Jaunākais izdevums

Pārtraukta piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražošanas iekārtu un nekustamo īpašumu izsole, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Līdz izsoles pārtraukšanai netika veikti solījumi.

"Elpas" maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe kā lietu kopību piedāvāja iegādāties ieķīlāto kustamo mantu: piena pārstrādes un siera ražošanas iekārtas. Kopumā izsolē tika piedāvātas 154 iekārtu pozīcijas.

Kustamās mantas novērtējums un arī pirmās izsoles sākumcena bija 262 300 eiro, bet izsoles solis - 7000 eiro. Izsoles cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Piedzinēji bija "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" un banka "Citadele".

Tāpat izsolē tika piedāvāts iegādāties "Elpai" piederošos ieķīlātos nekustamos īpašumus. Tostarp piedāvāja iegādāties zemes vienību 1900 kvadrātmetru platībā un uz tās esošo būvi, zemes vienību 315 kvadrātmetru platībā, zemes vienību 1080 kvadrātmetru platībā, 806/8313 domājamās daļas no būves, zemes vienību 1980 kvadrātmetru platībā un uz tās esošo būvi un zemes vienību 3050 kvadrātmetru platībā, kā arī zemes vienību 7700 kvadrātmetru platībā. Īpašumi atrodas Kazdangas pagastā.

Paziņojumā teikts, ka "Elpas" īpašumā esošie atsevišķie nekustamā īpašuma objekti kopumā nodrošina ražošanas procesu norisi un ir savstarpēji saistīti.

Nekustamo īpašumu kā lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena bija 119 860 eiro, bet izsoles solis - 7000 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar PVN.

Piedzinēji bija banka "Citadele", Valsts ieņēmumu dienests (VID) un SIA "Cityfinances".

Jau vēstīts, ka izsolē norisinājās no 2022.gada 29.decembra plkst.13 līdz 2023.gada 30.janvāra plkst.13.

Pērn pavasarī "Elpa" pārtrauca ražošanu, bet 2022.gada 19.maijā Kurzemes rajona tiesa ierosināja kompānijai "Elpa" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, taču šis process 24.augustā tika izbeigts, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalstīja Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums. Kurzemes rajona tiesa 2022.gada 29.augustā pasludināja "Elpu" par maksātnespējīgu.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs un viens no līdzīpašniekiem Gundars Sisenis iepriekš skaidroja, ka darbību kompānijai nācās pārtraukt saistībā ar pieaugušajām cenām energoresursiem, izejvielām, kā arī palīgmateriāliem, piemēram, ražošanas līdzekļiem, kuru cena būtiski pieaugusi, kopš tos vairs nevar iegādāties no Baltkrievijas.

Pēc "Firmas.lv" datiem, pērn 19.decembrī "Elpai" bija VID administrēto nodokļu parāds 194 521 eiro apmērā.

Kompānijas "Elpa" apgrozījums 2020.gadā bija 2,974 miljoni eiro, bet peļņa - 5873 eiro. Finanšu dati par 2021.gadu nav publiskoti.

Kompānija "Elpa" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 85 910 eiro. Uzņēmums pieder Laimonim Balčum (18,18%), Sisenim (17,77%), Mārītei Stoļarovai (16,94%), Viesturam Grasmanim (16,12%), Mārai Rundei-Pīrsonei (12,4%), Ritvaram Rogam (10,33%), Tatjanai Brūverei (6,2%), Montai Alkšarei (1,65%) un Jānim Kalniņam (0,41%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes rajona tiesa pasludinājusi piena pārstrādes uzņēmumu SIA "Elpa" par maksātnespējīgu, liecina publiskotā informācija Maksātnespējas reģistrā.

Kompānija par maksātnespējīgu pasludināta pirmdien, 29.augustā.

Par kompānijas maksātnespējas procesa administratori iecelta Daina Zaķe.

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratorei līdz 2022.gada 30.septembrim.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 19.maijā Kurzemes rajona tiesa ierosināja kompānijai "Elpa" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, taču šis process 24.augustā tika izbeigts, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalstīja Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.

Maija vidū tika ziņots, ka "Elpa" pārtraukusi ražošanu uz nenoteiktu laiku.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs un viens no līdzīpašniekiem Gundars Sisenis iepriekš skaidroja, ka darbību kompānijai nācās pārtraukt saistībā ar pieaugušajām cenām energoresursiem, izejvielām, kā arī palīgmateriāliem, piemēram, ražošanas līdzekļiem, kuru cena būtiski pieaugusi, kopš tos vairs nevar iegādāties no Baltkrievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elpas piemērs spilgti ilustrē, kāpēc svarīgi atbalstīt vietējos pārtikas ražotājus

Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja, 27.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam realitātē, kad liela daļa iedzīvotāju Latvijā ir spiesti pirkt to pārtiku, kuru var atļauties, nevis to, ko vēlas. Šajā sarežģītajā situācijā aicinām atbalstīt vietējos ražotājus, jo viņi cīnās ar līdzīgām problēmām kā ikviena Latvijas ģimene.

Pēdējais gads daļai pārtikas ražotāju izrādījies liktenīgs, piemēram, ražošanu dramatiski augošo izmaksu dēļ pārtrauca Kazdangas piena pārstrādātājs “Elpa” – viens no Karotīšu saimes uzņēmumiem, kas nākamgad būtu atzīmējis 30 gadu jubileju. Uzņēmums bija iesaistījies Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, un vairāk nekā 90 % “Elpas” produkcijas bija ar Zaļās karotītes zīmi. Tagad uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu.

Elpa pasludināta par maksātnespējīgu 

Kurzemes rajona tiesa pasludinājusi piena pārstrādes uzņēmumu SIA "Elpa" par maksātnespējīgu,...

Pamatā izejviela un visas piedevas “Elpai” tika ražotas Latvijā, iepērkot pienu no vietējiem zemniekiem, pašiem pārstrādājot un ar nelielu loģistiku izvadājot klientiem un tirdzniecības vietām. Piegādājot produkciju vietējām skolām un bērnu dārziem. Dodot darbu vairākiem desmitiem darbinieku, pērkot pienu no vairāk nekā 50 zemniekiem, maksājot nodokļus valsts kasē. Kompānijas pastāvēšanas laikā nodokļos Latvijas valstij nomaksājot ap sešiem miljoniem eiro.

Darbību Dienvidkurzemes novada kompānijai nācās pārtraukt saistībā ar pieaugušajām cenām energoresursiem, izejvielām ražošanai, kā arī palīgmateriāliem. Martā un aprīlī, kad bija nepieciešams valsts atbalsts, “Elpa” to nesaņēma. Nodokļu nomaksa valstij bija svarīgāka, Valsts ieņēmumu dienests iesaldēja uzņēmuma kontus, izraisot sniega bumbas efektu, kas noveda pie “Elpas” maksātnespējas.

Tagad darbinieki ir palikuši bez darba, zemniekiem ir jāmeklē jauni pircēji pienam, skolām un bērnu dārziem – cits piegādātājs, kaut Dienvidkurzemē “Elpa” bija palicis pēdējais piena pārstrādes uzņēmums. “Elpas” piemērs spilgti ilustrē, kāpēc patērētājiem ir jāatbalsta Latvijas ražotāji, kāpēc jāveicina Latvijas uzņēmējdarbība.

Kaut valsts strādā pie atbalsta mehānismiem, lai šādas situācijas neatkārtotos, arī mēs katrs kā pircējs ar savu maciņu, ar savu lēmumu izvēlēties Latvijas preci varam palīdzēt mūsu ražotājiem. Protams, ka mēs saprotam cilvēku izvēli, ņemot vērā vispārējo cenu kāpumu, tomēr iegādāties lētākās importa preces, bet jāatceras, ka tā ir nauda, kas aizripo citu valstu ekonomiku sildīšanai.

Arī bez atbalsta mehānismiem valstij ir vēl neizmantotas iespējas palīdzēt iedzīvotājiem un ražotājiem vienlaikus, samazinot pievienotās vērtības nodokli pārtikai. Vai tā būtu svaigā pārtika – gaļa, zivis, piens un olas, vai pirmās nepieciešamības preces, bet svarīgi būtu reiz spert šo soli. Tas palīdzētu mazturīgākajiem valsts iedzīvotājiem, samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un sekmētu vietējo uzņēmumu dzīvotspēju. Tas būtu svarīgi, lai vietējie ražotāji var izturēt konkurences cīņā, lai nodrošina darba vietas, lai turpina maksāt nodokļus. Piemēram, Polija ir noteikusi pārtikas produktiem samazināto PVN likmi no 0% līdz 5% apmērā. Latvija Eiropas kartē ir retā valsts, kura šādu iespēju neizmanto.

Arī mēs katrs varam dot savu artavu nebankrotēt tādiem ražotājiem kā “Elpa”, pie iespējas veikalos izvēloties latviešu preci importa preces vietā. Karotīte uz iepakojuma palīdzēs vieglāk atrast Latvijā ražoto. Ir pieejami vairāk nekā 850 dažādi produkti, kuru vietējo izcelsmi apliecina Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmes.

Latvijas pircēju labāk zināmajai un uzticamākajai pārtikas kvalitātes zīmei – Zaļajai karotītei – pērn apritēja jau 20 gadi. Karotītes ražotājiem dod priekšrocības, startējot zaļajos pārtikas iepirkumos, bet vienlaikus uzliek zināmu atbildību, jo ražotājiem ir jāveic papildu analīzes, kuras jāuzrāda Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Pārtikas ražotāji ir saņēmuši valsts atbalstu, turpina to saņemt, bet stāsts nav beidzies. Priekšā vēl ir ziema, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi tendencēm, lai saglabātu mūsu uzņēmumu konkurētspēju, lai atbalsts Latvijas ražotājiem nebūtu mazāks nekā citās valstīs, ar kuru ražotājiem mums jākonkurē par Eiropas pircēju maciņiem. Un paši būsim patrioti un atbalstīsim vietējos ražotājus, pat ja tā piena paka vai maizes kukulis ir par kādu centu dārgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē piedāvās iegādāties maksātnespējīgā piena pārstādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražošanas iekārtas un nekustamos īpašumus, teikts paziņojumos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē, kas sāksies ceturtdien, 29.decembrī, plkst.13 un noslēgsies 2023.gada 30.janvārī plkst.13, "Elpas" maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe kā lietu kopību piedāvās iegādāties ieķīlāto kustamo mantu: piena pārstrādes un siera ražošanas iekārtas. Kopumā izsolē tiks piedāvātas 154 iekārtu pozīcijas.

Kustamās mantas novērtējums un arī pirmās izsoles sākumcena ir 262 300 eiro. Kustamās mantas izsoles cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Izsoles solis ir 7000 eiro.

Piedzinēji ir "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" un banka "Citadele".

Tāpat pirmajā izsolē, kas sāksies 29.decembrī plkst.13 un noslēgsies 2023.gada 30.janvārī plkst.13, kā lietu kopību piedāvās iegādāties "Elpai" piederošos ieķīlātos nekustamos īpašumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #37

DB, 13.09.2022

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju pirktspējas, uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai Eiropas valstis ir samazinājušas akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, ieviesušas atbalsta – subsīdiju mehānismus, savukārt Polija gājusi vēl tālāk – ieviesusi siltumenerģijas pieauguma griestus. Vienlaikus Eiropa energodrošību sāk sasaistīt ar atomenerģiju, kura līdz tam tika nīdēta.

To rāda BDO Latvia pētījums par dažām Eiropas valstīm, kādus instrumentus tās izmanto, lai mazinātu energoresursu un pārtikas cenu kāpuma ietekmi uz patērētājiem.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.septembra žurnālā lasi:

Statistika

Algu pieaugums krasi atpaliek

Intervija

Ziema būs izaicinājumiem pilna. AS Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons

Tēma

Baiļu cena uzaudzē eksporta ienākumus

Mežizstrādes deficīts atsaucas uz koksnes piegāžu apjomiem

Aktuāli

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Komentāri

Pievienot komentāru