika Krievijas elektroenerģijas komerciālais imports.

"Tas nozīmē, ka Krievijas elektroenerģija vairs nenonāk ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana nav ietekmējusi Baltijas energosistēmas paralēlo sinhrono darbu ar Krievijas energosistēmu - Baltijas energosistēmas joprojām tehniski ir savienotas ar Krievijas energosistēmu", skaidro AST valdes loceklis Gatis Junghāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoapgādes attīstību 2022. gadā virzīs aktīvie klienti

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 27.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads energoapgādes nozarē līdztekus prognozētajam nesis arī iepriekš neparedzētus izaicinājumus. Atbilstoši prognozēm šogad turpināja strauji augt uzstādīto saules paneļu un reģistrēto elektroauto skaits, paplašinājās arī uzlādes staciju tīkls.

Elektrifikācijas pieaugums un tautsaimniecības pārkārtošanās pēc Covid-19 ierobežojumu izraisītās sabremzēšanās atspoguļojusies kopējā elektroenerģijas patēriņā. Dažādu ekonomisku, vides un ģeopolitisku faktoru izraisītā energoresursu cenu krīze mobilizējusi valdību meklēt iedzīvotāju un uzņēmēju atbalsta mehānismus, vienlaikus aktualizējot jautājumu par gudru un līdzsvarotu atjaunīgo energoresursu attīstības politiku šādu risku mazināšanai nākotnē.

Nepieciešamība pāriet uz zaļas enerģijas ražošanu un izmantošanu arī turpmāk kāpinās elektrības patēriņu, līdztekus tam arvien straujāk mainīsies patērētāju paradumi. No pasīviem patērētājiem daļa kļūs par aktīviem klientiem tādā izpratnē, ka vairs ne vien lietos tirgotāju pārdoto elektrību, bet to ražos arī paši savam patēriņam, ieviešot mikroģeneratoru, vai, piemēram, izvēlēsies pielāgot savus patēriņa paradumus pretēji kopējā pieprasījuma pīķa stundām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valsts līdz nākamā gada aprīļa beigām kompensēs 50% no elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksām

LETA, 21.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts līdz aprīļa beigām kompensēs 50% no elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksām elektroenerģijas galalietotājiem, paredz šodien valdībā atbalstītie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie grozījumi likumā "Par piesārņojumu".

Grozījumi paredz no šā gada 1.decembra līdz 2022.gada 30.aprīlim kompensēt elektroenerģijas galalietotājiem 50% no elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksām. Īstermiņa kompensācija, kas mazinās elektroenerģijas cenu pieauguma tūlītējās negatīvās sekas gan privātpersonām, gan juridiskajām personām, tiek paredzēta no emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) skaidro, ka tā būs palīdzība iedzīvotājiem un uzņēmumiem brīdī, kad straujais elektroenerģiju izmaksu kāpums rada finansiālu slogu un ietekmē ikvienu.

"Tajā pašā laikā vēlos norādīt, ka ir nepieciešamas sistēmiskas pārmaiņas, lai iespējami izvairītos no šādām situācijām nākotnē. Ir jāpaātrina Eiropas Zaļā kursa risinājumu ieviešana un klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, lai ilgtermiņā stabilizētu elektroenerģijas izmaksas," norāda Plešs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs jūlijā sasniegta vēsturiski augstākā elektroenerģijas cena, teikts Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunākajā Latvijas elektroenerģijas tirgus apskatā.

2022.gada jūlijā elektroenerģijas vidējā cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza 304,96 eiro par megavatstundu (MWh), kas salīdzinājumā ar jūniju ir pieaugums par 39,7%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju - 3,5 reizes.

Arī pārējās Baltijas valstīs elektroenerģijas vidējās mēneša cenas sasniegušas vēsturiski augstākos līmeņus - Lietuvā 305,36 eiro par MWh, bet Igaunijā - 233,21 eiro par MWh.

Latvijā un Lietuvā jūlijā fiksēta arī vēsturiski augstākā stundas cena - 21.jūlijā laika posmā no plkst.18 līdz 19 elektroenerģijas cena sasniedza 2100,08 eiro par MWh.

"Krasais cenu pieaugums saistāms ar ierobežoto elektroenerģijas piedāvājumu Baltijas tirgū - to ierobežo gan Daugavas hidroelektrostaciju (HES) dambju remonts, kā rezultātā zemā ūdens līmeņa dēļ lielās HES Latvijā saražo maz, gan gāzes pieejamība un augstās tās cenas elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās, gan arī lēmums pārtraukt elektroenerģijas importu no Krievijas tai noteikto sankciju dēļ," skaidro kompānijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Latvija nevar atļauties pretnostatīt dažādus elektroenerģijas ražošanas avotus?

Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja elektroenerģijas ražošana ir strauji attīstījusies visā pasaulē, tomēr Latvijā vēja enerģijas saražotā jauda ir viena no zemākajām Eiropā.

Neskatoties uz to, ka ir pietiekami daudz investoru, kuri ir gatavi Latvijā attīstīt vēja enerģiju ar jaunākajām tehnoloģijām, to būvniecībai tiek likti šķēršļi ne tikai administratīvu iemeslu dēļ, bet arī tādēļ, ka joprojām daudziem liekas, ka, ja Latvijā strauji attīstīsies vēja enerģija, mūsu energosistēma nespēs darboties vienā tīklā ar tās saražoto jaudu. Šāds arguments ir diezgan absurds.

Vēja enerģija, neskatoties uz turbīnu jaudu, spēj sadzīvot ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā. To mēs jau redzam Skandināvijā, kur vējš jau šobrīd veido ļoti būtisku daļu no elektroenerģijas uzstādītajām jaudām – dažbrīd vējš no ražošanā esošajām jaudām var aizņemt līdz pat trešajai daļai, kas ir vairāk nekā 30% no kopējās izstrādes apjoma. Līdz ar to, tas, ka vējš pietiekami sekmīgi strādā kopā ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā, ir reālā darbībā pierādīts fakts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmējdarbībā sākusies ekonomiskā pandēmija

Gatis Galviņš, SIA "Eolus" vadītājs, 07.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ir vēsturiska diena – saskaņā ar “Nord Pool” biržas datiem, 7. decembra rītā elektroenerģijas cena Latvijas reģionā pārsniegusi 1000 eiro par megavatstundu (MWh), tādējādi turpinot jau vairākus mēnešus ilgušo energoresursu krīzi.

Straujais cenu kāpums draud ar ekonomisko pandēmiju, kuru nevar atstāt pašplūsmā, jo elektrība ir jebkuras ekonomikas mugurkauls, savukārt jau šā brīža prognozes liecina, ka inflācijas virsotne tiks sasniegta 2022. gada sākumā. Pie šiem apstākļiem ir nepieciešams skaidrs lēmumu pieņēmēju rīcības plāns, lai situāciju līdzsvarotu un nepieļautu uzņēmēju un mājsaimniecību bankrotus.

Vai politiķi spēj vienlaikus risināt divas nozīmīgas krīzes – veselības un ekonomikas? Jau šī gada novembrī likās, ka elektroenerģijas cena ir pārspējusi visus rekordus kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas Latvijā, jo cena kāpa par 122% un sasniedza 122.93 EUR/MWh. Arī septembra un oktobra cenu kāpums bija pietiekoši dramatisks – 106.40 EUR par MWh, turklāt tikai 45.43 % no vietējiem energoresursiem pietika, lai nosegtu elektroenerģijas patēriņu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijā elektroenerģijas cena samazinājās par 55% līdz 111,68 eiro par megavatstundu (MWh), informē AS "Latvenergo".

Lietuvā cena kritās par 56% un tāpat kā Latvijā bija 111,68 eiro par MWh. Savukārt Igaunijā elektroenerģijas cena bija 111,61 eiro par MWh, kas ir samazinājums par 52%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš. Aizvadītajā nedēļā "Nord Pool" sistēmas cena samazinājās par 48% līdz 105,51 eiro par MWh.

Visā "Nord Pool" reģionā garāku svētku brīvdienu un mērenāku laikapstākļu dēļ samazinājās elektroenerģijas patēriņš, turklāt par 19% palielinājās vēja staciju izstrāde. Elektroenerģijas cenas samazinājumu veicināja arī zemākas energoproduktu (dabasgāze un ogles) cenas. Baltijā cenu kritumu ietekmēja arī zemākas cenas kaimiņvalstīs, par 55% lielākas enerģijas plūsmas no Somijas, gandrīz četras reizes lielākas plūsmas no Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabala un par 48% lielākas plūsmas no Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LOSP: Ir jāatzīst, ka valstī ir enerģētiskā krīze un steidzami jārīkojas

Māris Ķirsons, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sabiedrības padome (LOSP) prasa Saeimu un valdību "novērst energoresursu tirgotāju patvaļu" un kompensēt energoresursu cenu kāpumu.

Nekavējoties piemērot nodokļa atbrīvojumu energoresursiem, kurus apliek ar akcīzes nodokli; uz laika periodu samazināt sadales tīklu tarifu 50% apmērā, atjaunot atbrīvojumus no elektroenerģijas nodokļa maksājumiem (Elektroenerģijas nodokļa likums), likuma redakcijā, kāda tā bija līdz 2016. gada 31. decembrim. Un, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu, atbrīvot atjaunojamās enerģijas ražotājus no dabas resursu nodokļa piemērošanas un citām ražošanu un bremzējošām nodevām un ierobežojošiem administratīviem šķēršļiem. To savā vēstulē Saeimai, Ministru kabinetam, Ekonomikas, Finanšu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieprasa LOSP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Virši-A meitaskompānija plāno ieiet mājsaimniecību elektroenerģijas tirgū

LETA, 03.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas mazumtirgotāja AS "Virši-A" meitaskompānija SIA "Virši Renergy" šogad plāno sākt elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām, pavēstīja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš skaidroja, ka "Virši-A" stratēģiskā vīzija ir tāda, ka uzņēmums ir ne tikai degvielas tirgotājs, bet kļūst arī par enerģētikas uzņēmumu.

"Tas nozīmē, ka bez standarta un alternatīvajiem degvielas veidiem, kā arī veikala preču tirdzniecības, nākotnē klientiem piedāvāsim arī elektrības un dabasgāzes iegādes iespējas," teica Vība.

"Virši Renergy" kopš 2021.gada jūnija sākuma piedāvā elektroenerģijas piegādes pakalpojumus biznesa segmentam, tādējādi ierindojoties starp nedaudzajiem tirgus spēlētājiem Eiropā, kas veiksmīgi apvieno degvielas, preču, elektrības un dabasgāzes iegādes iespējas. Savukārt, "Virši Renergy" 2022.gada stratēģijā ietilpst būtiska elektroenerģijas piegādes pakalpojumu attīstīšana mājsaimniecību segmentam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Arī otrdien gaidāma rekordaugsta vidējā elektroenerģijas biržas cena

LETA, 06.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī otrdien "Nord Pool" biržas Latvijas reģionā elektroenerģijas cena turpinās kāpt, otro dienu pēc kārtas sasniedzot dienas vidējās cenas jaunu rekordu - 469,03 eiro par megavatstundu (MWh), maksimumam no rīta pārsniedzot pat 1000 eiro atzīmi, liecina "Nord Pool" informācija.

Otrdien augstākā elektroenerģijas cena "Nord Pool" biržas Latvijas reģionā gaidāma laikā no plkst.7 līdz 8, kad cena par MWh pieaugs līdz 1000,07 eiro atzīmei. Zemākā elektrības cena biržā gaidāma laika posmā no pusnakts līdz plkst.1, kad elektroenerģija maksās 143,20 eiro par MWh.

Arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kā arī Somijā otrdien tiek prognozētas tādas pašas elektroenerģijas biržas cenas kā Latvijā. Citos "Nord Pool" biržas reģionos prognozētas cenas būs zemākas.

Jau ziņots, ka pirmdien "Nord Pool" biržas Latvijas reģionā tiek prognozēta jauna rekordaugsta vidējā elektroenerģijas cena - 290,06 eiro par megavatstundu (MWh), liecina "Nord Pool" informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas pārvades sistēmas operatori vienojušies ierobežot elektroenerģijas importa jaudu no Krievijas, informē AS "Augstsprieguma tīkls" pārstāvji.

Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori vienojušies noteikt ierobežojumu kopējai elektroenerģijas importa jaudai no Krievijas uz Baltijas valstīm, ņemot vērā Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmes risku uz Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmu darbības drošumu un stabilitāti, min kompānijas pārstāvji.

Latvijas "Augstsprieguma tīkls", Lietuvas "Litgrid" un Igaunijas "Elering" ir vienojušies, ka no ceturtdienas, 3.marta, kopējā Baltijas elektroenerģijas importa jauda no Krievijas tiks ierobežota 300 megavatu (MW) apmērā, attiecīgi nosakot atsevišķi ierobežojumu 150 MW apmērā uz Krievijas-Latvijas robežas un 150 MW apmērā uz Kaļiņingradas-Lietuvas robežas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijā tiek apsvērta iespēja uz laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi elektroenerģijai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrija (EM) koalīcijas vērtēšanai bija piedāvājusi priekšlikumu par terminētu PVN likmes samazināšanai elektroenerģijai no 21% uz 5%.

Lai arī pagaidām viennozīmīga lēmuma par atbalstu šādam rosinājumam nav, neoficiāla informācija liecina, ka koalīcijā nav stingru iebildumu pret šo ieceri un lēmumu saistībā ar EM priekšlikumu varētu pieņemt pēc nedēļas.

Koalīcija vienojusies, ka EM kopā ar Finanšu ministriju sagatavos detalizētākus piedāvājumus elektroenerģijas patērētāju atbalstam.

PVN likmes samazināšana ļautu samazināt galarēķinu visiem lietotājiem vidēji par 13%, neradot negatīvu ietekmi uz budžetu, ja salīdzina ar plānoto iekasēto PVN atbilstoši iepriekšējām elektroenerģijas cenas prognozēm, liecina EM aprēķini.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaudu apjoms nākotnes elektrostacijām, ko attīstītāji plāno pieslēgt elektroenerģijas sadales operatora AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai un kam operators attiecīgi jau rezervējis jaudas, jūlija otrajā pusē ir sasniedzis 1040 megavatus (MW) jeb 1,04 gigavatus (GW).

Savukārt kopējais rezervēto ražošanas jaudu apjoms plānotajām elektrostacijām gan sadales, gan pārvades sistēmā (AS "Augstsprieguma tīkls") vismaz četrkārt pārsniedz šābrīža faktisko patēriņu valstī.

Vēl 2021. gada noslēgumā plānotajām elektrostacijām rezervēto jaudu apjoms "Sadales tīklā" bija ap 180 MW. Tātad pusgada laikā šis apjoms sadales sistēmā vien pieaudzis sešas reizes. Līdz šim sadales sistēmai jau pieslēgtas un pašlaik darbojas AER ģenerācijas iekārtas ar kopējo jaudu aptuveni 300 MW apjomā.

Klienti, kas paši vēlas ražot elektrību, sadales sistēmai var pieslēgt vai nu mikroģeneratoru – ģenerācijas iekārtu elektroenerģijas ražošanai mazos apjomos ar jaudu līdz 11,1 kilovatiem (kW), vai elektrostaciju – ģenerācijas iekārtu, kas pārsniedz 11,1 kW un ir domāta elektroenerģijas ražošanai lielākos apjomos, tostarp arī komerciāliem nolūkiem – elektroenerģijas tirdzniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aktualitātes ceļā uz lieljaudas vēja elektrostaciju parkiem

Dainis Kanders, Vides risku un attīstības projektu vadītājs, AS "Latvenergo", 27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad biržā novērojam vienu elektroenerģijas cenu rekordu pēc otra, būtu īstais brīdis attīstīt vēja elektrostacijas, kuru izbūve diversificētu ražošanas jaudas un ilgtermiņā stabilizētu elektroenerģijas izmaksas, mazinot nekontrolētu elektroenerģijas cenu kāpumu.

Eiropas Savienības (ES) apstiprinātais ES zaļais kurss ietver pasākumu kopumu, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti. Tas paredz elektroenerģijas nozares attīstīšanu, kura galvenokārt izmanto atjaunīgos resursus. Latvijas nacionālais enerģētikas un klimata plāns no 2021. līdz 2030. gadam nosaka skaidrus virzienus Latvijas atjaunīgo energoresursu efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai. Tas prasīs ievērojamu vēja elektrostaciju (VES) jaudu ieviešanu, t.i., ģenerācijas jaudu pieaugumu vismaz 25 %.

Tā kā Latvijā pēdējo 10 gadu laikā nav uzbūvēts neviens VES parks, ir skaidrs, ka VES attīstībai Latvijā ir vairāki nopietni šķēršļi, kas bremzē vēja enerģijas attīstību. AS "Latvenergo" VES pilotprojektā Priekulē un uzsākot darbu ar lieljaudas VES attīstības, konstatējusi šķēršļus, kas sastopami ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūrās. Būtiskākie no tiem – īpaši aizsargājamo savvaļas putnu aizsardzības nodrošināšana un vietējās sabiedrības (t.sk. pašvaldību) noskaņojums. Tomēr šīm problēmām ir iespējami sekmīgi risinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sensori un analītika ļauj samazināt elektrības rēķinu

Māris Ķirsons, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas cenu lēciens pērn par vairāk nekā 2,5 reizēm ir ne tikai sadārdzinājis preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas, bet vienlaikus arī stimulējis meklēt iespējas, kā samazināt rēķinus.

Lai arī bieži vien uzņēmumu vadītāji kā būtiskākos elektroenerģijas rēķinu samazināšanas stūrakmeņus redz vecu, neefektīvu iekārtu nomaiņā ar jaunām, kuras daudz mazāk ēd elektrību, kā arī ražošanas procesu optimizāciju (lai tukšgaitā nekas negriežas), tomēr vienlaikus ir vairāki citi faktori, kuri var būtiski ietekmēt ne tikai elektrības patēriņu, bet arī rēķinus par to. Ne viens vien ražotājs Latvijā un ārzemēs ir sācis izmantot virtuālo enerģētiķu pakalpojumus, kā rezultātā izdodas atrast pavisam dīvainus iemeslus palielinātam elektrības patēriņam. Savukārt, novēršot šos pārsteidzošos elektrības zudumus, izdodas samazināt elektroenerģijas rēķinus. “Elektroenerģijas cenu pieaugums patiešām ir ne tikai veicinājis interesentu skaita kāpumu, bet rezultējies arī jaunos līgumos,” situāciju skaidro SIA AdvanGrid izpilddirektors Oskars Gūtmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrotīkla attīstība ir jāplāno atbilstoši laikmeta vajadzībām, to pielāgojot izkliedētai elektroenerģijas plūsmai, kas strauji pieaugs līdz ar vispārēju elektrifikāciju.

Vienlaikus, ņemot vērā klimata izmaiņas, Eiropu un arī Latviju arvien biežāk varētu piemeklēt vētras un pērkona negaisi, tāpēc būtiska nozīme ir arī mērķtiecīgai izolēta elektrotīkla attīstībai, izmantojot pret ārējiem apstākļiem noturīgus risinājumus.

Ar AS "Sadales tīkls" pieeju elektrotīkla attīstībā tika iepazīstināts ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kurš secināja - elektroenerģijas sadales operatoram ir jābūt gatavībā arvien lielākos apjomos uzņemt saules un vēja saražoto elektroenerģiju.

"Elektrības sadales sistēmai jau rīt jābūt gatavai uzņemt saules un vēja enerģiju lielākā apjomā, jo virzība uz plašāku zaļās elektroenerģijas ražošanu un elektrifikāciju ir neizbēgama. Saules paneļu uzstādīšanas process Latvijā jau šobrīd ir strauji uzņēmis tempus, un prognozējami 2030. gadā uzstādīto mikroģenerācijas iekārtu skaits desmitkāršosies. Tāpēc ir jāfokusējas un jāturpina mūsdienu vajadzībām atbilstoša tīkla attīstība, jo elektroapgādes sistēmas gatavībai uzņemt zaļās inovācijas un būt noturīgai arī pret klimata pārmaiņu radītu dabas stihiju triecieniem ir izšķiroša nozīme mūsu kopējās tautsaimniecības attīstībā," saka J. Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. aprīļa spēkā stājušies Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumi, kas regulē elektroenerģijas un siltuma ražošanu no atjaunojamiem resursiem, Saeimā top grozījumi Enerģētikas likumā, atsakāmies no Krievijas gāzes, bet līdztekus – tirgū, pēc elektroenerģijas ražošanas apjoma rēķinot, vairāk nekā trešdaļa no biogāzes ražotājiem ir ārā ne tikai no OIK saņēmēju saraksta, bet daļa pat ir pārtraukusi ražošanu.

Kādi ir risinājumi un kādus vajag – to Dienas Bizness jautāja Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājam Andim Kārkliņam.

Fragments no intervijas

Kas līdz ar jaunajiem MK noteikumiem ir noticis ar biogāzes ražošanu?

Ja vērtē biogāzes ražošanu pēc tās faktiskās izstrādes, nevis uzstādītās jaudas, tad apmēram 45% no biogāzes ražošanas ir ārā. Ir daļa, kas vēl strādā ar OIK, ir daļa, kas strādā pēc biržas cenām, ir daļa, kas ir slēgti uz neatgriešanos. Taču daži domā, ka varbūt varētu atsākt biogāzes ražošanu. Ja ņemam tīri pēc saražotās elektroenerģijas, tad ir mazinājies biogāzes staciju pienesums, jo viena no cīņas metodēm pret OIK bija arī cīņa ar kukurūzas lietotājiem. Fakts ir, ka kukurūzas izmantošana biogāzes ražošanā deva reizes desmit vairāk gāzes nekā dzīvnieku mēsli. Te arī redzami samazinājuma iemesli, bet šā brīža situācijā, kad esam ļoti energoatkarīgi, manuprāt, vajadzētu izmantot jebkādus izejmateriālus. Ja es būtu bijis valdībā, būtu pieņēmis nepolitisku lēmumu, lai strādā visi un ražo maksimumu. Eiropas noteikumi to vēl aizvien pieļauj. Pirmās paaudzes biogāzi ir jābeidz ražot līdz 2030. gadam. Turklāt tas attiecas uz biogāzes izmantošanu transportā, ne elektroenerģijas ražošanā. Transporta degvielās ir jāsamazina izmantotais kukurūzas apjoms, bet tā vēl nav aizliegta. Latvija ir pārcentusies un pateikusi, ka tai jau tagad nevajag enerģiju no kukurūzas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada enerģētikas uzņēmumu grupa “AJ Power” sāk piedāvāt Latvijā vēl nebijušu pakalpojumu – lieljaudas saules enerģijas projektu īstenošanu sadarbībā ar zemju īpašniekiem.

Tā ir iespēja zemes īpašniekam piešķirt neizmantotai zemei vērtību un iegūt ilgtermiņa ieguldījumu ar garantētu atdevi.

Kopumā 2021. gads un 2022. gada sākums enerģētikā ir bijis ļoti izaicinošs, šajā laikā Latvijā tika novērots pirms tam neparedzams energoresursu cenu pieaugums. Politikas veidotāji, enerģētikas nozares uzņēmumi un citi iesaistītie jau vairākus gadus diskutē par aktīvāku atjaunīgās enerģijas ražošanu attīstīšanu Latvijā.

Pēdējā laika situācija ir tikai vēlreiz apliecinājusi to, ka ir nepieciešams attīstīt industriālos saules enerģijas parkus, kuru izbūve dažādotu ražošanas jaudas un ilgtermiņā stabilizētu elektroenerģijas izmaksas, mazinot nekontrolētu elektroenerģijas cenu kāpumu. Tomēr, lai arī situācija saules enerģijas risinājumu izmantošanā uzlabojas, Latvija joprojām krietni atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Latvijai ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi, lai efektīvi izmantotu saules enerģijas potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads iesākās ar pamatīgu turbulenci teju visos finanšu tirgos. Bažas par inflāciju pastiprināja runas par monetārās politikas iegrožošanu, gaidāmais procentu likmju kāpums radīja spēcīgu vilkmi kapitāla plūsmās, ko it īpaši vēl pastiprināja gadsimta saspīlētākā gaisotne ģeopolitiskajā arēnā. Šo faktoru ietekmi uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgu garākā griezumā vēl viennozīmīgi noteikt nevar, taču 2022. gada sākums ir bijis piezemētāks par pērnā gada nogali.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajā ceturksnī trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopumā šī gada janvāra-marta periodā Latvijas premium mājokļu tirgū tika noslēgti 268 darījumi, kas ir ievērojami mazāk par pagājušā gada noslēdzošajā ceturksnī noslēgtajiem 499 darījumiem, tomēr stabili vairāk nekā pērnā gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtie 218 darījumi.

Likumsakarīgi, ka līdz ar samazināto darījumu skaitu, ir krities arī to veidotais apgrozījums – šī gada pirmajā ceturksnī premium mājokļos investēti EUR 67.1 milj., kas ir par EUR 40.9 milj. (-37.9%) mazāk nekā 2021. gada oktobra - decembra periodā. Tomēr, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, iepriekš minētie 218 darījumi kopumā piesaistīja EUR 56.4 milj. investīcijas, kas ir licis 2022. gadam iesākties par 19.0% straujāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK mazināšana glābs no elektroenerģijas cenu pieauguma?

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas cenu rekordi biedē patērētājus, kuri sagaida valsts efektīvu rīcību šo izmaksu slāpēšanai, kā pirmo soli šajā virzienā redzot samazināto obligātā iepirkuma komponentes (OIK) apmēru.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie uzņēmēji. Daļa aptaujāto uzskata, ka Latvijas valdībai ir jāmeklē ne tikai īstermiņa risinājumi elektroenerģijas cenu pieauguma slāpēšanai, bet arī ilgtermiņa risinājumi, pretējā gadījumā citās Ziemeļeiropas reģiona valstīs strādājošajiem konkurentiem būs būtiski zemākas elektroenerģijas cenas.

Zemākas OIK izmaksas

Pagājušajā nedēļā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja obligātā iepirkuma un jaudas komponentes samazināšanu no 2022. gada. Apstiprinātā OIK un jaudas komponentes vidējā vērtība ir 7,55 eiro/MWh jeb 0,00755 eiro/kWh, kas ir par 57% zemāka, norādīts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijas SIA "Enefit" apgrozījums pagājušajā gadā bija 114,882 miljoni eiro, kas ir teju divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi pieauga 2,2 reizes - līdz 2,54 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka uzņēmums pērn turpināja veiksmīgu darbību, pateicoties izvēlētajai komercdarbības stratēģijai un jaunu produktu attīstībai. Tāpat, kā iemesls apgrozījuma pieaugumam, minēts elektroenerģijas tirgus cenas straujais pieaugums.

"Enefit" vadība norāda, ka pērn kompānija sasniedza būtisku izaugsmi privātpersonu tirgū, šobrīd nodrošinot elektroenerģijas piegādi vairāk nekā 50 000 mājsaimniecību Latvijā.

Vadības ziņojumā skaidrots, ka zaudējumi 2,54 miljonu eiro apmērā radušies galvenokārt straujā elektroenerģijas tirgus cenas pieauguma dēļ un tādēļ, ka "Enefit" nolēma esošajiem klientiem, kas bija noslēguši fiksētas cenas līgumus, tos nepārskatīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot nākamajā apkures sezonā plānotos atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, valsts energoapgādes izmaksu kompensēšanas pakotnes kopējā atbalsta summa palielināsies no plānotajiem 350 līdz 430 miljoniem eiro, intervijā TV3 ceturtdien teica labklājības ministrs Gatis Eglītis (K).

Valdība par atbalsta pasākumu praktisko ieviešanu lems nākamajā nedēļā, tostarp paplašinot plānoto atbalstu, piemēram, paredzot kompensācijas arī par malkas apkures sadārdzinājumu.

Plānotais atbalsts energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai 

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas...

Rēķini arī pēc valsts atbalsta ieviešanas jebkurā gadījumā būs lielāki nekā pagājušajā ziemā, bet "ne tik lieli kā tad, ja valsts neveiktu intervenci", teica ministrs. Jautāts, cik daudz varētu būt tādu iedzīvotāju, kas nespēs segt rēķinus, pat neskatoties uz valsts atbalsta pasākumiem, viņš izteicās, ka to nezinot, jo situācija vēl būs atkarīgs no dažādiem apstākļiem.

Energoresursu cenu krīzei pagaidām nav redzama būtiska ietekme uz darba tirgu, jo bezdarba līmenis Latvijā neaug, atzīmēja politiķis.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Malkai plānots noteikt cenu griestus 40 eiro apmērā par berkubikmetru jeb apmēram 35 eiro par megavatstundu (MWh).

Līdzīgi, kā koksnes granulām, EM piedāvā valdībai lemt par valsts kompensāciju izmaksu pieaugumam 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniegs 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk par 15 eiro par berkubikmetru. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 35 berkubikmetri. Atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu apmēram 37,5 miljoni eiro.

Savukārt koksnes briketēm, tāpat kā koksnes granulām, cenu slieksnis varētu būt noteikts 300 eiro par tonnu jeb apmēram 65 eiro par MWh.

Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī šeit izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro tonnā, bet ne vairāk kā 100 eiro tonnā apmērā. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 10 tonnu. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 3,6 miljoni eiro.

Plānots, ka mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.

Vienlaikus EM arī rosinās pagarināt iepriekš noteikto atbalsta periodu tām mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi, nosakot to no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Atbalsts plānots gāzes cenas kompensācijai 30 eiro apmērā par MWh jeb 0,03 eiro par kilovatstundu (kWh) par patēriņu virs 221 kWh mēnesī jeb 21 kubikmetra mēnesī. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 36 miljoni eiro. Atbalstu plānots piemērot automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Tāpat atbalsts plānots mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju. Atbalsts tiks piešķirts tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, ja elektroenerģija tiek izmantota apkurei, balstoties uz siltumsūkņa pašdeklarācijas principu. Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,16 eiro par kWh, bet ne vairāk kā 100 eiro par MWh.

Jebkurai mājsaimniecībai pirmās patērētās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja noteiktajai elektroenerģijas cenai, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni. Atbalsts plānots no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Atbalsta saņemšanai mājsaimniecībai būs jāpiesakās pašvaldībā.

EM pārstāvji uzsver, ka attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājiem, kas maksā par pakalpojumu pēc izlīdzinātā maksājuma principa, regulējumā plānots noteikt pienākumu dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotājiem veikt izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu, ņemot vērā faktisko mājsaimniecību patēriņu un dabasgāzes lietotājiem veicot maksājuma korekcijas par iepriekšējiem mēnešiem.

Tāpat laika periodā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim plānots atbalsts centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmēru siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai paredzēts noteikt 50% apmērā no starpības starp tuvākās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro par MWh. Atbalstu piemēros automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Komentāri

Pievienot komentāru