Jaunākais izdevums

Turpmāk elektroskrejriteņus varēs reģistrēt Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), paredz 12. oktobrī valdības pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1080 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi”. Tāpat regulējums precizē arī citu transportlīdzekļu reģistrāciju CSDD, dodot iespējas dokumentāciju sakārtot tiešsaistē.

Pieņemtie grozījumi noteikumos dod iespēju elektroskrejriteņu īpašniekiem brīvprātīgi reģistrēt savu transportlīdzekli CSDD, kas gadījumā, ja skrejritenis tiek nozagts, ļaus identificēt transportlīdzekli un tā īpašnieku Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Reģistrējot elektroskrejriteni, tā īpašnieks saņems reģistrācijas uzlīmi ar unikālu uzlīmes kārtas numuru.

Tāpat pieņemtie grozījumu noteikumos nosaka transportlīdzekļa reģistrēšanas kārtību, ja tas ir mantots – transportlīdzekli pirms tā reģistrācijas valdījumā CSDD nebūs jāuzrāda, to būs jādara tikai pēc apstiprināšanas mantojuma tiesībās, pirms mantotā transportlīdzekļa reģistrācijas īpašumā.

Tas atvieglos reģistrācijas procesu, jo līdz šim pirms transportlīdzekļa reģistrēšanas valdījumā to vajadzēja uzrādīt CSDD transportlīdzekļa agregātu numuru salīdzināšanai, taču, lai to izdarītu, transportlīdzeklis bija turp jāaizved ar citu transportlīdzekli, jo transportlīdzekli nevar izmantot ceļu satiksmē, ja tā īpašnieks ir miris un iepriekš noformētā īpašnieka obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas polise (OCTA polise) ir zaudējusi spēku.

Prasība veikt agregātu numuru salīdzināšanu netiek atcelta, bet tiek pārcelts agregātu numuru salīdzināšanas veikšanas laiks, nodrošinot iespēju veikt reģistrāciju valdījumā un OCTA polises noformēšanu, lai transportlīdzekli varētu izmantot ceļu satiksmē līdz apstiprināšanai mantojuma tiesībās.

Ja transportlīdzeklim, kam veicama valsts tehniskā apskate, tā nav veikta trīs gadus vai šāds transportlīdzeklis trīs gadus nav uzrādīts agregātu numuru salīdzināšanai, to izslēdz no CSDD reģistra. Šādā gadījumā transportlīdzeklim izsniegtā valsts reģistrācijas numura zīme un reģistrācijas apliecība CSDD reģistrā tiek anulēta un uzskatīta par nederīgu un ar transportlīdzekli aizliegts piedalīties ceļu satiksmē. Savukārt transportlīdzekli atjauno CSDD reģistrā, uzrādot to agregātu numuru salīdzināšanai un veicot reģistrācijas darbību, atjaunojot anulēto valsts reģistrācijas numura zīmi un reģistrācijas apliecību, vai transportlīdzeklim veicot valsts tehnisko apskati.

Lai ar transportlīdzekli varētu aizbraukt uz tehniskās apskates vietu, transportlīdzeklim var noformēt vienas dienas atļauju piedalīties ceļu satiksmē. Pieņemtie grozījumi noteic, ka dienā, kad derīga vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē, lai veiktu tehnisko apskati, nav spēkā aizliegums piedalīties ceļu satiksmē ar no CSDD reģistra izslēgtu transportlīdzekli.

Lai nodrošinātu efektīvāku informācijas apmaiņu starp iestādēm un savlaicīgu aktuālās informācijas iekļaušanu CSDD reģistrā, kā arī veicinātu atteikšanos no papīra formas dokumentu aprites, grozījumi arī paredz, ka transportlīdzekļa pirkšanas un pārdošanas līgums, ko izsniegusi Nodrošinājuma valsts aģentūra papīra formātā nav jāiesniedz, ja Nodrošinājuma valsts aģentūra CSDD reģistrā ir izdarījusi atzīmi par transportlīdzekļa nodošanu īpašumā ieguvējam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, elektroskrejriteni uzskata par izaicinājumu satiksmes drošībai. Lielākā daļa jeb 82% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka elektroskrejriteņi rada risku drošai satiksmei, informē Satiksmes ministrija.

Arī pasaulē tiek meklēti labākie risinājumi, kas katrā valstī ir atšķirīgi un tas ir jāņem vērā ceļotājiem, kas plāno pārvietoties ar skrejriteni ārvalstīs.

Satiksmes ministrijas tiešsaistē veiktajā aptaujā 82% respondentu norādījuši, ka elektroskrejriteņi rada papildu riskus satiksmes drošībai, savukārt 65% iedzīvotāju neuzskata elektroskrejriteni par drošu pārvietošanās līdzekli. Aptaujas rezultāti liecina, ka sabiedrības attieksme pēdējo divu gadu laikā nav būtiski mainījusies, jo 2019. gada pavasarī Latvijas Automoto biedrības (LAMB) veiktajā aptaujā 87% iedzīvotāju elektriskos skrejriteņus uzskatīja par draudu satiksmes drošībai.

Vienlaikus, palielinoties elektroskrejriteņu popularitātei, arvien vairāk iedzīvotāju raugās pozitīvi uz šī pārvietošanās līdzekļa iegādi un izmantošanu. Aptuveni 36% aptaujāto norādīja, ka jau izmanto vai arī plāno iegādāties elektroskrejriteni, un tas ir ievērojami vairāk nekā LAMB veiktajā aptaujā divus gadus atpakaļ, kad aptuveni 20% respondentu atzina, ka apsver šādu pārvietošanās iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi nodrošināt visiem ceļu satiksmes dalībniekiem drošību, 11. maijā valdība apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos (CSN), kuros noteikts regulējums elektroskrejriteņiem.

Normatīvais regulējums paredz elektroskrejriteņu pārvietošanos gan pa gājēju ietvēm, gan veloceļiem, gan brauktuvēm, vienlaikus nosakot stingras prasības, kas jāievēro elektroskrejriteņu vadītājiem, lai pārvietošanās neapdraudētu pašus un citus ceļu satiksmes dalībniekus.

“Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, situācija ceļu satiksmē mainās, arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas pārvietoties ar velosipēdiem un arvien biežāk satiksmē parādās jauni transportlīdzekļi, tai skaitā elektroskrejriteņi. Lai primāri aizsargātu mazsaizsargātākos ceļu satiksmes dalībniekus – gājējus un velosipēdu vadītājus, CSN ir papildināti ar jaunu regulējumu elektroskrejriteņiem,” skaidro Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2026. gadam no Atveseļošanas fonda investīcijām paredzēta veloinfrastruktūras attīstība Rīgā un Pierīgā vairāk nekā 60 km garumā, informē Satiksmes ministrijā.

Šogad plānots uzsākt velosipēdu ceļa Centrs – Ziepniekkalns būvniecību 5,6 km garumā. Finansējuma lielāko daļu – 1,52 miljonus eiro paredzēts nodrošināt valsts aizdevuma veidā, savukārt atlikušo – no Rīgas pašvaldības.

Kopumā plānots attīstīt piecus maģistrālos veloceļu koridorus: Rīga– Carnikava, Rīga–Ulbroka, Rīga–Ķekava, Rīga–Babīte–Piņķi, Rīga–Mārupe. Katrā maršrutā tiks nodrošināta sasaiste starp pilsētas un reģionālās nozīmes veloceļiem.

“Tās ir ievērojamas investīcijas, kādas nekad iepriekš veloceļu izbūvei nav bijušas,” saka Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns. “Diemžēl visvairāk mazaizsargāto satiksmes dalībnieku – gājēju, velobraucēju, tagad arī ar skrejriteņiem – cieš ceļu satiksmes negadījumos apdzīvotās vietās. Pērn visvairāk ceļu satiksmes negadījumu ar velosipēdiem notikuši Rīgā (45%), kam seko Latvijas pārējās pilsētas (31%). Piemērota velotransporta infrastruktūra pilsētās ir izveidota fragmentāri, līdz ar to tiek izmantota šādai satiksmei neparedzēta un nedroša infrastruktūra – intensīvas satiksmes ielu nomales vai ietves, kur velosipēdam vai elektroskrejritenim nevajadzētu atrasties.”

Komentāri

Pievienot komentāru